Ministru kabinets šodien uzklausīja Tieslietu ministrijas (turpmāk - TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas nepārņemtajām Eiropas Savienības (turpmāk - ES) direktīvām, kā arī par pārkāpuma procedūrām, kas ierosinātas pret Latviju kā ES dalībvalsti.

Kā informē TM Eiropas un starptautisko tiesību departaments, salīdzinot ar šā gada maiju, kad iepriekšējo reizi valdībai tika sniegta šāda informācija, nepārņemto direktīvu, tas ir - direktīvas, kuras nav pārņemtas un kuru pārņemšanas termiņš ir iestājies, skaits ir samazinājies par piecām direktīvām, un pašlaik Latvija nav pārņēmusi 23 ES direktīvas.

Kopumā TM uzskaitījusi 63 direktīvas, kuru pārņemšanas termiņa iestāšanās sagaidāma nākotnē - tuvāko četru gadu laikā. Kaut arī šo direktīvu pārņemšanas beigu termiņš vēl nav pienācis, ministrijas tiek aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savlaicīgu ES direktīvu pārņemšanu un tādējādi varētu izvairīties no jaunu pārkāpumu procedūru uzsākšanas pret Latviju.

Teju piecus gadus pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, mūsu ministrijas nav spējušas pārņemt 17 ES direktīvas.

Salīdzinot ar situāciju 2008. gada septembrī, kad TM iepazīstināja valdību ar līdzīgu ziņojumu, nepārņemto direktīvu skaits samazinājies par piecām direktīvām un Latvija nav pārņēmusi 17 ES direktīvas. Vēl 55 direktīvām pārņemšanas termiņš iestāsies tuvāko trīs gadu laikā. Kaut arī šo direktīvu pārņemšanas beigu termiņš vēl nav pienācis, ministrijas tiek aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savlaicīgu ES direktīvu pārņemšanu un tādējādi varētu izvairīties no jaunu pārkāpumu procedūru uzsākšanas pret Latviju.

Kopumā sešas nepārņemtas direktīvas ir Ekonomikas ministrijai, trim no tām pārņemšanas termiņš jau iestājies. Finanšu ministrija ir atbildīga par deviņu direktīvu ieviešanu Latvijas normatīvajos aktos, divām no tām pārņemšanas termiņš jau iestājies. Iekšlietu ministrijai jāievieš piecas ES direktīvas, divu pārņemšanas termiņš jau iestājies. Izglītības un zinātnes ministrijai un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam jāievieš viena direktīva ar iestājušos pārņemšanas termiņu. Aizsardzības ministrijai jāievieš viena direktīva, kuras pārņemšanas termiņš vēl nav iestājies.

Latvija ierindojusies otrajā vietā Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstu vidū pēc direktīvu pārņemšanas rādītājiem, liecina Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) apkopotie dati par visām 27 ES dalībvalstīm.

Latvijai līdz šā gada 8. martam bija jāpārņem 2828 direktīvas, no kurām Latvijas nacionālajā likumdošanā ir ieviestas 2809 jeb 99,33% no kopējā skaita, Db.lv informēja TM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Laura Pakalne.

Visčaklākā ES direktīvu pārņemšanā bijusi Lietuva, kura ieviesusi 2821 direktīvu jeb 99,61% no kopējā šai valstij saistošo direktīvu skaita - 2832. Savukārt nākamā aktīvākā aiz Latvijas ES direktīvu pārņemšanā bijusi Slovākija, kas pārņēmusi 99,26% jeb 2804 no 2824 valstij saistošajām direktīvām.

Pēc Tieslietu ministrijas Eiropas un starptautisko tiesību departamenta ziņām, dati par ES direktīvu pārņemšanu tiek apkopoti regulāri un tie rāda, ka Latvija šajā jautājumā rādītājus atkal ir uzlabojusi, jo 2006. gada novembrī Latvija bija 3. vietā pēc Lietuvas un Dānijas, savukārt 2007. gada janvārī - 4.vietā pēc Lietuvas, Dānijas un Beļģijas.

Latvija šobrīd ieņem ceturto vietu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu vidū pēc direktīvu pārņemšanas rādītājiem, liecina Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) apkopotie dati par visām 27 ES dalībvalstīm, Db.lv informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Laura Pakalne.

Latvijai līdz šā gada 3.jūlijam bija jāpārņem 2861 direktīvas, no kurām Latvijas nacionālajā likumdošanā ir ieviestas 2851 jeb 99,65% no kopējā skaita.

Visčaklākā ES direktīvu pārņemšanā bijusi Lietuva, kura ieviesusi 2861 direktīvu jeb 99,86% no kopējā šai valstij saistošo direktīvu skaita – 2865. Savukārt nākamā aktīvākā aiz Lietuvas ES direktīvu pārņemšanā bijusi Beļģija, kas pārņēmusi 99,79% jeb 2856 no 2862 valstij saistošajām direktīvām. Latviju apsteigusi arī Slovākija, kas ierindojas trešajā vietā 2850 pārņemtām direktīvām no nepieciešamajām 2858 jeb 99,72%.

Pēc Tieslietu ministrijas Eiropas un starptautisko tiesību departamenta ziņām, dati par ES direktīvu pārņemšanu tiek apkopoti regulāri un tie rāda, ka Latvija šajā jautājumā rādītājus iz nedaudz pazeminājusi, jo 2007. gada janvārī atradusies 4.vietā pēc Lietuvas, Dānijas un Beļģijas, savukārt nākamos mēnešus stabili atradusies otrajā vietā pēc Lietuvas.

Latvija atkal ierindojusies otrajā vietā Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstu vidū pēc direktīvu pārņemšanas rādītājiem, liecina Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) apkopotie dati par visām 27 ES dalībvalstīm.

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas sniegto informāciju Latvijai līdz šā gada 2. maijam bija jāpārņem 2844 direktīvas, no kurām Latvijas nacionālajā likumdošanā ir ieviestas 2834 jeb 99,65% no kopējā skaita.

Visčaklākā ES direktīvu pārņemšanā joprojām ir Lietuva, kura ieviesusi 2843 direktīvas jeb 99,82% no kopējā šai valstij saistošo direktīvu skaita - 2848. Savukārt nākamā aktīvākā aiz Latvijas ES direktīvu pārņemšanā bijusi Beļģija, kas pārņēmusi 99,61% jeb 2834 no 2845 valstij saistošajām direktīvām.

Pēc Tieslietu ministrijas Eiropas un starptautisko tiesību departamenta ziņām, dati par ES direktīvu pārņemšanu tiek apkopoti regulāri. Pēdējā vietā šajā sarakstā maija sākumā bija Rumānija, kura pārņēmusi 2845 direktīvas no 2947 jeb 96,54%.

Pēc pārņemto Eiropas Savienības direktīvu skaita Latvija ir otrā labākā 27 dalībvalstu vidū. Patlaban Latvija ir pārņēmusi 99,33 procentus ES direktīvu, Db.lv informēja Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs.

Latviju apsteidz vienīgi Lietuva, kas uz šo brīdi savā nacionālajā likumdošanā iestrādājusi 99,61 procentu ES direktīvu. Par to šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK) deputātus informēja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Inese Ņikuļceva.

Tuvākās sekotājas ES direktīvu pārņemšanas ziņā Latvijai ir Slovākija, Vācija, Dānija, Lielbritānija un Igaunija, norādīja Tieslietu ministrijas pārstāve. Savukārt vislielākās problēmas ar ES direktīvu pārņemšanu ir Rumānijai, kas ES pievienojās šā gada janvārī.

Pirms gada Latvija ieņēma 10.vietu ES direktīvu pārņemšanas ziņā. Līdz ar to šogad panākts ievērojams progress, norādīja Inese Ņikuļceva.

Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta, paziņojusi Finanšu ministrija (FM), reaģējot uz ceturtdien medijos publicēto informāciju par lielo iepirkumu apturēšanu nesakārtotu likumu dēļ.

Jaunais Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums valsts sekretāru sanāksmē izsludināti jau pērn, tomēr aizvien nav pieņemti. Tādejādi līdz noteiktajam termiņam - 18.aprīlim - Latvijas likumos nav pārņemtas Eiropas Savienības (ES) jauno iepirkumu direktīvu prasības. Lai nezaudētu ES fondu līdzfinansējumu, valsts un pašvaldību iestādēm ieteikts uz nenoteiktu laiku atlikt visus iepirkumus, kuros paredzamā līgumcena pārsniedz noteikto slieksni - 5,225 miljonus eiro.

Šā gada 18. aprīlī Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) ir publicējusi ieteikumus rīcībai pārejas periodā, kamēr turpinās darbs pie atsevišķu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanas nacionālajā likumdošanā. Jāuzsver, ka šajā laikā neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta. Papildus FM ir atradusi risinājumu to normu, kas ir saistītas ar direktīvu pārņemšanu, ātrākai virzībai un pieņemšanai.

Ja valsts nebūtu pārņēmusi Parex banku, pēc dažiem mēnešiem tā būtu bijusi pagalam, uzskata žurnālists Lato Lapsa.

Bankas īpašnieki vai viņiem pietuvinātas personas 2008.gada beigās no tās esot izņēmuši aptuveni 10 miljonus latu. Žurnālists secinājis, ka bankas bijušie līdzīpašnieki VLato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsalērijs Kargins un Viktors Krasovickis izglābušies nevis korupcijas Lato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsvai zemisku motīvu, bet gan amatpersonu stulbuma dēļ, raksta Diena.Lato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsLato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbums

Ceļotāji no tūrisma pakalpojumu sniedzējiem turpmāk varēs piedzīt atlīdzību par morālo kaitējumu.

Šāds ir viens no tūrisma biznesam, iespējams, netīkamākajiem piedāvājumiem ES direktīvas par tūrisma pakalpojumiem modernizēšanai, kuram par labu izteikusies arī Eiropas Komisija (EK). Komisijas piedāvātajā variantā ieteikts noteikt griestus šādām prasībām. Griesti regulētu to, ka pieprasītā summa ir adekvāta ceļojuma izmaksām un nodarītajam kaitējumam, piekrīt viesnīcas Europa Royale Riga ģenerāldirektors Jānis Jenzis. Viņš arī uzskata, ka direktīvas modernizācija ir nepieciešama. Kompānijas Impro direktors Vilnis Klinovičs: «Mēs bieži izmantojam tādu aviokompāniju pakalpojumus, kuras nemaz nestrādā Latvijā, līdz ar to problēmu gadījumā, kuras radušās ne mūsu vainas dēļ, vēršoties pret tām, jārēķinās ar tiesu darbiem ārpus Latvijas. Es uzskatu, ka atbildība tūrisma pakalpojumu sniedzējam būtu jāuzņemas tik tālu, cik tālu ir tā iespējas kaut ko mainīt.»

Jaunās publisko iepirkumu direktīvas tika izstrādātas, cita starpā, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad arī ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus.

Jaunās direktīvas tika pieņemtas arī ciešā saistībā ar Apvārsnis 2020 ietvarprogrammu, kuras ietvaros publiskam iepirkumam ir nozīmīga loma kā inovāciju politikas instrumentam, kas jau vairāk nekā dekādi tiek aktīvi diskutēts un arī īstenots vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Ņemot vērā publisko iepirkumu budžetu, kas saskaņā ar aplēsēm vidēji sastāda ap 20% no iekšzemes kopprodukta (1), publiskais iepirkums var un arī spēlē nozīmīgu lomu kā viens no instrumentiem inovāciju stimulēšanai. Tāpat tas var tikt efektīvi izmantots, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Arī Latvijā inovāciju iepirkums var sekmēt ne tikai publisko resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī inovācijas uzņēmumos un publiskajā sektorā. Tāpat inovāciju publiskais iepirkums var veicināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no vidējā Eiropas līmeņa, pēc pēdējā Inovāciju savienības tablo datiem ieņemot 26.vietu starp 28 ES dalībvalstīm. Kādas tad priekšrocības sniedz jaunās direktīvas, salīdzinot ar 2004.gada direktīvām, un kā tās var sekmīgi izmantot, lai veicinātu inovatīvā un ilgtspējīgā iepirkuma aktīvāku izmantošanu?

Latvijas Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē un Eiropas Parlaments panācis pagaidu vienošanos par direktīvas projektu, kura mērķis ir turpināt attīstīt elektronisko maksājumu ES tirgu, informē Finanšu ministrija.

Šo vienošanos panāca neformālajā trialoga sanāksmē Briselē.

«Direktīva noteiks skaidru tiesisko regulējumu dažādiem jauniem tirgus dalībniekiem, kuri jau vairākus gadus darbojas interneta maksājumu jomā,» sacīja Latvijas finanšu ministrs un Padomes priekšsēdētājs Jānis Reirs. «Direktīva arī ļaus sniegt jaunus pakalpojumus, piemēram, trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēji varēs emitēt jaunus maksājumu instrumentus. Tas būs jauns stimuls pastiprināt konkurenci un veicināt inovācijas maksājumu tirgū. Es uzskatu, ka papildu nosacījumi par drošību un uzraudzību palielinās tiešsaistes maksājumu drošību un klientu aizsardzību ES».

Lai veicinātu trauksmes celšanu sabiedrības interesēs un pārņemtu Eiropas Savienības Trauksmes cēlēju direktīvu (ES direktīvu), Valsts kanceleja ir sagatavojusi grozījumus Trauksmes celšanas likumā un aicina sabiedrību izteikt priekšlikumus to pilnveidošanai.

"Trauksmes celšanas likums tapa teju vienlaikus ar direktīvu, tāpēc Latvijas regulējums ir ļoti līdzīgs direktīvas saturam. Lielākā daļa grozījumu, kurus esam sagatavojuši, kā rekomendācijas jau pašlaik ir iekļautas vadlīnijās iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei un trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai", skaidro viena no Trauksmes celšanas likuma autorēm Inese Kušķe.

"Mums ir bijis vairāk nekā gads, lai vērtētu, kā regulējums ir palīdzējis iedzīvotājiem rūpēties par mūsu kopīgajām interesēm - tagad ir laiks tā pilnveidei," viņa piebilst.

Trauksmes cēlēju represētājiem grib bargus sodus  

Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem darba devējus varēs...

Pārņemot direktīvas prasības, Trauksmes celšanas likumā iecerēts precizēt pārkāpumus, par kuriem jo īpaši ceļama trauksme. Līdzšinējais prioritāro jomu saraksts tiks precizēts un papildināts ar patērētāju tiesību aizsardzību, transporta drošību, pārkāpumiem preču un pakalpojumu sniegšanā, valsts atbalsta caurskatāmību un citām ES direktīvā iekļautām jomām.

Grozījumi likumā paredz, ka turpmāk valsts garantētā aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī saistītām personām, kuras var būt kolēģi, citi atbalstītāji, juridiskās personas, kuras pieder trauksmes cēlējam.

Direktīvas pārņemšana paplašinās arī administratīvo atbildību. Jāatgādina, ka no šī gada 1.jūlija, stājoties spēkā Administratīvās atbildības likumam, sods paredzēts par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem, kā arī par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu trauksmes cēlēja ziņojumā un ceļot trauksmi publiski. Grozījumi likumā rosina saukt pie administratīvās atbildības arī tos, kuri traucē trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanai.

Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī saņemts 41 iesniegums 

Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī valsts pārvaldes iestādēs saņemts 41 iesniegums,...

Tāpat Valsts kanceleja rosina precizēt prasības attiecībā uz trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanu un izskatīšanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Līdz šim šīs prasības ieteikumu veidā bija ietvertas vadlīnijās.

Plānots stiprināt arī iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidi, vienlaikus mazinot slogu organizācijām, ko šī likuma prasība rada. Valsts kanceleja piedāvā valsts un pašvaldības iestādēm, kurās ir mazāk nekā 50 nodarbināto, veidot kopīgu iekšējās trauksmes celšanas sistēmu.

Līdz ar jauno grozījumu spēkā stāšanos, tādas pašas prasības attiektos arī uz privātā sektora dalībniekiem, kam ir 50 līdz 249 nodarbinātie. Atgādinām, ka iekšējā trauksmes celšana ir visefektīvākais veids, kā novērst iespējamus pārkāpumus un kaitējumu sabiedrības interesēm, kā arī mazināt apdraudējumu uzņēmuma reputācijai.

Arī ES direktīva aicina dalībvalstis mudināt vispirms izmantot iespēju ziņot iekšēji savā darbavietā. Vienlaikus plānots precizēt gadījumus, kad trauksme būtu ceļama publiski.

Trauksmes celšanas likums stājās spēkā 2019.gada 1.maijā, un tā mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, kas novēroti darba vidē, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Likuma grozījumiem, ar kuriem tiek pārņemta ES direktīva, jāstājas spēkā 2021.gada 17.decembrī.

Viedokli, iebildumus un priekšlikumus par grozījumiem likumā, kas izteikti likumprojektā un anotācijā, var iesniegt rakstiski līdz šī gada 30.jūlijam, nosūtot uz e-pasta adresi [email protected].

Ņemot vērā saņemtos viedokļus, iebildumus un priekšlikumus, dokumenti tiks precizēti un iesniegti izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē sabiedrības līdzdalība varēs turpināties līdz projektu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Sabiedrības pārstāvji, kuri būs pieteikušies līdzdalībai, tiks informēti par tālākajām līdzdalības iespējām.

Šajā laikā ne viens vien uzņēmums, lai saglabātu vietu tirgū un nodrošinātu stabilu izaugsmi turpmāk, ir spiests pārskatīt savu darbību un lemt par darbības optimizāciju. Arvien vairāk uzņēmumu, kuri darbojas vairākās ES valstīs, izlemj par labu pārrobežu apvienošanai.

Latvijā līdz šim pārrobežu apvienošanās vispopulārākā bijusi apdrošināšanas sektorā –piemēram, 2007.gadā tika reorganizētaSeesam Life, izveidojot Eiropas komercsabiedrībuSeesam Life Insurance SE; šogad, izmantojot ES direktīvu par pārrobežu apvienošanos, tika veikta apdrošināšanas sabiedrības If pārrobežu apvienošana; Eiropas komercsabiedrības statusā darbojas arīSampo unCompensa. Apdrošināšanas sektorā būtisks apvienošanās ieguvums ir nepieciešamība izpildīt kapitāla pietiekamības rādītājus tikai vienā – galvenās mītnes valstī. Taču arī citu sektoru uzņēmumiem pārrobežu apvienošanās var palīdzēt būtiski optimizēt to darbību.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien noraidīja ieceri atbildīgajai EP komitejai ļaut sākt sarunas ar dalībvalstu ministriem par pretrunīgi vērtēto autortiesību noteikumu atjaunināšanu.

Pret sarunu sākšanu par direktīvu balsoja 318 deputāti, to atbalstīja 278, bet 31 - balsojumā atturējās.

Kā aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā, deputāti noraidīja Juridisko jautājumu komitejas 20.jūnijā apstiprināto pilnvaru projektu. Tas nozīmē, kas septembra plenārsēdē EP diskutēs un balsos par grozījumiem EP pozīcijā.

Pēc balsojuma EP ziņotājs Aksels Voss sacīja, ka deputātu vairākums diemžēl neatbalstīja viņa un Juridisko jautājumu komitejas nostāju, taču tā ir daļa no demokrātiskā procesa. «Mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies septembrī, kad mēģināsim kliedēt cilvēku bažas, vienlaikus pielāgojot autortiesību noteikumus digitālā laikmeta prasībām,» uzsvēra politiķis.

Eiropas Savienība (ES) gadā rada 1,3 miljardus tonnas atkritumu, ap 40 miljoni tonnu no tiem ir bīstami. Tādēļ jauna direktīva paredzēs, ka dalībvalstīm jāizveido programmas ar mērķi līdz 2012.gadam atkritumu rašanos stabilizēt un līdz 2020. gadam to ievērojami samazināt, biznesa portālu Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Jaunajā direktīvā par atkritumiem, kas aizstās kopš 1975. gada spēkā esošo Pamatdirektīvu, Eiropas Parlaments prasa noteikt saistošu mērķi — atkritumu rašanos līdzsvarot 2008. gada līmenī un pakāpeniski to samazināt, paredzēt ražotāju atbildību un nostiprināt principu "piesārņotājs maksā".

Ziņojumu Parlaments pieņēma ar 651 balsi par, 19 pret un 16 atturoties.

Jaunās direktīvas mērķis — mazināt un novērst atkritumu rašanos un veicināt to, lai atkritumus izmantotu galvenokārt kā resursu.

Parlaments prasa, lai atkritumu daudzuma samazināšanai tiktu noteikti saistoši mērķi. Atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem dalībvalstis "veic visus vajadzīgos pasākumus, lai līdzsvarotu kopējo atkritumu rašanos līdz 2010. gadam, salīdzinot ar kopējo atkritumu rašanos 2008. gadā". Līdz 2020. gadam būs jāizstrādā tālāki mērķi.

Finanšu ministrija ir apkopojusi galvenās nodokļu izmaiņas, kas pieņemtas ar nodokļu likumu grozījumiem 2010. gada valsts budžetu pavadošo likumu paketē un kas stāsies spēkā 2010.gadā.

Kopumā nākamgad mūs sagaida 38 nodokļu izmaiņas.Kādi nodokļu palielinājumi mūs sagaida 2010. gadā?

Ministru kabinets šodien akceptēja jaunā Publiskā iepirkuma likuma projektu, kas paredz nepiemērot iepirkuma procedūru iepirkumiem līdz 10 000 eiro.

Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka iepirkumi nav jārīko, ja šī summa nepārsniedz 4000 eiro.

Patlaban Publisko iepirkumu likumā vienošanās vēl nav panākta par diviem jautājumiem - depozīta regulējumu, jo Tieslietu ministrijai vēl ir iebildumi pret Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto formulējumu, kā arī par grozījumu apmēru līgumos. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piedāvā noteikt, ka grozījumu apmērs nedrīkst pārsniegt 50% no līguma summas, vienlaikus KNAB vērsies pēc skaidrojuma Eiropas Komisijā (EK).

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka patlaban likumprojektā iekļautais formulējums ir tāds, kā FM saprot Eiropas Savienības (ES) direktīvu. «Ja EK skaidrojums no tā atšķirsies, tad apņemamies šo formulējumu grozīt saskaņā ar EK atbildi,» sacīja Reizniece-Ozola.

Ministru kabineta mājas lapā izveidota sadaļa, kurā apkopoti vispārpieejamie Ministru kabineta sēdes lēmumi saistībā ar a/s Parex banka pārņemšanas procesu.

Visi lēmumi pieejami šeit: http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/111109-protokollemumi-Parex-parnemsana/

Jau ziņots, ka prokuratūra ir uzsākusi kriminālprocesu par Parex bankas pārņemšanu. Tas uzsākts 16.oktobrī un zināms, ka tuvāko nedēļu laikā uz prokuratūru būs jādodas visiem I. Godmaņa valdības ministriem.

Par Parex bankas pārņemšanu I.Godmaņa valdība lēma pērn 8.novembrī. Kopumā bankas glābšanā tieši un netieši valsts ieguldījusi vairāk nekā vienu miljardu latu. Pārbaudi par bankas pārņemšanu prokuratūra sāka pērn decembrī, taču kriminālprocesa nebija. Uz bažām par iespējamiem valsts interešu pārkāpumiem Parex pārņemšanā, savā ziņojumā norādīja Valsts kontrole.

Netiešo nodokļu jomā šajā gadā lielā mērā turpinās un tiek ieviestas iepriekš pieņemtās izmaiņas, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» skaidroja Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins.

Sākot ar šo gadu noteiktas labvēlīgākas normas komersantiem, kas strādā ar akcīzes precēm. Lai veicinātu mazo alus darītavu eksporta iespējas, samazināto akcīzes nodokļa likmi ar 2019.gada 1.janvāri piemēro pirmajiem 10 tūkstošiem hektolitru alus, kas nodoti patēriņam Latvijā (iepriekš pirmajiem saražotajiem).

Ar 2019.gada 1.februāri stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi «Kārtība, kādā komersanti iegūst tiesības izveidot apvienoto noliktavu», kas jaunā redakcijā izsaka pašreiz spēkā esošos Ministru kabineta 2017.gada 28.novembra noteikumus Nr.705.

Ar Ministru kabineta noteikumiem tiek noteikts ka darbības apvienotajā noliktavā varēs veikt ne tikai ar fasētām precēm, bet arī ar naftas produktiem; tiesības izveidot apvienoto noliktavu ir nodokļu maksātājiem, kurš vismaz vienu gadu ir veicis darbības atbilstoši izsniegtajai akcīzes preču noliktavas licencei vai muitas noliktavas atļaujai, vai atļaujai preču pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai, vai darbībai ar precēm brīvajā zonā; veicot darbības ar naftas produktiem, nepieciešams rezervuārus, kuros uzglabā preces, aprīkot ar elektroniskām un automatizētām naftas produktu daudzuma mērīšanas iekārtām, kuras nodrošina vēsturisko datu saglabāšanu pēc katras darbības ar precēm.Savukārt PVN jomā patlaban dienaskārtībā ir sekojoši jautājumi: viennozīmīgs PVN piemērošanas tiesiskais regulējums darījumos ar apbūves tiesībām; ES direktīvu pārņemšana:

Ceturtdienu NASDAQ OMX Baltijas biržas noslēdza ar dažādiem rezultātiem, liecina vērtspapīru tirgus dati.

Tirgu raksturojošais indekss OMX Baltic Benchmark saruka par 0,24% līdz 604,2 punktiem.

Starp biržu indeksiem saruka vienīgi OMX Tallinn – par 0,41% līdz 799,51 punktam. Par 0,48% līdz 422,9 punktiem pakāpās OMX Riga, bet par 0,34% līdz 453,12 punktiem – OMX Vilnius.

Baltijas Oficiālā un Otrā saraksta tirdzniecības apgrozījums sasniedza 958,8 tūkstošus eiro. Visaktīvāk tika tirgotas Igaunijas azartspēļu kompānijas Olympic Entertainment Group akcijas, apgrozījumam sasniedzot 140,3 tūkstošus eiro. Otra aktīvākā tirdzniecība notika ar Lietuvas apģērbu mazumtirgotāja Apranga Group akcijām, apgrozījumam sasniedzot 111 tūkstošus eiro, bet trešā aktīvākā – ar kuģniecības uzņēmuma Tallink Grupp akcijām, apgrozījumam sasniedzot 98,8 tūkstošus eiro.

Pirmdienu NASDAQ OMX Baltijas biržas noslēdza ar dažādiem rezultātiem, liecina vērtspapīru tirgus dati.

Tirgu raksturojošais indekss OMX Baltic Benchmark pakāpās par 0,2% līdz 591,25 punktiem.

Starp biržu indeksiem saruka vienīgi OMX Tallinn – par 0,25% līdz 780,59 punktiem. Par 1,45% līdz 426,13 punktiem pakāpās OMX Riga, bet par 1,46% līdz 461,01 punktu – OMX Vilnius.

Baltijas Oficiālā un Otrā saraksta tirdzniecības apgrozījums sasniedza 1,3 miljonus eiro. Visaktīvāk tika tirgotas Igaunijas būvniecības kompānijas Merko Ehitus akcijas, apgrozījumam sasniedzot 410,9 tūkstošus eiro. Otra aktīvākā tirdzniecība notika ar Lietuvas apģērbu mazumtirgotāja Apranga Group akcijām, apgrozījumam sasniedzot 276 tūkstošus eiro, bet trešā aktīvākā – ar Lietuvas telekomunikāciju uzņēmuma Teo LT akcijām, apgrozījumam sasniedzot 159,6 tūkstošus eiro.

Ceturtdienas tirdzniecības sesiju NASDAQ OMX Baltijas biržas noslēdza ar dažādiem rezultātiem, taču straujākais kritums bija vērojams Rīgas biržā.

Baltijas tirgu raksturojošais OMX Baltic Benchmark pakāpās nedaudz – par 0,09% līdz 630,89 punktiem. Starp biržu indeksiem auga vienīgi OMX Vilnius – par 0,29% līdz 422,73 punktu atzīmei. Rīgas biržas indekss OMX Riga samazinājās par 1,78% līdz 454,74 punktiem, bet OMX Tallinn – par 0,11% līdz 836,05 punktiem.

Kopējais Baltijas Oficiālā un Otrā saraksta tirdzniecības apgrozījums sasniedza 776,7 tūkstošus latu, no kuriem gandrīz pusi veidoja tirdzniecība ar Igaunijas azartspēļu kompānijas Olympic Entertainment Group akcijām – 356,8 tūkstoši latu, akcijas cenai pieaugot par 0,51%.

Piektdienu Baltijas akciju tirgu raksturojošais indekss OMX Baltic Benchmark saruka par 0,09% līdz 632,46 punktiem, liecina biržu dati.

Straujākais kritums piektdien bija Rīgas biržu raksturojošajam OMX Riga indeksam – par 0,92% līdz 458,18 punktu atzīmei. Par 0,07% saruka OMX Tallinn indekss, sasniedzot 840,56 punktus.

Savukārt OMX Vilnius piektdienu noslēdza ar pieaugumu 0,34% apmērā līdz 412,87 punktiem.

Baltijas Oficiālā un Otrā saraksta apgrozījums piektdien sasniedza 602 tūkstošus latu. Aktīvākā tirdzniecība notika ar Lietuvas uzņēmuma Panevežio statybos trestas akcijām, apgrozījumam sasniedzot 116,9 tūkstošus latu. Tiesa gan, uzņēmuma akcijas cena tirdzniecības laikā piedzīvoja ievērojamu kritumu – par 6,72%.

Otra aktīvākā tirdzniecība notika ar Olympic Entertainment Group akcijām, apgrozījumam sasniedzot 102 tūkstošus latu, akcijas cenai sarūkot par 1,03%, savukārt trešais lielākais apgrozījums bija ar Linas Agro Group akcijām, sasniedzot 51,8 tūkstošus latu, akcijas cenai pieaugot par 0,41%.

Otrdienu NASDAQ OMX Baltijas biržas aizvadīja ar indeksu samazinājumu, liecina biržu dati.

Straujāko kritumu piedzīvoja OMX Riga indekss, samazinoties par 1,41% līdz 444,84 punktu atzīmei. Par 1,17% līdz 825,43 punktiem saruka OMX Tallinn, savukārt OMX Vilnius saruka par 0,46% līdz 411,09 punktiem.

Kopējais Baltijas Oficiālā un Otrā saraksta tirdzniecības apgrozījums sasniedza 857 tūkstošus latu. Aktīvākā tirdzniecība, kā jau ierasts, notika ar Igaunijas uzņēmumiem, pirmajā vietā apgrozījuma ziņā ierindojoties Igaunijas azartspēļu organizētājam Olympic Entertainment Group. Uzņēmuma tirdzniecības apgrozījums bija 260 tūkstoši latu, bet akcijas cena saruka par 3,16%.

Otrā aktīvākā tirdzniecība notika ar Igaunijas apakšveļas ražotāja Silvano Fashion Group akcijām, apgrozījumam sasniedzot 144 tūkstošus latu, savukārt trešā vietā ierindojās Tallink Grupp akcijas ar 93 tūkstošu latu apgrozījumu. Tirdzniecības sesijas laikā uzņēmuma akcijas cena saruka par 1,7%.