Vēršoties pret Krieviju ne visas valstis, jo īpaši Eiropā ir vienotas. Katra vispirms domā par sevi, arī - Latvija. Pateicoties mūsu politiķu un diplomātu iebildēm, sankciju sarakstos joprojām nav iekļuvis uzņēmums Krievijas dzelzceļš un tā vadītājs – ilggadējais Vladimira Putina sabiedrotais Vladimirs Jakuņins, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.
Uzņēmuma Krievijas dzelzceļš šefs jau pavasarī nonācis ASV sankciju sarakstos un bijis plāns pret viņu versties arī Eiropas līmenī, bet tas nav noticis un nenotiek joprojām.
Nekā personīga norādījis, ka kravu tranzīts veido 12% no Latvijas iekšezemes kopprodukta. Apgrozījums no tā ir 1 miljards eiro gadā un Latvija šādu naudu zaudēt nevar atļauties. Salīdzinot ar citām reģiona valstīm Latvija pa dzelzceļu saņem visvairāk Krievijas kravu. Pēc Latvijas dzelzceļa datiem – no ārvalstīm – galvenokārt Krievijas Latvijā ienāk 95% kravu.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) raidījumam norādījis, ka informācija par sarunām nav publiski pieejama «bet to, ko es varu pateikt, ka mēs noteikti nekādā veidā neatbalstītu sankcijas pret Krievijas dzelzceļu, jo tas ir mūsu galvenais partneris pārvadājumos caur Latvijas dzelzceļu un Latvijas ostā,». Ministrs skaidrojis, ka gadījumā, ja Krievijas dzelzceļš vai kāda tā amatpersona būs iekļauta šajā sarakstā, būtiski samazināsies caur Latviju transportēto kravu apmērs. «Un tas ir Latvijas interesēs, lai Krievijas dzelzceļš netiktu iekļauti ES sankciju sarakstā,» sacījis ministrs. Viņš arī atzīmē, ka galvenais kritērijs ir ekonomiski izdevīgās attiecības: «Nevērtē neviens Satiksmes ministrijā šos te politiskos apsvērumus un politiskos apstākļus – kas kuram ir pietuvināts vai nav pietuvināts. Šīs ekonomiski izdevīgās attiecības ir galvenais kritērijs».
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs jautāts, vai Latvijas pozīcijas dēļ gan Krievijas dzelzceļš, gan arī tā vadītājs netika iekļauts šajā sarakstā, sacīja: «Es varu apstiprināt to, ka, izvērtējot dažādus pretsoļus pret Krieviju, mūsu valdības pozīcija bijusi - ne tikai tagad, bet vispār kopš februāra - ka transporta nozari mūsuprāt nevajadzētu iekļaut šajās sankcijās».
A. Pildegovičs atzīmējis: «Tas nav melns un balts. Tas nav jāvērtē – ir divkosīgi vai nē. Mēs gājām cauri visam iespējamam atbilžu spektram un, protams, mūsu ieskatā visiedarbīgākā reakcija būtu saistīta ar ieroču embargo un diskusijas bija smagas, garas. Nu šobrīd mēs esam panākuši zināmu pozīcijas nostiprināšanos. Otrkārt – mēs uzskatījām, ka ļoti iedarbīgas būtu mērķtiecīgās sankcijas pret finanšu instrumentiem vai finanšu institūcijām. Un to mēs arī esam panākuši».
Nekā personīga ziņo, ka Eiropas diplomāti un poltiķi pētījuši arī sankciju ieviešanu avionozarē. Secināts – ierobežojumi Krievijas biznesam Eiropas debesīs radītu letālas sekas. Tāpēc sankcijas izplikušas. Eiropa nav spējusi arī vienoties par sankcijām pret energouzņēmumiem. Ja Latvija vēl ar Inčukalna gazes krātuvi spētu izdzīvot gadu vai pusotru, tad aktīvi pret iestājusies Bulgārija, kuras ekonomika pie gāzes krānu aizgriešanas apstātos mēneša laikā. Šīs dažādās intereses ir iemesls, kāpēc Eiropa nav tik dedzīga sankciju sarakstu veidotāja kā ASV. Tai skaitā vēršoties pret ciešākajiem Putina līdzgaitniekiem.
Raidījums atgādina, ka Krievijas dzelzceļa šefs amatu ieņem jau deviņus gadus. Bet V. Jakuņina un V. Putina pazīšanās ir krietni ilgāka. Abi kopā strādājuši KGB. Pēc PSRS sabrukuma Jakuņins pievērsies biznesam – ar tagad ietekmīgiem oligarhiem deviņdesmitajos dibinājis banku Rossija. Sanktpeterburgas pievārtē līdzīgi kā V. Putins dzīvojis leģendārajā vasarnīcu kooperatīvā Ozero. Šobrīd iesaistījies V. Putina plānā atjaunot agrāko Padomju savienības varenību – V. Jakuņins ir padomes loceklis fondā Ruskij Mir. Viesojies Latvijā un Latvijas dzelzceļa šefs Uģis Magonis lepojas, ka tieši viņu abu ciešās draudzības dēļ izdevies piesaistīt kravas no Krievijas. Bet cieši tuvinājies arī ar poltiķiem. Tā Igaunijas drošības dienests KaPo Tallinas mēru Edgaru Savisāru savā gada pārskatā par Krievijas ietekmes aģentu nodēvējis pēc tam, kad pilsētas galva pirms vēlēšanām no Jakuņina saņēmis naudu it kā pareizticīgo katedrāles celtniecībai.
