Biznesa portāls Db.lv piedāvā Latvijas biznesa vidē strādājošo aptauju par to, kurā vietā šie cilvēki svinēs Līgo svētkus un kāda ir viņu metode, kā svētkos nedomāt par darbu.

Arco Real Estate Valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits:

Kā un kurā vietā šogad svinēsiet Līgo svētkus un Jāņus?

Jāņi lielākai daļai latviešu saistās ar lielu izēšanos un alus dzeršanu. Tie galvenokārt tiek gaidīti kā reize, lai kārtīgi pieēstos, dzertu alu un satiktu draugus. Tomēr visas šīs lietas var darīt arī jebkurā citā dienā, tāpēc, lai arī tas skanēs nedaudz nežēlīgi - Jāņi man vairs nav tik liels notikums, kā agrāk. Šajos Jāņos domāju doties uz Aizkraukles rajonu un pavadīt brīvās dienas ar jaukiem cilvēkiem.

Kāda ir Jūsu metode, kā svinību laikā izvairīties no domām par darbu?

Interneta portāls latviešiem ārzemēs www.latviesi.com jau otro gadu aicina Latvijas pārstāvniecības, latviešu organizācijas un kopienas iesūtīt informāciju par Jāņu svinību pasākumiem ārpus Latvijas. Šogad apkopota informācija par 31 svinību vietu 13 pasaules valstīs un zināms, ka viens no lielākajiem Jāņu pasākumiem notiks Krievijā - Bobrovkā.

Latvieši ārzemēs Jāņu pasākumus vairākumā gadījumu rīko, ievērojot latviskās tradīcijas - pinot vainagus, gatavojot cienastu, aizdedzot Jāņu ugunis, dziedot līgo dziesmas un gada visīsāko nakti pavada kopā ar ģimenēm, draugiem un kaimiņiem, informēja Latvieši.com galvenais redaktors Indulis Bērziņš.

Pēc iesūtīto datu apkopošanas, jau šobrīd ir zināms, ka viens no lielākajiem Jāņu pasākumiem notiks Krievijā - Bobrovkā, kur kopā ar Līgo svētkiem, rīkojot vērienīgas svinības, tiks atzīmēta arī latviešu Augšbebru ciema 110 gadu pastāvēšanas jubileja, kurā piedalīsies arī Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis, Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns un delegācija no Latvijas.

Pircējiem trūkst izpratnes par Jāņu sieru kā Eiropas Savienības (ES) aizsargājamo produktu, pauda biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Viņa skaidroja, ka Latvijā ir seši Jāņu siera ražotāji - AS "Rankas piens", AS "Jaunpils pienotava", AS "Lazdonas piensaimnieks", AS "Valmieras piens", piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Straupe" un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Dundaga".

Tostarp viņa piebilda, ka lielākie Jāņu siera ražotāji Latvijā ir "Rankas piens" un "Valmieras piens", ka ražo aptuveni 50-60 tonnas Jāņu siera gadā, bet pārējie saražo aptuveni 10-15 tonnas.

Pēc "Siera kluba" datiem, pērn Latvijā kopumā Jāņu siers tika saražots par 31 tonnu jeb par 19% mazāk nekā gadu pirms tam. Ja 2021.gadā Latvijā tika saražotas 163 tonnas Jāņu siera, tad 2022 - 132 tonnas.

Slavenākais Līgo un Jāņu produkts – Jāņu siers – šobrīd tiek aizsargāts ar ierakstu Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, tādējādi sargājot latviešu tradicionālo Jāņu sieru no atdarinājumiem, viltojumiem un tā nosaukuma izmantošanas tāda produkta ražošanai, kas neatbilst tradicionālajām tehnoloģijām un receptēm. Šobrīd Latvijā ir tikai trīs produkti, kas reģistrēti ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā – bez Jāņu siera vēl arī sālināta rudzu rupjmaize un Kurzemes sklandrausis.

Īstā Jāņu siera ražošana ir pieejama visiem Latvijas piensaimniekiem, taču šobrīd pieteikušies ir seši uzņēmumi, kas gatavi izpildīt noteiktās prasības, lai varētu ražot produktu ar Jāņu siera nosaukumu, starp tiem – Valmieras piens, piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Straupe, Dundaga, Lazdonas piensaimnieks, Jaunpils pienotava un Rankas siers.

Attiecībā uz vārdu «Jāņu» un «Līgo» izmantošanu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte norāda, ka: «Vārdus «Jāņu» un «Līgo» viens konkrēts uzņēmums kā savu preču zīmi nevar reģistrēt tad, ja tie kaut kādā veidā apraksta vai raksturo attiecīgo preci vai pakalpojumu, piemēram, norāda, ka šis produkts ir īpaši piemērots vai tradicionāli lietots konkrētajos svētkos. Tādā gadījumā šie vārdi kalpo tikai un vienīgi kā informatīva norāde saistībā ar Līgo svētkiem. Daudzi ražotāji mēdz speciāli marķēt savu pārtikas produkciju gada nozīmīgāko svētku sakarā, un šādi marķēti produkti ir aktuāli, pievilcīgi īsu brīdi. Piemēram, Patentu valde ir atteikusi preču zīmes LĪGO reģistrāciju maizei un maizes izstrādājumiem, kā arī preču zīmes JĀŅU DESIŅAS reģistrāciju desām. Tāpat atteikta apzīmējuma LIELĀKAIS JĀŅU VAINAGS reģistrācija kultūras pasākumiem, jo šis vārdu salikums tieši un bez liekām pārdomām norāda, ka tiks pīts Jāņu vainags, kas būs lielāks par kādu citu līdz šim pīto Jāņu vainagu.»

Lielai daļai ziedu veikaliem pirms Līgosvētkiem gaidāms pārdošanas kāpums pat par 20 līdz 40%.

Jau šobrīd esot sākusies pastiprināta Jāņu zāļu un Jāņu vainagu iegāde - to gan pārsvarā dara uzņēmumi, kas tādējādi pirms svētkiem vēlas sagādāt pārsteigumu saviem darbiniekiem. Liela daļa veikalu un pārdevēju norāda, ka iedzīvotāji gan vainagus un Jāņu zāles vēl nepērk - tas tikšot darīts pēdējā brīdī.

Izlaidumu efekts

Tiesa, precīzi ziedu veikali nemāk teikt, cik Līgosvētki palīdz biznesam un par cik vidēji aug pārdošanas apjomi, jo paralēli ir arī izlaidumu laiks, kas nozīmē lielu apjomu kāpumu. «Pārdošanas apjomi šobrīd auguši par aptuveni 40%, salīdzinot ar parastām dienām. Tiesa, tīri uz Līgo rēķina pieaugums varētu būt kādi 20%, jo paralēli ir arī izlaidumu laiks, tāpēc cilvēki pērk daudz ziedus,» norāda ziedu interneta veikala att.lv viena no īpašniecēm Agnese Krauze Johansone. Naudas izteiksmē ieguvumus ziedu veikali neatklāj vai arī nemāk teikt.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) kopā ar Latvijā atzītiem dziesminiekiem radījusi Skarbo Jāņu dziesmu izlasi. Skarbās Jāņu dziesmas iedziedājuši policisti, ārsti un kaprači, turklāt turpmāk reidos kopā ar policistiem dosies arī Suitu sievas.

Lai novērstu lielo negadījumu skaitu, ko autobraucēji izraisa, braucot reibumā, un atgādinātu par iespējamām sekām, CSDD sadarbībā ar Ceļu policiju pirms Jāņiem uzsāk satiksmes drošības kampaņu Skarbās Jāņu dziesmas.

Salīdzinājumā ar 2005. gadu autovadītāju skaits, kas sodīti par braukšanu dzērumā, pieaudzis par 40%.

"Mūsu senči Jāņu dziesmās apdziedāja svētku tradīcijas un paražas. Savukārt mūsdienās viena no galvenajām Jāņu dienas aktualitātēm ir autoavārijas un traģēdijas uz Latvijas autoceļiem," norāda CSDD.

Ņemot vērā mūsdienu Jāņu skarbo realitāti, CSDD kopā ar Latvijā atzītiem dziesminiekiem radījusi īpašu Skarbo Jāņu dziesmu izlasi, ko sabiedrība var iepazīt caur TV un radio klipiem. Skarbās Jāņu dziesmas iedziedājuši policisti, ārsti un kaprači.

Cīņā pret „asiņaino Jāņu“ tradīciju, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsver – ikkatrs sabiedrības pārstāvis ir līdzatbildīgs par savu draugu, radu, paziņu atturēšanu no liktenīgas kļūdas pieļaušanas braucot apreibinošo vielu ietekmē.

Lai arī alkohola reibumā aizturēto autovadītāju skaitam ir tendence samazināties, „Jāņi – alus – stūre“ diemžēl joprojām ir ik gadu sastopama vasaras saulgriežu trīsvienība.

Pēdējo četru gadu laikā par braukšanu alkohola reibumā aizturēti vairāk nekā 63 tūkstoši autovadītāju, 95% no tiem ir stiprā dzimuma pārstāvji. Šajā laikā alkohola reibumā izraisīti 1904 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bojā gājuši 329, savukārt ievainojumus un citas traumas guvuši 2821 cilvēks.

„Mēs varam neskaitāmas reizes atkārtot, ka braukt un dzert ir slikti, taču efektīvāka šī cīņa būs tikai tad, kad katrā draugu kompānijā, katrā svinību vietā būs kāds, kurš attur un atgādina iereibušajiem drosminiekiem, ar ko var beigties viņu vēlēšanās sēsties pie auto stūres dzērumā. Ne policija, ne citas institūcijas nevar būt visur un pasargāt no traģiskās nelaimes. Vairumā gadījumu to izdarīt var tieši draugi un cilvēki, kas svinību laikā atrodas jums līdzās,“ saka CSDD direktors Andris Lukstiņs un stāsta, ka „tieši tāpēc CSDD šogad radījis īpašu „Izglāb draugu“ komplektu, kas Jāņu dienās būs noderīgs palīgs cīņā ar braukt gribošajiem dzērājšoferīšiem“.

Šogad Jāņu sieru ražos pieci industriālie uzņēmumi, savukārt piensaimnieku kooperatīvs Straupe ir pirmais, kurš produkcijai izmantos jaunu marķējumu, apliecinot Latvijas Jāņu siera piederību Eiropas Savienības (ES) nacionālo produktu reģistram, informēja biedrības Siera klubs vadītāja Vanda Davidanova.

«Tuvojas Jāņi, tradīcijām bagātākie svētki un, protams, to neatņemama sastāvdaļa būs Jāņu siers, kuru šogad piedāvās tikai pieci piena pārstrādes uzņēmumi - Valmieras piens, Straupe, Dundaga, Rankas piens un Lazdonas piensaimnieks,» sacīja Davidanova.

Viņa arī norādīja , ka produkta marķējumā pircēji šogad ieraudzīs jaunumu - ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistra logotipu, kas Jāņu sieru izcels pārējo produktu vidū.

«Logotips nodrošinās šim sieram vēl lielāku patērētāju uzticēšanos, garantējot augstu kvalitāti un atpazīstamību gan pašmāju ļaudīm, gan tūristiem,» atzina biedrības vadītāja.

Skarbās Jāņu dziesmas Suitu sievu pavadījumā iedziedājuši ne vien kaprači, ārsti un policisti, bet arī satiksmes ministrs Ainārs Šlesers un CSDD direktors Andris Lukstiņš, gan Valsts policijas Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un Ceļu policijas pirms Jāņiem uzsāktās satiksmes drošības kampaņas Skarbās Jāņu dziesmas ietvaros tapis jauns Jāņu dziesmu video klips.

Skarbo Jāņu dziesmu video radīts ar mērķi, lai autovadītājiem vēlreiz pirms Līgo svētkiem atgādinātu un liktu aizdomāties par iespējamajām sekām, ko izraisa auto vadīšana alkohola vai narkotisko vielu reibumā. Video klipā skarbās Jāņu tautasdziesmas iedziedājuši arī grupas Double Faced Eels mūziķi un apvienības 9.kanāls pārstāvis Skims, kurš tās izpilda krievu valodā.

Skarbās Jāņu dziesmas apkopotas arī grāmatiņā, kuras kā īpašu Jāņu dāvanu ceļu policisti dala uz ceļa apturētajiem autovadītājiem. Tās pieejamas arī Statoil degvielas uzpildes stacijās.

Jāņi nenoliedzami skaitās vislatviskākie svētki. Tie ir kā striķītis, kas vienreiz gadā sasien kopā senlatviešus ar jaunajiem latviešiem vienā kopīgā un krāšņā svētku vainagā. Līgo naktī mēs darām visu to pašu un tieši tāpat kā darīja viņi... bet vai tiešām?

Bet varbūt, ka viss nav tik bezcerīgs – ja ne svētku nosaukumu, tad vismaz sajūtu un garu var reanimēt, ejot pa maģisko burvestību taku. Proti, papētot seno latviešu buramos vārdus un ticējumus, kurus biezos sējumos apkopojis slavenais profesors Šmits. Tā mēs pavisam viegli varam noskaidrot to, ko mūsdienās varētu saukt par šo svētku mesidžu: «Pie Jāņu ugunīm pa visu zemi ar lielu prieku danco, dzied un lēkā. Dažos apgabalos ļaudis iet ap muižas laukiem dziedādami, par ko kungi tos pacienā.» Adaptējot šo novērojumu pašreizējai situācijai, jāsecina, ka latviski visprecīzākā Jāņu svinēšanas taktika ir nevis braukt ārpus Rīgas, bet tieši otrādi – doties uz pašu centru, Jēkaba ielu 11, kur dancojot un lēkājot vajag iet apkārt Saeimas ēkai, par ko deputāti un valdības pārstāvji ar kaut ko uzcienās. Turklāt pirms tam ir jāsaplūc jāņuzāles, kuras pēc tam «samet Jāņu mātei un tēvam virsū». Šajā gadījumā ar zālēm vajadzēs mest saimniektēvam Ivaram Godmanim. Tā kā viņš ir labi apsargāta valsts amatpersona, kurai pietuvoties var būt problemātiski, vēlams tām zālēm piesiet kādu atsvaru, lai var lingot no tālienes.

Kāzas ir ne vien svētki jaunajam pārim un viesiem, bet arī garantēts bizness kāzu aģentūrām, fotogrāfiem, svinību vietām, ēdinātājiem, floristiem un citiem kāzu rīkošanā iesaistītiem uzņēmējiem. Kāzu aģentūru vidū valda liela konkurence, un saskaņā ar portāla precos.lv datiem Latvijā ir 16 kāzu aģentūru un vairākas privātpersonas, kas piedāvā kāzu rīkošanas pakalpojumus, trešdien raksta laikraksts Diena.

Aptaujātās kāzu aģentūras stāsta, ka par klientu trūkumu sūdzēties nevar un, lai gan pārsvarā kāzu svinības tiek rīkotas no maija līdz septembrim, darba kāzu sagatavošanā netrūkst arī ziemā. Jāteic, ka Latvijas kāzu aģentūru pakalpojumus mēdz izmantot ne tikai mūsu valsts pāri, bet arī pāri no Skandināvijas, Krievijas, Vācijas un citām valstīm.

Kāzu aģentūras Mīlestība īpašniece un direktore Dace Miezīte stāsta, ka biznesu iespējams plānot, jo pāri līgumu ar aģentūru par svinību rīkošanu slēdz aptuveni pusotru gadu pirms kāzām. Aģentūra piedāvā pilnu pakalpojumu spektru, sākot no laulību gredzeniem, floristiem, fotogrāfiem un vakara vadītājiem līdz svinību vietas dekorēšanai un transporta organizēšanai. D. Miezīte stāsta, ka klienti, kas izvēlas kāzu rīkošanai piesaistīt aģentūru, parasti tai uztic visu kāzu organizēšanu. «Vidēji mēs sarīkojam līdz 50 kāzām gadā, vasaras vidū ir nedēļas nogales, kad mums ir piecas kāzas vienlaikus. Ja runājam par mūsu pakalpojumu izmaksām, tās sastāv no divām daļām: samaksa par pakalpojumiem un noteikts procents no kopējām izmaksām,» klāsta D. Miezīte.

Šogad pieprasījums pēc Jāņu siera esot nedaudz mazāks nekā pērn, savukārt pats siers kopumā kļuvis lētāks par apmēram 15%, pateicoties piena iepirkuma cenu kritumam, aģentūrai LETA atzina aptaujātie siera ražotāji.

Rīgas Centrāltirgū nopērkams plašs Jāņu jeb ķimeņu siera klāsts un tirgotāji atzina, ka interese par šo produktu sākusies tikai šajās dienās.

Tā kā priekšā piecas brīvdienas, bijām domājuši, ka cilvēki jau nedēļas vidū sāks pirkt sieru, tomēr interese sākusies praktiski tikai šorīt. Tomēr ceram, ka līdz svētkiem pircēji saradīsies un ceļš, kā arī ieguldītais darbs atmaksāsies, sacīja siera sējēja no Viļāniem.

Viņa, kā arī citi aptaujātie pārdevēji atzina, ka šogad siers ir nedaudz lētāks nekā pērn, kas skaidrojams ar lielo piena daudzumu un zemajām iepirkuma cenām.

Šorīt zemnieku sietais ķimeņu siers Centrāltirgū maksāja no septiņiem līdz 11 eiro par vienu kilogramu, savukārt uzņēmumu piedāvātā siera cena svārstās no 4,50 līdz 5,50 eiro par vienu kilogramu.

Līgo svētku ieskandināšanas pasākumā, kurā kuplā skaitā pulcējās ēdienu eksperti un cienītāji, Rimi Gardēži kopā ar siera vedmeistariem noteica Latvijā gardāko mājās sieto Jāņu sieru.

Rimi siera mantojuma meklējumu finālā ar saviem sietajiem sieriem piedalījās siera sējējas no visas Latvijas, un gardākās receptes godu izpelnījās Edīte Jurjāne no Ķekavas ar Lakstīgalu ielas Jāņu sieru, informē Rimi pārstāvji.

Lai noteiktu gardākā siera recepti, Rimi Gardēži Mārtiņš Sirmais, Signe Meirāne, Ilze Jurkāne, Liene Zemīte, Normunds Baranovskis un Inga Pūce apvienojās žūrijā ar siera siešanas vecmeistarēm. Izvelēto sieru žūrija raksturoja kā daudzpusīgu, taču pati Edīte stāsta, ka viņas recepte ir ar odziņu: «Kad nolēmu izmēģināt siera siešanu, devos savā dārzā atrast pašas labākās garšvielas. Mana izvēle bija dilles un baziliks, kas lieliski viens otru papildina un piešķir bagātīgāku garšu. Mans vīrs nav iecienījis Jāņu sieru, taču šo sieru arī viņš ir atzinis par garšīgu, un prasa gatavot vēl. Panākumi šajā konkursā noteikti iedvesmos mani tālākiem eksperimentiem virtuvē.»

Gadu no gada Līgo svētkos notiekošo negadījumu raksturs nemainās - nelaimes gadījumu skaits šajā laikā palielinās par 23%, pieaug arī pieteikumi par zādzībām, bet vienlaikus samazinās ceļu satiksmes negadījumu skaits.

2010. gadā par negadījumiem svētkos auto apdrošināšanā (KASKO un OCTA) vidēji dienā tika iesniegti 24 pieteikumi, kas ir divreiz mazāk nekā saņemti atlīdzību pieteikumi par auto negadījumiem ikdienā, liecina apdrošinātāja BTA apkopotie dati. Tam iemesli varētu būt divi: sociālo kampaņu iespaids, kuras aicina autovadītāju nesēsties pie stūres dzērumā un būt īpaši uzmanīgiem uz ceļa, kā arī tas, ka cilvēki izbrauc no pilsētām uz laukiem, kur arī pavada praktiski visas brīvdienas, un, tikai svētkiem beidzoties, sēžas pie auto stūres, lai atgrieztos pilsētās.

BTA atklāj, ka mēneša griezumā, atskaitot četras svētku dienas, kompānijā 2010. gadā ik dienu saņēma vidēji 5,7 apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par nelaimes gadījumiem. Svētku dienās to skaits pieauga līdz 7, uzrādot 23% pieaugumu. Trīs lielākās BTA izmaksātās atlīdzības bija saistītas ar kājas un potītes lūzumu, kā arī smadzeņu satricinājumu. Kopumā par svētku dienās pieteiktajām atlīdzībām BTA klientiem 2010. gadā izmaksāja 4150 Ls.

Portālā Latviesi.com apkopota informācija par 104 pasākumiem 18 pasaules valstīs, kur latvieši atzīmē Ziemassvētkus un Jauno gadu. Visplašākās svinības šogad notiek ASV, kam seko Lielbritānija, Vācija un Brazīlija. Daudzviet svētku ieskandināšana notiek jau no decembra sākuma.

Latvieši Adventes laikā organizē tradicionālos Ziemassvētku tirdziņus, daudzviet notiek īpaši pasākumi tieši bērniem, bet pieaugušajiem tiek rīkotas svinīgas balles.

Plaša svētku pasākumu programma šogad sarīkota Brazīlijas latviešiem, kur lielākajos latviešu centros notiks jauniešu koru un latviešu ansambļa koncerti. Savukārt Nova Odessas pilsētā sarīkota pat īpaša svētku apsveikumu izstāde, kurā tiks izstādīti Jelgavas bērnu sūtītie Ziemassvētku apsveikumi vietējiem Brazīlijas latviešu bērniem, kuri savukārt zīmēja un sūtīja apsveikumus uz Jelgavu.

Lielbritānijā latvieši tiek aicināti uz kopīgiem Ziemassvētku dievkalpojumiem visos lielākajos latviešu centros – Derbijā, Notinghamā, Korbijā, Līdsā, Bradfordā, Londonā un Rovfantā.

Lai kāzas varētu rīkot savā izsapņotajā svinību vietā, telpu rezervācija dažreiz jāveic pat divus gadus iepriekš

«Svinību norises rezervācija ir jāveic līdz ar kāzu kleitas iegādi,» iesaka aģentūras Smalkais stils projektu vadītāja Ilze Bula. Glaunākās vietās var būt jāpiesaka pat gadu uz priekšu, jo vasaras periodā to grafiks ir ļoti blīvs, daudzās svinību vietās jau katra nedēļas nogale faktiski ir saplānota. Kāzu aģentūras direktore Dace Miezīte piebilst, ka atsevišķās vietas, piemēram, Bīriņu pils svinībām ir jāaizrunā pat pusotru vai divus gadus iepriekš. Arī restorānā Gutenbergs visa vasara ir saplānota. Ir iespēja atrast svinību vietu arī mēnesi iepriekš, bet ir jārēķinās, ka tas noteikti maksās dārgāk. Svētku studijas Sparkling dibinātāja Dagnija Lībane norāda, ka jau šobrīd pāri interesējas par iespējām precēties 2016. gada vasarā.

Tuvojoties Līgo svētkiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir apkopojusi statistiku par divu populāro vārdu - Jāņu un Līgu - īpašnieku skaitu. Statistika liecina, ka Iedzīvotāju reģistrā reģistrēti 63 950 Jāņi un 10 785 Līgas*, no tiem pirmos Līgo svētkus sagaida 271 mazais Jānis un 56 Līgas.

Tāpat kā pērn, visvairāk Jāņu ir vecuma grupā no 36 līdz 60 gadiem - 21 059. Vecuma grupā no 19 - 35 gadiem ir 16 474 personas ar vārdu Jānis, nedaudz mazāk Jāņu ir cienījamā vecumā - grupā no 61 gada un vairāk - 16 179, bet no 1-18 gadiem - 9 967 personas.

Savukārt, visvairāk Līgu ir vecumā no 19-35 gadiem - 5 034, bet vecuma grupā no 1-18 gadiem ir 2 742 personas ar vārdu Līga; no 36-60 gadiem - 2 571 Līgas, bet populārā vārda īpašnieces cienījamā vecumā (no 61 gada un vairāk) Latvijā ir 382.

Šobrīd visvairāk šo vārdu īpašnieku dzīvo Rīgā: Jāņi Rīgā ir 11 591, savukārt, Līgas Rīgā ir 1 885. Salīdzinoši ar Latvijas rajoniem - Rīgas rajons ir Jāņu un Līgu visapdzīvotākais: Jāņi Rīgas rajonā ir 5 206, bet Līgas - 855.

Nordea markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš par finanšu investīcijām Līgo svētku gaisotnē:

Tuvojoties svētkiem es parakņājos Dainu skapī un nolēmu paskatīties, kādas tad senajiem latviešiem bijušas attiecības ar finanšu tirgus produktiem. Ierobežotās datu bāzes dēļ dažu produktu cenu izmaiņu grafiki ir no citiem tirgiem, bet tie aptuveni parāda arī mūsu tirgus tendences. Savā «Līgo indeksa» groziņā saliku: vara bungas, zeltu, sudrabu, kviešus, cūkgaļu, cukuru, gumiju un aitas vilnu.

Par varu

Sit, Jānīti, vara bungas

Vārtu staba galiņā,

Lai ceļas saiminieki

No tiem dūnu spilveniem.

Ja jūs gadījumā sastopat kādu Jāni ar vara bungām, tad ziniet, ka pēdējo gadu laikā viņš ir kļuvis krietni turīgāks. Pirms aptuveni 10 gadiem par tonnu vara maksāja nedaudz vairāk kā 1300 dolārus, bet šobrīd cena sasniegusi 9000 dolāru par tonnu līmeni, kas ir aptuveni 4,59 lati par kilogramu. Pie pēdējā sadārdzinājuma viļņa vainojama globālās ekonomikas atveseļošanās un galvenokārt ražošana Ķīnā. Nesen publicētie dati par Ķīnas rūpniecības izlaides pieaugumu par 13,3% gada laikā deva spēcīgu atbalstu vara cenai. Pašreiz vēl iespējama cenas pazemināšanos (korekcija pēc nesenajiem rekordiem), tomēr ilgā termiņā prognozējam mērķēšanu vismaz uz pēdējo rekordu atkārtošanu (atslēga šajā jautājumā ir ražošana, patēriņš un ekonomikas izaugsme Ķīnā). Tā kā neatstājiet vara bungas nepieskatītas.

Pēdējos divos gados Rīgā bērnu svinību vietas saradušās kā sēnes pēc lietus; cita par citu gaumīgāka un atraktīvāka.

«Ja salīdzina situāciju, kad sākām sava projekta realizāciju, un tagad, svinību vietu skaits varētu būt pat dubultojies. Pieprasījums rada piedāvājumu. Pēdējos gados svinēt bērnu svētkus ārpus mājām kļuvis populāri. Bērnu vecāki aktīvi meklē, interesējas, vērtē. Līdz ar to rodas arī piedāvājums. Pieprasījumu veicina vidējā dzīves līmeņa pieaugums, ekonomikas augšupeja un vēlme mainīt svinēšanas tradīcijas,» teic svētku un rotaļu telpas bērniem Wild One mārketinga vadītāja Līga Reinfelde.

Wild One savu darbību sāka 2018. gada augustā kā divu brāļu un to ģimeņu izveidots projekts. «Jau kādu laiku domājām par ģimenes biznesa sākšanu, apstākļu sakritību rezultātā nonācām pie domas par bērnu ballīšu telpas izveidi. Meklējot telpas svinībām ģimenes jaunākajam loceklim, vēl iepriekš secinājām, – lai gan telpu piedāvājums gana liels, daļa no tām izvēlētajā laikā bija jau rezervētas vai arī neatbilda vēlmēm,» atminas L. Reinfelde.

Centrālās un Austrumeiropas reklāmas festivālā Golden Drum zelta godalgas nopelnījuši arī Latvijas pārstāvji.

Godalgas nopelnījušas – MOOZ! (līdz septembrim zināma kā ZOOM!) un Leo Burnett Riga, liecina aģentūru sniegtā informācija medijiem. Festivāla balva Zelta bungas pasniegta aģentūrai Leo Burnett Riga par izmantotajiem risinājumiem, veidojot adidas publiskās skriešanas trases Rīgas parkos. Savukārt, festivāla apbalvojumu Zelta pulksteni (Golden Watch) par CSDD Skarbajām Jāņu dziesmām ieguva aģentūra MOOZ!.

MOOZ! Skarbās Jāņu dziesmas, kas pirms Līgo svētkiem atgādināja un lika aizdomāties par vienu no mūsus laiku aktuālākajiem Līgo aspektiem – auto vadīšanu dzērumā – saņēma Golden Drum žūrijas atzinību kā labākā reklāmas kampaņa. Skarbajām Jāņu dziesmām, kurās ārsti, policisti, Suitu sievas, pazīstami Latvijas mūziķi un citi apdziedāja vienu no galvenajām mūsu laiku Jāņu dienas aktualitātēm – autoavārijas un traģēdijas uz Latvijas autoceļiem -, piemīt augsts folklorizēšanās potenciāls, kas ir viena no šīs kampaņas lielākajām vērtībām, atzina festivāla žūrija. Baltijas festivālā Golden Hammer Skarbās Jāņu dziesmas saņēma festivāla Grand Prix Sociālo reklāmu kategorijā, kā arī nodrošināja MOOZ! šī festivāla galveno balvu – Creativity case.

Maxima Latvija vadības komandai pievienojusies Evita Januškeviča, kas pildīs uzņēmuma finanšu vadītājas (Chief Financial Officer) pienākumus.

Maxima Grupe ietvaros visiem uzņēmumiem, tai skaitā, Maxima Latvija, tika izveidota vienota struktūra, paredzot amatu – finanšu vadītājs (Chief Financial Officer), kura atbildībā ir plānošanas, analīzes un finanšu resursu departaments, grāmatvedības un IT departamenti. Latvijā finanšu vadītājas pienākumi uzticēti Evitai Januškevičai.

Maxima Latvija augstākās vadības komanda šobrīd ir pilnībā nokomplektēta un to pārstāv četri cilvēki – Andris Vilcmeiers, Maxima Latvija vadītājs, Viktors Troicins, Maxima Latvija komercdirektors, Kristīne Āboltiņa, Maxima Latvija operacionālā vadītāja, un Evita Januškeviča, Maxima Latvija finanšu vadītāja.

Vairs aiz kalniem nav Līgo svētki un Jāņu diena. Tuvojoties vasaras saulgriežiem Latvijas uzņēmumi sveic savus klientus un iedzīvotājus. Daļa no tiem izveidojusi arī interaktīvus apsveikumus.

Banka DNB izveidojusi interaktīvu vietni, kurā piedāvā izvēlēties divas tēmas, kuras dominēs lietotāja Līgo svētkos. Pēc tam, kad atlasītas tēmas – kas var būt gan alus un siers, gan Jāņa māte un papardes zieds, vietnē tiek atrasta šīm tēmām piemērotākā tautasdziesma, kuru pēc tam iespējams nosūtīt saviem draugiem.

Sakaru operators Lattelecom Dziesmu svētkiem un Līgo izveidojis speciālu mobilo sadziedāšanās lietojumprogrammu. Ar tās palīdzību iesildīt balsis Dziesmu svētkiem iespējams jau Jāņu naktī. Lietojumprogramma satur dziesmu vārdus.

Jāņu brīvdienās, kas šogad iekritušas garas, notiks Ceļu policijas reidi, lai iespēju robežās rūpētos par drošību uz valsts ceļiem, ziņo Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Kā liecina Satiksmes uzraudzības biroja apkopotie dati, šī gada piecos mēnešos, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, par 22,4% samazinājies to autovadītāju skaits, kuri pie stūres sēdušies dzērumā vai apreibinošu vielu ietekmē.

Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš,: „Lai gan pie stūres alkohola reibumā braucošo autovadītāju skaits ir samazinājies par piekto daļu, joprojām šādas rīcības rezultātā tiek izraisīti ceļu satiksmes negadījumi. Reaģējot uz šo faktu, tiek organizēti plaši Ceļu policijas reidi visā valsts teritorijā. Arī Jāņu brīvdienās, kas šogad iekritušas garas, notiks Ceļu policijas reidi, lai iespēju robežās rūpētos par drošību uz valsts ceļiem.”

¾, jeb 73% no Latvijas iedzīvotājiem iecerējuši svinēt Jāņus un Līgo svētkus. Par to liecina tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma SIA Euro Data pētījumu veikšanas sistēmas eSample aptaujas rezultāti.

Pētījumā secināts, ka aktīvākie svinētāji būs tieši gados jaunie cilvēki. Starp gados vecākiem cilvēkiem ir vairāk tādu, kuri nesvinēs, Db.lv informē Sintija Grasberga SIA Euro Data valdes locekle.

Starp krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem ir vairāk tādu, kas zina, ka nesvinēs Jāņus, bet samērā daudzi latvieši vēl nav izlēmuši.

Starp iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem vairāk tādu, kas nesvinēs. Iespējams, to nosaka ekonomiskā situācija. Aktīvākie Jāņu svinētāji dzīvo Zemgalē.

83.1% no visiem svinētājiem atzinuši, ka svētkos kurinās ugunskuru, kamēr 64.4% dzers alu un ēdis Jāņu sieru. 46% iecerējuši izpušķot māju ar Jāņu zālēm, kamēr trešā daļa, jeb 36.7% dziedās Līgo dziesmas.

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.