Aktualizējoties jautājumiem par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju, Lursoft pētījis, kā pēdējo gadu laikā mainījies Baltkrievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, un apskatījis, kuri ir lielākie uzņēmumi Latvijā ar baltkrievu ieguldījumiem pamatkapitālā.

Eiropadome jau dienu pēc pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskā vienojusies par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus Eiropas Savienības gaisa telpā, liedzot tām piekļuvi ES lidostām.

Paredzams, ka sankcijas varētu ietekmēt arī Baltkrievijas ieguldījumu plūsmu, vēl pastiprinātāku vērību pievēršot personām, kas saistītas ar šiem uzņēmumiem.

Lursoft dati liecina, ka Baltkrievijas personu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd kopā veido 17,5 milj. eiro, kas to pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijā citu valstu vidū ierindo 27.pozīcijā. Jānorāda, ka baltkrievu ieguldījumi Latvijā šobrīd reģistrēti 803 uzņēmumu pamatkapitālos. Tiesa, 11,46% no šiem uzņēmumiem šobrīd ir apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 4,23% uzņēmumu jau uzsākts likvidācijas process.

Ņemot vērā, ka no 2013.gada 1.janvāra Latvijā stājas spēkā izmaiņas A un D kategoriju transportlīdzekļu vadītāju tiesību iegūšanas kārtībā, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) aicina topošos motociklu un autobusu vadītājus savlaicīgi veikt visas nepieciešamās darbības, lai līdz 2012.gada beigām iegūtu šīs apliecības.

Izmaiņas normatīvajos aktos nosaka, ka no 2013.gada sākuma attiecīgo kategoriju vadītāja apliecības būs iespējams iegūt no 24 gadu vecuma līdzšinējā 21 gada vietā, savukārt eksāmenu likšanas kārtībā un izmaksās izmaiņas nav plānotas.

Rūpējoties gan par pašu transportlīdzekļu vadītāju drošību, gan par pārējo ceļu satiksmes dalībnieku drošību, atbildīgās ES līmeņa institūcijas diskusiju rezultātā pieņēmušas attiecīgu Direktīvu. Šīs izmaiņas ir saistošas ikvienai ES dalībvalstij, arī Latvijai.

CSDD iesaka cilvēkiem, kuri pašlaik sasnieguši 21 gada vecumu, bet vēl nav 24 gadus veci, savlaicīgi uzsākt mācības autoskolā vai – ja tās jau ir uzsāktas, turpināt, eksāmenus nokārtojot līdz šā gada beigām.

Aizvadītajā gadā ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijas uzņēmumos pieaudzis par 301,64 miljoniem latu, līdz 4,849 miljardiem latu, liecina Lursoft pētījuma dati.

Kopējais ārvalstu investoru skaits, kuri ieguldījuši savus līdzekļus Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos, 2013.gada nogalē sasniedzis jau nepilnus 24 tūkstošus.

Lursoft apkopotie dati par valstīm, no kurām pērn nācis vislielākais ārvalstu investoru skaits, rāda, ka visaktīvāk Latvijas uzņēmumos investējuši kaimiņvalstu pārstāvji. Pētījuma dati liecina, ka tālu priekšā pārējām valstīm ir Krievija, no kuras aizvadītajā gadā nākuši 1504 investori. Otrajā vietā investoru skaita ziņā ierindojusies Lietuva ar 667 investoriem, taču īpaši skaita ziņā neatpaliek arī Baltkrievija ar 608 investoriem. Investoru skaita ziņā jāizceļ arī tādas valstis, kā Igaunija, Ukraina Lielbritānija, Itālija, Vācija, Kipra un Uzbekistāna, kuras 2013.gadā izcēlušās ar ievērojamu investoru skaitu, kuri Latvijas uzņēmumos ieguldījuši savus līdzekļus.

Pirmo reizi Jelgavas ceļu policisti saņēmuši četrus jaudīgus motociklus, ko tie izmantos satiksmes uzraudzībā, masu pasākumos, kā arī citiem uzdevumiem. Pieredze rāda, ka satiksmes dalībnieku respekts pret policistu uz motocikla ir lielāks, vēsta reģionālais portāls zz.diena.lv.

Policists Uldis Lācis, viens no četriem jelgavniekiem, kam uzticēti no Rīgas saņemtie motocikli, ar atslēgas puspagriezienu iedarbinājis vācu BMW 850, atceras jaunību, kad jau 16 gadu vecumā braucis ar čehu «Jawa».

«Šis motocikls, salīdzinot ar «javiņu», ir kā diena pret nakti,» secina policists. Dienesta motocikls ir gan ātrāks, gan ērtāks, tas arī vairāk tērē degvielu. Braucamais ir labi kopts, tādēļ nevar manīt, ka tas ražots 1997. gadā.

«Pamēģināju izbraukt uz ceļa – tūlīt jūt respektu no visiem braucējiem,» apmierināti saka U.Lācis. Viņam ir gadījies, ka nekaunīgi baikeri, pārsniedzot atļauto ātrumu, apdzen policijas auto. Turpretī, ieraugot policijas motociklu, ātrums tiekot samazināts.

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

SIA Elkor Centrs mainījušies īpašnieki, tai nonākot Kiprā reģistrētās Trialgo Limited īpašumā, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmuma 100% ar ieguldījumu 12 tūkst. Ls apmērā nonākuši Trialgo Limited īpašumā pirmdien, 11. jūnijā.

Iepriekš 100% uzņēmuma daļu piederēja SIA Elkor Grupa.

Uzņēmuma valdē kopš pērnā gada jūlija darbojas tās vienīgais loceklis Gunārs Vizulis. Iepriekš – līdz 2011. gada vasarai - valdē darbojās Jurijs Zlotņikovs.

SIA Elkor Centrs reģistrēts 2003. gadā, un tās apmaksātais pamatkapitāls ir 12 tūkst. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Brīvības gatvē 201.

Kiprā reģistrētajam uzņēmumam Trialgo Limited Latvijā pilnībā vai daļēji pieder trīs kompānijas – SIA Elkor Centrs, 100% 2001. gadā dibinātā daudznozaru uzņēmuma SIA Neobalts daļu, kā arī 75% pērnā gada augustā dibinātā plastmasas iepakojumu ražotāja Pack & Pack daļu.

Pagājušajā gadā fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas kopumā iesnieguši 131,99 tūkst. personu, no kurām 122 personas, izmantojot likumā dotās tiesības, deklarēja iepriekš nedeklarētus ienākumus kopumā 4,66 milj. Ls apmērā, informē VID.

Viņiem tika aprēķināts arī maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis 15% apmērā jeb 702,05 tūkst. Ls. Šā gada 1.martā no šīs summas samaksāti 686,46 tūkst. Ls.

Cilvēki deklarācijās ir norādījuši gan savus īpašumus Krievijā, Bulgārijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Lietuvā un citās valstīs, gan arī deklarējuši ne tikai vieglos transportlīdzekļus vai motociklus, bet arī jahtas, laivas, sniega un ūdens motociklus. Tāpat virkne iedzīvotāju deklarācijās kā vērtīgas lietas vai lietu kopību deklarējuši gleznas, dārglietas un monētu kolekcijas.

Kopumā 4 058 personas norādījušas, ka viņām ir cits īpašums (lietas vai lietu kopība) Latvijā vai ārvalstīs, kas nebija minēta deklarācijas sadaļās un kuru kopējā iegādes vērtība ir 736,56 milj. LS. 1338 personas norādījušas, ka viņiem pieder gleznas, 665 personas – dārglietas un 305 – minētu kolekcijas.

Pēdējos gados jaunieši Latvijā reģistrējuši mazāk jaunu uzņēmumu nekā, piemēram, 2011.gadā, kas atspoguļo arī valsts kopējo tendenci sarukt jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam. Lursoft pētījums apliecina, ka piemēram, 2011.gadā personas vecumā līdz 25 gadiem reģistrējušas 3 116 jaunus uzņēmumus, savukārt pērn – 2 660, kas ir kritums par 14,63%, informē Lursoft Komunikāciju vadītāja Indra Jansone.

Ņemot vērā pašreizējo tendenci, paredzams, ka arī šogad mūs nesagaida pārsteigumi un jauniešu jaunreģistrēto uzņēmumu skaits turpinās lejupejošu tendenci.

Patlaban jauniešiem kopumā pieder kapitāldaļas 3,58% Latvijas uzņēmumu.

Lursoft dati rāda, ka jaunieši labprāt veido arī kopīgus uzņēmumus ar saviem vienaudžiem, ko apliecina kaut vai tas, ka 8 144 jauniešiem patlaban pieder 7 784 uzņēmumi, savukārt vēl 7 202 personas vecumā līdz 25 gadiem ir amatpersonas kopumā 6 921 uzņēmumā.

Lai gan aizvien lielāku interesi jauniešu vidū izraisa IT joma, kas ļauj bez īpaši lieliem kapitālieguldījumiem uzsākt savu biznesu, analizējot nozares, kurās visbiežāk iesaistījušies gados jaunie cilvēki, redzams, ka priekšplānā izvirzījusies tirdzniecība. Pētījuma rezultāti apliecina, ka no visiem jauniešiem piederošajiem un viņu vadītajiem uzņēmumiem 9,12% darbojas mazumtirdzniecības jomā, bet vēl 5,16% darbību saistījuši ar vairumtirdzniecību.

Ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtiski ietekmējuši koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, secinājis Lursoft.

Sākotnēji tika paredzēts līdz 1.septembrim aizliegt iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm, savukārt aizvadītā gada 23.decembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz maksātnespējas moratorija noteikšanu līdz š.g. 1.martam.

Lursoft izpētījis, ka 2020.gadā maksātnespēja ierosināta 1378 personām, no tām 374 ir juridiskas personas. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinājies teju par ceturto daļu. Ja fiziskām personām ierosinātu maksātnespējas procesu bijis par piektdaļu mazāk nekā 2019.gadā, tad juridiskajām personām – pat par trešdaļu.

Lielāko daļu no reāli neatgūstamā 833,8 miljonus eiro lielā nodokļu parāda ir radījuši vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Saskaņā ar pārskatu Ziņas par nodokļu parādu struktūru uz 2014.gada 1.decembri kopējā nodokļu maksātāju parāda summa 833 815 160 eiro apmērā klasificēta kā reāli nepiedzenamais parāds, jo parādniekiem «nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu».

VID informē, ka lielākais reāli nepiedzenamais parāds izveidojies šādās nozarēs strādājošiem nodokļu maksātājiem: vairumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus, (28,17%) un mazumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus, (9,51%).

Tāpat starp nepiedzenamajiem parādiem ir tādas nozares kā ēku būvniecība (5,92%), specializētie būvdarbi (5,66%), automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts (5,50%), sauszemes transports un cauruļvadu transports (4,53%), operācijas ar nekustamo īpašumu (3,10%), ēdināšanas pakalpojumi (2,29%), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana (2,04%), reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi (1,98%), apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana (1,96%), juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (1,89%), mežsaimniecība un mežizstrāde (1,67%), iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (1,48%), pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana (1,34%), pārtikas produktu ražošana (1,33%) un citas.

Jēkabpils novada pašvaldība par vairāk nekā 735 tūkst. Ls nostiprinās Daugavas labā krasta aizsargdambi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Daugavas labā krasta aizsargdambja nostiprināšanas darbus veiks posmā starp Madonas ielu un Ādamsona saliņu Jēkabpils pilsētā.

Iepirkumu procedūrā uzvarēja uzņēmums SIA Jēkabpils PMK, kas bija arī vienīgais uzņēmums, kas iesniedza savu piedāvājumu minētajā konkursā.

Aizsargdambja stiprināšanas darbi Jēkabpilī notiks ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.

Konkursa uzvarētāja SIA Jēkabpils PMK reģistrēta 1993. gadā uz kādreizējās Jēkabpils pārvietojamās mehanizētās kolonnas bāzes un nodarbojas ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību, betona, ģipša un cementa izstrādājumu ražošanu, gatavo metālizstrādājumu ražošanu, izņemot mašīnas un iekārtas, būvniecību, vairumtirdzniecību un komisijas tirdzniecību, izņemot automobiļus un motociklus, mazumtirdzniecību, izņemot automobiļus un motociklus; individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras un iekārtu remontu, kā arī kravu transportu ar automobiļiem, liecina informācija Lursoft par uzņēmuma pamatdarbības veidiem.

Pirms diviem gadiem piedzīvojuši postošu ugunsgrēku, bet pērn izgatavojuši lielāko koka fasāžu sistēmu Baltijā. Koka logi daudz pasaka par mājas saimnieku, atzīst tēvs un dēls Māris un Juris Buši

Koka logu un durvju ražotājs Flora ir īsts ģimenes uzņēmums. Dibinātājs, valdes priekšsēdētājs un viens no trim īpašniekiem ir tēvs Māris Bušs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Otrs īpašnieks ir dēls Juris Bušs, kurš pilda direktora pienākumus, bet trešā – meita Ilze Zviedrīte, kura pirms brāļa pabijusi direktores amatā, bet tagad «uz lentes uzlikusi bērnu ražošanu», kā labsirdīgi smejas ģimenes galva. «Kad māsa devās pirmajā bērna kopšanas atvaļinājumā, tēvs pateica – tu būsi direktors. Šķiet, tā viņam bija mūža vieglākā darbinieku atlase, bet man nācās pārkāpt sev pāri un pierādīt sevi nopietnu vīru sabiedrībā,» atzīst Juris Bušs, kurš par direktoru kļuva 24 gadu vecumā.

Valsts policija ceturtdien prezentēja 20 jaunos trafarētos Yamaha motociklus, kas izgatavoti un aprīkoti īpaši policijas vajadzībām. Līdz ar šo ieguvumu, Valsts policijas rīcībā esošo motociklu skaits audzis līdz 44, informē Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas Vecākā speciāliste Ilze Jurēvica.

Kā uzsver Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, jaunie motocikli ir daudz jaudīgāki par iepriekšējiem. Tie ir pilnībā aprīkoti ar ceļu policijai nepieciešamo ekipējumu – bākugunīm, speciālajiem skaņas signāliem, skaļruni. Motociklos iebūvēti arī video radari, dators un internets, lai ceļu policisti nekavējoties varētu pieslēgties pie datu bāzēm, kuras nepieciešamas ikdienas darbam.

No 20 jauniegūtajiem motocikliem 16 nodoti speciālo uzdevumu nodaļai, bet 4 Rīgas ceļu policijas bataljonam, lai ar tiem nodrošinātu amatpersonu pavadīšanu, taču ikdienā motociklus izmantos satiksmes uzraudzībā.

Motocikli tika iegādāti jau šī gada sākumā kopā ar 40 Opel Insignia markas automašīnām. Viena pilnībā aprīkota motocikla kopējās izmaksas sastāda teju 24,5 tūkstošus. Šajā summā ietverta arī to reģistrēšana CSDD un obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana.

Neaktīviem un niecīgus nodokļus maksājošiem uzņēmumiem jāšķiras no 50 eiro; valsts budžets papildināsies par vairākiem miljoniem

Nodokļu administrācija par šāda 50 eiro minimālā nodokļa samaksāšanu ir nosūtījusi paziņojumus ne tikai SIA, bet arī individuālo uzņēmumu, individuālo komersantu, arī zemnieku saimniecību īpašniekiem, kā arī saimnieciskās darbības veicējiem, kuru nodokļu maksājumi 2014. gadā bijuši nulle vai arī to apmērs nesasniedz 50 eiro. Saeima par šādas normas ieviešanu nobalsoja jau 2013. gada novembrī un, lai arī tā stājās spēkā jau no 2014. gada, tomēr realitātē šāds maksājums jāveic šogad par pērno gadu. Sūdzības masu medijos apliecina, ka daļa uzņēmēju ir neizpratnē, par ko viņiem tiek prasīts samaksāt 50 eiro nodokli. Šādā situācijā tiek vainots arī nodokļu iekasētājs, kurš gan šoreiz ir tikai likumdevēja – Saeimas – pieņemto normatīvu izpildītājs.

Valdība šodien apstiprinājusi importa aizliegumam pakļauto Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības preču sarakstu.

Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie noteikumi par ievešanai Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem paredz, ka aizliegums attieksies uz kartupeļiem, tomātiem, dažāda veida sīpoliem, ķiplokiem, kāpostaugiem, dārza salātiem, burkāniem, galda rāceņiem un kāļiem, galda bietēm, auzu saknēm, sakņu selerijām, redīsiem un tamlīdzīgiem sakņu dārzeņiem, gurķiem un kornišoniem, pākšu dārzeņiem un uz citiem svaigiem dārzeņiem.

Tāpat Latvijā nevarēs importēt no Krievijas un Baltkrievijas nākušus riekstus, banānus, dateles, vīģes, ananāsus, avokado, citrusaugļus, melones, bumbierus, cidonijas, aprikozes, ķiršus, persikus, plūmes, mellenes. Aizliegums attiecas arī uz saldētiem, konservētiem un žāvētiem riekstu un augļu produktiem.

Fiziskai personai, kura ieceļo Latvijā, autoceļu robežšķērsošanas vietā būs jāaizpilda akcīzes preču pārvietošanas pieteikums, lēma Ministru kabineta komiteja.

Regulējums domāts, lai operatīvi varētu pieņemt lēmumu par to, vai personai, šķērsojot Latvijas robežu, ir piemērojami atbrīvojumi no normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem. Jo pastāv iespēja, ka persona septiņu dienu laikā šķērsos robežu caur dažādām robežšķērsošanas vietām, tādējādi ļaunprātīgi izmantojot atbrīvojumu no muitas maksājumiem, uz pastāvošo problēmu norāda Finanšu ministrija, kurai pastāv aizdomas, ka ievestās preces tiek realizētas nelikumīgiem komerciāliem mērķiem.

Valdības noteikuma projekts paredz, ka fiziska persona, šķērsojot Eiropas Savienības ārējo sauszemes robežu pa autoceļiem, tas ir uz Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežas, aizpilda akcīzes preču pārvietošanas pieteikumu un robežšķērsošanas vietā iesniedz to Valsts ieņēmumu dienesta (muitas) amatpersonai, bet robežšķērsošanas vietā, kur muitas kontrole nav paredzēta, – Valsts robežsardzes amatpersonai.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki pirmajā pusgadā novērsuši kopumā 16 mēģinājumus ievest Latvijā aizsargājamus savvaļas dzīvniekus, augus un to izstrādājumus.

Visbiežāk konfiscētas ar šķidrumu pildītas dažāda tilpuma pudeles, kurās ievietotas aizsargājamu sugu čūskas un skorpioni. Kopumā gada pirmajos sešos mēnešos atklāti 11 šādi gadījumi. Tā, piemēram, minētajā periodā konfiscētas četras ar šķidrumu pildītas pudeles, kurās ievietots aizsargājamais zivju zalktis jeb Xenochrophis piskator.

Mēģināts Latvijā ievest arī vienu koraļļu kolonijas fragmentu, vienu no klinšu pitona ādas izgatavotu sieviešu rokassomiņu, vienu no čūskādas izgatavotu sieviešu rokassomiņu un maku un arī no karaliskās kobras ādas izgatavotu sieviešu somiņu un maku.

Saskaņas centra (SC) deputātiem radušies iebildumi pret ieceri ierobežot pierobežā mītošo iedzīvotāju iespējas brīvi ievest Latvijā cigaretes, alkoholu un degvielu no Krievijas un Baltkrievijas.

Vairāki Saskaņas centra deputāti no 2012. gada budžeta paketē iekļautajiem likuma «Par akcīzes nodokli» grozījumiem bija ierosinājuši svītrot iecerēto normu, kas noteiktu, ka, nemaksājot akcīzi, pierobežā mītošie paša patēriņam paredzētas cigaretes, alkoholu un citas akcīzes preces no trešajām valstīm var ievest ne biežāk kā reizi nedēļā.

Patlaban akcīzes preces no Krievijas un Balkrievijas var ievest reizi dienā un daudziem Latgalē mītošajiem tas kļuvis par sava veida komercdarbību. To neslēpj arī Saskaņas centra deputāti Igors Pimenovs un Ivans Ribakovs, kuri Budžeta komisijas sēdē aicināja neierobežot Latgales iedzīvotāju iespējas piepelnīties.

Otrdien, 15.decembrī, valdība apstiprināja vairākas izmaiņas VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pakalpojumu cenrādī.

To paredz valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2013.gada 24.septembra noteikumos Nr.1000 Valsts akciju sabiedrības Ceļu satiksmes drošības direkcija publisko maksas pakalpojumu cenrādis.

2015.gada Ceļu satiksmes drošības padomes sēdēs tika lemts par detalizētākām pārbaudēm tehniskajā apskatē, kā arī par padziļinātu topošo autovadītāju pārbaudi braukšanas eksāmenos. Tādēļ atsevišķās pozīcijās tiek palielināta maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar tehnisko apskati, vadītāju kvalifikāciju un reģistrācijas procesā numurēto agregātu salīdzināšanu. Bet vienlaikus grozījumi paredz, ka vairākās pozīcijās netiek piemērota maksa par pakalpojumiem, piemēram, par elektromobiļu pirmreizējo reģistrāciju, par transportlīdzekļu tehnisko kontroli uz ceļiem. Tāpat tiek mazināts administratīvais slogs transportlīdzekļu mazumtirdzniecībā. Turklāt vairāki pakalpojumi ir «pārcelti» uz e-vidi, tā ietaupot klientu laiku un naudu.

No visiem Latvijā nozagtajiem automobiļiem gandrīz puse tiek atrasta un atdota to īpašniekiem, liecina statistikas dati.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem 2014. gadā nozagti 982 auto, no tiem atrasti – 485. Arī apdrošināšanas sabiedrības Ergo statistika uzrāda tādu pašu tendenci. Uzņēmuma dati apliecina, ka aptuveni pusē pieteikto atlīdzības gadījumu nozagtais automobilis nonāk atpakaļ pie tā saimnieka, pretējā gadījumā – KASKO polises īpašniekiem tiek izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība nozagtā auto vērtībā.

Zagtus automobiļus atrast un atgūt vislabāk palīdz dažādas izsekošanas iekārtas – GPS vai radiosistēmas. Kā stāsta Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis, tām ne vienmēr jābūt jaunākajām un dārgākajām tehnoloģijām. Piemēram, Ergo praksē vairākas auto zādzības ir izdevies atklāt, pateicoties parastai maršruta reģistratora sistēmai, kurai pieejams on-line pieslēgums.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes darbinieki trešdien par zagtu velosipēdu uzpirkšanu aizturējuši kādu 1970. gadā dzimušu vīrieti. Kratīšanas laikā pie vīrieša atrasti pieci velosipēdi, kā arī sadzīves tehnika, medikamenti un citas mantas, informēja Valsts policijas pārstāve Diāna Lūkina.

Pārbaudot informāciju par zagtu velosipēdu uzpirkšanu, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes darbinieki šonedēļ veica operatīvās meklēšanas pasākumus, kuru rezultātā izdevās aizturēt kādu 1970. gadā dzimušu vīrieti.

Veicot kratīšanu, policijas darbinieki pie vīrieša atrada un atsavināja piecus, visticamāk, zagtus velosipēdus. Tāpat atrasts ievērojams skaits medikamentu, vairāki mobilie telefoni, apģērbs, kam bija piestiprināta signalizācijas birka, kā arī sadzīves tehnika.

Šobrīd aizturētais vīrietis atrodas izolatorā. Par mantu iegādāšanos, apzinoties, ka tās iegūtas noziedzīgā kārtā, ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 314. panta 1. daļas. Vīrietim par zagtu mantu uzpirkšanu var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam.

Valsts policija aizdomās par zagtu automašīnu atpakaļskata spogulīšu iegādāšanos jūlija sākumā aizturējusi 41 gadu vecu vīrieti. Kratīšanas laikā vīrieša dzīvesvietā atrasti un izņemti arī vairāki parkošanās sensori, lukturu komplekti un nelegālās cigaretes, liecina medijiem sniegtā informācija.

Pagājušo ceturtdien Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas darbinieki Rīgā aizdomās par noziedzīgā kārtā iegūtu automašīnu sānu atpakaļskata spoguļu iegādāšanos aizturēja 41 gadus vecu vīrieti. Aizturēšanas brīdī pie vīrieša policijas darbinieki atrada tikko iegādātus divus zagtus automašīnu sānu spoguļu pārus.

Apskatot aizdomās turamā automašīnu un veicot kratīšanu viņa dzīvesvietā, tika atrasti un izņemti ap 800 automašīnu sānu atpakaļskata spoguļu stikliņu, no kuriem vien 54 spoguļu stikli bija marķēti. Tāpat izņemts arī liels daudzums automašīnu atdures stieņu uzliku ar parkošanās sensoriem, pieci automašīnu Porsche Cayenne un Volkswagen Touareg priekšējo lukturu komplekti, kā arī 40 800 nelegālās cigaretes ar Krievijas akcīzes markām.

Izgudrota jauna tehnoloģija, kas varētu papildināt vai pat aizvietot pašreiz pieejamās navigācijas sistēmas, piemēram, GPS, vēsta BBC.

Jauno navigācijas sistēmu izstrādājusi Lielbritānijas aizsardzības kompānija BAE Systems, un sistēmas darbībā navigācijas satelītu vietā tiek izmantoti tādi paši signāli kā mobilajos tālruņos, televīzijā, radio un wi-fi.

Sistēma Navsop varētu palīdzēt atrast cietušos ugunsgrēka laikā vai zagtus transportlīdzekļus, kas tiek slēpti pazemes stāvvietās. Tāpat, mainot dažus sistēmas parametrus, būtu to iespējams izmantot arī karā.

Patlaban sistēmas prototipa izmēri ir diezgan lieli – sistēma ievietota vienā no BAE Systems automašīnām, kurai uz jumta piestiprināta radio antena. Tomēr, nonākot tirgū, navigācijas sistēma būs tikpat kompakta kā GPS jeb nedaudz lielāka par monētu, stāsta BAE Advanced Technology Centre pētnieks Remsejs Faradžers (Ramsey Farager).

Ir beigušies laiki, kad pilnu benzīna kannu ar Krievijas degvielu varēja iegādāties itin viegli katras apdzīvotas vietas «točkās». Tagad pierobežā dzīvojošie atzīst, ka viņiem neatmaksājas ievest akcīzes preces no Krievijas, vēsta aluksniesiem.lv.

«Paša vajadzībām var braukt pēc degvielas, bet vest tirgošanai neatmaksājas. Tiesa, Pededzes robežkontroles punktā atkal veidojas mašīnu rindas, jo mēģina izbraukt vairāk nekā vienu reizi nedēļā. Daudzi ir sapratuši, ka tas nav aizliegts. Nav atļauts ievest akcīzes preces, bet degviela bākā nav akcīzes prece. To nosaka Eiropas Savienības regula. Es par šo jautājumu četras stundas strīdējos Pededzes robežkontroles punktā, līdz vienojāmies, ka akcīzes prece ir degviela, bet degviela bākā nav prece. Protams, nevajag būt bezkaunīgam,» stāstījis kāds alūksnietis, kurš vēl nesen regulāri brauca pēc degvielas uz Krieviju caur Luhumā - Šumilkinas robežkontroles punktu Igaunijā.

Saredzot potenciālu tepat Baltijas tirgū, Igaunijas Mecro AS šobrīd koncentrējas uz veikalu tīkla paplašināšanu Lietuvā un Latvijā

«Mecro AS ir privāta kompānija, kas darbojas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, bet biznesu sākām Igaunijā un kompānija joprojām pieder igauņiem,» stāsta Prīts Prints (Priit Prints), Mecro AS valdes priekšsēdētājs. Uzņēmum pamatdarbība ir instrumentu, smērvielu un aprīkojuma mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, celtniecības mašīnu un aprīkojuma tirdzniecība, kā arī tehniskā apkope. Uzņēmumam ir meitaskompānijas SIA Stoller Latvijā un UAB Mecro Technikonas Lietuvā, kas vada veikalu ķēdi Stokker. Igaunijā uzņēmumu grupā ir arī kokapstrādes tehnoloģisko risinājumu tirdzniecības un pēcaprūpes kompānija Nava, lauksaimniecības tehnikas tirgotājs Stokker Agri un Stokker Finance, kas nodrošina finansēšanu mazumtirdzniecībā. Šobrīd Mecro grupas uzņēmumos ietilpst 27 veikali, no kuriem 14 atrodas Igaunijā.