Laikā, kad Krievijas karakuģi biežāk pietuvojas Latvijas ūdeņiem, NATO plāno palielināt alianses klātbūtni Baltijas jūrā. Tostarp – šeit biežāk darbosies NATO pastāvīgā pretmīnu eskadra. Latvija šobrīd mēģina panākt vēl vairāk un lobē plānu, lai sabiedrotie izvēlētos Liepājas ostu kā bāzi NATO kuģiem, ziņoja Latvijas televīzijas raidījums de facto.

«Mēs strādājam pie tā, kādā veidā transformēt mūsu Liepājas Jūras spēku bāzi par bāzi, kurā varētu regulāri nākt NATO kuģi, un principā tiktu izmantota kā NATO kuģu bāze darbībām un operācijām šeit, Baltijas jūrā,» saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

Latvija sabiedrotos mēģina pārliecināt, ka līdzekļu ieguldīšana Liepājā dotu vislielāko efektu no attīstībai paredzētās naudas. Un, pēc Aizsardzības ministrijas pārstāvja ieskata – Latvijai ir gana daudz spēcīgu argumentu, lai lēmumu pieņemtu par labu Liepājai.

Tikām Krievijas bruņoto spēku flotes kuģi un zemūdenes aizvien biežāk redzamas Baltijas jūrā, iepretim Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem. Lai laikus pamanītu aizdomīgas virsūdens un zemūdens aktivitātes, Latvijas Jūras spēku flotiles patruļkuģi jau kopš jūlija atrodas paaugstinātā kaujas dežūrā. Ko savos radaros nevar atpazīt krastā esošais Jūras operāciju centrs, to klātienē jāapskata patruļkuģiem.

Zemūdenes piefiksētas trīs reizes augustā, pa vienai septembrī un oktobrī. Tās ir KILO klases zemūdenes, kas ir piemērotas mērķu iznīcināšanai seklos ūdeņos. Zemūdenes manītas pat piecu jūras jūdžu, tas ir – nepilnu desmit kilometru attālumā no Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem.

Vēl tuvāk pienācis viens no zemūdens glābšanas kuģiem. Tādi pēdējā laikā manīti ik pārnedēļu, turklāt manevri turpinājušies pat diennakti. Nesen, 16.oktobrī novērots velkonis, kurš tauvā vilka desanta kuģi bez atpazīšanas zīmēm. Ne reizi vien vairāki flotes kuģi darbojušies kopā. Te regulāri novērotas Steregushiy klases korvetes, tostarp - Boikiy, kas ir viens no jaunākajiem Krievijas karakuģu modeļiem.

«Ja tas ir militārais kuģis, tad mēs pieejam drošā distancē, divas jūdzes, īpaši netraucējam. Atpazīstam mērķi, un tad arī noziņojam atpakaļ uz krastu, uz Jūras operāciju centru, un tālāk viņi dod rīkojumus, ko mums tālāk darīt. Paši mēs uz sakariem neizejam, un viņiem darbu netraucējam,» saka  patruļkuģa Rēzekne komandiera palīgs virsleitnants Jānis Dābols.

Daļa Krievijas karakuģu iet maršrutā starp Kaļiņingradu un Sanktpēterburgu. Bet daļa netālu no Latvijas veic apmācību manevrus.   Nav izslēgta arī izlūkošanas iespēja. Un to dara abas puses.

Latvijas teritoriālo ūdeņu robežu Krievijas kara flotes kuģi nav pārkāpuši.

Patrulēšanu Latvijas ūdeņos nepārtraukti veic vismaz viens patruļkuģis.  Latvijai tādu ir pieci. Tiesa gan – nesen uzbūvētie kuģi vēl nav aprīkoti ar bruņojumu un atsevišķām sistēmām, bet jau šobrīd uzsākts darbs, lai to izdarītu. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra