Ministru kabinets otrdien atvalstīja noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumos Nr.19 Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi, kas paredz vairākkārtīgu kadastrālajām vērtību pieaugumu.

Atbilstoši jaunajai, Noteikumos Nr. 305 noteiktai lauku zemes kadastrālo vērtību bāzes izstrādes kārtībai, valstī ir izdalīti astoņi lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību līmeņi (1. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa sešām zemes kvalitātes grupām (1. tabula).

Meža zemei ir izdalīti pieci vērtību līmeņi (2. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa četrām meža zemes kvalitātes grupām (2. tabula).

Lauku zemes prognozēto kadastrālo vērtību pieaugums rajonu griezumā, salīdzinājumā ar spēkā esošajām kadastrālajām vērtībām, ir 1,5 līdz 3,4 reizes, vidēji valstī - aptuveni 2 reizes (3. tabula). Minētais pieaugums ir vidējs rajonā un neatspoguļo katra konkrētā īpašuma vērtību izmaiņu.

Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 28 uzņēmumi un ir radītas vismaz 350 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kopumā tiks radītas vairāk nekā 600 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.

Uzņēmēju interese par Latgales SEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgalē, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Latgales tūrisma informācijas centri izstādē Balttour 2003 piedalījās projekta “Apceļo Latgali ar IT” ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Savienības Phare 2000 programma “Ekonomiskās un sociālās kohēzijas pasākumi Latgales un Zemgales reģionā”. Katram tūrisma informācijas centram bija savs stends, kur tūristiem tika piedāvāti informatīvi materiāli par rajona tūrisma un atpūtas iespējām. Šogad Latgale visus pārsteidza ar jaunu tūrisma produkta “33. nedēļa Latgalē” izveidi, jauno tūrisma materiālu daudzveidību un labu kvalitāti. Visiem Latgales TICiem sadarbojoties, tika sagatavots un iespiests jauns buklets “Apceļo Latgali” un tūrisma karte ar sešiem jauniem tūrisma maršrutiem. Šie materiāli ir tapuši, pateicoties Eiropas Savienības Phare 2000 programmas īstenotajam projektam “Apceļo Latgali ar IT”. Lielu ieguldījumu materiālu izstrādē un izdošanā ir devis fotogrāfs un dizaineris Aleksandrs Lebeds. Jaunais Latgales buklets ir krāsains, tajā tika ievietotas nozīmīgāko Latgales tūrisma objektu un izmitināšanas vietu fotogrāfijas. Tūristi tajā var atrast precīzu informāciju ar adresēm, kontakttālruņiem un īsu aprakstu par: · muzejiem, · amatniekiem, · kultūrvēsturiskiem un dabas objektiem,, · naktsmītnēm laukos un pilsētās, · telšu vietām, · atpūtu pie ūdeņiem un zirgu izjādēm, · pirtīm, · vietām, kur ieturēt maltīti, · telpām konferencēm un semināriem, · sabiedriskajiem Interneta pieejas punktiem. Tūrisma karte ar maršrutiem ir labs palīgmateriāls katram, kurš grib apceļot Latgali. Šeit atzīmēti 6 tūrisma maršruti: 1) Latgales lielais loks, 2) Latgales mazais loks 3) Apkārt Rāznai 4) Saules rīta ceļš 5) Latgales viducī 6) Sakrālie maršruti. Buklets “Apceļo Latgali” un karte ar tūrisma maršrutiem tika izdota latviešu, krievu un angļu valodās. Lai prezentētu Latgales reģionu, izstādes apmeklētāji varēja noskatīties stundu garu Rēzeknes kultūras nama deju kopas un ansambļa „Dziga” priekšnesumu, kā arī nobaudīt dažādus Latgales ēdienus un dzērienus. Izstādē gan buklets, gan arī karte guva lielu popularitāti. Liels pieprasījums bija arī pēc materiāla par “33. nedēļu Latgalē”, kuru izstrādāja Latgales TIC speciālisti. Šajā nedēļā cilvēki dodas uz Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem, kuri notiek 15. augustā. Sagatavotajā materiālā var atrast Aglonas svētku norises kārtību, kā arī citus pasākumus šajā nedēļā Latgalē. Lai reklamētu šo jauno tūrisma produktu un pievērstu lielāku uzmanību Latgales informatīvā tālruņa izveidei 7118118, Latgales reģiona attīstības aģentūra izdeva 3 skatu atklātnes. Uz vienas no atklātnēm var redzēt Aglonas baziliku 15. augustā un otrajā pusē var iepazīties ar Aglonas svētku norisi. Otrajā atklātnē redzami Latgales keramiķu izstrādājumi un informācija par pasākumiem ar nosaukumu “Ciemos pie keramiķiem”. Trešajā atklātnē ir Ežezers ar brīnišķīgiem Latgales dabas ainavu skatiem un informāciju par pasākumiem Latgalē 33. nedēļas ietvaros. Uz katras atklātnes ir norādīts Latgales informatīvā tālruņa numurs – 7118118, kas ir tapis sadarbojoties Latgales reģiona attīstības aģentūrai un Lattelekom. Piezvanot uz šo tālruni var gūt informāciju par Latgales tūrisma produktiem, naktsmītnēm, ēdināšanas vietām, pirtīm, muzejiem, atpūtu pie ūdeņiem, zirgu izjādēm, telpām semināriem utml. Tūristu interese apceļot Latgali ir pieaugusi un, pateicoties jaunajiem mārketinga materiāliem un tūrisma produktiem, šogad ir gaidāma īpaši aktīva tūrisma sezona Latgalē. Sīkāka informācija: www.latgale.lv

Tūrisma klients pēdējo piecu gadu laikā ir mainījis ieradumus ceļojumu meklēšanā un komunikācijā. Vēl pirms pāris gadiem tūrists stiepa mājās ceļojumu katalogus un ceļvežus, lai izvēlētos savu atvaļinājuma galamērķi. Mūsdienu apstākļos liela daļa klientu un, jo sevišķi, ārzemnieki izmanto tieši interneta sakarus, lai iegūtu informāciju par atpūtas un izklaides iespējām. Rietumu sabiedrībā aizvien biežāk veidojas sava veida standarts, proti, ja uzņēmumam nav interneta mājas lapas, tad tas nav nopietns tūrisma piedāvātājs. Arī tūrisma komunikācijās ir notikusi sava veida revolūcija, jo lielākā daļa informācijas apmaiņas notiek tieši ar e-pasta starpniecību. Latvijas lauku tūrisma uzņēmēju lielākais vairums šajā informācijas apmaiņā nav spējīgi piedalīties un līdz ar to ievērojami zaudē konkurencē ar citu valstu uzņēmējiem. Piemēram, Latgalē ir tikai daži tūrisma uzņēmumi, kuriem ir sava interneta mājas lapa un e-pasta adrese. Tūrisma uzņēmumam ļoti lielu lomu spēlē komunikācijas iespēja ar potenciālo klientu, lai uz pieteikumu var nekavējoši atbildēt. Mūsdienu tūrists ir izlutināts un tas nevēlas apgrūtinošu, dārgu un lēnu komunikāciju, tāpēc e-pasts ir iekarojis plašu atzinību. Latgales reģiona attīstības aģentūra jau kopš 2000. gada sadarbībā ar Latgales tūrisma informācijas centriem aktīvi veicina lauku tūrisma iespēju popularizēšanu Latvijā. Kopš 2001. gada LRAA ir uzņēmusies vadošo lomu Latgales vienotā tūrisma stenda sagatavošanā un pārstāvniecībā BALTTOUR izstādes ietvaros, šogad Latgales stends saņēma 1. vietu izstādes rīkotāju konkursā par stenda oriģinalitāti un noformējumu. Pašlaik notiek gatavošanās nākošgad paredzētajai BALTTOUR-2005. 2003.-2004. gados ar PHARE pārrobežu programmas atbalstu tika īstenots projekts „Latgales reģiona tūrisma informācijas vadības modeļa izveidošana”. Šī projekta ietvaros ir izstrādāta shēma, kādā veidā notiek informācijas apmaiņa starp LRAA, Latgales TIC un uzņēmējiem ar mērķi Latgales viesiem nodrošināt visaktuālāko informāciju par tūrisma norisēm un pakalpojumiem Latgalē. Tā kā arvien vairāk potenciālo Latgales apmeklētāju kā efektīvāko informācijās ieguves līdzekli par ceļojuma mērķi izvēlas Internetu, tad LRAA izstrādāja un publicēja vienoto Latgales tūrisma informācijas portālu. Latgales tūrisma informācijas portāls darbojas kopš 2004. gada augusta un uzsāktais darbs tiek turpināts, saturiski pilnveidojot portālā atspoguļoto informāciju, aktualizējot datus par tūrisma uzņēmumu pakalpojumiem. Līdz 2005. gada janvārim ir paredzēts atklāt portāla versijas krievu un angļu valodās, kā arī ieviest rezervēšanas sistēmu, kas ļautu portāla apmeklētājiem lēti un ērti rezervēt nepieciešamos Latgales tūrisma pakalpojumus vienuviet. Taču neatrisināta problēma ir komunikācijas nodrošināšana starp klientu un tūrisma uzņēmēju, jo kā jau iepriekš minēts, tāda iespēja pastāv tikai nedaudziem uzņēmējiem. Lai meklētu alternatīvas problēmas risinājumam Latgales reģiona attīstības aģentūra un Eiropas Informācijas Centrs ar LR Zemkopības ministrijas atbalstu rīko semināru ciklu Latgalē, lai iepazīstinātu lauku tūrisma uzņēmējus ar jaunākajām tūrisma nozares tendencēm Latvijā un Eiropā, iepazīstinātu uzņēmējus ar Latgales tūrisma informācijas portālu un veidojamo rezervēšanas sistēmu, kā arī Eiropas Informācijas Centra darbību un sniegtajiem pakalpojumiem. Īpašs uzsvars semināros tiks liks uz komunikācijas nodrošināšanu tūrisma nozarē, izmantojot Lattelekom, Latvijas Mobilais Telefons un Tele-2 pakalpojumus. Aicina piedalīties semināros tūrisma un citu nozaru uzņēmējus, pašvaldību vadītājus un speciālistus, un visus, kuriem ir interese par interneta pieejamības iespējām Latgalē! 09.12., plkst. 11:00 – Balvu rajona padomē 14.12., plkst. 11:00 – Preiļu rajona padomē 15.12., plkst. 11:00 – Ludzas lauku tūrisma aģentūrā 16.12., plkst. 11:00 – Rēzeknes rajona padomē 17.12., plkst. 10:00 – Krāslavas rajona padomē 17.12., plkst. 14:00 – Daugavpils rajona padomē Dalība seminārā ir bezmaksas, tomēr vietu skaits ir pietiekami

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Ventspils pilsētas dome apstiprinājusi Ventspils Tūrisma informācijas centra budžetu. Tā izdevumu daļa ir plānota 89 363 Ls apjomā. Ieņēmumus veidos līdzekļi no pamatbudžeta 75 479 Ls apjomā, bet pārējie 13 682 Ls tiks iegūti no maksas pakalpojumiem, galvenokārt veicot Ventspils tūrisma brošūru, karšu un kalendāru tirdzniecību, kā arī piedāvājot reklāmas iespējas tūrisma uzņēmumiem šajos izdevumos. 2004. gadā Tūrisma informācijas centram būs 4 galvenie darbības virzieni. I. Tūristu apkalpošanas nodrošināšana Ventspils Tūrisma informācijas centrā Tirgus ielā 7 Galvenais jaunums – lai nodrošinātu pilsētas tūrisma informācijas un pakalpojumu labāku pieejamību, birojs 2004. gadā strādās katru dienu. Šī darba nodrošināšanai rudens -ziemas sezonā strādās trīs, bet aktīvajā tūrisma sezonā četri darbinieki. Papildus plānots iesaistīt arī tūrisma jomas studenti-praktikanti. II. Pilsētas tūrisma mārketinga pasākumu kompleksa realizēšana. Domājot par ārvalstu tūristiem, galvenā vērība tiks pievērsta Ventspils kā tūrisma pilsētas popularitātes veicināšanai kaimiņu un tuvējās valstīs. Tūrisma informācijas centrs Latvijas valsts tūrisma stenda ietvaros piedalīsies 6 ārvalstu tūrisma gadatirgos – Helsinkos, Berlīnē, Gēteborgā, Maskavā, Tallinā, Viļņā. Vēl tiks apsvērta iespēja piedalīties arī Londonas tūrisma gadatirgū novembrī. Ventspils tūrisma brošūru izdos 7 valodās – latviešu, krievu, angļu, vācu, zviedru, lietuviešu un igauņu. Ventspils tūrisma karte tiks izdota 4 valodās - latviešu, krievu, angļu, vācu. Sadarbībā ar pārējiem Kurzemes rajoniem un pilsētām tiks izdots jauns Kurzemes tūrisma buklets ar kopējo tirāžu ap 200 000 eksemplāru un 7 valodās, kurā akcentēs arī aktīvā tūrisma iespējas. Iecerēts piedalīties arī jauna Ventspils fotoceļveža izdošanā. Plānots realizēti arī īpašus Ventspils reklāmas projektus Lietuvā un Igaunijā. Domājot par Latvijas iedzīvotājiem, pavasarī preses izdevumos latviešu un krievu valodā izplatīs jau tradicionālo informatīvo izdevumu par atpūtas un izklaides iespējām Ventspilī. Iecerēti arī daudzi citi pasākumi. Aktīvs darbs pie Ventspils kā tūrisma pilsētas popularizēšanas notiks visa gada garumā. III. Tūrisma pakalpojumu attīstības un sadarbības ar tūrisma uzņēmumiem veicināšana. Paši galvenie Ventspils Tūrisma informācijas centra partneri, protams, ir pilsētas tūrisma uzņēmumi, tāpēc sadarbība ar tie būs aktīva – gan kopīgi strādājot pie dažādo tūrisma izdevumu sagatavošanas, gan gatavojoties starptautiskajām tūrisma izstādēm, gan izstrādājot kopīgus tūrisma produktus un nodrošinot kvalitatīvu pilsētas viesu apkalpošanu. Tiks organizēti jau otrie Ventspils gidu kursi. Katru dienu aktīvajā tūrisma sezonā no Rātslaukuma organizēs ekskursijas sertificētu gidu pavadībā, pasūtījuma ekskursijas nodrošinās visa gada garumā. Rīkos arī dažādus interesantus izklaides pasākumus un nodrošinās saturīgu atpūtu pilsētas viesiem. Arī 2004. gadā Ventspilī vismaz četras reizes piestās kruīzu kuģis, ik reizi atvedot ap 200 – 300 amerikāņu tūristu. 2004. gadā Ventspils Tūrisma informācijas centrs aktīvi darbosies arī Kurzemes tūrisma asociācijā, Latvijas tūrisma informācijas organizāciju asociācijā un Latvijas tūrisma aģentu asociācijā „ALTA" gan kopīgu mārketinga pasākumu veikšanas, gan pieredzes apmaiņas nolūkā. IV. Iesaistīšanās starptautiskajā tūrisma sadarbībā. 2004. gadā turpināsies darbs pie ES PHARE programmas atbalstītā projekta „Tūrisma iespējas un plānošana retumu Lietuvā un rietumu Latvijā ar mērķi radīt ilgtspējīgu tūrisma vidi". Šī projekta ietvaros kopā ar Liepāju un Klaipēdu strādās pie starptautiskā tūrisma ceļa „No pilsētas uz pilsētu: Ventspils-Liepāja-Klaipēda" veidošanas un attīstīšanas. Strādās arī pie jaunu starptautiskās sadarbības projektu ideju realizēšanas, lai apgūtu Eiropas Savienības piedāvātās investīciju iespējas. Avots: Ventspils TIC

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Latgales reģiona attīstības aģentūra (LRAA) ir izstrādājusi projektu «Latgales reģiona tūrisma informācijas vadības modeļa izveidošana», kura mērķis ir stiprināt tūrisma atbalsta institūcijas un sniegt efektīvu informāciju par tūrisma iespējām Latgalē. Projekta «Latgales reģiona tūrisma informācijas vadības modeļa izveidošana» partneris ir Somijas ziemeļaustrumu reģiona attīstības aģentūra. Kopējais projekta finasējums ir 54 503, 5 eiro, no tiem Phare līdzfinansējums ir 43 602, 73 eiro, pārējais LRAA līdzfinansējums. Projekta realizācijas termiņš ir 12 mēneši. Projekta mērķa grupas ir tūrisma mazie un vidējie uzņēmumi, uzņēmumi, kas sniedz ar tūrismu saistītus pakalpojumus, pašvaldības, tūrisma informācijas centri un informācijas punkti Latgales reģionā, Latgales apmeklētāji, LRAA un Somijas ziemeļaustrumu reģiona attīstības aģentūra. Projekta ietvaros ir paredzēta Latgales tūrisma informācijas pakalpojumu vadības sistēmas un modeļa izveide, kā arī tūrisma informācijas pakalpojumu mārketinga pasākumu attīstība. Projekta dalībnieki veiks klientu prasību analīzi, informatīvo tehnoloģiju risinājumu izstrādi Latgales tūrisma informācijas pakalpojumu vadības sistēmai, informācijas apkopošanu par tūrisma attīstības tendencēm un tūrisma infrastruktūru Latgalē un Latvijā, kā arī dosies mācību braucienā uz Somiju. Paredzēts arī seminārs, kurā tiks veikta Latgales reģiona tūrisma informācijas vadības sistēmas modeļa un informācijas pakalpojumu prezentācija. Lai sekmētu tūrisma informācijas pakalpojumu mārketinga pasākumu attīstību, tiks izveidots Latgales tūrisma informācijas pakalpojumu vizuālais tēls, rīkots apmācību seminārs tūrisma sakaru mārketinga jautājumos un dažādu mārketinga pasākumu ieviešana, kā arī Latgales tūrisma informācijas plūsmas plāna izstrāde nākamajam gadam.

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Pirmo reizi Latvijas tūrisma vēsturē tiek uzsākta novada reklāmas kampaņa, kuras mērķis ir veicināt tūrisma atpazīstamību Latgales reģionā. Mārketinga aktivitātes organizē Eiropas reģionālais tūrisma institūts, (Eiropa.lv) Latgales reģiona attīstības aģentūras (Latgale.lv) uzdevumā. Kampaņas budžeta pamatsumma ir 4 930 eiro, kuras ietvaros tika sagatavoti četru veidu radioreklāmas, dažāda veida reklāmkarodziņi interneta medijiem, kā arī Latgales tūrisma logo un moto “Vasals Latgolā!”. Mērķa auditorijas sasniegšanai tiks izmantoti sekojoši plašas saziņas līdzekļi: radio SWH (10.08-12.08.2004), Latvijas radio 2 (6.09-19.09.2004), populārākais ziņu portāls internetā Delfi.lv, laikraksta Dienas bizness portāls Db.lv un citi mediji. Kopš pagājušās ceturtdienas, 6.08.2004, Latgale ir ieguvusi jauna dizaina portālu www.latgale.lv, kurš ir viens no modernākajiem portāliem Latvijas tūrisma biznesā. Tas iemieso jaunus tehnoloģiskus risinājumus, kuri jau tuvākajā laikā radīs novada tūrismam izcilas priekšrocības informācijas apkalpošanā un klientu piesaistē. Portāls tapis projekta "Latgales reģiona tūrisma informācijas vadības modeļa izveidošana" ietvaros, kuru finansē Phare 2001 CBC programma. Latgales tūrisma asociācija kopā ar tūrisma informācijas centriem strādā pie informācijas datu aktualizācijas. Reklāmas kampaņa tiek balstīta uz Latgales informatīvo portālu www.latgale.lv un reģiona tūrisma informatīvo telefonu 7118118 sadarbībā ar Lattelekom! Latgales tūrisms šajā gadā ir ieguvis daudzus jaunus draugus, jo piedāvājuma kvalitāte ir krietni uzlabojusies un naktsmītņu saimnieki ziņo par veiksmīgu biznesu vasaras mēnešos. Zilo ezeru zeme piedāvā ceļotājiem Latgalei raksturīgo amatniecību, aktīvo atpūtu un sakrālo tūrismu. Tie ir trīs galvenie Latgales tūrisma industrijas pamatvirzieni, kuru attīstībai arī nākotnē tiks piesaistīti ievērojami līdzekļi. Būtiska loma Latgales tūrismā ir Aglonai (Aglyunai), kur ik gadu pulcējas vairāki simti tūkstoši svētceļnieku. Par godu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem, kuri ik gadu norisinās gada 33. nedēļā (14.-15.08.), Latgales tūrisms jau otro gadu strādā pie projekta “33. nedēļa”. Ar šo produktu Latgale cer piesaistīt ceļotāju mērķa auditoriju, kura vēlas pavadīt garākas brīvdienas, nevis tikai nedēļas nogali. Latgalei, līdzīgi kā citu novadu tūrismam, visdrīzākā laikā ir nepieciešamas būtiskas investīcijas no valsts puses lielceļu un telekomunikāciju infrastruktūrā, lai straujā tūrisma attīstība reģionā netiktu mākslīgi bremzēta. Satiksmes ministrijai būtu jāstrādā pie plāna, kurš paredzētu, ka Rīgu no jebkuras Latvijas apdzīvotās vietas var sasniegt 2 ½ stundu laikā. Latgales tūrismam ir lielas iespējas jau tuvākajā nākotnē kļūt par vienu no interesantākajiem ceļojumu reģioniem Latvijā, jo šis reģions pēc savas kultūras un mentalitātes ir kā valsts valstī, līdzīgi kā Bavārija Vācijā vai arī Katalonija Spānijā.

Laiks un vieta: 2002.gada 20.novembris, Rēzeknes rajona padomes foajē (1. stāvā) Semināra vadītāja: Ilze Stabulniece, atbildīgā par projekta stratēģisko attīstību Dalībnieki: Projekta vadības grupa, Latgales TICu pārstāvji, tūrisma uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, eksperti. PROGRAMMA Sākums: 09:00 09.00 – 09:10 Semināra atklāšana /Rēzeknes rajona padomes priekšsēdētājs M.Švarcs/. 09:10 – 09:30 Rīcības plānošana – svarīgākais Latgales tūrisma attīstības priekšnosacījums /Latgales Reģiona Attīstības Aģentūras direktore I.Goldberga/. 09:30 – 09:50 Semināra «Rīcības plānošana Latgales tūrisma industrijai nākamajiem 3 gadiem» loma projekta “Apceļo Latgali ar IT” īstenošanā /projekta „Apceļo Latgali ar IT vadītāja ”L.Amantova/. 09:50 – 11:30 Latgales tūrisma rīcības plāna izstrāde (darbs grupās, rezultātu apkopojums). 11:30 – 11:50 Latgales tūrisma problēmas /Rēzeknes Augstskolas rektore I.Silineviča/. 11:50 - 12:05 Latgales tūrisma produkta izvērtējums biznesa partneru un vietējo profesionāļu skatījumā /A.Bitinas/. 12:05 – 12:20 Vēlamās pārmaiņas Latgales tūrisma attīstībai biznesa partneru un vietējo profesionāļu skatījumā /A.Saleniece/. 12:20 – 13:00 Kafijas pauze. 13:00 – 14:30 Latgales tūrisma rīcības plāna izstrāde (darbs grupās, rezultātu apkopojums). 14:30 – 14:45 Latgales tūrisma vērtības /L.Kondrāte/. 14:45 - 15:00 Reklāmas līdzekļu izvēle lauku tūrisma uzņēmējam /Jēkabpils TIC vadītāja V.Kalviša /. 15:00 – 15:15 Priekšlikums Latgales tūrisma ilgtspējīga attīstības rīcības plāna struktūrai /A.Saleniece/. 15:15 – 15:30 Semināra noslēgums, secinājumi un diskusijas. Avots: Krāslavas TIC

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

Saeima galīgajā lasījumā ceturtdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot jaunu speciālo ekonomisko zonu (SEZ) Latgales reģionā. Par Latgales SEZ izveidošanu šodien nobalsoja 89 deputāti.

Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai.

«Ar Latgales SEZ izveidi tiek radīts papildu instruments, lai Latgale attīstītos līdzvērtīgi citiem Latvijas reģioniem, jo ikviena reģiona attīstība ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā,» uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Likumprojekts nosaka, ka SEZ darbība ilgs līdz 2035. gada 31. decembrim un tās kopējā teritorija nepārsniegs 5% no Latgales reģiona platības.

Likumprojektā nav noteikta katras Latgales plānošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības maksimālā teritorijas platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss. Lai teritoriju platību noteikšanas process būtu elastīgs un spētu pielāgoties uzņēmējdarbības vides pieprasījumam, priekšlikumus par katrai Latgales plānošanas reģionā ietilpstošajai pašvaldībai nosakāmo teritorijas platību, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, sniegs Latgales plānošanas reģiona attīstības padome.

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Šoruden medijos izskanēja ziņa par to, ka tūroperators «Prieks Tūre» apturējis savu darbību, kamēr daļa tūristu vēl bija ārzemēs. Gada sākumā tiesas priekšā stājās arī cits tūroperators, no kura klienti vēlējās piedzīt zaudējumus. Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru, lai plānotais ceļojums nebeigtos ar mēnešiem ilgu gaidīšanu, lai saņemtu atpakaļ samaksāto naudu par nenotikušo atpūtu?

Gandrīz 500 tūrisma operatori un tūrisma aģenti

Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā ir 437 komersanti, kuri uzskatāmi par tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Šā gada 1. jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem», kas veidoti ar mērķi nodrošināt augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabot esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā.

Licencēšana patērētāju aizsardzībai

Latvijas tūrismam šis gads ir īpaši nozīmīgs, jo sakarā ar Eirovīzijas Dziesmu konkursa 2003 organizēšanu mūsu valsts vārds intensīvi nokļūs Eiropas informatīvajā apritē. Tūrisma nozares pārstāvji ir neizpratnē, ka šāda pasākuma Uzraudzības padomē ( Eirovizija ) no 12 personālijām nav pieaicināts neviens tūrisma pārstāvis. Tā kā šis konkurss tiek organizēts galvenokārt ar valsts līdzekļu piesaisti, tad TAVA vai Tūrisma padomes līdzdalība šāda mēroga organizēšanā būtu loģisks risinājums. Pašlaik pilnā sparā ir sākusies starptautisko tūrisma gadatirgu apmeklēšana, kur Latvija ar Eirovīzijas ideju varētu akcentēt savu uzmanību ārvalstu tūrisma profesionāļu un interesentu vidū. Tieši tagad ir izdevīgi investēt līdzekļus valsts tēla popularizēšanā un tūrisma marketingā, jo diez vai tuvākajā nākotnē Latvija spēs piesaistīt miljoniem vērtu auditoriju. Taču sakarā ar šo pasākumu tūrisma vidē (gan privātajā biznesā, gan asociācijās, gan tūrisma informācijas centros) valda haotiska un neorganizēta pašdarbība. Latvia Tours ir vienīgais ceļojumu uzņēmums, kurš apkalpos Eirovīzijas tūristus un viesus, taču tā ir tikai vienas firmas aktivitāte šīs programmas ietvaros. Te būtu jāmeklē sinerģijas iespējas daudz plašākā mērogā, lai šī pasākuma pozitīvais efekts veicinātu tūrisma nozares attīstību kopumā. Lielu neizpratni tūrisma profesionāļos ir izraisījusi valsts un pašvaldību tūrisma marketinga politika attiecībā uz tūrisma starptautiskajām izstādēm. Piemēram, Somijas tūrisma gadatirgū MATKA Latvijas tūrisma stends ir sadalījies vairākās saliņās, kuras izmētātas pa visu izstādi. Līdz ar to rodas nepārskatāms Latvijas piedāvājums bez vienotas stratēģijas. Tūrisma attīstības valsts aģentūrai (TAVA) vājo finansiālo resursu dēļ nav izdevies Latvijas pašvaldību tūrisma politiku “pakļaut” zem vienota koncepta kā tas, piemēram, ir Igaunijā. Līdz ar to pašvaldības izšķērdīgi un vienpersoniski tērē sabiedrības naudu tāliem gadatirgiem, neapzinoties ieguldījuma saimniecisko efektivitāti. Šādas individuālas aktivitātes ārpus valsts tūrisma koncepta neatļaujas pat tādas tūrisma vietas kā Maljorkas vai Sāremas sala. Par tūrisma biznesu un hokeju var izteikties gandrīz jebkurš, taču īsti spēlētāji ir tikai daži. Pašvaldību neprofesionalitāte tūrisma darba organizēšanā un eksperimentēšanā ir nepārprotama bezatbildība. Piemēram, interneta portāls www.riga.lv, kas pārstāv Rīgas domes mājas lapu, nav veltījis pilsētas viesiem nevienu rindkopu par tūrisma piedāvājumu. Arī citu pašvaldību mājas lapas neuzrunā tūristus ar vienotu logo ceļojuma informācijai. TAVA tikko ir ieguvusi jaunu pakļautību Ekonomikas ministrijai. Tas vieš cerību, ka jaunā valdība varbūt vēlēsies radikāli mainīt savu attieksmi šajā nozarē, proti, profesionāli organizējot tūrisma infrastruktūras sakārtošanu pirms Latvijas iestāšanās ES. Diemžēl PVN neatcelšana tūrisma pakalpojumiem sekmē mūsu kaimiņu - igauņu un lietuviešu biznesu. Daudzas valstis Eiropā pāriet uz jaunu tūrisma valsts darba organizēšanu, ka valsts tūrisma aģentūras veido kā akciju sabiedrības, kur lielākā daļa kapitāla pieder valstij. Šādā veidā tiek harmonizētas valsts un biznesa intereses pārstāvot iekšzemes tirgu starptautiskajās izstādēs un saietos. Līdzekļu piesaiste tiek organizēta projektu veidā. Tas rada iespēju pietiekties uz lielāku finansējumu gan no privātajiem, gan sabiedriskajiem, gan starptautiskajiem fondiem. Nebūtu godīgi visās neveiksmēs vainot tikai valsts institūcijas. Liela daļa vainas ir jāuzņemas arī tūrisma industrijai, ka nav profesionāli strādāts pie lobejisma attīstības valdībā un parlamentā. Pirmkārt, Latvijas tūrisma biznesā pašlaik neviena firma vai asociācija nav ieguvusi līdera pozīcijas, lai uzņemtos morālu atbildību par šīs nozares tālāku attīstību. Līdz ar to valdība bez liekas pretestības tūrisma industrijas intereses bieži vien izlemj pēc sava prāta un saprašanas, nekonsultējoties ar šīs nozares pārstāvjiem. Otrkārt, neviens pazīstams tūrisma bi

Seši vadošie tūrisma portāli Latvijā (Eiropa.lv, iCelo.lv, Meeting.lv, Notikumi.lv, Travellatvia.lv un Turists.net) gatavojas kopīgiem spēkiem veicināt tūrisma pakalpojumu interneta tirgus attīstību. Tūrisma e-komercija pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījusies visā pasaulē un ieguvusi stabilas pozīcijas tūrisma biznesā. Tūrisma portālos pieejamā informācija par ceļojumiem, galamērķa valstīm, vīzu noteikumiem, cenām, rada iespēju klientiem jebkurā diennakts laikā noorganizēt savu ceļojumu, piemēram, iegādāties lidmašīnu biļetes vai rezervēt vietas viesnīcā. Vairāki pētījumi apliecinājuši, ka šobrīd ASV līdz 80% viesnīcu rezervāciju notiek internetā. Pēc Krievijas tūrisma firmu vērtējuma līdz pat 60% pasūtījumu nodrošina reklāma internetā. Tūrisma nozares ienākumi Eiropā no pārdošanas internetā 2004. gadā sasnieguši 17 miljardus eiro, salīdzinot ar 2003.gadu, kāpums ir 34%, taču 2005.gadā plānotie ienākumi no pārdošanas internetā varētu sasniegt jau 20,1 miljardu eiro. Tas izskaidrojams ar to, ka interneta lietotāji parasti ir pietiekami labi situēti vai strādā nopietnos uzņēmumos, kas ļauj atlicināt līdzekļus un laiku ceļojumiem. Latvijā tūrisma portāli aktīvi attīstīties sāka 2002 - 2003 gadā. Pašreiz vadošie Latvijas tūrisma portāli ir pārvarējuši “bērnības” grūtības un sāk nostabilizēties Latvijas tūrisma biznesā. Katrs atradis savu specifisko tirgus nišu, pastāvīgo klientu auditoriju un strādā pie jauniem e-komercijas risinājumiem un pakalpojumu kvalitātes servisa. Vidējā tūrisma portālu apmeklētība Latvijā svārstās no 1000 līdz 2000 apmeklētājiem dienā. Pagaidām katrs atsevišķs portāls vēl nevar būtiski ietekmēt e-tūrisma un ar to saistīto nozaru attīstību Latvijā, savukārt kopīgiem spēkiem galvenajos darbības virzienos tie plāno ietekmēt notikumu gaitu: Nostiprināt e-komercijas pozīcijas Latvijas tūrisma biznesā; Veidot tūrisma e-biznesa tirgus kultūru un noteikt vispārējas normas cenu politikā, cenšoties nepieļaut, ka nenopietni un nepastāvīgi tūrisma interneta resursi rada neuzticību e-tūrisma tirgum kopumā; Sekmēt sadarbību ar Latvijas un ārvalstu tūrisma uzņēmējiem, Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm, kuras atbild par tūrisma biznesa attīstību Latvijā; Popularizēt Latvijas tūrismu ārvalstu tirgos, izmantojot elektronisko mediju iespējas; Informēt sabiedrību par tūrisma e-komercijas priekšrocībām un veicināt Latvijas informatīvās sabiedrības attīstību; Aizstāvēt Latvijas tūrisma biznesa un ceļotāju intereses attiecībā uz telekomunikāciju infrastruktūras pieejamību pilsētās un jo sevišķi lauku teritorijās; Veikt E-tūrisma biznesa pētniecību, vākt un apkopot statistiku; Īstenot kopīgas mārketinga akcijas – šajā gadā vadošie Latvijas tūrisma portāli pirmo reizi prezentēs sevi kopīgā stendā tūrisma izstādē Balttour 2005 11.-13. februārī. Par portāliem:Eiropa.lv – tūrisma biznesa vortāla mērķa auditorija ir tūrisma industrijas uzņēmēji un interesenti. Eiropa.lv ik dienu informē par ceļojumu biznesa iekšzemes un pasaules jaunumiem un tendencēm mārketingā, menedžmentā un e-komercijā. Eiropas reģionālā tūrisma institūts izmanto portāla popularitāti konsultāciju un apmācības pakalpojumu prezentācijai. iCelo.lv – vadošais ceļojumu un atpūtas portāls iCelo.lv piedāvā ātri un operatīvi iegūt nepieciešamo informāciju par valstīm, dažādiem ceļojumiem, slēpošanas kūrortiem un „karstākajiem” tūrisma firmu piedāvājumiem. Portāls regulāri publicē pēdējā brīža piedāvājumus, turklāt ar unikālā bezmaksas pakalpojuma “ceļojuma meklētājs” palīdzību ikvienam ir iespēja atrast un izvēlēties sev vispiemērotāko ceļojumu. iCelo.lv var lasīt arī dažādus piedzīvojumu aprakstus, intervijas, arī piedalīties konkursos par ļoti vērtīgām balvām. Meeting.lv – Latvijas ceļvedis krievu un angļu valodās un Latvijas viesnīcu on-line rezervēšanas sistēma. Darbojas kopš 2002. gada marta. Galvenā mērķauditorija – ienākošie tūristi no Krievijas

Kā ziņo Latgales tūrisma projekta* vadītāja Liene Amantova, aprīlī tika uzsākta mācību kursu organizēšana Latgale tūrisma uzņēmējiem. Visiem Latgales tūrisma uzņēmējiem nu ir dota apgūt labas zināšanas bezmaksas kursos tūrisma mārketingā, sanitārijas un higiēnas prasībām tūrisma uzņēmumos. Kursi notiek Daugavpilī un Rēzeknē – Latgales lielākajos centros, lai no visiem Latgales rajoniem kursu dalībniekiem būtu visērtākā piekļūšana. Kuros piedalās uzņēmēji no visas Latgales – Rēzeknes, Balviem, Krāslavas, Ludzas, Daugavpils, Preiļiem un pat Jēkabpils. Tuvākajā laikā kursi notiek Rēzeknē un Daugavpilī: 24.aprīlī no 10.00 Atbrīvošanas alejas 90, Rēzeknē un 25.aprīlī no 10.00 Latgales transporta koledžas telpas Strādnieku ielā 16, Daugavpilī. Kursus par ekskursiju vadīšanas metodoloģiju, fokusējoties uz lauku tūrisma uzņēmēju vajadzībām vadīs Latvijas Gidu asociācijas valdes locekle, metodiķe, ekskursiju vadītāja, RA lektore Guna Puriņa. 8.maijā Daugavpilī un 9.maijā Rēzeknē Rēzeknes augstskolas pasniedzēja Inese Silicka vadīs kursus "Ēdināšanas organizācija". "Vides sakopšana un ainavu veidošana" - 8.maijā Rēzeknē un 9.maijā Daugavpilī, ko vadīs Ilze Grudule, LMA Rēzeknes filiāles pasniedzēja. Un 15. un 16.maijā, Rēzeknē - Aivars Mackevičs par tūrisma partnerības psiholoģiskiem aspektiem. Vēl paredzēti kursi ekotūrismā, angļu un vācu valodās, kā arī datorkursi, par kuru norises laikiem var uzzināt visos Latgales tūrisma informācijas centros. Tam vēl papildus, lai uzņēmēji varētu ne tikai mācīties teorētiski, projekta ietvaros paredzēta arī mācību ekskursija uz Kurzemi, kurā piedalīties – arī par brīvu aicināti Latgales tūrisma uzņēmēji. Braucienam paredzētas 2 dienas: 22.-23.maijs. Latgales tūrisma uzņēmējiem, kuriem ir interese piedalīties, lūdzam pieteikties tuvākajā tūrisma informācijas centrā. * projekts ir apstiprināts finansējuma saņemšanai no ES Phare 2000 Ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmas līdzekļiem. Projekts apvieno visus septiņus Latgales rajonus un divas pilsētas – Rēzekni un Daugavpili.