Līdzšinējais kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs un kooperatīva dibinātājs Edgars Ruža atstājis "Latraps" vadītāja amatu, informē "Latraps".

Padome kopā ar Ružu, balstoties uz kooperatīva vērtībām, jau izvēlējusies nākamo uzņēmuma vadītāju, kura vārds pašlaik netiek izpausts.

Ruža norāda, ka turpmāk strādās stratēģijas un attīstības projektu jomā.

"Pirms 22 gadiem man bija ideja un pārliecība, ka lauksaimniecība Latvijā var veiksmīgi attīstīties, ja to pārvalda un organizē lauksaimnieki paši. Es ticēju šai idejai, un tai noticēja arī daudzi zemnieki. Tā dzima Latraps. Mēs sev un citiem pierādījām, ka Latvijas zemnieki var vienoties kopīgai idejai, var kooperēties un šodien mēs esam piemērs citām nozarēm," saka E.Ruža.

Šo gadu laikā Latraps kļuvis par lielāko lauksaimniecības uzņēmumu, bet graudkopība par vienu no spēcīgākajām tautsaimniecības nozarēm valstī, nodrošinot ievērojamu daļu no Latvijas kopējā eksperta apjoma. Latraps vairākus gadus tiek atzīts par lielāko Latvijas lauksaimniecības uzņēmumu, jo sasniedz lielāko apgrozījumu gada griezumā, kā arī daudzus gadus ir viens no TOP3 Latvijas privātā kapitāla uzņēmumiem.

Latvijas lielākā graudu audzētāju kooperatīva Latraps biedri kopsapulcē nobalsojuši investēt līdzekļus kopīgai cīņai par taisnīgiem tiešmaksājumiem Baltijas lauksaimniekiem

Sekojot Latvijas lielāko lauksaimnieku kooperatīvu - Latraps, Piena ceļš un Trikāta KS – valdes locekļu iniciatīvai sākt veidot budžetu aktīvai lobēšanas kampaņai par taisnīgiem Eiropas tiešmaksājumiem, LPKS Latraps kopsapulcē biedri nolēma investēt savus līdzekļus kopīgai kampaņai un cīņai par taisnīgu kopējās lauksaimniecības politikas reformu pēc 2013. gada, informē Latraps izpilddirektors Edgars Ruža. Tāpat kā lielāko lauksaimnieku kooperatīvu valdes locekļi, visi LPKS Latraps biedri investēs Ls 0,5 Ls no katra saimniecības rīcība esošā hektāra. Šos līdzekļus kooperatīvs ieskaitīs Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas kontā. Kopējā summa, ko investēs LPKS Latraps, varētu veidot teju 100 000 Ls.

Latraps aicina lēmumu pieņēmējus formulēt un ieviest vienotu, sabiedrības interesēm un vērtībām atbilstošu un tirgus dalībniekiem saistošu lauksaimniecības izejvielu un produkcijas tirdzniecības tiesisko regulējumu.

Pašreiz esošā situācija šķeļ Eiropas vienotību pārtikas un lauksaimniecības nozarēs, savukārt Latvijai tik svarīga nozare - transports un loģistika - var kļūt par biznesa ētikas "krēslas zonu", izstumjot no tās godprātīgākos tirgus dalībniekus, norāda Latraps.

Līdz mirklim, kad stāsies spēkā atjaunots lauksaimniecības izejvielu un produkcijas tirdzniecības tiesiskais regulējums, Latraps kā pastarpināts SIA "Alpha Osta" kapitāla daļu turētājs ir pieprasījis SIA "Alpha Osta" pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības produkcijas pārkraušanu. Savukārt SIA "ASNS Investment" uzticēts veikt ārēju, neatkarīgu SIA "Alpha Osta" saimnieciskās darbības atbilstības pārbaudi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" strādā pie ostas termināļa SIA "Alpha osta", kurā kooperatīva meitasuzņēmums iegādājies 50% kapitāldaļu, investīciju un biznesa plāna, pauda kooperatīvā.

"Tagad, kad osta ir iegādāta, norit darbs gan pie ostas investīciju, gan biznesa attīstības plāna," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža, piebilstot, ka "Alpha ostas" darbība tiks pilnveidota graudu pārkraušanai.

Vaicāts par konkrētu plānoto investīciju apmēru, Ruža atbildēja, ka patlaban šādu informāciju nevar sniegt.

Ruža arī skaidroja, ka gandrīz visi "Latraps" attīstītie graudu pirmapstrādes punkti ir izbūvēti pie dzelzceļa pievedceļiem, līdz ar to graudkopības produkcija efektīvi var tikt nogādāta ostā un tālāk iekrauta kuģos.

"Uz vietas Latvijā nespējam patērēt tik daudz, cik spējam izaudzēt, tāpēc aptuveni 70% "Latraps" graudkopju izaudzētā produkcija tiek eksportēta," viņš sacīja, norādot, ka Latvijā ir iespējams izaudzēt kvalitatīvu un videi draudzīgu pārtiku, pēc kuras ir pieprasījums visā pasaulē.

#Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā ieskatīties rapšu eļļas tapšanas procesā uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co.

Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā ieskatīties rapšu eļļas tapšanas procesā uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co.

SIA Iecavnieks&Co ir viens no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā, kas pārstrādā rapšu, linu un kaņepju sēklas no kurām iegūst nerafinētās pārtikas eļļas, kā arī eļļu lopbarībai un tehniskajām vajadzībām, izmantojot auksto spiešanas tehnoloģiju.

Eļļas ražošanas procesā tiek saražoti lopbarības rauši, kas ir vērtīgs proteīna avots.

Uzņēmuma «zaļo domāšanu» apliecina izmantotā augstvērtīgā tehnoloģija, kas ļauj iegūt dabīgus produktus, nepievienojot nekādas pārtikas piedevas, un neradot atkritumus ražošanas procesā, informē uzņēmuma ražotnes vadītāja Sanita Celitane.

Kooperatīvās sabiedrības LATRAPS biedrs z/s ALI NN svētdien devās uz ziemas rapšu laukiem, lai veiktu pirmo šīs sezonas rapšu kulšanas mēģinājumu.

Vēl esot grūti prognozēt, cik tonnu graudu no hektāra šogad saimnieki varēs iegūt un kāda īsti būs rapšu kvalitāte, bet pirmā Elejā ievestā ziemas rapšu krava ir laba: mitrums un piemaisījumi ir tikai nedaudz virs normas.

Sagaidāms, ka, sākoties aktīvai kulšanai, produkcijas kvalitātes rādītāji par spīti lietainajiem laika apstākļiem būs labi, saka k/s LATRAPS graudu nodaļas vadītājs Andris Dancis.

Paralēli ziemas rapšu kulšanai, LATRAPS biedri jau pagājušā nedēļā uzsāka miežu kulšanas darbus un kooperatīva pieņemšanas punktā Auros zemnieki līdz šodienai jau piegādājuši vairāk kā 500 tonnas ziemas miežu.

2009. gada sezonā LATRAPS sadarbosies ar vairāk kā 20 pirmapstrādes punktiem visā Latvijā, lai maksimāli ātri un efektīvi varētu pieņemt vairāk nekā 500 kooperatīva biedru izaudzēto produkciju.

Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā rezultātā lieli rapša apjomi tiek eksportēti, vienlaikus nozīmīgi izmantojamās rapša eļļas apjomi tiek importēti, no kuriem daļa ir pat tāda, kas pirms tam ir izvesta uz rafinēšanu Igaunijā, jo Latvijā tādas iekārtas nav.

DB aptaujātie norāda, ka Latvijā esošās rapšu sēklu pārstrādes apjoms ir būtiski mazāks par valstī izaudzēto rapša sēklu ražu, un šķiet, ka pašreizējā situācija tuvākajā laikā nemainīsies. 2022. gadā ievākta rapšu sēklu raža 355 tūkst. t apmērā, savukārt pārstrādes apjoms ir vairāk nekā trīs reizes mazāks. Jāņem vērā, ka 2022. gadā rapša sēklu eksporta apjoms bija 342 tūkst. t, kas ir tikai par 13 tūkst. t mazāks nekā aizpērnajā gadā ievāktā raža. Pēc vairāku aptaujāto domām šie dati prasās pēc detalizētas izpētes, jo virspusēji tas nozīmē ne tikai pamatīgu noliktavu krājumu, bet arī rapša sēklu importa klātbūtni, turklāt pastāvot iespēja, ka rapša sēklu eksporta apjomos no Latvijas atrodas arī importētais rapsis, tādējādi palielinot eksporta ieņēmumus un uzlabojot statistiku.

#Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro.

LPKS Latraps Saldū sāk būvēt miljonus vērto graudu pirmapstrādes kompleksu.

Jaunā kompleksa pamatos Saldū pagājušajā nedēļā iemūrēta kapsula nākamajām paaudzēm. Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro, informē Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Saldus Latraps pirmapstrādes kompleksa pirmās kārtās būvniecības izmaksas ir 2,6 miljoni. Šajā pieņemšanas punktā būs kalte ar žāvēšanas jaudu 45t/h, četri lieli un četri mazie torņi. Pēc pirmā būvniecības posma pabeigšanas kopējā uzglabāšanas kapacitāte būs 12 000 tonnas, savukārt pieņemšanas jauda 300t/h. Šobrīd kompleksā plānotas 7-10 jaunas darba vietas.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai LATRAPS pirmajā etapā izdevies pārdot obligācijas vairāk nekā trīs miljonu eiro vērtībā, un tuvāko nedēļu laikā obligāciju realizācija tuvojas pieciem miljoniem eiro.

"Esmu gandarīts par mūsu biedru interesi par šo neparasto finansēšanas veidu. Aicinām biedrus turpināt pirkt obligācijas, kas nākotnē nodrošinās pilnu graudu realizācijas ķēdi un dos papildu finansiālus ieguvumus," teic LATRAPS valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

LATRAPS izvēlējusies Latvijas uzņēmējdarbības videi neraksturīgu finansējuma piesaistes veidu nozīmīgam darījumam, izsludinot piedāvājumu saviem biedriem iegādāties obligācijas. Par iegūtajiem līdzekļiem plānots nopirkt 50% + 1 daļu vienā no Rīgas Brīvostas uzņēmumiem un tādējādi iegūt ostu, kas nepieciešama efektīvākai labības tirdzniecībai.

Latraps piederošais ASNS Investment apvienojas ar Alpha osta 

Konkurences padome (KP) atļāvusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps"...

Alpha ostas vidējā iekraušanas jauda ir 9 tūkstoši tonnu dienā un kopējais graudu glabāšanas apjoms - virs 100 tūkstošiem tonnu. Tās piestātnē var apkalpot visdažādākās kravnesības kuģus, ieskaitot PANAMAX izmēra ar kopējo ietilpību 70 tūkstoši tonnu. Līdz ar savas ostas iegādi kooperatīvās sabiedrības biedri iegūs gan iespēju ātrāk nogādāt graudus kuģos, gan uzglabāt tos ostā, gan papildus nopelnīt no ostas darbības.

Dzelteno zirņu proteīna ražotnē Jelgavā investēs 75 miljonus eiro 

Divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS – kaldina plānus pirmajai...

LATRAPS gadiem ilgi loloja sapni par savu graudu pārkraušanas termināli. Pateicoties ģeopolitiskām pārmaiņām, šobrīd ir radusies iespēja iegādāties kontrolpaketi ostas terminālī Rīgā, kas atbilst gandrīz visām kooperatīva vēlmēm - jaudīga dzelzceļa un auto piekļūšana un pieņemšana, PANAMAX kuģu dziļums, jaudīga kuģu uzkraušanas infrastruktūra, sākotnēji pietiekošas un graudu pārkraušanai atbilstošas glabāšanas jaudas, tālākas attīstības iespējas un liela pieredze darbā ar beramkravām.

Obligācijas pieejamas tikai LATRAPS grupas kooperatīvu biedriem un LATRAPS darbiniekiem. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro un tās var iegādāties uz trīs dažādiem termiņiem.

Šī ir jau trešā reize, kad kooperatīvā sabiedrība LATRAPS emitē obligācijas saviem biedriem projektu finansēšanai.

Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, pauda graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Latvijas lauksaimnieku veidotais graudu kooperatīvs Latraps finanšu gada septiņos mēnešos pārsniedzis 100 miljonus latu apgrozījumu.

Šāds apgrozījums sasniegts laikā no 2012.gada jūlija līdz 2013.gada janvārim. Latraps izpilddirektors Edgars Ruža vērtē, ka šis kooperatīvam un Latvijas lauksaimniecībai kopumā ir vēsturisks mirklis. Īpašu gandarījumu sniedzot tas, ka Latraps ir 100% Latvijas lauksaimnieku uzņēmums. Jāatgādina, ka pērnais gads Latvijas graudaudzētājiem ir bijis īpaši labs, ļaujot izaudzēt rekordražu, kura sasniedza 2.1 miljonu tonnas.

Kā norāda E. Ruža, Latraps savos 12 pastāvēšanas gados spējis izaugt par nozares lielāko un nozīmīgāko uzņēmumu, ļaujot Latvijas graudaudzētājiem sarežģītajos klimata un ekonomikas apstākļos veiksmīgi attīstīties, pārvarēt krīzes un tajā pašā laikā būt konkurētspējīgiem ar citu valstu lauksaimniekiem, kas tiek ievērojami vairāk subsidēti.

LPKS Latraps uzsākusi lauksaimniecības kultūru sējumu apdrošināšanu.

Kā Db stāsta Latraps izpilddirektors Edgars Ruža, Latraps sadarbībā ar Vācijas savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvo sabiedrību Vereinigte Hagel ar šā gada maiju uzsākusi lauksaimniecības sējumu apdrošināšanu. Šogad tiek piedāvāta iespēja apdrošināt sējumus pret vienu pastāvošo risku – krusu. Pēc Latraps novērojumiem, krusa ir visbīstamākais risks vasaras periodā Latvijas apstākļos. Šī brīža augstās cenas un labais sējumu izskats liek saprast, ka neapdrošināt šogad pie šīm cenām un potenciālās ražas ir pārlieku liels risks. «Zemniekiem ieguldījumi ir ļoti lieli - degviela, minerālmēsli, sēkla, arī ražas cena ir augsta, līdz ar to nedrīkst daudz riskēt un sējumi ir jāapdrošina,» tā E. Ruža.

Lielākā graudkopības kooperatīva Latraps prognozes šā gada ražas kopievākumam ir lielākas, nekā vidēji ES prognozētās.

Kā liecina Latraps prognoze uz 16. augustu, sešās pozīcijās ražas varētu būt augstākas, nekā ES prognozētās Latvijā šā gada jūnijā. Rapša raža var sasniegt 2,5 t/ha, kas ir vairāk, nekā ES prognozētās 2.2 t/ha. Kviešu ražas apjomu Latraps paredz 4,4 t/ha, kas ir vairāk, nekā Es prognozētās 3,7 t/ha. Pretēji ES iepriekš prognozētajiem 2.4 t/ha miežu ražu Latraps speciālisti prognozē 3.0 t/ha apjomā, savukārt rudzu ražas ievākums būs 3.5 t/ha, kas ir par 0,7 t/ha vairāk, nekā paredzēja ES. Auzu raža būs par 0,5 t/ha lielāka, sasniedzot 2,5 t/ha, savukārt tritikāles raža sasniegs 5 t/ha, kas ir divreiz vairāk, nekā ES prognozes.

Līdzšinējais AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks no šodienas ieņems lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētāja amatu.

Edgars Ruža, kurš bijis kooperatīva vadītājs kopš tā dibināšanas, iepriekš informējis, ka iesākumā plāno apmācīt jauno kooperatīva valdes priekšsēdētāju, bet pēc tam pievērsīsies darbam stratēģijas un attīstības projektu jomā.

Ruža atstāj Latraps valdes priekšsēdētāja amatu 

Līdzšinējais kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs un kooperatīva dibinātājs...

"Firmas.lv" publiskotā informācija liecina, ka "Latraps" valdi pagājušajā nedēļā atstājis arī valdes loceklis Andris Balodis. Ruža skaidroja, ka Balodis "Latraps" tika pieņemts uz konkrētu līguma laiku. Turpmāko kooperatīva darbību Baloža aiziešana neietekmēs.

LVM valdes priekšsēdētājs Strīpnieks kļūs par Latraps vadītāju 

Valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks...

Līdz ar to turpmāk kooperatīva valdē strādās valdes priekšsēdētājs Strīpnieks, kā arī valdes locekļi Gundars Ruža un Ģirts Ozols.

Jau ziņots, ka Strīpnieks vairāk nekā 20 gadus vadīja LVM. Par jauno LVM valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais LVM valdes loceklis Arnis Melnis, kurš uzņēmuma vadībā strādā kopš tā dibināšanas 1999.gadā.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Latraps" apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 30.jūnijam, bija 269,902 miljoni eiro, kas ir par 35,7% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, taču kooperatīvā sabiedrība cieta zaudējumus 3,339 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai iepriekšējā finanšu gadā.

"Latraps" reģistrēta 2000.gadā. Pagājušā gada beigās kooperatīvam bija vairāk nekā 1110 biedru.

Patlaban minerālmēslu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās salīdzinājumā ar gadu iepriekš, atklāja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" dibinātājs Edgars Ruža.

"Runājot par nākamo sezonu, kas patiesību sakot, jau ir sākusies, jo ziemāji ir jau iesēti - zemnieki saskārušies ar situāciju, ka ir grūtības pabarot iesētos augus, jo minerālmēslu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās, gandrīz četrkāršojušās - cenu kāpums ir vēl lielāks nekā pašiem graudiem," atzina pārstāvis, piebilstot, ka galvenokārt runa ir par minerālmēsliem no Krievijas.

Turklāt, kā prognozēja Ruža, minerālmēslu cenām īpašs kritums nav paredzams.

"Situācija stimulē minerālmēslu lietošanas samazināšanu, kas ir labi apkārtējai videi, taču rada sarežģījumus lauksaimnieciskajā ražošanā, kuru rezultātus pagaidām grūti prognozēt - varbūt būs mazāka raža, varbūt ražas apjoms būs labs, taču graudu kvalitāte zema," atzīmēja "Latraps" dibinātājs.

Konkurences padome (KP) atļāvusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" piederošajai SIA "ASNS Investment" iegūt ietekmi pār graudu termināli SIA "Alpha osta", aģentūru LETA informēja KP.

"ASNS Investment" pamatdarbība ir holdingkompāniju darbība un tās vienīgais īpašnieks ir "Latraps", kas galvenokārt nodarbojas ar graudaugu, lauka pupu, rapša un augkopības ražošanas izejvielu pārdošanu. Savukārt "Alpha Osta" nodarbojas ar kravu, tostarp graudaugu, pākšaugu un rapša iekraušanu un izkraušanu Rīgas brīvostā un dzelzceļa pakalpojumu starpniecību, veicot kravas piegādi līdz ostas terminālim.

"Ņemot vērā, ka "Alpha osta" līdz šim bijusi "Latraps" iekraušanas un izkraušanas pakalpojuma sniedzējs, apvienošanās rezultātā tiks ietekmēti vertikāli saistīti tirgi: graudaugu, pākšaugu un rapša vairumtirdzniecības tirgus vismaz Baltijas valstīs, kā arī šo produktu kravu iekraušana un izkraušana ostās Latvijas teritorijā vai plašākā teritorijā, aptverot vismaz Baltijas valstis," atzina KP.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps reģistrējusi jaunu komercķīlu, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,934 miljoni latu, un tās ņēmējs ir Nordea Bank Finland. Lai saņemtu aizdevumu, ieķīlāta visa komercķīlas devēja manta kā lietu kopība.

Kā portālu db.lv informēja Latraps pārstāvji, aizdevums ņemts investīcijām Lauku attīstības programmas pasākuma «Lauku saimniecību modernizācijai» apguvei. 745 tūkstoši latu ir publiskā finansējuma apjoms, savukārt kopējais projekta apjoms ir 1,86 miljoni latu. Projekta laikā sabiedrība plāno būvēt angāru, graudu glabātuvi un alus miežu pirmapstrādes līniju.

Db.lv jau rakstīja, ka Latraps graudu pirmapstrādes kompleksu un tā gāzes apgādi būvēs uzņēmums SIA Mītavas celtnieks.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps neto apgrozījums (no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam) sasniedzis 166,987 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Nedaudz vairāk kā 2,5 reizes aizvadītajā pārskata periodā saruka kooperatīva peļņa, kas bija mērojama ar 2,022 miljoniem eiro pēc nodokļu nomaksas, liecina Lursoft dati.

2000. gadā dibinātā Latraps valde uzskata, ka kooperatīvs ir labi nodrošinājies, lai arī nākotnē varētu sekmīgi iepirkt un realizēt savu biedru saražoto produkciju, kā arī nodrošināt Latraps biedrus ar nepieciešamajām izejvielām.

Latraps ir 2000. gada maijā lauksaimnieku izveidota un biedriem piederoša sabiedrība, kuras pamatmērķis ir caur kooperāciju, apvienojot vajadzības, efektīvāk veikt tirdzniecības darījumus, tādējādi paaugstinot saimniekošanas ienesīgumu, norāda Lursoft pieejamā informācija.

Maija sākumā DNB banka ir piešķīrusi finansējumu 77 miljonu EUR apmērā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai LATRAPS.

Finansējumu – 77 miljonus EUR – LATRAPS plāno izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai lauksaimniecības sezonas ietvaros un ilgtermiņa investīcijām graudu pirmapstrādes centros.

«Lauksaimniecība un pārtikas ražošana ir viena no DNB bankas prioritārajām nozarēm Baltijā,» komentē DNB bankas viceprezidents un valdes loceklis Lauris Macijevskis.

«LATRAPS realizē un plāno attīstīt darbību, lai palielinātu pievienotās vērtības sasniegšanu lauksaimniecības nozarē – investējam graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas kompleksu attīstībā, izvērtējam un attīstām rentabilitātes paaugstināšanas iespējas pamatprodukcijas iepirkumu un nepieciešamo izejvielu jomā. Tas nepieciešams tieši šobrīd, lai paaugstinātu lauksaimniecības rentabilitāti, radītu iespējas veikt, piemēram, graudu pirmapstrādi un uzglabāšanu laikā, kad Latvijā ir augšupejoša tendence - pieaug graudu ražošana,» skaidro Edgars Ruža, LATRAPS ģenerāldirektors.

Latvijas Piena dibinātāja un lielākā īpašnieka kooperatīva Trikāta KS piederošās daļas gatavs atpirkt viens no līdzīpašniekiem, graudkopības kooperatīvs Latraps, vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Patlaban Latraps pieder 32% Latvijas Piena daļu, savukārt Trikāta KS - 53,7%.

Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža informē, ka Trikātai ir izteikts piedāvājums pirms mēneša un tas varētu daudz ko risināt. «Pašlaik Trikāta vēl neesot izlēmusi,» piebilda Ruža.

Trikāta gaidot dažādus piedāvājumus. Investora meklējumos iesaistīts arī Latvijas Piena padomes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, kurš ir bijušais baņķieris un nesen konsultēja ASV investorus bankas Citadele iegādes darījumā.

Latraps par Latvijas Piena dalībnieku kļuva pirms gada. «Uzņēmums tika reorganizēts tad, kad mēs ienācām. Kopumā mēs projektu saskatām un redzam kā dzīvotspējīgu, tāpēc mēs arī investējām,» minēja Ruža.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība LATRAPS Krievu salas terminālī pirmo reizi ostas pastāvēšanas vēsturē uzkrāvusi kuģi ar graudiem.

Kuģī uzkrautas 2840 tonnas miežu, produkcijas saņēmējvalsts Spānija un kravas īpašnieks k/s LATRAPS. Sadarbība ar Krievu salas termināli paplašinās Latvijas graudu eksportētāju iespējas graudu pārkraušanā, kas ir īpaši svarīgi sezonas karstumā, kad jāatbrīvo vietējās noliktavas un produkcijas izvešana ir īpaši aktīva.

«Kulšanas sezonā, kad graudi tiek vesti noliktavās, paralēli tam notiek aktīva produkcijas atkraušana uz kuģiem, lai atbrīvotu glabātavas jauniem apjomiem. Kā zināms šobrīd kulšana Latvijas laukos ir īpaši aktīva - līdz šodienai LATRAPS biedri kooperatīvam jau piegādājuši vairāk kā 40 tūkstošus tonnu jaunās produkcijas: kviešu, rapšu, miežu un rudzu. Tieši tāpēc, sākot ar augustu, Latvijas ostas ir ļoti noslogotas un graudu eksportētājiem ir būtiski meklēt dažādus risinājumus, lai produkcijas transports tiktu raiti organizēts.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Latraps» reģistrējusi jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta visa kooperatīva manta un kuras nodrošinātā prasījuma summa ir 3,630 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

«Latraps» ir ķīlas devējs, bet tās pāradnieks ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Kuziks». Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja AS «Luminor Bank» prasījumi pret kooperatīvu «Kuziks», kas izriet no starp banku un kooperatīvu noslēgtā kredīta līguma.

Jaunā komercķīla reģistrēta 21.maijā.

«Lursoft» izziņa liecina, ka kooperatīvam «Latraps» šobrīd ir aktuālas sešas komercķīlas, tikpat ķīlas aktuālas ar kooperatīvajai sabiedrībai «Kuziks».

«Latraps» ir 2000.gadā lauksaimnieku izveidots un biedriem piederošs uzņēmums, kura pamatdarbības veids ir biedriem nepieciešamo lauksaimniecības izejvielu un viņu izaudzētās produkcijas tirdzniecība, graudu un rapšu pirmapstrāde.