Sniega un apledojuma dēļ pa valsts galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem autoceļiem šorīt apgrūtināta braukšana gandrīz visā Latvijā, izņemot daļu Latgales, liecina Latvijas Valsts ceļu operatīvā informācija.

Rīgas apkārtnē, kā arī Ventspils, Liepājas, Jelgavas, Bauskas, Siguldas, Valmieras un Ainažu virzienos braukšanas apstākļi apgrūtināti visā ceļa posma garumā. Snieg, brauktuves sniegotas, Kurzemē vietām apledo. Autoceļus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem.

Apmierinoši braukšanas apstākļi pie Daugavpils ir ceļa posmā Nīcgale-Paternieki. Tāpat apmierinoši braukšanas apstākļi saglabājušies ceļa posmā Varakļāni-Terehova, Grebņeva-Medumi, uz Daugavpils un Rēzeknes apvedceļa.

Pa reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir visā Latvijā izņemot Krāslavas, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Daugavpils un Alūksnes apkaimes. Snieg, brauktuves sniegotas, Kurzemē vietām apledo. Autoceļus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem.

Palielinot savu tirgus daļu Latvijā, Igaunijas viesnīcu ķēde Hestia Hotel Group, pārņēmusi viesnīcas Radi un draugi vadību Vecrīgā, Mārstaļu ielā 3.

Šī būs jau otrā Hestia pārvaldītā viesnīca Rīgā.

Hestia mērķis ir nostiprināt pozīcijas Baltijas valstīs. Kā uzsver Hestia Hotel Group vadītāja Kaisa Mailenda (Kaisa Mailend): »Radi un Draugi ir labi funkcionējoša un veiksmīga viesnīca, kuras darbības principi sakrīt ar Hestia vērtībām. Radi un Draugi palīdzēs mums apkalpot vēl lielāku viesu skaitu.» Nozīmīgākās izmaiņas skars IT risinājumus, lai vēl vairāk uzlabotu klientu servisa kvalitāti.

«Rīga ir Baltijas reģiona galvaspilsēta gan biznesa, gan tūrisma ziņā, tāpēc pieprasījums pēc naktsmītnēm Latvijas galvaspilsētā tikai pieaug, gan no Baltijas, gan Skandināvijas valstīm. Kopumā saredzam labu biznesa perspektīvu visās Baltijas valstīs, un Hestia spēcīgās pozīcijas Igaunijā un augošā klientu bāze Latvijā jau šobrīd liek mums raudzīties arī Lietuvas virzienā,» atzīmē K. Mailenda.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 2022. gada maija atvērusi jaunu bāzi Pirkkalas lidostā Tamperē, Somijā.

airBaltic Tamperi savienos ar septiņiem tiešajiem lidojumiem papildus jau esošajiem reisiem uz Rīgu, Latvijā. Jaunā bāze tika atklāta īpašā pasākumā Tamperē.

“No šodienas mēs Tamperi saucam par vienu no mūsu bāzēm. Jaunas bāzes atvēršana sniedz jaunas ceļošanas iespējas gan mūsu pašreizējiem, gan nākotnes pasažieriem. Mēs ceram, ka pasažieru pieprasījums pakāpeniski palielināsies, tāpēc mēs ar laiku varētu sākt lidojumus uz papildu jauniem galamērķiem biznesa centros un uz atpūtas galamērķiem,” saka airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Somijas lidostu operatora Finavia Tamperes-Pirkkalas lidostas vadītāja un centrālo un austrumu Somijas lidostu viceprezidente Mari Nurminena (Mari Nurminen) saka: “Tas ir nozīmīgs pavērsiena punkts ilgajā sadarbībā starp Finavia un airBaltic. Septiņi jauni maršruti sniedz plašu Eiropas pilsētu dažādību gan atpūtas, gan biznesa ceļotājiem no Tamperes-Pirkkalas apkaimes, un mēs par to esam ļoti priecīgi.”

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņojusi, ka 2022. gada maijā atvērs jaunu bāzi Tamperē, Somijā.

airBaltic savienos Tamperi ar sešiem tiešajiem lidojumiem, kā arī turpinās veikt lidojumus uz Rīgu, Latvijā.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “Sperot soli ārpus Baltijas, mēs veicināsim mūsu izaugsmi nākotnē un ātrāku atgriešanos pie peļņas. Nākamgad mūsu flotei pievienosies astoņas jaunas lidmašīnas, un mēs piedāvāsim labāko savienojamību uz un no Rīgas, Tallinas, Viļņas, kā arī Tamperes. Tamperes reģionā dzīvo vairāk nekā 500 000 cilvēku, un mūsu dati liecina, ka pastāv pietiekams vietējais pieprasījums pēc gaisa ceļojumiem.”

Somijas lidostu operatora Finavia izpilddirektora vietnieks un lidostu tīklu vecākais viceprezidents Jani Jolkonens (Jani Jolkkonen) skaidro: “Mēs esam priecīgi redzēt, ka airBaltic demonstrē vēl lielāku uzticēšanos Tamperes-Pirkalas lidostai. Mēs uzņēmumā Finavia jau vairākus gadus esam sadarbojušies ar airBaltic, un šīs jaunās bāzes atvēršana paceļ mūsu sadarbību jaunā līmenī. Tamperes-Pirkalas lidosta Finavia ir ļoti svarīga, un pēdējo gadu laikā mēs lidostas attīstībā esam investējuši gandrīz 20 miljonus eiro. Jaunā bāze nodrošinās iespēju airBaltic Eiropas maršrutiem piekļūt vietējiem biznesa un atpūtas ceļotājiem, kuri, kā mēs ceram, izmantos jaunos maršrutus.”

Jūrmalā janvāra pirmajā nedēļā ielu tīrīšanā kopumā tika nodarbinātas 23 transporta vienības, 104 cilvēki, maģistrālās un rajona ielas tīrītas 10 680 km garumā, tīrīti krustojumi gandrīz 900 000 kv.m platībā, ietves un zaļās zonas – 295 000 kv.m platībā, kā arī tīrītas 193 sabiedriskā transporta pieturvietas.

„Par ielu tīrīšanu gādā trīs uzņēmumi, ar kuriem Jūrmalas dome noslēgusi līgumus – SIA Jūrmalas ATU tīra un kaisa maģistrālo un rajona nozīmes ielu braucamās daļas, SIA JLD tīra un kaisa B un C kategorijas ielas un ielu krustojumus, SIA Nelsens – katru dienu tīra ietves un autobusu pieturvietas,” skaidro domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Gailīte.

Decembrī, kad nokrišņu bija mazāk, maģistrālās ielas un rajona nozīmes ielas visa mēneša laikā tika tīrītas nepilnu 15 000 km garumā, uzturot kārtībā arī ielu krustojumus, zaļās zonas, ietves un sabiedriskā transporta pieturvietas. Decembrī par ielu tīrīšanu Jūrmalā pašvaldība samaksājusi nedaudz vairāk par 106 000 latu.

Snigšana ir mitējusies visā valsts teritorijā, un tādēļ paredzams, ka braukšanas apstākļi uzlabosies. Tiesa gan reģionālos un vietējos ceļus vēl klāj sniegs un tie tiks tīrīti pēc galveno ceļu sakopšanas, informē valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāvji.

Ņemot vērā to, ka šodien visu dienu sniga, ceļi tika tīrīti prioritārā secībā - sākot ar galvenajiem, turpinot ar reģionālajiem un beidzot ar vietējās nozīmes ceļiem. Reģionālos un vietējos ceļus notīrīs un nokaisīs pēc tam, kad tas būs izdarīts ar galvenajiem ceļiem, norāda LVC pārstāvji.

Pašlaik Kurzemes virzienā apgrūtināta braukšana ir ceļu posmā no Apšupes krustojuma līdz Liepājai un posmā Kūdra - Strazde un Usma - Ventspils, Ventspils virzienā. Autoceļi vēl vietām ir sniegoti, tos tīra un kaisa.

Tāpat LVC informē, ka noticis satiksmes negadījums uz autoceļa A1 Rīga-Ainaži, kurā iesaistīta kravas un vieglā automašīna. Šeit satiksme ir bloķēta, un negadījuma vietu no Rīgas puses ir iespējams apbraukt pa maršrutu no A1 un Jelgavkrastiem, tālāk līdz Vitrupei un no Ķibiržiem atpakaļ līdz A1. Notikuma vietā, visticamāk, ka būs sastrēgums.

Autovadītāji otrdienas rītā aicināti rēķināties ar sniegu un plānot papildu laiku braucieniem, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

LVC norāda, ka, ņemot vērā intensīvo snigšanu šonakt, kas daudzviet turpinās, autovadītājiem ir jārēķinās ar to, ka uz valsts autoceļiem var būt sniega kārta. LVC aicina plānot papildu laiku braucieniem, rēķinoties ar ziemas laikapstākļiem.

Īpaši apgrūtināti braukšanas apstākļi var būt uz vietējās nozīmes autoceļiem ar zemu uzturēšanas klasi un grants segumu. Ceļus ar grants segumu ziemā uztur ar piebrauktu sniega kārtu, kura veidojas satiksmes rezultātā. Piebraukto sniegu rievo, bet bīstamos posmus - pagriezienus un uzkalnus - kaisa ar smilti.

Šodien uz plkst.6.30 uz valsts autoceļiem strādāja 141 ziemas tehnikas vienība, darbi turpināsies arī visu dienu. Uzturēšanas darbu uzdevums ir iespēju robežās uzlabot braukšanas apstākļus, ar tiem nav iespējams novērst ziemas laikapstākļus.

Alūksnes novada dome apņēmusies līdz nākamajai ziemas sezonai atrast līdzekļus, lai par pašvaldības naudu no sniega attīrītu arī privātos ceļus uz iedzīvotāju mājām. Šobrīd par nodokļu maksātāju naudu tas netiek darīts, vēsta aluksniesiem.lv.

«Ar pagastu pārvalžu vadītājiem ir diskutēts, ka iedzīvotājiem nepieciešams nokļūt pagasta centrā, saņemt pakalpojumus dzīvesvietā vai citu. Lielai daļai iedzīvotāju līdz mājām iztīrīts ceļš ir vienīgā palīdzība, kas nepieciešama no pašvaldības. Tādēļ, attīstot diskusiju par šo tēmu, izskanēja priekšlikums to darīt katru otro reizi, kad tīra pagasta ceļus. Šobrīd pagasta ceļi ziemā no sniega tiek attīrīti vidēji 8-10 reizes, tad uz privātmājām tīrītu 4-5 reizes pa ziemu,» pašvaldības teritoriālās komitejas aprīļa sēdē skaidrojis komitejas vadītājs Jānis Nīkrencis.

Alsviķu, Zeltiņu un Ilzenes pagastu pārvalžu vadītājs Juris Griščenko rosinājis visus ceļus tīrīt, ņemot vērā laika apstākļus un pēc nepieciešamības. Viņš arī vērsis uzmanību – ja novada dome sāks to darīt, tad tas jāturpina gadu no gada, pretējā gadījumā tā būšot iedzīvotāju kaitināšana.

Latvijā ziemas periodā nav citas alternatīvas, kā kaisīt sāli vai nu arī atsevišķus ceļus atstāt ledū, kā tas, piemēram, ir Somijā, atzīst uzņēmuma Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdis Vladimirs Kononovs.

Viņš skaidro, ka piemēram, Japānā, izmanto arī magnija sāli, kas ir dabai labvēlīgs, gandrīz kā mēslojums. Vienlaikus šis sāls ir piecas līdz sešas reizes dārgāks, nekā Latvijā lietotais. Ķīmisko savienojumu esot daudz, bet LAU izmanto lētāko. «Tas ir valsts lēmums, jo citas alternatīvas nav, ja nu vienīgi nekaisīt vispār. Somijā, piemēram, ļoti daudzi ceļi netiek kaisīti un stāv ledū,» skaidro Kononovs. Cilvēki braucot ar radžu riepām, brauc uzmanīgi, un neviens nesūdzoties, jo tādi ir spēles noteikumi.

Latvijā arī vairāki ceļi, īpaši D klasē un daži C klases ceļi, kas tiek atstāti ledū, ledus tiek rievots un sāls netiek izmantots. Ceļš esot slidens, un par to ir jābrauc nedaudz citādākām prasmēm un citādākā veidā - lēnāk un uzmanīgāk.

Kur slēpjas zemkopības ministra un citu politiķu cildinātās bioloģiskās lauksaimniecības brīnumnūjiņa?

Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis pirms kāda laika intervijā DB skaļi noformulēja daudzu lauksaimnieku atziņu, ka mūsu valsts zaļa ir tikai politiķu mutēs, un pat aicināja sekot Somijas piemēram, pārtraucot valsts atbalstu industriālajai lauksaimniecībai. Līdz šim vēl neviens nozares ministrs nav saņēmis dūšu un nosaucis bioloģisko lauksaimniecību par valsts prioritāti, un arī aizejošās valdības pārstāvja Jāņa Dūklava apgalvojums (04.01.2016. DB), ka «bioloģiskā lauksaimniecība ir perspektīva» ir vārdi bez politiska seguma.

Kamēr Latvijā nav īpašas atbalsta politikas biozemniekiem, mūsu resurss – tīrā zeme – tiek gandēts ar ķīmiju, kuras patērētie apjomi laukos arvien pieaug. Kā zināms, ar raundapu vai citiem nezāļu nāvēkli glifosātu saturošiem līdzekļiem tiek apstrādāti ne tikai lauki, bet arī graudi žāvēšanas nolūkā – īsu brīdi pirms kulšanas. Govis pēc to baudīšanas sāk slimot ar caureju, bet sivēnmātēm palielinās abortu skaits. Protams, Latviju nevar izraut no globālā tirgus konteksta, izņēmuma kārtā ieviešot tos vai citus ierobežojumus, bet beigās paliekot pie sasistas tirgus siles. Taču mūsu vilciens vēl nav aizvēris durvis, kā tas ir, piemēram, Nīderlandei un citām konvencionālās lauksaimniecības superzvaigznēm. Pārlieku nepiesārņotā Latvijas zeme pati aicina ielikt viņas klēpī bioloģisku sēklu, bet pesticīdus un minerālmēslus uz savām zemenēm un gurķiem lai kaisa lētas preces lielformāta ražotāji. Daudzviet pasaulē termins «neraža» ir izzudis, jo dabas ritmu regulējumu aizstājis mākslīgo mēslu un pesticīdu, Latvijā lepni sauktu par augu aizsardzības līdzekļiem, lietošanas skrupulozs plāns. To, ka lauksaimniecība globāli staigā arī maldu ceļus, labi ilustrē dārzeņu šķirņu skaita sarukums. Tā kāpostu daudzveidība no 544 komerciāli audzētām šķirnēm 20. gadsimta sākumā sanīkusi līdz 28 pašlaik, ejot monokultūru pavadā.

Apdrošināšanas sabiedrības ERGO un Valsts meža dienesta (VMD) apkopotā informācija liecina, ka pērn visā valsts teritorijā aptuveni 1000 ceļu satiksmes negadījumi notikuši pēc sadursmes ar meža zvēriem. Kopš šī gada sākuma oficiāli ziņots vien par pāris desmitiem šāda veida negadījumiem.

Kā norāda ERGO speciālisti, lielāko daļu no reģistrētajiem pieteikumiem ir veikuši tieši KASKO polišu īpašnieki, jo OCTA polise šādos gadījumos nedarbojas. Kopumā VMD speciālistu ikdienas novērojumi liecina par daudz lielāku ceļu satiksmes negadījumos ievainoto un bojā gājušo meža zvēru skaitu, un oficiāla statistika ir pieejama tikai par mazāko meža zvēru notriekšanas gadījumu skaitu. Tāpat VMD pārstāvji norāda, ka līdz ar sniega nokušanu, uzlabojoties braukšanas apstākļiem un palielinoties braukšanas ātrumam, prognozējams būtisks šādu negadījumu skaita pieaugums.

Vidējā KASKO atlīdzība pēc sadursmes ar meža zvēru – 900 LVL. Latvijā sadursmes ar meža zvēriem notiek bieži, īpaši tumšajā rudens un ziemas laikā, kad ātri satumst un ceļa redzamība ir apgrūtināta. Tādēļ risks notriekt meža zvēru ietverts apdrošinātāju KASKO polisēs.

Tukuma un Talsu pusē joprojām turpinās snigšana, un brāzmainā vēja ietekmē atsevišķi vietējās nozīmes autoceļu posmi ir aizputināti. Autoceļu uzturēšanai piesaistīta arī apakšuzņēmēju ziemas tehnika, informē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Ņemot vērā, ka gaisa temperatūra ir zema un sniegs sauss, bet vēja brāzmas nav rimušās, veidojas sniegvilksnis jeb zemais putenis, kas veido sniega sanesumus arī uz autoceļiem, kam nesen veikti tīrīšanas darbi. Talsu, Tukuma un Ventspils pusē sniega sanesumi veidojas atsevišķos posmos uz vietējās nozīmes ceļiem.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs operatīvākai tīrīšanas darbu veikšanai līdztekus savai tehnikai Kurzemē ir piesaistījis arī vairākas apakšuzņēmēju ziemas tehnikas vienības. Pēcpusdienā Kurzemē ceļu uzturēšanas darbus veic 69 ziemas dienesta tehnikas vienības, kas tīra ceļus un kaisa tos ar pretslīdes materiāliem.

Izšķirdamies par labāku atalgojumu kādā citā valsts uzņēmumā, par atkāpšanos no Latvijas Valsts ceļu vadītāja amata pagājušajā nedeļā paziņoja Ivars Pāže. Viņš ir pārliecināts, ka, apzinoties reālo situāciju valstī, piešķirto finansējumu, kā arī būvnieku, projektētāju un sabiedrības attieksmi pret dažādiem jautājumiem kopumā, saukt Latvijas ceļus par ļoti sliktiem esot nepiedienīgi.

Ir tēma, kas mūsu valstī jau gadiem ilgi tiek apspriesta, diskutēta, apmuļļāta, bet uz priekšu tā īsti nekas neiet – ceļu stāvoklis Latvijā. Nav šaubu, ka stāvoklis ir slikts, bet kur ir galvenā problēma – makā, galvā vai kaut kur pavisam citur?

Problēma ir kompleksa. Stāsts par ļoti slikto ceļu stāvokli... Daudzi ar to spekulē! Uz jautājumu, kāda ir rītdienas laika prognoze, daudzi ir gatavi atbildēt – ceļi ir slikti! Jā, šis stāvoklis daudzu gadu laikā tāds ir izveidojies, bet neviens pat necenšas iedziļināties tajā, ka izdarīts arī ir pietiekami daudz. Tagad daudzas nozares paziņo, ka ir atgriezušās pirmskrīzes līmenī, bet mēs finansējuma ziņā saņemam vienu ceturto daļu no pirmskrīzes līmeņa. Tajā pašā laikā uz galvenajiem valsts ceļiem pēdējo trīs gadu laikā ir izdarīts darbs, kas ilgu laiku netika darīts. Visiem ir pielipis sauklis par sliktajiem ceļiem, un daudzi to ekspluatē pat nepiedienīgi.

"BERERIX" inženieri ir izstrādājuši labāko iespējamo risinājumu, kas nākotnē nodrošinās gan starptautisko, gan reģionālo "Rail Baltica" maršrutu apkalpošanu Rīgas Centrālajā stacijā, liecina pilnsabiedrības "BERERIX" sniegtā informācija.

Līdz šim paredzēto 2 sliežu ceļu vietā projektētāji ir raduši risinājumu 4 Eiropas platuma sliežu ceļu integrēšanai stacijas projektā. Tas nodošinās ne tikai "Rail Baltica" vilcienu starptautiskos un lidostas savienojumus, bet arī starppilsētu un piepilsētas vilcienu apkalpošanu. Atbilstoši ir pielāgots arī būvniecības darbu plāns, lai nenovirzītos no sākotnēji paredzētā laika grafika.

Nepieciešamība iekļaut papildu 2 sliežu ceļus, lai nodrošinātu arī reģionālo satiksmi uz 1435mm jeb Eiropas sliežu platuma ceļiem tika konstatēta Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas darbības funkcionalitātes izpētē, ko veica "RB Rail" 2019. gada vasarā, secinot, ka 4 sliežu ceļu risinājums būtiski uzlabos stacijas funkcionalitāti, iespējas apkalpot gan reģionālos vilcienus, gan starptautiskos maršrutus.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Sniegs un apledojums pirmdienas rītā daudzviet Latvijā apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Sniegotos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistīta 152 VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas dienesta tehnikas vienība.

Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir:

Ainažu šoseja (A1) posmā no Berģiem līdz Bīriņu pagriezienam;

Vidzemes šoseja (A2) posmā no Rīgas līdz Līgatnei;

Valmieras šoseja (A3) posmā no Murjāņiem līdz Braslas tiltam;

Rīgas apvedceļi (A4 visa maršruta garumā;

Daugavpils šosejas (A6) visa maršruta garumā;

Jelgavas šoseja (A8) posmā no Jelgavas līdz Meitenei;

Liepājas šoseja (A9) no Kalnciemam līdz Apšupes krustojumam;

Rēzeknes šoseja (A12) visā maršruta garumā;

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus uz Latvijas autoceļiem ziemas laikā, būtu jāatgriežas pie autoceļu preventīvās kaisīšanas, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Pēc Matīsa domām, tas varētu būt vienīgais veids, kā uzlabot braukšanas apstākļus šādā situācija, kad nav stabila ziema un uz autoceļiem regulāri veidojas apledojums. Ministrs norādīja, ka savulaik Latvijā jau tika veikta preventīvā autoceļu kaisīšana, tiesa gan, tā reizēm saskārusies ar sabiedrības neizpratni, proti, kāpēc kaisa sāli uz sausa ceļa.

Ja preventīvās kaisīšanas dēļ būs nepieciešami papildu līdzekļi, tie tiks meklēti un nepieciešamības gadījumā prasīts papildu finansējums valdībā.

Kā norādīja Matīss, nedrīkst pieļaut, ka netīrītu ceļu dēļ iet bojā cilvēki. Patlaban nav iemesla runāt, ka ceļu tīrīšanai trūkst finansējuma, jo rit tikai gada otrā nedēļa. Tāpat nedrīkstot aizbildināties, ka nevar tērēt līdzekļus, jo tie varot pietrūkt autoceļu uzturēšanai vēlāk. Arī šādā gadījumā papildu finansējums tiks prasīts valdībā.

Lielbritānija un ziemeļvalstis vēlas pārņemt Latvijas sabiedrības spēju pašorganizēties krīzes laikā, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Sabiedribas spēja patstāvīgi attīstīt uzņēmējdarbības garu laikā, kad valdība īstenojusi smagu «askēzes» politiku, ir prasme, kuru no Latvijas vēlas iemācīties Lielbritānija un ziemeļvalstis. Tā trešdien secināja valdību vadītāji, kuri bija pulcējušies Baltijas un ziemeļvalstu samitā Londonā.

«Latvija ir interesants piemērs tam, kā valsts budžeta tēriņu ierobežošana ir izraisījusi nevis ilgstošus protestus, bet novedusi pie pašorganizēšanās un jaunām uzņēmējdarības iniciatīvām,» norādīja samita Nodarbinātības, ģimenes un dzimumu līdztiesības sadaļas vadītāja, Somijas pārstāve Marija Kaisa Aula. «Mēs vēlamies tādu pašu spēju strauji atgriezties pie izaugsmes pēc krīzes, kāda ir Latvijai,» uzskaitot deviņu valstu pozitīvo pieredzi, kura būtu jāpārņem visam reģionam, sacīja Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons.

Sniegs un apledojums arī šorīt lielā daļā Latvijas teritorijas apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļi".

Šorīt agrūtināti braukšanas apstākļi ir pa Tallinas šoseju posmā no Berģiem līdz Tūjai, pa Vidzemes un Valmieras šosejām, pa Rīgas apvedceļu, pa Bauskas un Jelgavas šosejām, pa Liepājas šoseju no Rīgas līdz Skrundai un pa Ventspils šoseju.

Tāpat apgrūtināti braukšanas apstākļi ir Daugavpils šosejas posmā no Skrīveriem līdz Paterniekiem, pa ceļu Jēkabpils- Rēzekne- Terehova, pa ceļu Grebņeva- Rēzekne- Daugavpils, pa Kokneses šoseju no Kokneses līdz Skrīveru pagriezienam un pa Daugavpils un Rēzeknes apvedceļiem.

Pa reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir visā Latvijā, izņemot Liepājas apkārtni.

Sniegotos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 146 "Latvijas autoceļu uzturētāja" ziemas dienesta tehnikas vienības.

Diviem Igaunijas universitātes studentiem vakar bija iespēja 20 minūtes sarunāties ar mūzikas grupas Coldplay līderi Krisu Mārtinu (Chris Martin), veicot Skype balss zvanu. Kopumā šādu iespēju vēlējās iegūt 6000 studentu no visas pasaules. Viņiem bija jāatstāj ziņojums grupas Skype balss pastā, kas bija izveidots saistībā ar hipnotiskā hīta singla Talk, kas iekļauts Coldplay daudzplatīna trešajā albumā X&Y, izdošanu pirms pāris mēnešiem. Divus uzvarētājus noteica grupas Coldplay dalībnieki. Konkurss bija Skype, globālās interneta komunikācijas kompānijas, un EMI, pasaules lielākās neatkarīgās mūzikas kompānijas, kopīga iniciatīva. Tā bija pieejama visiem Skype lietotājiem īpaši izveidotā konkursa mājas lapā www.skype.com/campaigns/coldplay. Mājas lapā pieejams arī singla Talk videostraumējums (streaming video), kura režisors ir Antons Korbīns (Anton Corbijn). Uzvarētāji, 22 gadus vecie jaunieši Kaisa Männik and Tiiu Laks, tika izvēlēti, pateicoties oriģinalitātei un raksturojumam, kuru viņi sniedza, spilgti izceļot atšķirību starp to, kā lāča balss tiek atveidota pasaulē ("Rawwrrrggghhh!") un kā Igaunijā ("Mõmm-mõmm!").

Somijas nacionālais aviopārvadātājs Finnair otrdien, 30. novembrī, atcēlis vairāk nekā 100 iekšzemes un starptautisko reisu, jo kompānijas lidmašīnu apkalpes darbinieki pieteikuši streiku.

«Mūsu prioritāte ir lidot uz galvenajiem galamērķiem, piemēram, Stokholmu, Parīzi, Briseli, Kopenhāgenu un Diseldorfu,» norādījusi Finnair pārstāve Hanna-Kaisa Nurmi, piebilstot, ka arī brīvdienu čārterreisi, visticamāk, notiks pēc ierastā grafika.

Starp atceltajiem reisiem ir lidojumi uz Sanktpēterburgu, Ņujorku, Londonu, Bankoku un Tallinu.

Finnair pārstāve atzīst, ka arī trešdien, 1. decembrī, aviokompānijai, visticamāk, nāksies atcelt tikpat daudz reisu, cik 30. novembrī, taču tas esot atkarīgs no sarunām starp kompāniju un arodbiedrību.

Streiki ietekmēs arī SAS piederošās Somijas meitas uzņēmuma Blue1 darbība, taču šī kompānija turpinās nodrošināt 60 līdz 70 % no paredzētajiem lidojumiem.

Sakarā ar sniegputeni, kas skāris arī Daugavpili, Daugavpils specializētā autotransporta uzņēmuma (SpecATU) darbinieki strādā bez pārtraukuma, attīrot Daugavpils ielas un ietves no sniega.

Ielu tīrīšana un kaisīšana sākusies 6. janvāra vakarā. Ielu un ietvju tīrīšana pašreiz notiek bez pārtraukuma, darbiniekiem strādājot maiņās. Kā paskaidroja Daugavpils domes Komunālās saimniecības nodaļas ekoloģe Tatjana Livčāne, pirmās tiek tīrītas tās ielas, kur kursē sabiedriskais transports, tāpat ir sastādīti ielu tīrīšanas maršruti. Ielas tīra un kaisa 3 lielie traktori, 2 traktori nodrošina ielu krustojumu tīrīšanu, un vairāki mazie traktori tīra ietves. Visi sētnieki esot savās darba vietās un nodrošinot ietvju un pagalmu attīrīšanu no sniega. Šodien, 7.janvārī, tiks uzsākta arī 2. kategorijas ielu tīrīšana.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, tirgu dalībniekiem sekojot situācijai ar Covid-19 omikrona paveidu un Ķīnas nekustamo īpašumu krīzei.

Volstrītas indeksu kritums izbeidza trīs dienas ilgušu kāpumu, kurā šie indeksi bija pietuvojušies jauniem rekordiem, tirgus dalībniekiem gaidot jaunāko ASV patēriņa cenu datu publicēšanu piektdien, kas, domājams, parādīs inflācijas palielināšanos novembrī.

Londonas biržas indekss saruka par 0,2% pēc tam, kad Lielbritānijas valdība pastiprināja Covid-19 ierobežojumus Anglijā omikrona paveida gadījumu skaita pieauguma dēļ.

Britu mārciņas vērtība samazinājās, Lielbritānijai un citām valstīm cīnoties pret inflācijas kāpumu, kas tālāk apdraud ekonomikas atveseļošanos.

"Ir skaidrs, ka impulss, ko mēs redzējām nedēļas sākumā, ir apsīcis," sacīja "ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada.

Šorīt apledojums vietām Vidzemē un Latgalē apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 42 VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" ziemas dienesta tehnikas vienības.

Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir:

Daugavpils šosejas (A6) posmā no Pļaviņām līdz Krāslavai;

Rēzeknes šosejas (A12) posmā no Jēkabpils līdz Varakļāniem;

Grebņeva – Medumi šosejas (A13) posmā no Špoģiem līdz Medumiem;

Daugavpils apvedceļš (A14) visā posma garumā.

Uz reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir Daugavpils, Dobeles, Jēkabpils, Krāslavas, Madonas, Talsu, Tukuma un Valmieras apkārtnē.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, izvēloties autoceļa seguma stāvoklim atbilstošu braukšanas ātrumu un ievērojot piesardzīgu distanci. Uz ceļiem var veidoties tā saucamais melnais ledus, kas ir neredzams, un autovadītājs to sajūt, tikai sākot veikt manevrus ar mašīnu – bremzējot, manevrējot ar stūri un pedāļiem.

Šorīt lielākajā daļā Latvijas teritorijas sniegs un apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, informē Latvijas Valsts ceļi.

Sniegotos un slidenos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 134 VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas dienesta tehnikas vienības.

Uzņēmums brīdina, ka uz ceļiem var veidoties tā saucamais melnais ledus, kas ir neredzams, un autovadītājs to sajūt tikai, sākot veikt manevrus ar mašīnu – bremzējot, manevrējot ar stūri un pedāļiem.

Ziemas uzturēšanas līmenis dažādas nozīmes autoceļiem ir atšķirīgs un ceļa stāvoklis ziemas laikā var mainīties ļoti strauji, skaidro LVC.