Finanses

Latvijā krāt traucē finanšu izglītības trūkums

, 07.01.2008

Jaunākais izdevums

Sabiedrības vājais finanšu izglītības līmenis ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēki kūtri izvēlas izmantot noguldījumu pakalpojumu sniegtās iespējas, liecina komunikācijas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūras A.W.Olsen&Partners veiktais pētījums par indivīdu finansiālās uzvedības izmaiņām.

Deviņdesmitajos gados piedzīvotais noguldījumu bums, pēc zinātnieku domām, arī lielā mērā bija saistīts ar zemo finanšu izglītības līmeni, turklāt kā negatīva pieredze tas ietekmējis uzkrāšanas paradumu veidošanos sabiedrībā nākamajos piecpadsmit gados.

Hansabankas Investīciju produktu vadītājs Renārs Karašs uzskata, ka finanšu pakalpojumu izmantošanas jomā notiek normāla attīstība. Deviņdesmitajos gados kredītiestādes piedāvāja vienkāršākos pakalpojumus – depozītus un naudas pārskaitījumus, pēc tam attīstījās jau sarežģītāki produkti, kā hipotekārie kredīti, patēriņa kredīti. Trešajā fāzē, kas sākas tagad, attīstīsies tādi finanšu instrumenti kā ilgtermiņa ieguldījumi finanšu fondos, pensiju kapitālā, uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā utt. "Protams, nekur nepazūd arī iepriekšējās fāzēs attīstītie produkti," piebilst R.Karašs.

Sociālantrapologs, Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes lektors Klāvs Sedlenieks uzskata, ka tādu uzņēmumu kā banka Baltija un Auseklītis gals norāda, kādēļ cilvēki vairs negrib noguldīt. "Toreiz milzīgs burkāns bija uzkarināts cilvēkiem deguna galā par iespaidīgiem procentiem un fantastisku peļņu. Šodien neviens vairs nepiedāvā 100% vai 50% gadā. Un, ja piedāvātu, cilvēki apdomātu un diez vai noguldītu," ir pārliecināts zinātnieks. Pēc viņa ieskatiem, toreizējās izglītības trūkums bija iemesls, kādēļ cilvēki ieguldīja.

Atšķiras cilvēku skatījums uz nākotni šodien un 90-to gadu sākumā. "Toreiz cilvēkiem bija mazāk pārliecības par savu nākotni nekā šodien. Daudziem nebija darba vai arī ienākumi bija visai nestabili un mazi. Līdz ar to cilvēki darīja to, kas bija drošāk – viņi uzkrāja, jo viņiem tika piedāvāti lieli peļņas procenti. Šodien, savukārt, kad bezdarba līmenis ir zems, cilvēki optimistiskāk skatās uz rītdienu un ir gatavi ne tikai uzkrāt, bet arī uzņemties kredītsaistības," saka finanšu kompānijas Baltijas Izaugsmes Grupa (BIG) valdes priekšsēdētājs Juris Pūce.

Sociālantropoloģe Agita Lūse uzsver, ka finanšu izglītība toreiz bija zemākā līmenī nekā tagad. "Arī tad vēl nebija atbilstošas pieredzes, un uzticības līmenis līdz ar to bija augstāks. Tad uzticības līmenis kritās un, iespējams, tas atstāja iespaidu uz cilvēkiem arī šodien," secina A.Lūse.

Pēc socioloģes Irinas Žemčugovas, kompānijas Latvijas Reitingi direktores, domām, finanšu uzvedībā liela nozīme ir cilvēku vēlmei ātri un daudz nopelnīt. Taču liela nozīme mūsdienu rīcībai ir arī deviņdesmitajos gados iegūtajai pieredzei. "Šodien cilvēkiem ir vairāk informācijas un cilvēki domā, ko viņi dara. Es domāju, ka tagad tāda banka Baltija nedabūtu klientus," ir pārliecināta socioloģe.

Savukārt, Austrumeiropas eksistenciālās psihoterapijas asociācijas vadītājs, psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis ir pārliecināts, ka toreiz patērētāju filozofija nebija tik spēcīga kā tagad. "Tas ir loģiski, jo inflācijas koeficienti ir lielāki nekā depozītu," atšķirības iedzīvotāju finanšu uzvedībā skaidro naudas psiholoģe, psihoterapeite, Latvijas Ģimenes centra prezidente Ginta Ratniece. Vienlaikus psihoterapeite norāda, ka bankas piedāvā izdevīgākus risinājumus un cilvēki, kuriem ir brīvi līdzekļi, sāk izglītoties un efektīvāk ieguldīt naudu finanšu tirgū. "Taču tie instrumenti, kuros iespējami augstāki peļņas koeficienti, ir sarežģītāki un bez īpašas finanšu izglītības nav tik vienkārši izmantojami, savukārt, vienkāršāko, kā depozīts un uzkrājošie konti, piedāvā zemas procentu likmes, un tas mūsdienu inflācijas apstākļos šķiet neizdevīgi," norāda naudas psiholoģe.

Vairums aptaujāto ekspertu uzskata, ka liela nozīme ieguldījumu kultūras izveidē ir izglītojošiem pasākumiem, kurus būtu jāveic kā finanšu iestādēm, tā arī valdības līmenī. G.Ratniece min, ka ar laiku attīstīsies finanšu konsultācijas ieguldījumu jautājumos, un tad arī noguldījumu izvietošana notiks adekvātāk. "Ir jābūt informatīvajam atbalstam tiem cilvēkiem, kas ir morāli gatavi uzkrāt. Un tieši no valdības puses, jo finanšu institūcijām nav lielas uzticēšanās," uzsver I.Žemčugova. G.Ratniece ir skeptiska pret informatīvo pasākumu efektīgumu, ja vienlaikus reklāmas propagandē ko citu. Pēc viņas ieskatiem, būtu jāierobežo vieglo kredītu iegūšanas reklāmas, jo izskaidrošanas darbs iedarbojas uz racionāliem cilvēkiem, savukārt, reklāma strādā uz zemapziņu.

Tatjana Sivacka, diplomēta psiholoģe-praktiķe, konsultāciju kompānijas DAS Serviss direktore un projekta Mystery Shoppers Lv autore, uzskata, ka finanšu iestādēm ir jābūt tām, kuras uzņemas aktīvu lomu sabiedrības izglītošanā. "Ja, izmantojot televīziju, var piesaistīt cilvēku uzmanību, tad vēlāk ir jāskaidro un jāiesaista cilvēki nopietnākajā diskusijā, rīkojot seminārus," norāda T.Sivacka. Pēc viņas ieskatiem, labs piemērs ir bezmaksas konsultanti bankās, kas var visu izskaidrot un izstāstīt cilvēkam.

"Lai cilvēki būtu gatavi vairāk ieguldīt un krāt, ir jāuzlabo sabiedrības finanšu izglītība. Tas jādara vēl skolas līmenī," saka Boriss Falkovs, soc.psih.mag, soc.psih.kat.doktorants, sertificēts suggestologs, praktizējošs psihologs. Zinātnieks konstatējis, ka arī ekonomikas studentiem trūkst zināšanu par dažādiem finanšu instrumentiem. Viņš norāda, ka ASV apmēram 90% iedzīvotāju aktīvi spēlē biržas operācijās. Cilvēkiem, kas aiziet pensijā, parasti ir kaut kādas obligācijas vai akcijas. ASV ir skolas programmas, kas sniedz bērniem nepieciešamas zināšanas finanšu jomā.

A.Lūse domā, lai cilvēki vairāk aizdomātos par uzkrājumiem, ir jānāk iniciatīvai no vietējām organizācijām. Piemēram, 20.gadsimta sākumā pastāvēja krājēju sabiedrība, kur cilvēki, apvienojot savus līdzekļus, uzglabāja tos. "Mūsdienas finanšu aģenti ir ļoti bezpersoniski. Bet, ja cilvēki pazīst viens otru, pazīst cilvēkus, kas darbojas ar viņu naudu, uzticības līmenis ir lielāks," norāda A.Lūse.

Liela daļa ekspertu ir pārliecināta, ka jāuzlabojas ekonomiskajai situācijai, lai cilvēki aizdomātos par uzkrāšanas iespējām. "Būtu jāuzlabojas ekonomiskajai situācijai, jo šobrīd ir liela nestabilitāte, mēs nevaram prognozēt, kas notiks ar naudu un vispār," norāda Tatjana Jegorova, psihoterapeite, semināra "Nauda? Nauda. Nauda!" vadītāja. K.Sedlenieks domā, ka uzkrāšanai nepieciešams augstāks uzticēšanās līmenis kopējai ekonomikas stabilitātei. "Man nav vērts krāt 20 gadus, ja es nezinu, kas notiks ar šo naudu," uzsver zinātnieks.

Arī Tālis Tisenkopfs, LU Sociālo zinātņu fakultāte, profesors, Socioloģijas nodaļas vadītājs, domā, ka uzkrājumu kultūras veidošanās ir lielā mērā saistīta ar ekonomisko stabilitāti un par to pirmām kārtām būtu jārūpējas valdībai. "Cilvēki nav piedzīvojuši ilgtermiņa stabilitātes laiku. Lai uzkrātu, ir vajadzīga šāda stabilitāte," saka A.J.Stabiņģis.

Lai gan finanšu iestāžu pārstāvji ir pārliecināti, ka Latvijā tuvākajā laikā notiks straujāka uzkrājumu veidošanas paradumu attīstība, tomēr zinātnieki par to nav tik vienprātīgi pārliecināti.

Cilvēku uzvedība jau mainās, uzsver Renārs Karašs no Hansabankas. 2007.gada otrajā pusgadā pensiju 3.līmenim minētajā kredītiestādē pieteikušies gandrīz 20 000 dalībnieku (19 800), kas apliecina, ka iedzīvotāji sāk vairāk domāt par ilgtermiņa ieguldījumu veikšanu. Arvien populārāka kļūstot ietaupījumu izvietošana dažādos mūsdienīgos uzkrājumu produktos — ieguldījumu fondos, dinamiskajos depozītos -, norāda bankas speciālists. Mājsaimniecību ieguldījumi dažādos finanšu instrumentos no 2007.gada 1.janvāra līdz septembra beigām pieauguši par 31,9%, sasniedzot 440 miljonus latu, liecina statistikas dati. Strauji attīstās uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Tāpat aug uzkrājumi otrajā pensiju līmenī, tā Hansabankas pārvaldīto otrā līmeņa pensiju fondu apjoms pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos pieaudzis par 81%. Vēl straujāk šajā laikā audzis Hansabankas pārvaldīto trešā līmeņa pensiju jeb brīvprātīgo pensiju uzkrājumu apjoms - par 86%.

"Cilvēku uzvedība mainās tāpēc, ka viņi arvien labāk apzinās uzkrāšanas sniegtās iespējas. Finansiālās rezerves var kalpot kā drošības spilvens gadījumos, ja pēkšņi pasliktinās mājsaimniecības finansiālā situācija. Nelabvēlīgas demogrāfiskās situācijas attīstības dēļ valstij nākotnē būs arvien grūtāk nodrošināt pensijas, kas spētu nodrošināt augstu dzīves līmeni vecumdienās. Tāpēc gudri rīkojas cilvēki, kas jau jaunībā rūpējas par papildus nodrošinājumu šim dzīves periodam," skaidro R.Karašs.

Turklāt eksperti atzīst, ka īstermiņa kredīti, kas ir paredzēti ienākumu un izdevumu sabalansēšanai nelielā laika periodā, var būt arī uzkrājošas mājsaimniecības bilancē. "Var būt gadījumi, kad cilvēks, kam ir nopietni ilgtermiņa ieguldījumi, saskaras ar situāciju, ka viņam ir nepieciešama noteikta papildus summa. Un šajā gadījumā var izrādīties, ka paņemt patēriņa kredītu uz dažiem mēnešiem viņam ir izdevīgāk, nekā izņemt šo summu no uzkrājumu konta vai pārdot savas investīciju fonda daļas," saka BIG valdes priekšsēdētājs Juris Pūce.

Uzkrāšana un aizņemšanās ir divi procesi, kas notiek paralēli. "Ja mēs paskatāmies statistikas datus, tad varam konstatēt, ka 2005.gadā Latvijā mājsaimniecību depozītu ieguldījumu un kredītu summas bija ļoti tuvu vienādām, savukārt, šodien vērojams iespaidīgs kredītu pārsvars pār depozītiem. Latvija ir salīdzinoši jauna valsts, un šeit sakrātais kapitāls pēc PSRS sabrukuma vēl ir niecīgs, ja salīdzinām ar valstīm, kur tas tika krāts daudz ilgāk. Tieši ar to ir izskaidrojams fakts, ka brīvā kapitāla plūsmas apstākļos kredīti pagaidām pārsniedz uzkrājumu un vietējā kapitāla apjomu. Domāju, ka tikai pēc vairākiem gadiem līdz ar ekonomikas attīstību Latvijā izsniegtajos kredītos figurēs Latvijas iedzīvotāju ieguldījumi, nevis vāciešu, zviedru vai citu valstu, kā tas notiek šodien," uzskata finanšu kompānijas BIG valdes priekšsēdētājs Juris Pūce.

Pēc Jura Pūces domām, nākotnē kredītu un uzkrājumu balanss mainīsies nevis uz kredītu apjoma samazināšanās rēķina, bet gan uz uzkrājumu pieauguma rēķina. "Kreditēšanas apjomam nav pamata samazināties, un to pierāda arī attīstīto valstu pieredze. Piemēram, Zviedrijā pusmūža cilvēkiem ir nauda, kuru viņi nevar iztērēt un iegulda, taču tajā pašā laikā tur pastāv arī ļoti lieli kreditēšanas apjomi. Līdz ar to, pieaugot valsts attīstības līmenim, pieaugs iespējas aizdot, ko arī aktīvi izmantos," skaidro J.Pūce.

Tatjana Sivacka, diplomēta psiholoģe-praktiķe, arī ir novērojusi, ka ieguldījumi kļūst arvien populārāki. Pēc viņas vērojumiem, ļoti populāri pēdējā laikā kļuvuši ieguldījumu fondi. "Tagad, kad kreditēšanas politika tika izmainīta, cilvēki arvien vairāk aizdomājas par ieguldījumiem – bet viņus interesē tādi ieguldījumi, kas atnestu labas dividendes," uzsver psiholoģe, vienlaikus norādot, ka tagad parādīsies tendence mazāk aizņemties un vairāk noguldīt.

Psihoterapeits Ą.J.Stabiņģis uz nākotni skatās pesimistiskāk: "Domāju, ka lēnām, pamazām, pirmais kredītu ņemšanas bums ir garām. Daudzi cilvēki tagad ir parādu verdzībā, brīvprātīgā. Arī nedzimušie bērni ir pārdoti parādu verdzībā, līdz ar to varbūt cilvēki kļūs prātīgāki."

Klāvs Sedlenieks uzskata, ka uzkrājumu kultūrai veidoties traucē Latvijā izveidojusies tradīcija izlikt visiem redzamā vietā patēriņu. Vēl vienu uzkrāšanai nelabvēlīgs faktors ir inflācija. "Jo lielāka inflācija, jo mazāka vēlme kaut ko uzkrāt," norāda sociālantropologs, "Latvijā jau gadiem procenti, kurus maksā bankas, nespēj nosegt inflāciju, jo tā vietā lai sakrātu naudu, es viņu zaudēju."

Psihoterapeite Ginta Ratniece atgādina, ka rietumos ir daudz pētījumu par uzkrājumiem un tajos ir noskaidrots, ka cilvēki, kas uzkrāj, ir daudz pārliecinātāki par sevi un spēj labāk menedžēt savu dzīvi. Savukārt, cilvēki, kas neuzkrāj, ir nepārliecinātāki, uzskata, ka problēmas ir ārpusē, nevis viņos un ka no viņiem maz kas ir atkarīgs.

Socioloģe Irina Žemčugova domā, ka cilvēks var domāt par investīcijām tad, ja ir normāls finansiālais stāvoklis. "Latvijā vairums izjūt finanšu trūkumu un par to nedomā pagaidām," novērojusi socioloģe, "Ja cilvēkiem būs pietiekami līdzekļu un viņi būs apmierinājuši savas primārās vajadzības, tad viņi domās par to, kas būs rīt, kā nodrošināt sevi un bērnu un kā veidot uzkrājumus. Kamēr cilvēkam ir neapmierinātas primārās vajadzības, viņš nevar domāt par nākotni." Boriss Falkovs norāda uz banku piedāvājumu neizdevīgumu un depozītu procentu līmeni zem inflācijas līmeņa.

Ginta Ratniece uzkrāšanas paradumu veidošanos saista ar cilvēka raksturu. "Ir cilvēki, kas ar maziem ieņēmumiem uzkrāj, un ir tādi, kuriem ir lieli ienākumi, un viņi nekādi nespēj nomenedžēt savus resursus un iztērē vienmēr vairāk." Psiholoģe uzsver, ka cilvēka raksturs veidojas līdz sešu gadu vecumam un to mainīt pēc tam ir ļoti sarežģīti. Taču tas nenotiek apzinātā līmenī. Tas, cik lielu summu cilvēks uzkrāj, ir atkarīgs no ekonomiskās situācijas, domā G.Ratniece.

Lielākā daļa aptaujāto ekspertu ir pārliecināti, ka tie, kas iegulda tagad, ir sociāli atbildīgāki, modernāki un sava ziņā gudrāki. "Cilvēki neiegulda vienkārši tāpat, viņi iegūst informāciju, apdomā, kur ir izdevīgāk," saka Tatjana Sivacka, taču viņa novērojusi, ka joprojām ir vērojamas baiļu sekas.

Ansis Jurģis Stabingis domā, ka mazliet gudrāki ir tie, kas uzkrāj. "Jautājums ir – kāda ir viņu argumentācija? Varbūt viņu pamatvajadzības ir apmierinātas un viņiem ir laba alga, un viņi sāk uzkrāt. Bet es nezinu, vai tas ir nākamais līmenis," saka psihoterapeits. Agita Lūse domā, ka cilvēki , kas uzkrāj, ir sociāli atbildīgāki jau tāpēc, ka viņi neapdraud savus radus. "Ja ar pašu cilvēku kaut kas notiek, finansiālā atbildība gulstas uz tuvinieku pleciem," atgādina A.Lūse. Arī Irina Žemčugova ir pārliecināta, ka tie cilvēki, kas uzkrāj, ir modernāki un nākotnē vērsti: "Viņš nedomā tikai par šo brīdi, bet grib lielāku drošību tuvākajam laikam."

Hansabankas Investīciju produktu vadītājs Renārs Karašs domā, ka uzkrājumu jomā turpināsies 2007.gada jau iezīmējušās veselīgās tendences. "Pieaugs uzkrājumu apjoms, tie kļūs arvien daudzveidīgāki. Cilvēki, labāk apzinoties iespējas, ko viņiem sniedz mūsdienu finanšu pasaule, meklēs tos uzkrāšanas veidus, kas vislabāk atbilst tieši viņu vajadzībām."

"Latvijas iedzīvotājiem jāatceras, ka vislabākais ģimenes budžeta plānošanas princips ir šāds: ne vairāk par 40% no ienākumiem kredītiem un ne mazāk par 10% - uzkrājumiem," piebilst BIG valdes priekšsēdētājs Juris Pūce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Peļņa no peļņas – salikto procentu dubultspēks

Kristaps Kopštāls, Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runā, ka Alberts Einšteins par saliktajiem procentiem esot sacījis: tas ir astotais pasaules brīnums un viens no lielākajiem pasaules spēkiem. Iespējams, šāds vērtējums ir mazliet pārspīlēts, taču salikto procentu «fenomenam» ir vērts pievērst uzmanību. Īpaši visiem tiem, kuri rūpējas par savu un ģimenes nākotni, tāpēc daļu savu ienākumu atvēl uzkrājumu veidošanai.

Saliktie procenti nozīmē, ka ieguldītie naudas līdzekļi pelna procentus, savukārt nopelnītie procenti arī tiek ieguldīti un turpina pelnīt jaunus procentus. Rezultātā uzkrājums aug straujāk, un īpaši šis dubultspēks ir jūtams, ja uzkrājums tiek veidots ilgu laiku.

Piemērs: ja 100 eiro ieguldījums gadā būtu nopelnījis 10%, tad gada beigās tie būtu 110 eiro. Ja viss šis uzkrājums arī nākošajā gadā nopelnītu 10%, tad jums būtu jau 121 eiro (jo 10% pelnītu iepriekš uzkrātie 110 eiro). Šeit būtiski pievērst uzmanību uzkrāšanas termiņam – jo ilgāks ir krāšanas laiks, jo lielāka ietekme saliktajiem procentiem. Tas savukārt nozīmē, ka ļoti nozīmīgi ir savlaicīgi pieņemt lēmumu par uzkrājumu veidošanu, jo ilgtermiņa uzkrājumu un to atdeves kontekstā lielāka nozīme būs nevis tam, cik lielas iemaksas tiek veiktas, bet gan tam, kad tiek sākts krāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas augstākās izglītības institūcijas liktenīgie defekti

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 03.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības sistēmā cirkulē nauda, tātad kāds naudu dod, kāds naudu saņem. Ir vērts precīzi noskaidrot, kā nodokļu maksātāju nauda ceļo Latvijas izglītības sistēmā. Kas, ko, kāpēc un par cik pērk? Kas, ko, kāpēc un par cik pārdod? Ja augstskolas vienkārši pārdod diplomus, tad ir pamats runāt par diplomiem-feikiem Latvijas izglītībā. Latvijā trūkst vienotas izglītības kvalitātes izpratnes, un Izglītības ministrija nezina, ko tā pērk.

Tā uzskata profesors Dr. math. AndrejsJaunzems ([email protected]), kurš ir Latvijas Atzinības krusta virsnieks ar 25 gadu ilgu docētāja darba pieredzi Latvijas Universitātē, kā arī 25 gadus Ventspils Augstskolā Ventspils Augstskolas Tehnoloģiju pārneses un inovāciju centra viespētnieks,LZA eksperts, grāmatu Mikroekonomika. Teorija un analīze(2013), J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikaspārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum (2017), Varbūtība(2023) autors.

Sarunas fragments

Kā jūs vērtētu pašreizējo situāciju Latvijas izglītības sistēmā?

Pirms 13 gadiem Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? toreizējā izglītības ministre Tatjana Koķe uzdrīkstējās atklāti pateikt, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība mūsu valstī no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Savukārt iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece nonāca pie secinājuma, ka Latvijas izglītības sfēras degradāciju sekmē pārlieku zemais centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksnis. Spēkā esošais regulējums, ka centralizētais eksāmens netiek uzskatīts par nokārtotu, ja iegūtais rezultāts ir mazāks nekā 5%, nemudinot skolēnus uzrādīt pēc iespējas augstākus rādītājus. Vai tiešām trīsdesmit gadi bija nepieciešami, lai IZM atklātu to, ka 5% latiņa centralizēto eksāmenu nokārtošanai ir nesamērīgi zema un vajag augstāku slieksni?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes regulējumu atzīst par neatbilstošu Satversmei

LETA, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā noteiktajiem tiesiskās vienlīdzības principiem.

ST bija vērsušies 38 Saeimas deputāti, aicinot vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem.

Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam, jo paredz atšķirīgas zemākās darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem salīdzinājumā ar pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos atkārtoti piedāvājot iespēju bērniem skolas gaitas sākt jau sešu gadu vecumā, izmaiņas paredzot ieviest no 2018.gada 1.septembra. Iepriekš IZM ar šādu piedāvājumu startēja pagājušā gada septembrī, taču toreiz nepietiekami izdiskutētā iecere neguva atbalstu.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts nosaka obligātās pirmsskolas apguvi viena gada garumā un līdz ar to arī obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešiem gadiem, saglabājot vecākiem iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā obligātās pamatizglītības apguvi sākt gadu vēlāk, proti, no septiņu gadu vecuma. Patlaban normatīvajos aktos noteikts, ka obligātās pirmsskolas izglītības programmu īstenošana notiek no piecu gadu vecuma divu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Tādēļ, lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu.

Likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu pašvaldības dibinātajās un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka, ka, sākot ar 2023.gada 1.septembri, pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Studentu zināšanu audits ir instruments, ar kuru varētu koriģētu izglītības tirgus pašregulēšanās mehānismu

Andrejs Jaunzems, profesors, 10.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? izglītības ministre Tatjana Koķe teica, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība Latvijā no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Vainīga esot sistēma. Kas ir šī noslēpumainā «sistēma», kas gadu no gada pasliktina izglītības rezultātus?

Autoram ir gandrīz četrdesmit gadu ilga darba pieredze ekonomikas un vadzinību augstākajā izglītībā. Savākts un dokumentēts liels apjoms daudzveidīgu faktu, kurus paredzēts izmantot vispārinājumiem, un no mikroekonomikas skatu punkta analizēt ekonomikas un vadzinību izglītības funkcionēšanas neefektivitāti Latvijā pēdējos divdesmit gados. Jācenšas saprast iekšējos mehānismus un faktorus, kas radījuši ačgārnības mācīšanas un mācīšanās interaktīvajos procesos un, izmantojot izpratni par cilvēku izturēšanās ietekmēšanu, jāatrod tās vadības sviras, kas izglītības procesus noliktu no galvas uz kājām, un stāvokli pakāpeniski mainītu uz labo pusi.

Vienlaicīgi gribētos vērst sabiedrības uzmanību uz sociālekonomisko situāciju analīzē nepelnīti ignorētajām izcilu domātāju atklātajām cilvēku izturēšanās likumsakarībām. Tas ir aktuāli, jo, iepazīstot plašu publikāciju klāstu par smagajām Latvijas sociālekonomiskajām problēmām, ļoti reti sastopam situācijas analīzi no empīrisku cilvēku izturēšanās viedokļa. Nudien, ir vērts lasīt grāmatas! Eksistē tiešām apbrīnojami gudras grāmatas, kurās pravietiski pārsteidzoši adekvāti aprakstīta mūsdienu pasaules morālā un ekonomiskā krīze. Nedrīkstam ignorēt Mārtiņa Lutera Martin Luther skarbos ētiskos dažādo cilvēku vērtējumus, Jana Amosa Komenska John Amos Comenius loģisko didaktikas mācību, Alfreda Maršalla Alfred Marshall ekonomikas teoriju, situāciju analīzes metodi un izteiksmes formu. Nepārvērtējami ir, piemēram, ekonomikas Nobela laureātu Kenneth J. Arrow, James M. Buchanan, George Akerlof darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kvalitāti nevar reducēt līdz atzīmei eksāmenā

Signe Knipše, speciāli DB, 28.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo sabiedrība attīstītāka, jo kritiskāk tā izturas pret izglītības kvalitāti

Tā intervijā DB saka Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks. Informētību, kritisko domāšanu VISC direktors atzīst par vēlamām sabiedrības iezīmēm. Diemžēl medaļai ir otra puse – spiediens no sabiedrības rada nepieciešamību izglītības sistēmai demonstrēt ātrus rezultātus, piemēram, atzīmes, un samazina radošumu.

VISC vadītāja amatā G. Catlaks ir kopš šīs vasaras sākuma. Iepriekš viņa pieredzē ir darbs Sorosa fondā Latvija, vadot programmu Pārmaiņas izglītībā, un pasaules izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību konfederācijā Education International, vadot pētījumu nodaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības reforma ir veicinājusi diskusijas ne tikai par tās lietderību, bet arī par nepieciešamajiem virzieniem. Beidzot atskan pašas izglītības nozares arvien skaļāki izteicieni par to, ka jaunieši būtu jāvirza profesionālajā izglītībā. Lai tas notiktu, ir jāpārvar vairāki šķēršļi. Lielākā problēma ir sabiedrības vēsturiskā atmiņa un ar to saistītie stereotipi, kā arī mainīgā darba vide un digitalizācija. Tam pa vidu atrodas apjucis jaunietis, kuram pēc pamatskolas jāsper solis pretim savai neskaidrajai nākotnei. Ko viņam darīt?

Uz šo jautājumu sniedz atbildi Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga. Balstoties uz pašas vadītā tehnikuma piemēra, direktore piedāvā iepazīties ar četriem šķēršļiem, kas var nostāties starp jaunieti un viņa karjeras pirmajiem soļiem.

1. profesionālās izglītības šķērslis - sabiedrības vēsturiskā atmiņa

Nesen bija lasāms Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentes Ilzes Kalniņas paustais viedoklis, ka 80% skolēnu pēc pamatskolas absolvēšanas nav jāmācās vidusskolā, vēlamais sadalījums būtu divas trešdaļas profesionālajā izglītībā un viena trešdaļa – vidusskolā. Problēma ir profesionālās izglītības prestiža jautājumā, kura galvenais iemesls ir sabiedrības vēsturiskajā atmiņā esošā „profene”, kurā apmāca tikai zemi kvalificētus strādniekus. Pats dīvainākais ir tas, ka patiesībā tādas izglītības iestādes kā profesionāli tehniskā skola Latvijas izglītības sistēmā sen vairs nav. Savukārt, ja mēs apskatītu apgūstamo profesiju piedāvājumu kaut vai uz manis vadītā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma piemēra, tās visas atbilst 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim, kas paredz pienākumu pildīšanu, veicot tā plānošanu un organizēšanu, un tas atbilst kvalificēta speciālista pienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

PB: Latvijas augstākās izglītības sistēmā ir būtisks līdzekļu iztrūkums un augsta paļaušanās uz ES fondiem

Žanete Hāka, 03.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augstākās izglītības sistēmai piemīt augsta pielāgošanās spēja, budžeta vietu finansēšanas modelis dod stabilitāti, universitāšu autonomija ļauj attīstīt uzņēmējdarbību, tomēr sistēmā ir ievērojams līdzekļu iztrūkums, izglītības sistēma ievērojami paļaujas uz Eiropas Savienības (ES) fondiem, kas nevar būt ilgtermiņa risinājums stabilam pētniecības finansējumam, secināts Pasaules Bankas (PB) pirmajā ziņojumā.

Kā informē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), PB iesniegtais ziņojums ir pirmais no trīs pārskatu sērijas, kuru laika posmā no 2013. gada decembra līdz 2014. septembrim gatavo PB Latvijas augstākās izglītības finansēšanas ekspertu komanda. Tas izgaismo Latvijas finansēšanas sistēmas stiprās un vājās puses no Eiropas attīstības viedokļa, salīdzinot ar labu finansēšanas modeļu vispārīgajiem kritērijiem. Otrajā ziņojumā, kas tiks iesniegts aprīļa beigās, uzmanība tiks koncentrēta uz pašreizējo Latvijas augstākās izglītības finansēšanas mehānismu atbilstību skaidri paustajām valdības stratēģiskajām prioritātēm, savukārt trešajā ziņojumā, kas būs pieejams rudenī, - sniegti priekšlikumi nākotnes augstākās izglītības finansēšanas modelim Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augstākā izglītība vēl arvien ir vērtība

Aldis Baumanis Dr.ped., Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētāja vietnieks, 02.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā DnB NORD Latvijas barometra rezultāti par izglītības jautājumiem parāda, ka valsts pārvaldei vēl ir ļoti daudz darāmā, lai skaidrotu sabiedrībai izglītības reformu nepieciešamību.

Reālā situācija darba tirgū – personas ar augstāku izglītības līmeni vieglāk atrod darbu un parasti saņem lielāku atalgojumu. Šādi cilvēki ir arī ātrāk pārkvalificējami un vieglāk adaptējas, darba tirgus izmaiņu gadījumā. Turklāt jau daudzkārt ir apstiprinājies, ka Latvijas augstskolu absolventi arī starptautiskajā darba tirgū sekmīgi konkurē ar citu valstu augstskolu beidzējiem.

Iepriekš teikto apstiprina arī atbildes uz nākošo DnB NORD Latvijas barometra jautājumu, kur pie problēmām izglītībā vienlīdz tiek vainots gan finanšu trūkums, gan politiķu attieksme un izglītības sistēmas pārvaldes nekompetence. Šāda aina arī ir pamatā tam, ka gandrīz trīs ceturtdaļas no tiem, kam ir viedoklis jautājumā par skolotāju streiku, šo streiku atbalstītu. Kopumā pētījuma rezultāti ir ļoti nopietns trauksmes zvans izglītības politikas veidotājiem – plaisa starp viņiem un sabiedrību draud pārvērsties par bezdibeni!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iedzīvotāji par drošāko naudas krāšanas veidu atzīst nekustamos īpašumus

, 28.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz krīzi nekustamo īpašumu tirgū, visdrošākais veids, kā krāt naudu, ir tieši nekustamā īpašuma iegāde, taču vēl arvien ir cilvēki, kuri naudu glabā mājās, noglabājot to burkā un zeķē, liecina dzīvības apdrošinātāja Vital Life pasūtītais socioloģiskais pētījums par uzkrājumu veidošanu.

Jautāti par to, kur ir visdrošāk krāt naudu, 29.3% iedzīvotāji norādīja, ka vislabāk to ieguldīt nekustamajos īpašumos. Savukārt depozīts bankā šķita vispiemērotākais 22.8% respondentu. No kopējā skaita 22.7% pauduši, ka naudu krāt pašlaik nav droši un tā jātērē uzreiz, taču ieguldījumu fondi guvuši 5.1% atsaucību. Turklāt Latvijas iedzīvotāji vēl arvien pilnībā neatsakās no naudas glabāšanas mājās – gan zeķēs, gan burkās, kas attiecīgi saņēma 3.5% un 2.5% respondentu atzinību.

"Vēl arvien ir daudz cilvēku, kuri uzskata, ka naudu krāt nevajag un tā jātērē uzreiz. Manuprāt, visbiežāk šādi domā tie iedzīvotāji, kuri dzīvo no rokas mutē un kuru ienākumu līmenis ir salīdzinoši zems. Pārsteidzošs ir fakts, ka, neskatoties uz krīzi nekustamo īpašumu tirgū, kas arvien padziļinās, cilvēki vēl arvien domā, ka šis ir visveiksmīgākais naudas krāšanas veids," socioloģiskā pētījuma rezultātus komentē Vital Life filiāles vadītājs Latvijā Aivars Traidāss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piektdaļa iedzīvotāju uzkrājumu veidošanai varētu atvēlēt 10 - 20 latu

, 10.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju mēnesī uzkrājumu veidošanai varētu atlicināt vien 10 līdz 20 latus, liecina dzīvības apdrošinātāja Vital Life pasūtītais socioloģiskais pētījums.

Jautāti par to, cik latus mēnesī varētu atvēlēt uzkrājumu veidošanai, 21.6% norādīja, ka spētu atlicināt tikai 10 līdz 20 latus, savukārt 17.3% respondentu prognozēja, ka no 21 līdz 50 latiem. Trešā populārākā atbilde (17% respondentu) bija "necik", bet 13.6% norādīja, ka uzkrājumu veidošanai atvēlamā summa atkarīga no katra mēneša ienākumiem. Tikai 8.2% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi atlicināt vairāk nekā 100 latu mēnesī, lai veidotu uzkrājumus.

"Iegūtie rezultāti rāda, ka ir ļoti daudz tādu cilvēku, kas dzīvo no rokas mutē un nevar veidot uzkrājumus nebaltām dienām. Šāda situācija ir ļoti bīstama, jo nekad nevar paredzēt, kas notiks rīt un vai tad kāds lieks lats neglābs situāciju,” saka Vital Life filiāles vadītājs Latvijā Aivars Traidāss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pedagogu protesta gājienā dosies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas darbinieku

LETA, 24.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā protesta gājienā šodien piedalīsies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, lai prasītu "cieņpilnu un atbildīgu attieksmi" pret nozarēm.

Arodbiedrībā norādīja, ka protesta gājienā piedalīsies 7500 pedagogu, tostarp zinātnes institūciju pārstāvji, jo streika prasības par pedagogu atalgojumu un slodzes grafiku attiecas arī uz viņiem. Šobrīd savu dalību ir apstiprinājuši darbinieki no Latvijas Zinātnes akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes, Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un citām.

Protesta gājienā piedalīsies arī universitāšu studentu padomes un studenti.

Latvijas Ārstu biedrībā aģentūra LETA noskaidroja, ka protesta gājienam varētu pievienoties ap 1000 mediķu, bet tas neietekmēšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo vairākas slimnīcas aicinājušas piedalīties gājienā tos mediķus, kuriem tajā dienā nav jāstrādā. Lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu nepārtrauktību, slimnīcās strādājošie ņemšot gan atvaļinājumus, gan izmantošot savu brīvdienu, lai piedalītos protesta gājienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas tostarp paredz noteikt, ka skolas gaitas sākamas no sešu gadu vecuma.

Reformas ieviešanu paredzēts sākt vēl pēc gada - 2019.gada 1.septembrī. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) skaidroja, ka patlaban panākts kompromiss par to, ka sešgadnieki pirmajā klasē varēs sākt iet kā skolā, tā arī bērnudārzā, tādējādi atsakoties no sākotnējā priekšlikuma ieviest pārejas periodu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāre Līga Lejiņa pastāstīja, ka jau tagad vairāk nekā 300 vispārējās izglītības iestādēs tiek nodrošinātas arī pirmsskolas izglītības programmas.

Pirmsskolas izglītības iestādei, lai īstenotu arī pamatizglītības programmas daļu (1.klasi), ir jāsaņem licence un pēc diviem gadiem jāiegūst akreditācija pamatizglītības programmas īstenošanai. Jāparedz nosacījumi, kas jāizpilda, lai pirmsskolas izglītības iestādi atzītu par atbilstošu pamatizglītības daļas (1.klases) īstenošanai un tā saņemtu akreditāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie ierobežojumi, otrdien nolēma valdība.

Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas ieviešanu pamatā paredz saglabāt tās prasības, kas bija noteiktas ar no šī gada 11.oktobra līdz 20.oktobrim, nodalot, ka visas darbības klātienē notiek zaļajā režīmā, izņemot kritiski nepieciešamos pakalpojumus, kā arī atceļot tā saucamo mājsēdi jeb komandantstundu.

Attiecībā uz veikaliem, lai novērstu situācijas, kad veikalos nav iespējams adekvāti nodalīt plūsmas, noteikts, ka lielie veikali, tai skaitā pārtikas un higiēnas preču veikali, kuru platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, pakalpojumu sniedz tikai zaļajā režīmā. Savukārt nedrošā vidē var tirgot tikai noteiktās pirmās nepieciešamības preces. Tāpat lielie veikali nevarēs strādāt brīvdienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izglītība vairs nav privilēģija

Edgars Grīnis,Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors, 26.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirms vairākām desmitgadēm karjeras uzsākšanai pietika vien ar skolas absolvēšanu, turklāt zināšanu dzīves ilgums bija mērāms desmitgadēs, tad mūsdienās šis princips ir būtiski mainījies. Zināšanu daudzums aug eksponenciāli, turklāt daudzās jomās zināšanu dzīves ilgums tagad ir mērāms mēnešos un gados. Mūsdienu pasaule prasa no cilvēkiem arvien augstāku izglītības līmeni un kvalifikāciju, un būtiskāka ir spēja ātri apgūt jauno, nevis jau iegūtās zināšanas.

Reālai dzīvei nepieciešamas zināšanas

Cilvēki ir sabiedriskas būtnes, un visi cilvēces panākumi lielākoties sasniegti tieši pateicoties spējai sadarboties un komunicēt. Jau izsenis zināšanas un prasmes ir tikušas nodotas no mutes mutē, no tēva dēlam, no meistara māceklim, vērojot un atdarinot. Izglītības saturu veidoja tikai dzīvei nepieciešamās prasmes – to varētu dēvēt par pirmatnējo profesionālo izglītību. Lielas pārmaiņas ieviesa rakstības izveidošanās. Neliela daļa izredzēto spēja pierakstīt notikumus, atklāsmes un citas gudrības, vēl neliela daļa prata uzrakstīto izlasīt. Izglītības saturs kļuva daudz abstraktāks, un radās iespēja mācīties arī patstāvīgi – lasot un domājot. Protams, lai iemācītos lasīt un rakstīt, parasti bija jāiet skolā. Pamazām arvien vairāk nodalījās prasmes (amati, aroda meistari) un zināšanas (zinātnes) – profesionālā un akadēmiskā izglītība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzsvarotai valsts attīstībai, ikviena indivīda iekļaušanai izglītībā un atbilstošas apmācības nodrošināšanai, nepieciešams dažādot izglītības piedāvājumu un pilnveidot izglītības tīklu – sākot no pirmsskolas un pamatskolas līdz augstākajai izglītībai un mūžizglītībai – vakar, 17.aprīlī, apmeklējot Jelgavu un tiekoties ar pašvaldības un izglītības jomas pārstāvjiem, uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

Šāda pieeja arī sekmēs iespējas ikvienam iedzīvotājam mācīties atbilstoši iespējām un vajadzībām visa mūža garumā un, kas ir būtiski, īpaši pusaudžu gados, veicinās skolēnu sekmību un mazinās "atbiršanu".

Savukārt, Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā (JRPIC) ministre, pašvaldības pārstāvji un centra vadība pārrunāja iespējas pilnveidot mūžizglītību. JRPIC kopā ar sadarbības partneriem plānojis, akcentējot pilsētas un tās apkārtnes uzņēmējdarbības videi svarīgo metālapstrādi, kā arī – fokusējoties uz dažādām mērķauditorijām, veidot metālapstrādes mācību parku. Tajā būtu piedāvājums dažādām mērķa grupām – gan mācību ekskursijas, interešu izglītības iespējas un pedagogu tālākizglītība, gan mācību prakšu vietas un praktiskās nodarbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Attālinātām mācībām pieaugušajiem pieteikušies vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju

Lelde Petrāne, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pieaugušo izglītības projekta "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" attālināto mācību kārtā pieteicies 11 181 iedzīvotājs, un uzņemšanas noteikumiem atbilstīgi ir 10 780 pieaugušie.

Daudzi interesenti pieteikušies vairāk nekā vienā izglītības programmā, līdz ar to kopā saņemti 16 967 mācību pieteikumi, bet apstiprināti 16 369. Pēc dalībnieku pārbaudes noraidīti 598 pieteikumi jeb 401 persona, kas vecuma neatbilstības vai nodarbinātības statusa dēļ nav kvalificējusies mācībām.

Attālinātās mācību programmas šoreiz piedāvātas 11 tautsaimniecības nozarēs. Lielākā daļa jeb vairāk nekā 80% pieteikumu iesniegti IKT un elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (9 438 iedzīvotāju pieteikumi), mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektorā (3 151 iedzīvotāju pieteikumi), kā arī transporta un loģistikas nozarē (1 239 iedzīvotāju pieteikumi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Izvēlēti Rīgas izglītības iestāžu ēku apdares konkursa uzvarētāji

Zane Atlāce - Bistere, 07.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa komisija ir izvērtējusi mākslinieku, dizaineru un arhitektu iesniegtos projektus konkursā par Rīgas izglītības iestāžu ēku apdari un paziņojusi tā rezultātus, informē Rīgas domes Īpašuma departaments.

Konkurss tika rīkots ar mērķi iegūt iespējami labākos apdares priekšlikumus Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu ēkām, kas būvētas pēc 20.gadsimta sešdesmito, septiņdesmito gadu tipveida projektiem.

Konkursā kopumā tika iesniegti 67 darbi dažādu autoru darbi. Ņemot vērā komisijas sēdē lemto, Rīgas domes Īpašuma departaments izteica vēlmi pārrunāt iespējamo sadarbību arī ar Inesi Volkovu, Maiju Graudiņu, Robertu Galviņu, Ievu Muzikanti un Vilni Piķi, pie nosacījuma, ja darbu autori būs gatavi strādāt pie savu darbu ieceres attīstības.

Šos darbus šogad realizēs uz 19 Rīgas izglītības iestāžu fasādēm, kurām pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma tiks veikti ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi: Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Māra” Zebiekstes ielā 1, Rīgas 266. pirmsskolas izglītības iestāde Pļavnieku ielā 4, Rīgas 259. pirmsskolas izglītības iestāde Jāņa Grestes ielā 3, Rīgas 270. pirmsskolas izglītības iestāde Salnas ielā 18, Rīgas 234. pirmsskolas izglītības iestāde Kurzemes prospektā 86C, Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde Dzirnaviņas Tālavas gatvē 7, Rīgas 46. pirmsskolas izglītības iestāde Vecumnieku ielā 5A, Rīgas 80. pirmsskolas izglītības iestāde Garajā ielā 24, Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde Kadiķītis Garajā ielā 31, Rīgas 154.pirmsskolas izglītības iestāde Andromedas gatvē 3, Rīgas 220. pirmsskolas izglītības iestāde Aglonas ielā 4A, Rīgas pirmsskolas iestāde Annele Anniņmuižas bulvārī 78, Rīgas 261. pirmsskolas izglītības iestāde Jaunrozes ielā 12, Rīgas 243. pirmsskolas izglītības iestāde Saktas ielā 3A, Rīgas 224.pirsmsskolas izglītības iestāde Prūšu ielā 82, Rīgas 197.pimrsskolas izglītības iestāde Birzes ielā 44, Rīgas 255.pirmsskolas izglītības iestāde Akadēmiķa M.Keldiša ielā 5, Rīgas 25.vidusskola Rušonu ielā 6.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Augstākās izglītības politikai un finansēšanas sistēmai valsts augstskolas vairāk jāmotivē strādāt uz rezultātu, nevis procesu

Aigars Rostovskis, LTRK prezidents, 14.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums.

Tiek piešķirtas budžeta vietas un rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu nevis tikai procesu.

Izglītības un zinātnes ministrija šos pēdējos 30 gadus augstākās izglītības politiku veidojusi kā ierēdniecisku procesu, kas ir ļoti birokrātisks un pārregulēts. Šāda pārvaldība augstskolām traucē attīstīties un pielāgoties mūsdienu tendencēm un vajadzībām reālajā dzīvē. Pozitīvais aspekts ir tas, ka, pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, pēc augstākās izglītības ir saglabājies liels pieprasījums un liela sabiedrības daļa bija un joprojām ir gatava maksāt par studijām, un tas izdara spiedienu uz valsts augstskolām, kaut kādā mērā censties mainīt veco sistēmu un iet līdzi laikam. Arī sabiedrība prasa mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. Tas ir veicinājis privāto augstskolu izveidi un izaugsmi, kā arī aktīvāko valsts augstskolu dalību izglītības tirgū un pielāgošanos mūsdienu tendencēm. Pēdējos gados studējošo skaits Latvijā ir samazinājies demogrāfijas apstākļu dēļ, tāpēc daudzas augstskolas piesaista arī studentus no ārzemēm. Un, ja paskatāmies uz augstskolu kopainu, visdinamiskākās un mūsdienīgākās ir tās, kas strādā ar maksas studentiem – gan vietējiem, gan ārvalstu. Savukārt, tās, kas orientējas tikai uz valsts budžetu un studiju programmas vienkārši atražo, neiet līdzi laikam un arī kopējie rezultāti nav labi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru