Latvija ekonomikas pieauguma ziņā gada pirmajā ceturksnī uzrādījusi vājāko sniegumu Baltijas valstu vidū.
Proti, Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, audzis par 8% (2,1% pret iepriekšējo ceturksni, sezonāli izlīdzināti dati), Lietuvas IKP par 6,9% (3,5%), bet Latvijas vien par 3,4% (0,2%).
Latvijai nav tikai viens mazāk veiksmīgs ceturksnis – arī pērn vidējais ceturkšņa izaugsmes temps gan Igaunijā, gan Lietuvā bija straujāks nekā Latvijā. Lai gan pašlaik ir zināms tikai viens IKP cipars un detalizētāks tā sadalījums tiks publicēts vien pēc mēneša, esošie dati rada zināmas pārdomas, saka Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.
Viņš skaidro, ka, pirmkārt, līdzšinējā samērā straujā izaugsme daļēji ir, pateicoties atsitiena efektam – krīzes laikā aktivitāte samazinājās pārāk strauji un ir tikai dabiski, ka pēc kritiena seko kāpums.
Piemēram, lai samazinātu izmaksas, uzņēmumos krājumu apjomi tika samazināti līdz kritiski zemam līmenim, jo nebija skaidrs, cik dziļa būs recesijas bedre. Recesijai beidzoties, ir nepieciešamība atjaunot krājumus, kas rada straujāku, bet īslaicīgu, ekonomisko aktivitāti, norāda Swedbank eksperts.
Atsitiena efektam beidzoties, ekonomika augs, tikai baltoties uz tās spēku un kvalitāti – uzņēmumu spēju eksportēt un investēt, mājsaimniecību spēju patērēt. Ja fundamentāli ekonomika vēl būs vāja, līdz ar atsitiena efekta vājināšanos arī IKP izaugsmes tempi kļūs vājāki, uzskata M. Kazāks.
Otrkārt, ekonomikai augot lēnāk, jaunu darba vietu izveidošana kļūs gausāka. Tas mazinās valsts budžeta spēju konsolidēties uzņēmumiem un iedzīvotājiem patīkamākajā ceļā – t.i., caur izaugsmi, nevis izdevumu mazināšanu un nodokļu palielināšanu, skaidro eksperts.