Anša Gulbja veiksmīgā biznesa pamatā nebūt nebija vieglu peļņu nesošā sensacionālā literatūra, bet gan vērtīgi izdevumi.

— Strādājot A. Golta grāmatnīcā reiz ievēroju, ka pie šefa kabinetā ieiet kāds svešs, elegants kungs. Veikalam cauri ejot viņa cigāra dūmi piesmaržoja visu telpu. Šī kunga ārējā stāja un manieres mani, kā nepiedzīvojušu jaunekli, sevišķi interesēja. Kautko līdzīgu biju novērojis tikai pie zobārsta Fr. Mierkalna, kas bija sarakstījis un pats arī izdevis lugu Līdzsvarā. Fr. Mierkalnu vairākas reizes biju redzējis arī uz ielas, kad viņš ar savu draudzeni, Dailes teātra aktrisi Tiju Bangu pastaigājās Vērmanes dārza apkārtnē.

Vienmēr viņš bija tērpies labā uzvalkā, un visas kustības bija nosvērtas. Piem., satiekot uz ielas pazīstamu pretimnācēju, viņš jau laikus pārlika spieķi no labās rokas uz kreisās rokas elkoņa, ar kreiso izņēma papirosu no mutes un ar labo cēli pacēla platmali sveicienam. Pēc tam, tādā pat kārtībā, nesteigdamies visu novietoja atpakaļ. Tas tika izdarīts ar tik apsvērtu smalku kustību, ka prieks bija noskatīties. Kautkas līdzīgs ārējā uzvedībā un manierēs bija vērojams arī pie svešā kunga, kas apmeklēja mūsu grāmatnīcu un ieradās pie šefa. Drīz vien dabūju zināt, ka tas esot lielās Otto Kirchnera firmas pārstāvis Ansis Gulbis no Pēterburgas un piedāvājot firmas ražojumus, galvenā kārtā rakstāmpiederumus un greznuma priekšmetus biroju un dzīvokļu vajadzībām, — lūk, kāds Ansis Gulbis ap 20. gadsimta pašu sākumu šķitis pārdevējam Raitam Ritumam.

Sestdien Latvijas Koncertu rīkotajā latviešu simfoniskās mūzikas koncertā Lielajā ģildē savā ierastajā vietā bija pazīstamais advokāts un rakstnieks Andris Grūtups, kurš ir regulārs simfoniskās mūzikas klausītājs. Plašais interešu apvienojums un uzdrīkstēšanās publiski paust savus uzskatus viņu dara par īstu latviešu inteliģentu.

Kāda paziņa, uzzinājusi, ka dodos Andra Grūtupa, izsaucās – pie tā pīpmaņa no X failiem! Vizuālā līdzība ar populārā seriāla tēlu tik tiešām ir pārsteidzoša. Arī Grūtupa daiļrade apliecina, ka viņu saista slepenas lietas, vismaz tādas, kas ilgus gadus bijušas sabiedrības acīm apslēptas, piemēram, vācu ģenerāļu tiesāšana un pakāršana Rīgā 1946. gadā vai ebreju veiktās rituālslepkavības pagājušā gadsimta sākumā. Savukārt februārī izdevniecība Atēna izdos Grūtupa jaunāko grāmatu Observators, kuras centrā ir slavenās mākslinieku dzimtas pārstāvja Jurģa Skulmes tiesas process.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

SIA "EHR Mediju grupa" investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro radiostacijas "Latviešu hiti" FM apraides izveidē, informē "EHR Mediju grupa" līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs.

Būtiskākās investīcijas veiktas "Latviešu hiti" FM apraides tīkla iegādei septiņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Radio "Latviešu Hiti" ir dzirdami Rīgā (101.0 FM), Valmierā (103.4 FM), Cēsīs (104.7 FM), Smiltenē (103.1 FM), Limbažos (103.0 FM), Liepājā (93.5 FM) un Jēkabpilī (93.4 FM).

Kopējais veikto investīciju apjoms, atbalstot vietējos mūziķus un pandēmijā cietušo izklaides industriju, ir vairāki simti tūkstoši eiro, bet noslēgto līgumu nosacījumi liedz atklāt precīzas darījumu summas. G.Traubergs pauda pārliecību, ka investīcijas atmaksāsies, jo šādā veidā tiks sniegta atbilde uz sabiedrībā augošo pieprasījumu klausīties dziesmas dzimtajā valodā.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Šajā vasarā, sadarbojoties Valmieras teātrim un Igaunijas Festivāla teātrim, ar SIA Alfor atbalstu tiks realizēts vērienīgs, līdz šim nebijis latviešu – igauņu teātra kopprojekts Kristjans Jāks un Eduards. Projekta pamatideja ir akcentēt latviešu un igauņu kopīgos saskarsmes punktus vēsturē un tagadnē.

2008. gada pavasarī kultūras mecenāts SIA Alfor, Latvijas Jaunā teātra institūts un Kultūras projektu aģentūra Indie rīkoja teātra jauniestudējumu konkursu, kura mērķis bija veicināt laikmetīgas un daudzveidīgas profesionālās teātra vides attīstību, atbalstīt teātra profesionāļu starptautisko sadarbību un sniegt iespēju teātra māksliniekiem īstenot savas radošās ieceres. Konkursā uzvarēja Latvijas – Igaunijas kopprojekts Kristjans Jāks un Eduards, kuru iesniedza igauņu režisors Margus Kasterpalu. Režisors saņēma veicināšanas prēmiju Ls 10 000 apmērā, bet tā īstenošanai Latvijas pusei tika piešķirts finansējums 15 000 latu apmērā.

Sporta totalizatoru jomā vērojams gan izdarīto prognožu, gan arī prognozētāju skaita pieaugums, taču tajā pašā laikā samazinās vidējās izdarītās likmes lielums. Triobet.com eksperti norāda, ka tas skaidrojams ar vēl aizvien notiekošo šīs jomas attīstību Latvijā, kā arī ekonomiskās krīzes ietekmi, raksta Apollo.

"Latvijā dažādu sporta un citu notikumu prognozēšana vēl nav kļuvusi ļoti populāra. Šī joma vēl aizvien ir attīstības stadijā pretstatā Lielbritānijai un Skandināvijas valstīm, kur tirgus jau ir nostabilizējies. Tādēļ ir tikai loģiski, ka turpina pieaugt spēlētāju un viņu izdarīto prognožu skaits, jo daudzi vēl aizvien tikai iepazīst šo izklaides veidu. Tomēr arī ekonomiskie apstākļi liek sevi manīt, jo summas, ar kurām cilvēki riskē prognozējot, kļūst mazākas," skaidro Triobet.com pārstāvis Kaspars Melders.

Neskatoties uz ekonomisko krīzi, cilvēki turpina izklaidēties, vienīgi tagad nākas atteikties no dārgiem ceļojumiem un restorānu apmeklēšanas, un pieturēties pie izklaides veidiem, kas prasa mazāk finansiālo ieguldījumu, bet spētu sniegt pozitīvas emocijas un pārdzīvojumus.

Starptautiskās komerclaboratorijas Eurofins Dāņu nodaļa kļūdījusies, veicot analīzes «Selgas» vafelēs, informē laboratorijā, ziņo LTV ziņu dienests.

Sestdienas, 2011. gada 18. jūnija, vakarā profesors Stēns Stenders televīzijā paziņoja, ka NP-foods ražotajās vafelēs «Selga» trans-tauku daudzums no visiem taukiem ir 44%. Laboratorija koriģējusi analīžu rezultātu uz 9%.

Kļūdu bija pieļāvusi starptautiskas komerclaboratorijas Eurofins Dāņu nodaļa, kas patiesi atvainojas par pieļauto kļūdu un nožēlo izraisītās sekas.

Profesors Stenders nožēlo, ka Eurofins viņu ir maldinājuši, bet uzsver, ka 9% trans-taukskābju ir joprojām ievērojami augstāks līmenis par 2%, kā pieļauts Dānijā, Austrijā, Šveicē un Islandē. Ārsts aicina Latviju pieņemt tādu pašu likumdošanu, lai samazinātu sirds slimību nevajadzīgo risku arī Latvijā.

Vidēja auguma vīrs, platiem pleciem un kupliem matiem bija Kristaps Morbergs. Joprojām visu laiku nepārspēts mecenāts latviešu vidū.

Visu savu mantu viņš novēlēja Latvijas Universitātei — mantojuma vērtība bija 2.7 miljoni latu 1928. gadā, ko 1937. gadā lēsa jau ap 3.1 miljonu latu!

— Morbergs ir liela un īpatnēja figūra, kam līdzīgas nav visā Latvijā. Varbūt kur nebūt Amerikā var atrast kādu miljonāru, kurš nodzīvojis tik savādu bagātnieka dzīvi. Izņemot pāris desmit anekdotes, kas cirkulē pa Rīgu no mutes mutē, nekā noteikta pat Morbergu ļaudis pateikt nezin. Viņš dzīvojis ārkārtīgi noslēgti, it kā izvairīdamies no cilvēkiem. Pie vecā miljonāra reti kas būs piegājis ar citādu domu, kā palūgt naudu. Tādēļ nelaiķim bij liela neuzticība pret cilvēkiem. Sabiedriskā darbā Morbergs nav piedalījies. Ar ziedojumiem nevienu nav pabalstījis. Dzīvojis savādu dzīvi, kā vienīgais mērķis bijis tikai krāt bagātības. Ne jau sev, jo viņa mūža dienas jau bija saskaitītas, bet kādam cēlam, augstam mērķim, — rakstīja žurnāls Aizkulises 1928. gadā, kad Kristaps Morbergs 83 gadu vecumā aizgāja mūžībā.

Valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde un Igaunijas tulkošanas aģentūra Avatar svinīgā tiešsaistes pasākumā laida klajā EstLat tulkotāju — pirmo mākonī izvietoto mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai.

Rīks izveidots, lai abu valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām būtu uzticams un mūsdienīgs automatizētās tulkošanas rīks.

EstLat publiski pieejamā tulkošanas platforma sniedz lietotājiem iespēju saņemt automatizētus tulkojumus, piekļūt pirmajai digitālajai igauņu-latviešu, latviešu-igauņu vārdnīcai, meklēt terminus lielākajā Eiropas terminoloģijas krātuvē un pasūtīt profesionālu tulkotāju veiktus tulkojumus tikai ar vienu pogas klikšķi, savukārt reģistrētie lietotāji var izmantot arī datorizēto tulkošanas palīgu, kas ļauj viegli rediģēt tulkojumus, izmantojot personalizētu tulkošanas atmiņu.

“Ideja par EstLat tulkotāju radās kā atbilde uz nepieciešamību uzlabot saziņu starp abiem ģeogrāfiski tuvajiem tirdzniecības partneriem. Līdz šim automatizētiem tulkojumiem starp nelielām un strukturāli sarežģītām valodām, kā igauņu un latviešu valoda, tika izmantota trešā valoda. Tas nozīmē, ka teksts vispirms tika iztulkots no igauņu valodas angļu valodā un tikai pēc tam pārtulkots latviešu valodā. Tomēr šādi tulkojumi pārrobežu saziņā nav uzticami. Tāpēc mēs izveidojām EstLat. Tā ir pirmā mašīntulkošanas sistēma, kas tulko tieši no igauņu uz latviešu valodu un pretēji, nodrošinot precīzu un labskanīgu tulkojumu,” stāsta Tildes mašīntulkošanas vadītājs Artūrs Vasiļevskis.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis svētdien izsludinājis grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Attiecīgā publikācija atrodama oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis 2.aprīļa laidienā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta preses padomnieka pienākumu izpildītāja Kristīne Kļaveniece, Vējoņa skatījumā mācības vidusskolā latviešu valodā nodrošinās vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem iegūt kvalitatīvu izglītību un veidot savu dzīvi Latvijā, lai šeit studētu un strādātu. «Tas veidos saliedētāku sabiedrību un stiprāku valsti,» pārliecināts Valsts prezidents.

Vējonis atzīmē, ka arī turpmāk bērniem aizvien būs iespēja apgūt ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistītus mācību priekšmetus, izkopt savas saknes un daudzveidīgi attīstīt personību, kā arī nozīmīgu mācību priekšmetu daļu pamatskolā un sākumskolā apgūt dzimtajā valodā.

V Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai” norisinās no 27. līdz 29. jūnijam. Šogad galvenās tēmas ir digitālā transformācija, zaļā pārveide un zinātnes ietekme.

Kongresa svinīgajā atklāšanā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uzsvēra kongresa nozīmību - iespēju atgādināt sev un parādīt citiem zinātnes milzīgo vērtību un lomu sabiedrībā.

Uzrunājot “Zinātne Latvijai” kongresa dalībniekus ministre akcentēja, ka pateicoties zinātnei un tās sasniegumiem, mēs dzīvojam labāk nekā iepriekšējās paaudzes: lielākam skaitam iedzīvotāju pasaulē ir pieeja tīram ūdenim un pārtikai, veselības aprūpei un enerģijai. “Zinātne ir cilvēku kolektīvās rīcības augstākais sasniegums,” pauž Anda Čakša.

Runājot par zinātnes finansējumu ministre uzsvēra: “Zinātne patiešām nav lieka greznība, kurai naudu drīkst tērēt tikai visvairāk pārtikušās valstis. Arī mums ir ārkārtīgi nepieciešami augsti izglītoti iedzīvotāji, kas var palīdzēt plaukt Latvijai! Un tikai mūsu pašu rokās ir noteikt to, kāda izskatīties Latvijas sabiedrība rītdien – cik daudz skolēnu pārtaps par mērķtiecīgiem un zinātkāriem studentiem, kas meklēs jaunus un revolucionārus risinājumus esošajiem izaicinājumiem. Tādēļ turpināsim nesavtīgi ieguldīt gan izglītībā, gan zinātnē un tās attīstībā!”

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) apkopojusi pērnā gada lielākos sasniegumus zinātnē Latvijā, kopumā izceļot 12 pētījumus par dažādām tēmām, piemēram, vēža ārstēšanu, Latvijas vēstures dažādiem aspektiem un efektīvāku ūdeņraža iegūšanas veidu.

Teorētiskās zinātnes jomā izcelta jaunas pieejas radīšana personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē, kuru veicis akadēmiķis Ivars Kalviņš kopā ar pētniekiem Viktoru Andrianovu, Ilonu Domračevu, Ivetu Kaņepi, Dianu Zeļencovu-Gopejenko un Irēnu Leiti.

LZA pārstāvji informē, ka Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā kontekstā veicis padziļinātu izpratni par mehānismu, ar kura palīdzību ļaundabīgie audzēji organismā veido metastāzes un izvairās no imūnsistēmas uzbrukuma. Iegūtie rezultāti var tikt izmantoti personalizētas terapijas pretvēža zāļu izstrādē, skaidro zinātnieki. Pētījumā konstruētas, sintezētas, pētītas un patentētas specifiskas molekulas, kas samazina vēža augšanu un kas noder personalizētu pretvēža zāļu izstrādes procesā.

Tieslietu ministrijas Valsts valodas centrs no 2008. gada 1. februāra līdz 1. septembrim rīkos akciju Latviešu valodai draudzīga vide. Akcijas mērķis ir noteikt, kuras valsts un pašvaldības iestādes un uzņēmumi, kā arī komersanti vispilnīgāk ievēro Valsts valodas likumu un ir visdraudzīgākie latviešu valodai, liecina sniegtā informācija medijiem.

Akcijas norisi organizēs Valsts valodas centra Kontroles daļas inspektori. Galvenās prasības ir: 1) lai izkārtnes, afišas, rakstiskie ziņojumi būtu latviešu valodā; 2) lai importēto preču marķējumā, lietošanas noteikumos, garantijas dokumentos un tehniskajā pasē ietvertā informācija pilnā apjomā būtu tulkota latviešu valodā; 3) lai darbinieki, veicot profesionālos un amata pienākumus, lietotu latviešu valodu nepieciešamajā apjomā; 4) lai publiskos pasākumos būtu nodrošināts tulkojums latviešu valodā.

Akcijas galarezultātus izvērtēs ekspertu komisija, ko vada Valsts valodas centra direktors Agris Timuška.

Akcija esot viens no pasākumiem, lai aktualizētu sabiedrības apziņu par nepieciešamību veicināt skaistas un bagātas latviešu valodas lietošanu. Akcijas laureātus apbalvos ar diplomu un uzlīmi Latviešu valodai draudzīga vide.

Šā gada janvārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūras prokurore vienošanās procesa kārtībā pabeigusi kriminālprocesu, kurā tika apsūdzēta Valsts policijas amatpersona par piesavināšanos nelielā apmērā, informē Latvijas Republikas Prokuratūras Ģenerālprokuratūra.

Ģenerālprokuratūra norāda, ka Valsts policijas amatpersona apzinoties, ka Valsts policijas lietošanā esošo SIA «Circle K Latvia» degvielas uzpildes karti, atļauts izmantot tikai degvielas uzpildīšanai Valsts policijas dienesta transportlīdzekļos, mantkārīgu motīvu vadīts, nolēma piesavināties Valsts policijas degvielu. Īstenojot savu noziedzīgo nodomu viņš iepildīja degvielu savā personiskajā transportlīdzeklī, pēc kā čeku par iepildīto dīzeļdegvielu pievienoja atskaitei par izlietoto degvielu Valsts policijas dienesta transportlīdzeklim.

Ar šādām savām darbībām Valsts policijas amatpersona izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

Šodien ceļu pie Latvijas datorlietotājiem sāk populārās latviešu valodas datoratbalsta un tulkošanas sistēmas jaunākā versija Tildes Birojs 2008, Db.lv informēja sabiedrības Tilde mārketinga projektu vadītāja Lāsma Zinkeviča.

Pirmo reizi Tildes Birojs lietotājiem piedāvā ne tikai atsevišķu vārdu un frāžu tulkojumu, bet prot tulkot arī pilnu tekstu no angļu valodas uz latviešu valodu, piemēram, dokumentus, e-pasta vēstules vai interneta lapas. Šī iespēja piepulcē latviešu valodu to pasaules valodu saimei, kurām pieejama mašīntulkošana, kas tiek uzskatīta par būtisku nosacījumu valodas pastāvēšanai mūsdienu informācijas sabiedrībā (sk. ANO Pasaules samita informācijas sabiedrības jautājumos deklarāciju).

Tagad dators var izrunāt latviskus tekstus, kas ir ļoti nepieciešams, piemēram, cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Nākotnē šīs tehnoloģijas ļaus attīstīt izmantojuma metodes, kad cilvēks ar datoru sazinās mutiski, līdzīgi kā mēs sarunājamies savā starpā, kā arī veidot “latviskus robotus”.

Portālā Latviesi.com apkopota informācija par 104 pasākumiem 18 pasaules valstīs, kur latvieši atzīmē Ziemassvētkus un Jauno gadu. Visplašākās svinības šogad notiek ASV, kam seko Lielbritānija, Vācija un Brazīlija. Daudzviet svētku ieskandināšana notiek jau no decembra sākuma.

Latvieši Adventes laikā organizē tradicionālos Ziemassvētku tirdziņus, daudzviet notiek īpaši pasākumi tieši bērniem, bet pieaugušajiem tiek rīkotas svinīgas balles.

Plaša svētku pasākumu programma šogad sarīkota Brazīlijas latviešiem, kur lielākajos latviešu centros notiks jauniešu koru un latviešu ansambļa koncerti. Savukārt Nova Odessas pilsētā sarīkota pat īpaša svētku apsveikumu izstāde, kurā tiks izstādīti Jelgavas bērnu sūtītie Ziemassvētku apsveikumi vietējiem Brazīlijas latviešu bērniem, kuri savukārt zīmēja un sūtīja apsveikumus uz Jelgavu.

Lielbritānijā latvieši tiek aicināti uz kopīgiem Ziemassvētku dievkalpojumiem visos lielākajos latviešu centros – Derbijā, Notinghamā, Korbijā, Līdsā, Bradfordā, Londonā un Rovfantā.

Par 50 000 eiro (35 000 latu) kukuļa pieprasīšanu un tā daļas pieņemšanu apsūdzēto bankas Citadele bijušo darbinieku Kristapu Putānu Rīgas rajona tiesa šodien atzina par vainīgu nevis kukuļņemšanā, bet neatļautā labumu pieņemšanā. Viņš tika sodīts ar 250 stundu piespiedu darbu bez papildsoda, informē tiesa.

Lai gan šodien lietā tika pasludināts saīsinātais spriedums un tā motīvi būs zināmi vien 25.jūnijā, no sprieduma rezolutīvās daļas var secināt, ka tiesa daļēji valstij piederošās Citadeles bijušo darbinieku, visticamāk, nav atzinusi par valsts amatpersonu, kā apsūdzībā to bija norādījusi Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne.

Šodien pasludināto spriedumu desmit dienu laikā no 25.jūnija varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā.

Kā ziņots, tiesa Putāna krimināllietu izskatīja vienā dienā - 13.jūnijā. Apsūdzētais savas faktiskās darbības pilnībā atzina un izdarīto nožēloja, vienīgi prokurorei Zaļūksnei un advokātam Jānim Rozenbergam bija strīds par to, vai Putānam, strādājot daļēji valstij piederošajā Citadelē, ir bijis valsts amatpersonas statuss. No šī apstākļa arī bija atkarīga apsūdzētā noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja advokāta Saulveža Vārpiņa sūdzību par Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneses Irēnas Milleres 22.novembra lēmumu, ar kuru AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidentam Ivaram Priedītim kā drošības līdzeklis tika piemērots apcietinājums.

Apgabaltiesa atstāja negrozītu minēto lēmumu, līdz ar to Priedītis pagaidām paliks apcietinājumā.

Kā ziņots, Vārpiņš savā sūdzībā bija norādījis, ka Kriminālprocesa likums (KPL) personai apcietinājumu kā drošības līdzekli ļauj piemērot tikai tādā gadījumā, ja lietā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, taču kriminālprocesā nekādu konkrētu ziņu neesot.

Pēc advokāta domām, izmeklēšanas tiesnesei 22.novembrī nebija pamata savā lēmumā apgalvot, ka, neapcietinot Priedīti, viņš var traucēt pirmstiesas izmeklēšanai - sazināties ar citām, iespējams, noziedzīgā nodarījumā iesaistītām personām, savstarpēji saskaņot liecības, slēpt pierādījumus vai kontrolēt turpmāku naudas summu pārskaitīšanu, izmantojot arī ārzonu kompāniju norēķinu kontus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis 70 latu naudas sodu Veselības ministrijas parlamentārajai sekretārei Lienei Cipulei.

Cipule nav ievērojusi likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» noteiktos amata savienošanas ierobežojumus.

Viņa no 2011.gada 31.oktobra līdz 2012.gada 17.oktobrim savienojusi valsts amatpersonas amatu ar aizliegtu valdes locekļa amatu SIA Veselības centrs Audemus un no 2011.gada 31.oktobra līdz lēmuma pieņemšanas brīdim ar aizliegtu valdes locekļa amatu SIA Māras sēta.

Kā atbildību mīkstinošs apstāklis ņemts vērā tas, ka Cipule izdarīto nožēlo, kā arī ir pārtraukusi aizliegtu amatu savienošanu. KNAB konstatēja, ka Cipule pārkāpumu izdarījusi aiz neuzmanības.

Cilvēks, kurš atzīst sevi par vainīgu un administratīco pārkāpumu sodu samaksā ātrāk, maksā mazāk – šādu principu paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko konceptuāli atbalstījusi Saeimas Juridiskās komisijas deputāti.

Likuma izmaiņas paredz – ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 10 darba dienu laikā, tas tiks samazināts par 50 procentiem.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne norāda, ka komisija lēmusi likumprojektu virzīt tālāk Saeimā, taču, iepazīstoties ar piedāvāto risinājumu, ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Tāpēc likumprojekta otrajam lasījumam tiks rosināts noteikt pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai būtu iespēja diskutēt par visām neskaidrībām. Piemēram, vai iespēju maksāt mazāku sodu plānots attiecināt uz visiem administratīvajiem pārkāpumiem, vai nepastāv korupcijas risks, kas un kā pieņems lēmumu par soda naudas samazināšanu un vai sodu piemērotāju kvalifikācija ļaus objektīvi izvērtēt katru pārkāpumu.

Četriem cilvēkiem, kuri apsūdzēti saistībā ar kāda jauna vīrieša nožņaugšanu un gatavošanos slepkavot vairāku dārgu automašīnu īpašniekus, Rīgas apgabaltiesa šodien piesprieda 10, 12, 15 un 20 gadu ilgus cietumsodus.

Tādējādi trīs no apsūdzētajiem saņēma tādus brīvības atņemšanas sodus, kādus viņiem tiesas debatēs bija lūgusi piemērot prokurore Lidija Raize. Savukārt ceturtajam apsūdzētajam prokurore bija lūgusi piespriest 15 gadu cietumsodu, bet tiesa viņam noteica brīvības atņemšanu uz desmit gadiem.

1987.gadā dzimušo Oskaru Tilleru Rīgas apgabaltiesa nolēma sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz 20 gadiem ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem.

1984.gadā dzimušajai Marinai Fjodorovai Rīgas apgabaltiesa piesprieda 15 gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz diviem gadiem.

1988.gadā dzimušo Edgaru Dubinu tiesa nolēma sodīt ar brīvības atņemšanu uz 12 gadiem ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz diviem gadiem. Līdz šim Dubins vienīgais no lietā apsūdzētajiem atradās uz brīvām kājām, taču šodien tiesas zālē viņš tika apcietināts.

«Viņš sajuka prātā. Viņš bija labs ārsts, sliktāks slimnīcas vadītājs, bezcerīgs prezidents un noziedzīgs deputāts. Problēma ir vienkārša – ārkārtīgi maz cilvēku ir spējīgi tikt galā ar naudu, slavu un atzinību, kas pēkšņi nokrīt no gaisa. Viņi vienkārši nezina, ko ar to darīt,» intervijā žurnālam Playboy, runājot par bijušo Valsts prezidentu Valdi Zatleru, sacījis reklāmas jomā strādājošais Ēriks Stendzenieks.

Vaicāts, vai viņš Zatlera vietā arī varētu sajukt prātā, Stendzenieks teicis: «Domāju, ka mierīgi varētu. Es reāli sajuktu prātā, es būtu pilnīgi traks. Savārītu kaut kādas reālas ziepes. Man ir diezgan spēcīgs ego, man ir svarīgi, ka mani atzīst profesionāli, un domāju, ka man ir pilns īpašību komplekts, lai tādā situācijā reāli aizietu pa pieskari. Es tās viņa runas beigās «Dievs, svētī Latviju!» vietā vēl būtu piebildis: ejiet visi dirst! Viņš bija nepopulārākais no visiem prezidentiem, četrus gadus viņu drāza, un piepeši piecpadsmit sekundēs viņš uzlido – saņem 90 procentu sabiedrības atbalstu, viņu nēsā uz rokām... Nezin, cik stipram cilvēkam tur ir jābūt.»

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis 70 eiro naudas sodu kādam Ropažu novada domes deputātam, kuram piederošā zemnieku saimniecība bez atklāta konkursa saņēmusi pašvaldības pasūtījumus, informēja KNAB.

KNAB konstatējis, ka deputātam piederošā zemnieku saimniecība laikā no 2013.gada vasaras līdz šī gada pavasarim ir saņēmusi Ropažu novada domes pasūtījumus un piegādājusi preces no zemnieku saimniecības mazumtirdzniecības veikala pašvaldības vajadzībām bez atklāta konkursa.

Kā atbildību mīkstinošs apstāklis ņemts vērā tas, ka deputāts atzina savu vainu un nožēlo izdarīto. KNAB secināja, ka deputāts pārkāpumu izdarījis aiz neuzmanības.

Par valsts amatpersonai noteikto komercdarbības ierobežojumu pārkāpšanu deputātam piemērots 70 eiro naudas sods.