«Negribu nodarboties ar zīlēšanu. Pašlaik eiro zona ir ievainota, vērojama stagnācija. Dzīves līmenis Eiropā joprojām ir viens no augstākajiem pasaulē, bet nav nekādu garantiju, ka tas saglabāsies arī nākotnē,» atbildot uz izdevuma SestDiena jautājumu, vai Eiropā gaidāms jauns krīzes vilnis, stāstījis Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris.

«Daži laikam cer, ka problēmas atrisināsies pašas no sevis. Visi skatās cits uz citu, un nekas nenotiek. Savulaik jau Makss Vēbers rakstīja, ka ekonomisko grūtību laikā birokrātijai ir tendence pieaugt, jo birokrātiem arī ir savi radi, draugi un paziņas, kam vajadzīgs darbs. Es ar bažām skatos uz to, kā aug Eiropas birokrātija,» viņš skaidrojis.

Vienlaikus Kehris norādījis: «Ja būs jauna krīze, tad labāk to sagaidīt eiro zonā, nevis kā mazai saliņai pasaules okeānā. Gribam vai ne, bet Latvijas loma ir pielāgoties pasaules tendencēm, nevis radīt jaunas. Protams, kādā brīdī arī mazas valstis var aizstāvēt savus principus un nostāties pret vairākumu, piemēram, varam atcerēties Īrijas balsojumu referendumā par Eiropas Savienības jautājumiem. Taču nevar visu laiku būt opozīcijā un mācīt visiem pārējiem dzīvot. Latvijas spēks ir tieši prasmē pielāgoties.»

Laura Supjeva kā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta stratēģijas eksperte strādā ar inovāciju attīstību Centrālajā, Austrumu un Dienvideiropā

«Institūtam ir dažādi uzdevumi, bet man vislabāk patīk sevi identificēt ar mūsu reģionālo inovāciju programmu, ko ieviesa 2014. gadā, kad Eiropas Parlaments konstatēja, ka finansējums, ko institūts sniedz dažādām institūcijām, īpaši koncentrējas Rietumeiropā un daļēji arī Ziemeļvalstīs. Ir nepieciešams stimulēt un paplašināt partnerības Centrālajā, Austrumu un Dienvideiropā. Tika sāktas izmaiņas, un, kad es pirms divarpus gadiem sāku strādāt Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtā, man bija iespēja pārņemt šo programmu. Ar laiku sapratām, ka visām valstīm nevar piedāvāt vienādu risinājumu un vispirms vajag analizēt, kas kurā valstī vislabāk der, jo, piemēram, situācija Itālijas dienvidos un ziemeļos ievērojami atšķiras. Tāpēc mēs 2017. gadu pavadījām, izstrādājot jaunu piegājienu tam, kā labāk aktivizēt šo reģionu,» stāsta Laura.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Vidējā termiņā jaunas finanšu nelīdzsvarotības izveidošanās vai nekontrolētas inflācijas risks pasaules ekonomikā ir samērā mazs. Vienlaikus augošās pārtikas cenas drīzumā nedaudz inflāciju palielinās, globālo norišu ietekmi uz Latvijas inflācijas rādītāju vērtē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Viņaprāt, riski rodami arī naftas cenu attīstībā, kur centrālā loma būs notikumiem Tuvajos Austrumos. Ja spriedze starp Izraēlu un Irānu vērsīsies plašumā, tas izraisīs naftas cenas pieaugumu un nopietni aizkavēs gan globālās, gan Latvijas ekonomikas atveseļošanos, uzskata SEB ekspert.

Viņš piebilst, ka taupības politikas ietvaros nodokļu palielināšana daudzās valstīs, jo īpaši Dienvideiropā, palīdzēs uzturēt augstāku inflāciju.

«Neskatoties uz recesiju Dienvideiropā, inflācija šajās valstīs ir apmēram tāda pati kā pārējā eirozonā. Tas nozīmē, ka, lai izlīdzinātu atšķirības konkurētspējā starp Eiropas dienvidiem un Vāciju, būs nepieciešams ilgs laiks,» paredz D. Gašpuitis.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Ekonomistu Apvienības 2010 konferencē Finanšu krīze Latvijā. Analīze. Mācības. Rekomendācijas šodien uzsvēra, ka tuvākajos gados Latvijā būs ievērojami straujāka izaugsme nekā Dienvideiropā.

V. Dombrovskis savā lekcijā analizēja finanšu krīzes norisi, paveikto tās pārvarēšanai un salīdzināja Latvijas pieredzi ar rezultātiem Grieķijā, Itālijā un Portugālē.

Viņš uzsvēra, ka starp Latvijas un Dienvideiropas valstu izaugsmes modeļiem vērojams spilgts kontrasts: no 2000. līdz 2007. gadam Latvija piedzīvoja milzīgu bumu, kura laikā gada vidējā izaugsme sasniedza 8,8%, bet Itālijā un Portugālē ikgadējā izaugsme vidēji bija tikai 1,5%, savukārt Grieķijā - 4,3%. 2009. gadā Latvijā piedzīvotais 18% IKP kritums bija ļoti jūtams, savukārt Itālijas ekonomika zaudēja 5,5, bet Portugāle un Grieķija – tikai 2,5%.

Portugālē un Itālijā 2010. gadā pat bija vērojama neliela izaugsme, bet Grieķijā sākās pastāvīga, smaga recesija, kas ilgst jau piecus gadus, un kopējais kritums sasniedz Latvijā piedzīvotos apjomus. Arī Itālijā un Portugālē ir atgriezusies recesija.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Ekonomikas ministrija apņēmusies palielināt ieņēmumus no tūrisma, kā arī nākamajos piecos līdz septiņos gados izveidot aptuveni 1000 inovatīvus un kvalitatīvus tūrisma produktus. Taču ieņēmumu palielināšanai nepieciešami jauni tirgi, ne tikai jauni produkti, turklāt vispirms no ministrijas puses nepieciešama nopietna tūrisma nozares revīzija.

9% no visiem nodarbinātajiem strādā tūrismā

Tūrisma nozares tiešais ieguldījums iekšzemes kopproduktā veido aptuveni miljardu jeb 4,3%. Nozarē strādā 9% no visiem nodarbinātajiem jeb 77 000 cilvēku. Lai saprastu, kā palielināt ieņēmumus, vispirms jāatbild uz jautājumu – no kurām valstīm šobrīd Latvijā ir visvairāk tūristu? 2019. gada 3. ceturkšņa dati liecina, ka visvairāk viesu uzņemts no Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Lietuva un Igaunija ir kaimiņvalstis un ciemiņi no tām Latvijā uzturas neilgi, tāpēc ar šīm valstīm ieņēmumus nepaaugstināsim. Atliek Vācija, Lielbritānija, arī Zviedrija un Norvēģija – valstis ar augstu maksātspēju.

Citās valstīs darbinieku algas samazināt ir ļoti grūti, taču Baltijas valstīs, kur arodbiedrības ir vājas, tas bija iespējams, Latvijas Bankas rīkotajā konferencē sacīja Tartu Universitātes Ekonomikas institūta vadītājs profesors Rauls Eametss.

Viņš norādīja, ka Igaunijā fiskālā politika ir bijusi procikliska pēdējos 10 gadus, pieauguma laikā bija 20% izdevumu kāpums, monetārās politikas instrumenti netika izmantoti. Tomēr krīzes laikā Igaunija ieviesa ļoti stingrus taupības pasākumus, bija 10% izdevumu griešana, palielinājums nodokļiem, un 2009. gadā budžeta deficīts jau bija puslīdz kontrolē, uzsvēra profesors, tomēr norādot, ka tas vēl nedaudz ir jāsamazina.

«Pateicoties taupības pasākumiem, izvairījāmies no situācijas, ka process būtu palaists brīvgaitā, tad mēs laikam būtu Grieķijas vai citu problemātisku valstu līmenī,» uzsver R. Eametss.

Viņš norādīja, ka Baltijas valstīs ir redzams skaidrs nodarbinātības, atalgojuma un darba laika samazinājums. Citās valstīs nominālo algu samazināt ir ļoti grūti, taču Baltijas valstīs, kur arodbiedrības ir vājas, tas ir varbūt iemesls, kāpēc šeit ir iespēja to izdarīt.

Sākot ar 2022. gada maiju par globālā mājdzīvnieku barības, saldumu un citu pārtikas produktu ražotāja “Mars” vadītāju Baltijas valstīs ir kļuvis Mindaugs Gutauskas.

Ješima Ozēra, kura līdz šim bija “Mars” vadītāja Baltijas valstīs, ir kļuvusi par uzņēmuma tirgus vadītāju Dienvideiropā. Sākot ar maiju, par jauno “Mars” vadītāju Baltijā ir kļuvis Mindaugs Gutauskas, kurš iepriekš ieņēma galvenā klientu pārdošanas vadītāja Baltijā amatu. Pēc 12 aizvadītiem gadiem dažādās pārdošanas lomās uzņēmumā “Coca Cola HBC”, Mindaugs Gutauskas “Mars” komandā darbojas jau 5 gadus.

Kopš pievienošanās “Mars” viņš ir izmantojis savas plašās zināšanas par Ziemeļeiropas un Austrumeiropas tirgiem, plašo biznesa kontaktu tīklu, kā arī spēcīgo ikdienas procesu un cilvēku vadības pieredzi.

Pēc pievienošanās “Mars” viņam ir bijusi nozīmīga loma Baltijas biznesa izaugsmē, kā arī uzņēmuma partnerībā ar galvenajiem Baltijas mazumtirgotājiem.

Imigrācijas krīze paredzami koriģēs ES investīciju politiku; jautājums vien, kā tieši un vai tas būs uz kaut kā rēķina

Tuvākajā laikā Latvijā vajadzētu tikt apstiprinātam pirmajam Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) projektam, kas pēc DB informācijas būs transporta sektorā. Aktualitātes Eiropā gan strauji mainās, un infrastruktūrai, enerģētikai u.c. pievienojas jaunas politiskās prioritātes, klāsta Eiropas Investīciju bankas (EIB) viceprezidents Jans Vapavuori.

Fragments no intervijas:

Kā lielākajai daudzpusējai bankai pasaulē jums, lietojot angļu idiomu, ir pirksti uzreiz ļoti daudzās kūkās. Vai viņi tur jūtas vienlīdz labi? Kur ir lielākā atdeve, ja vērtē finansiāli un arī politiski, kas ir jūsu bankai specifisks mandāts?

Ņemot vērā elektroskūteru kopbraukšanas platformu straujo attīstību, Lietuvas uzņēmums Unicorn Scooters (UAB Lizdas) izstrādā elektroskūteri, kas būtu domāts tieši koplietošanai.

«Šobrīd pasaule saskaras ar problēmu, ka elektroskūteru kopbraukšanas platformu operatori izmanto ierīces, kas izstrādātas personīgai lietošanai, nevis, lai dalītos un lietotu kopīgi. Koplietoto ierīču dzīvescikls ir īss. Jaunākie pētījumi rāda, ka ierīces kalpo vien 28 dienas un pēc tam vienkārši tiek izmestas,» apgalvo Igns Survila (Ignas Survila), Unicorn Scooters līdzdibinātājs. Uzņēmuma izpilddirektors Dans Kristanavičs (Danas Kristanavičius) piebilst, ka tie ir tik lēti, ka neviens nevēlas tos labot un vienkārši nopērk jaunus. Tas rada ekoloģijas un ilgtspējas problēmas, kā arī ietekmē biznesa rentabilitāti. Ja katru mēnesi vajag pirkt jaunus elektroskūterus, tas nevar būt rentabli. Tāpēc komanda sāka izstrādāt īpaši koplietošanai domātu transportlīdzekli. Tos plānots pārdot tikai uzņēmumiem, un tos nebūs iespējams nopirkt personīgai izmantošanai.

Eiropas autobūves uzņēmumi cieš no pārlieku lielas tirgus piesātinātības, pavēstījis General Motors britu meitasuzņēmuma Vauxhall Motors vadītājs.

Runājot Ženēvas autošova laikā, Vauxhall Motors vadītājs Dankans Aldreds norādīja, ka nozares attīstības plāni tika izveidoti vēl pirms parādu krīzes un tie paredzēja, ka līdz 2014. gadam Eiropā varēs pārdot 20 miljonus automašīnu gadā, vēsta laikraksts The Guardian.

«[Tas] ir pārāk liels apjoms. Nozare nespēj ilglaicīgi uzturēt šādu apjoma līmeni,» klāstīja D. Aldreds. Viņš arī brīdināja, ka 2012. gads Eiropas autoražotājiem būs sarežģīts un norādīja, ka pārdošanas apjomi Dienvideiropā jau ir «sabrukuši».

D. Aldreds arī norādīja, ka Lielbritānijas autobūve pašlaik spēj veiksmīgi konkurēt, kas notiek pateicoties britu mārciņas zemajam kursam. Lai gan aizvadītajā gadā Lielbritānijā pārdoto automašīnu skaits samazinājās līdz zemākājam līmenim kopš 1994. gada, par 5,8% pieaudzis Lielbritānijā saražoto automašīnu skaits.

Vienas nedēļas nogales ietvaros divu eirozonai nozīmīgu valstu - Francijas un Grieķijas - vēlētāji darīja zināmu savu izvēli attiecīgi par turpmāko valsts prezidentu un parlamenta sastāvu.

Abos gadījumos vēlēšanu iznākums ir sarežģīts un neko vairāk par totālu neziņu nesola.

Grieķijā, kam līdz šim ir bijušas nopietnas problēmas ar teju jebkādu strukturālo reformu realizēšanu un tā dēvēto jostas savilkšanu, šobrīd vēl lielāku pārstāvniecību ir guvušas nevis partijas, kuras uzskatītu, ka beidzot jāsāk dzīvot racionālāk, bet gan politiskie spēki, kuri savai tautai ir solījuši atteikšanos no teju jebkādiem samazinājumiem. Citos gadījumos šī grieķu izvēle varbūt nešķistu tik būtiska, bet šobrīd ir jāņem vērā, ka runa ir par valsti, kura līdz šim ir demonstrējusi spēju naudu aizņemties, bet ne atdot. Turklāt tieši Grieķijas kontekstā laiku pa laikam ir aktualizējies jautājums par eirozonas turpmāko dzīvotspēju.

IT produktu vairumtirdzniecības uzņēmums ELKO Grupa ir kļuvis par pilnvarotu Dell produkcijas izplatītāju Rumānijā. Līguma ietvaros tiks piedāvāts pilns Dell produkcijas klāsts – gan patērētāju, gan mazo un lielo uzņēmumu produkti, tostarp klēpjdatori, galddatori, serveri, datu glabāšanas risinājumi, darbstacijas un perifērijas ierīces.

ELKO Grupa ir nozīmīgs izplatītājs un jaunais līgums apliecina mūsu apņēmību paplašināties, norāda Dell EM-EMEA reģionālais direktors Dienvideiropā Dragos Matesku. Savukārt ELKO Grupas Distribūcijas direktors Aleksandrs Orlovs norāda, ka izplatīšanas līgums ir daļa no kompānijas stratēģijas – paplašināt produktu klāstu.

ELKO Grupa piedāvā vairāk nekā 12000 produktu no tādiem piegādātājiem kā Acer, AMD, Asus, HGST, Intel, Lenovo, Microsoft, Seagate, Sony, Western Digital un citiem. Pašlaik uzņēmumā ir nodarbināti vairāk nekā 340 cilvēki. ELKO Grupa pieder vairākām juridiskām personām, kā arī investīciju fondam Amber Trust.

Arī šogad pasaules ekonomikas izaugsmē būs vērojami anēmijas simptomi, savukārt eirozonas IKP pieauguma tempi šogad varētu sasniegt 1,7% un 1,8% nākamajā gadā, SEB ekonomikas apskatā Nordic Outlook prognozē eksperti.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas perspektīvas ir salīdzinoši labas – izaugsmi diktēs privātais patēriņš un mājsaimniecību pirktspēju stiprinās algu pieaugums, taču tas sāk apdraudēt konkurētspēju. Turklāt, inflācija saglabāsies zemā līmenī.

«No vienas puses, Latvijā šogad turpinās pieaugt privātais patēriņš un augs atalgojuma līmenis. No otras puses, investīcijas uzņēmējdarbībā vēl joprojām kavējas, sarūk eksporta apjomi un, visticamāk, šogad atkārtosies pagājušā gada scenārijs: vājš pirmais ceturksnis, kam seko augstāka aktivitāte pārējos ceturkšņos,» norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Eiropas Savienībai (ES) ir jābūt ciešāk vienotai, pieņemot lēmumus, kas būtu arvien vairāk centralizēti, turklāt vērsti uz noteiktas disciplīnas ievērošanu – tā tika atzīts vien pirms dažiem mēnešiem, saprotot, ka ar līdzšinējām metodēm atrisināt ieilgušo ekonomisko krīzi kļūst arvien sarežģītāk.

Principā visas valstis piekrita, ka vajag «vairāk Eiropas», taču tad sākās diskusijas par ES budžetu nākamajam plānošanas periodam, un faktiski tajā pašā brīdī īstenojās princips, ko ekonomikā apzīmē ar burtu savienojumu NIMBY – not in my back yard (tikai ne manā pagalmā). Tā ir klasiska situācija, kad dažādi vienas valsts ekonomisti, politiķi un vienkārši iedzīvotāji aizgūtnēm apgalvo, ka valstī ir nepieciešams attīstīt ražošanu, palielināt darbavietu skaitu, celt jaunas ražotnes, taču pilnīgi maina retoriku, kad uzzina, ka kāds investors ir ieplānojis dzimtajā ciemā celt rūpnīcu. Tajā brīdī šie paši cilvēki atceras par dabas aizsardzību, vēlmi dzīvot tuvāk mežam, nevis ražošanas korpusam un raudzīties uz priedēm, nevis dūmeņiem. Vienlaikus gan tiek atzīts, ka būtu labi, ja tas investors celtu savu rūpnīcu, bet tikai blakusciemā.

Šogad palēnināsies jaunu darba vietu radīšana, gaidāms mērens atalgojuma pieaugums, kas gan būs nevienmērīgs starp nozarēm, bet vidējais patēriņa cenu kāpums sasniegs 1.9%. Nenoteiktība Dienvideiropā saglabāsies, kas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem ir izdevīgs brīdis investīcijām.

Tā secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank galvenais ekonomists Latvjā Mārtiņš Kazāks un Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Apskatā norādīts, ka neskatoties uz vārgumu Eiropas ekonomikā, Latvijas uzņēmēji turpina palielināt eksportu, tā balstot arī iekšzemes pieprasījumu. Eksports aug lielā mērā pateicoties krīzes laikā uzņēmēju pieņemtajiem sāpīgajiem lēmumiem. Swedbank atgādina, ka daudzas Eiropas valstis saskaras ar konkurētspējas problēmām un tās risina, īstenojot līdzīgu stratēģiju, kā Latvija pirms dažiem gadiem – tostarp mazinot algas. Swedbank atzīmē, ka Latvijas uzņēmējiem šādi instrumenti vairs nav pieejami un tagad jāizmanto iespējas investēt ražotnēs un jaunu kvalitatīvu produktu vai pakalpojumu izstrādē. Ja tas netiks izdarīts, konkurētspēja pamazām izplēnēs.

Paralēli pasaules ekonomikas izaugsmes prognožu samazinājumiem, atsevišķi riska faktori kopš gada sākuma savu nozīmi ir zaudējuši, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piemēram, naftas cenas un akciju tirgi daļu iepriekšējā perioda krituma ir atguvuši un centrālās bankas savā politikā ir, vai nu kļuvušas vēl stimulējošākas, vai arī atlikušas līdzšinējās politikas normalizāciju. Nedaudz sarukušas arī bažas par Ķīnu. Tomēr arī šogad pasaules ekonomikas izaugsme saglabāsies anēmiska un trausla. IKP pieaugums 35 Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (ESAO) valstīs, kurām nu jau pieder arī Latvija, sasniegs 1,9%, kas ir zemāks temps nekā pērn (2,1%). 2017. gadā izaugsme sasniegs 2,3%. Tuvākajā perspektīvā joprojām dominē lejupvērsti riski, kaut tie ir nedaudz mazinājušies. Politiskie riski ASV (prezidenta vēlēšanas) un Eiropas Savienībā (iespējamā Lielbritānijas izstāšanās, Grieķijas parāda jautājums), kā arī gaidāmās vēlēšanas tādās valstīs kā Spānija, Francija un Vācija, Ķīnas cietās piezemēšanās iespēja, globālais parādsaistību līmenis, kā arī ierobežotās ekonomiskās politikas manevra iespējas ir faktori, kas ilgtermiņā rada nopietnas bažas, uzsver eksperts.

Četri no pieciem pirkumiem Zviedrijā tiek apmaksāti elektroniski vai ar karti, un līdz ar lētāku tehnoloģiju attīstību notiek virzība pretī bezskaidras naudas sabiedrībai, vēsta thelocal.se.

«Zviedrija un pārējā Skandināvija ir pirmajā vietā pasaulē, ja ir runa par bezskaidru naudu tirdzniecībā,» sacījis Zviedrijas Tirdzniecības Federācijas pārstāvis Bengts Nilervalls.

Zviedri savas debetkartes un kredītkartes izmanto gandrīz katru dienu - gada laikā viena persona vidēji 260 reizes.

Aina ir ļoti atšķirīga Dienvideiropā. Piemēram, Itālijā trīs ceturtdaļas no visiem pirkumiem joprojām tiek apmaksāti skaidrā naudā. Tas tiek skaidrots ar zemo uzticību iestādēm un banku sistēmai.

Šobrīd Latvijas finanšu institūcijas nav finansējušas Dienvideiropas valstis vai ieguldījušas to vērtspapīros, tāpēc šo valstu ekonomiskās problēmas tiešas sekas uz Latviju neatstāšot, atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis.

Telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes viņš norādīja, ka FKTK seko līdzi tam, kas notiek Latvijas galvenajos eksportpartneros, un šobrīd neesot tiešu bažu, ka notikumi Dienvideiropā atstās ietekmi uz Latviju.

«Mēs vērojam, kā tas var ietekmēt citus reģionus, kas ir mūsu eksportpartneri», sacīja K. Zakulis.

Runājot par Latvijas pievienošanos eirozonai, viņš norādīja ka Eiropas monetāro savienību vērtējot kā stipro valstu klubiņu. «Mēs savu mājasdarbu esam izdarījuši. Problēmas, kuras risina citas valstis, mēs jau esam atrisinājuši,» uzsvēra FKTK vadītājs.

Db.lv jau vairākkārt vēstījis, ka eirozonu piemeklējusi nopietna finanšu krīze, kas skārusi dienvideiropas valstis. Satraukumu izraisa situācija Grieķijā, kā arī Spānijā u. c. valstīs.

Pirmdien, Eiropas Centrālajai bankai sākot savu obligāciju iepirkumu programmu, lielākajā daļā Eiropas valstu saruka aizņemšanās izmaksas, raksta MarketWatch.

Vācijas desmit gadu obligāciju ienesīgums saruka par 6 bāzes punktiem līdz 0,344%, savukārt īstermiņa parādzīmju ienesīgums saglabājās negatīvā teritorijā.

Tikmēr Dienvideiropā 10 gadu Spānijas valdības parādzīmju ienesīgums saruka par diviem bāzes punktiem līdz 1,271%, bet Itālijas valdības parādzīmju ienesīgums saruka par 3 bāzes punktiem līdz 1,287%. Portugāles aizņemšanās izmaksas samazinājās par vienu bāzes punktu līdz 1,739%.

Vienīgā valsts, kuras obligāciju ienesīgums pieauga, bija Grieķija – par 42 bāzes punktiem līdz 9,739%, ko veicināja neskaidrā politiskā situācija valstī.

Ienesīguma kritumu veicina ECB sāktā obligāciju iepirkumu programma, kuras laikā ik mēnesi tiks tērēti 60 miljardi eiro un kas ir vērsta, lai paaugstinātu inflāciju un veicinātu straujāku ekonomikas izaugsmi.

Krievijas karš Ukrainā sabombardējis daudzmaz ierasto pasaules kārtību. Turklāt tai pašai Krievijai kaimiņš ir arī Latvija, un notiekošais starmešu gaismā arvien vairāk izceļ dažādas pārdomas par to, kādi patiesībā var izrādīties mūsu valsts riski.

Jau agrāk varēja runāt par situāciju, kad tās pašas procentu likmes Latvijā ir augstākas, ja salīdzina, piemēram, ar vecajām Rietumu demokrātijām. Jau tad varēja mēģināt teikt, ka daļēji tas ir tādēļ, ka mūsu kaimiņos atrodas tāda valsts kā Krievija. Attiecīgi viens scenārijs ir, ka attiecībā uz mūsu valsti un droši vien visu Baltiju kopumā arī nākotnē varēs runāt par pat vēl lielāku tādu kā ģeopolitiskā riska prēmiju.

Tas nozīmētu, ka gandrīz jebkas mūsu valstī tiek uztverts kā riskantāka padarīšana. Procentu frontē to atspoguļotu, piemēram, augstākas likmes. Tomēr ietekme šādai vēl pat papildu Latvijas riska prēmijai varētu būt ļoti plaša.

Labāk kaut ko no Krievijas tālāku

To laikrakstam Dienas Bizness pirms 10. maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma komentē partneris MIDAS Aviation Džons Grānts, kurš nozarē darbojas jau vairāk nekā 20 gadu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Jums ir ļoti garš CV, darbojoties aviācijas jomā. Kas ir jūsu kompetenču jomas?

Esmu komerciālās aviācijas analītiķis ar specializāciju jaunu aviācijas pakalpojumu izstrādē lidostām, valdības institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm visā pasaulē.

Kā jūs raksturotu situāciju aviācijā salīdzinājumā ar citām ekonomikas jomām?

Patlaban aviācija, iespējams, ir rentabilitātes cikla virsotnē un nes daudz lielāku peļņu aviolīnijām un akcionāriem pēdējos 4‒5 gados, balstoties uz zemām naftas cenām, lielu pieprasījumu, lidsabiedrību konsolidācijām Ziemeļamerikā. Reisu noslogojums bieži vien pieaudzis līdz 85‒90%. Aviācija ieguvusi arī no jauniem tirgiem Indijā un Ķīnā, kā arī no jaunām tehnoloģijām tādos modeļos kā, piemēram, Boeing 787, A350 un nesen arī Bombardier CSeries, ko veiksmīgi izmanto airBaltic. Salīdzinājumā ar citām nozarēm, aviācija ir bijis diezgan labs bizness. Taču tajā aizvien ir daudz risku, no kuriem nebūt ne mazākais ir degvielas cenas, naftas cenām gada laikā pieaugot par 35%. Līdz ar to aviācijas nozarē nav vietas pašapmierinātībai, vienmēr var notikt kaut kas negaidīts.

Latvijas jaunuzņēmums “Watchbuilt”, piedāvājot jaunu risinājumu liela mēroga projetētājiem un būvuzņēmējiem, uzvarēja starptautiskā konkursa Eiropas invatoriem “EIT Jumpstarter 2023” kategorijā “Digitālie risinājumi”, informēja konkursa pārstāvji.

“Watchbuilt” izstrādātā oriģinālā sistēma ļauj iegūt datus reālajā laikā no būvlaukuma, ar mākslīgā intelekta palīdzību iegūt atskaites un rūpīgi salīdzināt faktisko situāciju ar plānoto. Šis rīks palīdz nodrošināt, ka projekti noris atbilstoši plānam un samazinārt dārgu kļūdu riskus.

“Saņemtā balva mums ir svarīga – tā ir atzinība par to, ko mēs darām, un vienlaikus šis būs papildu finansējums, kas mums ir nepieciešams, lai izstrādātu ierīces paraugu. Tas, savukārt, palīdzēs mums attīstīties tālāk. “EIT Jumpstarter” programmā es iepazinos ar fantastiskiem organizatoru komandas pārstāvjiem, mentoriem un citiem jaunuzņēmējiem. Es apguvu vairākas svarīgas zināšanas, kā arī to, kā saprotami pāradīt savu biznesa plānu vien dažos slaidos. Mūsu turpmākie plāni, paredz testēt pirmās iekārtas ar mūsu klientiem,” skaidroja “WatchBuilt” pārstāve Aija Hermane–Sabule.

Pasaules ekonomikai pakāpeniski atkopjoties, arī Latvijas izaugsme turpmākajos pāris gados turpinās būt diezgan liela − virs 4%, jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā norāda eksperti.

Swedbank ekonomisti šī gada Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi saglabā nemainīgu, proti, 4,3%. Galvenais dzinulis ir mājsaimniecību patēriņš, kas šogad aug straujāk nekā investīcijas un eksports. Savukārt nākamā gada izaugsmes prognoze tiek samazināta uz 4,3% (iepriekš 4,7%). Tāpat kā augustā publicētajā apskatā, nākamgad gaidāms spējāks eksporta un investīciju kāpums, kas atkal kļūs par galveno ekonomikas izaugsmes virzītāju. Prognozes samazināšanu galvenokārt izskaidro vēsturisko datu pārskatīšana, jo īpaši krājumu izmaiņas, un gausāks darbaspēka nodokļu sloga samazinājums darba ņēmējiem, un tāpēc arī mazliet lēnāks mājsaimniecību patēriņa kāpums. Arī 2015.gadā gaidāma līdzīga ekonomikas izaugsme – ap 4,2%.