Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Tā vietā, lai sagatavotu pamatotu programmu kritiskā stāvoklī esošu tiltu sakārtošanai, Satiksmes ministrija (SM) mēģina izlīdzēties ar kosmētiskiem uzlabojumiem, pieprasot naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai gan tas, ka tilti ir kritiskā stāvoklī un paši no sevis nesalabosies, bija zināms jau sen un nav neparedzēts gadījums, norāda biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB).

Patlaban valsts autoceļu tīklā ir 943 tilti, no kuriem 383 ir sliktā, bet 148 – ļoti sliktā stāvoklī. Tiem vajadzīgs kapitālais remonts, un nepieciešamā summa, pēc Latvijas Valsts ceļu aprēķiniem, ir aptuveni 152 miljoni eiro, taču pēdējos gados vidēji tiek atjaunoti tikai 9 tilti. Katrs pats var izrēķināt, cik ilgs laiks nepieciešams, lai ar pašreizējo finansējumu tiktu atjaunoti visi tilti, turklāt valstī vēl ir 1014 pašvaldību pārziņā esoši tilti, un par to, kādā stāvoklī tie ir un kas tiem vajadzīgs, nav informācijas. Apstāklis, ka neviens tilts vēl nav sabrucis, nenozīmē, ka jau pēc dažiem gadiem satiksmei nenāksies slēgt desmitiem tiltu, jo gada laikā tos salabot neizdosies, norāda biedrības pārstāvji.

Augusta Deglava ielas pārvada remonta pabeigšanai būs nepieciešams sludināt jaunu iepirkumu, taču pagaidām ir grūti prognozēt, kādas būs papildus veicamo darbu izmaksas, pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Viņš apstiprināja, ka Būvniecības valsts kontroles birojs ļāvis atsākt Deglava ielas pārvada remontdarbus, taču aktīvi remontdarbi uz tā joprojām nenotiek.

«Ir izstrādāti grozījumi būvprojektā, ņemot vērā atklātos papildus nepieciešamos darbus. Patlaban veicam cenu aptauju par šiem papilddarbiem un šīs nedēļas laikā ceram pabeigt saņemto piedāvājumu izvērtēšanu,» sacīja Reinbahs, norādot, ka cenu aptaujas uzvarētājam būs nepieciešams stiprināt tilta balstus, lai noņemtu turas, kas patlaban balsta tiltu. Otrs būvnieku uzdevums būs tilta balstus iekonservēt uz ziemas periodu, kas nozīmē, ka šogad, pretēji plānotajam, tilta remonts pabeigts netiks.

Tiltu remontdarbi visā Latvijā turpināsies arī šogad, pieejamais finansējums gan joprojām atpaliek no vēlamā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Veicot aptuvenas aplēses pēc valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) sniegtās informācijas, kopumā šogad, pilnā sparā atsākoties būvdarbu sezonai, Latvijā valsts ceļu tīklā varētu tikt īstenoti apmēram 20 lielāki tiltu vai ceļa pārvadu remontdarbu projekti – tai skaitā gan tiltu remontdarbi par valsts budžeta līdzekļiem, gan arī tiltu atjaunošana ERAF un Kohēzijas fonda programmu ietvaros. Daļa no šiem projektiem turpināsies vēl no iepriekšējā gada. Precīzs šogad aktuālo tiltu remontdarbu skaits, protams, ir atkarīgs no tā, kā un vai šogad noslēgsies vairāki vēl notiekošie un plānotie būvdarbu iepirkumi.

Lielupes tiltam autoceļā A9 Rīga (Skulte)–Liepāja satiksmes slodžu iedarbības rezultātā sabrukusi daļa no deformācijas šuves, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Satiksme pār tiltu tiek organizēta pa vienu joslu un tiek regulēta ar ceļa zīmēm. Deformācijas šuves bojājumus paredzēts novērsts līdz 25. jūlijam.

Tiltu deformācijas šuves ir konstrukcijas daļa, kas ir pakļauta vislielākajām satiksmes un vides slodzes ietekmēm un to kalpošanas laiks ir relatīvi īss. Tilta kalpošanas laikā deformācijas šuves ir kapitāli jāremontē vai pilnībā jānomaina vairākas reizes. Atkarībā no pieejamā finansējuma tiltu nolietojušos konstrukciju remontu veic preventīvi vai ārkārtas nepieciešamības gadījumā, kā tas pašlaik notiek Lielupes tiltam.

Tilta kapitālais remonts ir iekļauts a/c A9 Rīga (Skulte)–Liepāja posma 24,40.-38,18. km segas pastiprināšanas projektā un tiek plānots 2015. gadā. Projektā paredzēts brauktuves remonts, izbūvējot jaunu segumu, hidroizolāciju un deformācijas šuves, kā arī tērauda konstrukciju krāsošana, atsevišķu tērauda elementu nomaiņa un citi darbi.

Nozarei jāgatavojas pārmaiņām un pieprasījuma kritumam pašmāju tirgū, kurš dažos segmentos tiek novērots jau pašlaik, bet nākotnē skars arī infrastruktūras projektu īstenotājus

To intervijā DB stāsta AS LNK Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs. Viņaprāt, beidzoties ES struktūrfondu naudas plūsmai, saruks būvniecības pieprasījums ne tikai Latvijā, bet arī citviet mūsu valsts kompāniju jau apgūtajos tirgos, tādējādi pieaugs celtnieku konkurence, kurā izdzīvos tikai apsviedīgākie un daudzprofilu kompānijas, kas darbojas eksporta tirgos.

Fragments no intervijas:

Kāda ir dzīvojamo māju būvniecības diagnoze, ja Latvijā iedzīvotāju skaits turpina sarukt, termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji apmaiņā pret investīcijām arī pieklusuši?

Nevar noliegt, ka dzīvojamo ēku būvniecībā ir iestājies savdabīgs panīkums. Tas nenozīmē to, ka nebūvē nevienu jaunu māju, bet gan to, ka šis segments ir būtiski sarucis. Sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos pašlaik neredzu, ka situācija varētu radikāli mainīties. Nevar noliegt, ka dzīvojamo māju segmentā pieprasījumu iepriekšējos gados radīja trešo valstu iedzīvotāji, kuri, investējot Latvijā reģistrētajos uzņēmumos vai iegādājoties nekustamo īpašumu par noteiktu summu, vai arī ieguldot banku subordinētajā kapitālā, saņēma termiņuzturēšanās atļauju. Rezultātā – dzīvojamo ēku būvniecību silda tikai vietējais pieprasījums, kas ir salīdzinoši neliels, un pašlaik neredzu nekādus priekšnosacījumus pieprasījuma pieaugumam. Salīdzinājumā – padomju laikos Rīgā ik gadu ekspluatācijā tika nodoti aptuveni 10 tūkst. dzīvokļu, bet pašlaik tas šķiet fantastisks daudzums.

Brasas tilts, kura remontdarbi patlaban ir apturēti, līdz ziemai, visticamāk, tiks iekonservēts, bet blakus tam - atvērta dzelzceļa pārbrauktuve, kuru varēs šķērsot abos virzienos, šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Viņš atzina, ka tiltu būtu vajadzējis sākt remontēt daudz agrāk. Patlaban situācija ar tiltu esot ievērojami sliktāka, nekā tas bija domāts, līdz ar to būs nepieciešams pamatīgāks remonts, bet pirms tā - projekta pārstrādāšana.

Reinbahs atzina, ka Rīgas domes Satiksmes departamentam priekšā ir izšķiršanās - remontēt veco tiltu vai arī nojaukt to un vietā būvēt pavisam jaunu pārvadu.

Brasas pārvada būvdarbi apstājās maija sākumā, jo remontdarbu laikā tika atklāti apbedījumi, kuru dēļ darbi objektā tika apturēti.

Vienlaikus atbildīgie ierēdņi konstatējuši, ka pārvada atjaunošanas projekts izstrādāts tā, ka pēc remontdarbu veikšanas tilta nestspēja nebūtu pietiekama, lai pār to pārvietotos zemās grīdas tramvaji.

Rīgā «burtiski nākamnedēļ» sāksies Brīvības ielas remonts starp Bruņinieku ielu un VEF tiltu, līdz ar to iedzīvotājiem jārēķinās ar krietni lēnāku satiksmi, šorīt Latvijas Radio pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Kā citus lielākos šovasar plānotos remontdarbus Jakrins nosauca darbus Merķeļa ielā, Kalpaka bulvārī un Salu tilta rekonstrukcijas otro kārtu.

Jakrins uzsvēra, ka remontdarbi tiks organizēti tā, lai maksimāli nodrošinātu kustību sabiedriskajam transportam, bet arī privātā transporta lietotājiem ielas būšot izbraucamas.

Ierēdnis cer, ka darbi tiks paveikti kvalitatīvi un noteiktajos termiņos, turklāt būvnieki arī spēs nodrošināt jēdzīgu darbu organizāciju. Konkursi par darbu veikšanu ir noslēgušies, «cipari ir fiksēti» un sadārdzinājumiem nevajadzētu būt, piebilda Jakrins.

Tikmēr opozīcijā esošās Vienotības Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis ir vērsies pie Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Vadima Baraņņika ar prasību nekavējoties sasaukt ārkārtas sēdi par apjomīgajiem ielu remontdarbiem Rīgā.

No rītdienas, plkst.5, tiks atjaunota tramvaju kustība pār Brasas tiltu, tomēr būvdarbi uz tilta vēl netiks atsākti, pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Viņš norādīja, ka no Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) saņemts atzinums, kas atļauj atjaunot tramvaju kustību pār tiltu. Pār pārvadu varēs kursēt visu modeļu tramvaji, tostarp, arī zemās grīdas tramvaji.

Tāpat pa uz pārvada esošajām tramvaja sliedēm varēs braukt autobusi un vieglais transports līdz 3,5 tonnām. Aizliegta būs gājēju kustība.

Lēmumu atjaunot tramvaju satiksmi pašvaldība un BVKB pieņēmuši, balstoties uz būvdarbu projektētāju un neatkarīgu ekspertu veiktajām analīzēm un pārbaudēm par tilta tehnisko stāvokli.

«Rīgas satiksme» informē, ka līdz ar tramvaju kustības atjaunošanu atsāks kursēt arī retro tramvajs, kas pasažierus pārvadā brīvdienās un svētku dienās.

Brasas pārvada tilta vietā apsver iespēju būvēt jaunu tiltu, šodien žurnālistiem norādīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs (GKR).

Viņš gan pauda, ka vēl jāpieņem lēmums par to, vai būvēt pilnīgi jaunu tiltu vai arī uzlabot esošo projektu. Ja tiks pieņemts lēmums par jauna tilta izveidi, tas varētu būt gatavs 2023.gadā, piebilda Burovs.

Viņš skaidroja - ja tiks pieņemts lēmums par jauna tiltu būvniecību, būs nepieciešams lauzt šobrīd esošo projektu. Tomēr viņš norādīja, ka «tilts tiks iekonservēts», līdz ar to drošības riski nemainīsies.

Burovs piebilda, ka jauna tilta būvniecības gadījumā traucēta varētu būt tikai tramvaja satiksme.

Jau vēstīts, ka aprīļa beigās tika sākta Brasas tilta pārbūve, taču remontdarbu laikā tika atklāti apbedījumi, kuru dēļ darbi objektā tika apturēti.

Ekspluatācijā nodots renovētais tiltu pār Daugavu Jēkabpilī, informē renovācijas darbu veicēji – pilnsabiedrība LNK Industries Group.

Tilta, kas pēdējo reizi tika remontēts 1995. gadā, renovācija tika veikta posmā no Kurzemes ielas līdz Vienības ielai. Pilnsabiedrības LNK Industries Group pārziņā bija brauktuves un ietves seguma maiņa, tilta balstu remonts, laiduma konstrukcijas remonts, margu, barjeru un apgaismes stabu demontāža un jaunu uzstādīšana, notekcauruļu maiņa un tilta daļu krāsošanas darbi.

AS LNK Industries valdes loceklis Jevgenijs Locovs uzsver, ka «remontdarbu rezultātā tika apturēta tilta tehniskā stāvokļa pasliktināšanās, novērsti ekspluatācijas laikā radušies defekti un bojājumi, kā arī nodrošināta būves ilgmūžība vēl vismaz 30-40 gadus.»

Nobeigumam tuvojas tilta pār Mazo Juglu pārbūve 47,7. km uz autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) Suntažos - tilts ir uzbūvēts pilnībā no jauna jaunā vietā un 900 m garā posmā ir iztaisnota arī autoceļa trase, liecina Latvijas Valsts ceļu (LVC) sagatavotā informācija.

Atjaunots arī vecais tilts un turpmāk tas būs paredzēts tikai gājējiem.

Fotogrāfijas ar tilta tapšanas gaitu skatāmas raksta galerijā!

LVC atgādina, ka vecais tilts iepriekš bija sliktā tehniskajā stāvoklī un ar ierobežotiem gabarītiem, tas būvēts 1959. gadā. No jauna uzbūvētais ir vienlaiduma saspriegtā dzelzsbetona tilts. Būvdarbus 897 tūkstošu eiro apmērā, kas tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, veica SIA Viadukts.

Tikmēr Kurzemē vairākiem tiltiem tiek veikti atjaunošanas remontdarbi. Konstruktīvie elementi jau atjaunoti tiltam pār Bārtu 1,4. km uz autoceļa Nīca–Otaņķi–Grobiņa (V1222) un tiltam pār Elkšķeni 9,7. km uz autoceļa Pope–Elkšķene–Tārgale (V1329). Remonts sāksies diviem tiltiem pār Užavu – 9,6. km uz autoceļa Ventspils (Leči)–Grobiņa (P111) un 30,3. km uz autoceļa Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne (P119). Darbi Kurzemes pusē noslēgsies ar Paksītes caurtekas atjaunošanu 119,3. km uz autoceļa Rīga(Skulte)–Liepāja (A9).

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

Uz Daugavpils šosejas (A6) sāk atjaunot tiltu pār Pērsi (98,1. km). Remontdarbu laikā tiks slēgta satiksme pa vienu no joslām un tā tiks regulēta ar luksoforiem, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbu gaitā tiks veikts tilta balstu un konusu remonts, hidroizolācijas un deformācijas šuvju atjaunošana. Tāpat tiks uzstādītas jaunas drošības barjeras un ieklāts jauns segums.

Darbus veic SIA Tilts un to līgumcena ir 339 tūkstoši eiro (ar PVN). Remonts turpināsies līdz nākamai vasarai, jo balstu un konusu remontam nepieciešams zemāks ūdens līmenis Pļaviņu HES ūdenskrātuvē.

Salu tiltu par 8,74 miljoniem eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), rekonstruēs pilnsabiedrība LNK industries, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija par Rīgas domes Satiksmes departamenta izsludinātā Iepirkuma konkursa rezultātiem.

Jau ziņots, ka iepirkumā pieteikumus bija iesnieguši pieci pretendenti - LNK Industries Group, AS Kauno tiltai, SIA Tilts, personu apvienība Salu tilts un SIA Binders.

Iepirkuma dalībnieki konkursa rezultātus var apstrīdēt līdz jūnija sākumam. Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere pauda cerību, ka sūdzību nebūs un būvdarbus būs iespējams sākt bez aizķeršanās plānotajā laikā.

Salu tilta rekonstrukcijas tehniskais projekts paredz brauktuves demontāžas darbus, jaunu dienesta ietvju izbūvi, deformācijas šuvju ierīkošanu, jaunas brauktuves hidroizolācijas un seguma izveidošanu, brauktuves sadalošā posma izbūvi, apakšējo gājēju ietvju remontēšanu, tilta apgaismojuma rekonstrukciju, tilta balstu remontu, laiduma konstrukciju betona virsmu remontu un laiduma konstrukcijas augšējās plātnes pastiprināšanu tilta galos, kā arī ekspluatācijas aprīkojuma rekonstrukciju.

Lai arī šā gada ceļu būvniecības sezona tuvojas noslēgumam, pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem uz valsts reģionālā autoceļa Ķekava – Skaistkalne (P89) posmā no Bārbeles līdz Skaistkalnei (47.- 55,8. km) turpinās pamatīgi remontdarbi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ziemā būvnieki ņems tur tehnoloģisko pārtraukumu, bet 2017. gada pavasarī ceļa būvdarbi atsāksies. Līdz nākamā gada rudenim gandrīz deviņus kilometrus garais ceļa posms, kas līdz šim bija viens no sliktākajiem ceļiem valstī, būs izbūvēts pilnībā no jauna.

Lai būvnieki varētu veikt paredzētos remontdarbus, satiksme pašlaik ierobežota pa posmiem, kas nav garāki par 500 metriem vienā joslā, jo ceļu slēgt nav iespējams. Izņēmums ir Skaistkalnes centrs, kur lietus un ūdens kanalizācijas darbu dēļ bija nepieciešamība uz laiku slēgt ceļa posmu, izveidojot apvedceļu. Pašlaik satiksme caur Skaistkalni ir atjaunota.

Līdz šīs būvniecības sezonas beigām tiks demontēts vecais ceļa segums, daļēji izbūvēta jauna salizturīga ceļu klātne, ieklāts minerālmateriālu maisījums divās kārtās un daļēji uzklāta jauna asfaltbetona seguma apakškārta. Būs arī pabeigti grāvju rakšanas un tīrīšanas darbi.

Ceļu un tiltu būvnieks A.C.B. Uzņēmumu grupa pagājušajā gadā turpinājis izaugsmi – grupas uzņēmumu apgrozījums pieaudzis par 25% līdz 110,5 miljoniem eiro.

Peļņa pieaugusi par 43% - no 3,7 miljoniem eiro 2012. gadā līdz 5,3 miljoniem eiro 2013. gadā, informē uzņēmums.

Gada laikā par 7 % pieaudzis arī A.C.B. Uzņēmumu grupas darbinieku skaits – 2013. gadā grupas uzņēmumos tika nodarbināti 770 cilvēki.

«A.C.B. Uzņēmumu grupas izaugsmi ir nodrošinājusi iekšējo procesu pilnveidošana – 2011. un 2012. gadā veiktā uzņēmumu grupas restrukturizācija un centralizācija būtiskos biznesa procesos, savstarpējās sadarbības veicināšana, resursu optimizēšana un informācijas sistēmu uzlabošana, kā arī ir palielinātas investīcijas tehnoloģijās. Tas ļāvis palielināt darba efektivitāti un kvalitāti, samazinot izmaksas,» skaidro finanšu direktors Armands Sviķis.

Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Janvārī Rīgā salabotas avārijas bedres vairāk nekā 2740 kvadrātmetru platībā, ieguldot 56 tūkstošus eiro. Kopumā šogad ielu un tiltu uzturēšanai piešķirtais finansējums ir 15 miljoni eiro, kur lielākā daļa finansējuma paredzēti uzturēšanas darbiem ziemā, tai skaitā avārijas bedru labošanai, ziņo Rīgas domes Satiksmes departaments.

Visvairāk bedres labotas Zemgales un Vidzemes priekšpilsētās, tur remontdarbi veikti 1439 kvadrātmetru platībā. Vismazāk - uz tiltiem - 91 kvadrātmetrs.

Pašvaldība informē, ka ielu un tiltu bedru remonts tiek veikts visu gadu, taču ziemā labo tikai avārijas bedres. Ievērojama bedru veidošanās notiek tieši pie straujas gaisa temperatūras maiņas, kad strauji paaugstinās vai arī būtiski svārstās brauktuves temperatūra. Līdz ar to bedres asfaltbetona segumā veidojas ļoti strauji.

Lai veiktu kvalitatīvu bedru remontu, nepieciešama gaisa temperatūra, kas nav zemāka par + 5 grādiem, līdz ar to ziemas periodā nekavējoties tiek remontētas tās bedres, kas apdraud satiksmes drošību, prioritāri maģistrālajās ielās un uz tiltiem.

Veicot Liepājas Oskara Kalpaka tilta tehnisko apsekošanu, konstatēts, ka nolietojies un savas funkcijas pilnvērtīgi neveic tilta labās puses gultnis, kas bojā pārējo tilta izgriešanas mehānismu un rada zināmus riskus, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Liepājas SEZ pārvalde, sadarbībā ar pašvaldību un būvniekiem plāno tilta remontdarbus, kurus veiks SIA «Starts-Rīga Pluss» par kopējo summu 92 583 eiro. O. Kalpaka tilta gultņa nomaiņu un izgriešanas mehānisma renovāciju plānots veikt 8 nedēļu laikā un tiltu slēgt šā gada 25. jūnijā. Šobrīd tiek meklēti labākie risinājumi, kā organizēt sabiedriskā transporta plūsmu, lai iedzīvotāji varētu viegli un ātri nokļūt Karostā un no Karostas uz pilsētu.

Pēc LSEZ pārvaldes rīcībā esošās informācijas, tilta labā daļa ir remontēta pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, bet nav zināms, kas tieši tika darīts, jo padomju militāristi nav atstājuši ne informāciju, ne dokumentus.

Konkrētā situācija ar Deglava tiltu demonstrē, kur varam nonākt, ja ilgstoši nerūpējamies par nozīmīgu satiksmes mezglu drošību, portālam DB sacīja LAMB prezidents Juris Zvirbulis.

«Deglava tilta slēgšanas ietekme uz satiksmes plūsmu un lielie sastrēgumi ir labs uzskates līdzeklis, kas notiek Rīgā, ja nav izstrādāta alternatīva mobilitāte, kurā bez automašīnām ir iekļauts plašs veloceliņu tīkls, pārdomāti sabiedriskā transporta maršruti, vilciena mērķtiecīga iekļaušana pilsētas kopējā transporta sistēmā, drošas velo stāvvietas pie vilcienu stacijām vai sabiedriskā transporta galapunktos un citi mobilitātes un infrastruktūras veidi, kas rosinātu satiksmes dalībniekus mainīt savas pārvietošanās metodes un paradumus,» norāda J. Zvirbulis.

«Šobrīd jau aizmirstas ir progresīvās idejas un dārgie pētījumi par stāvparku tīkla izveidi. Arī šī ir iespēja mazināt sastrēgumus pilsētā, jo autovadītāji atstātu mašīnās stāvparkos, lai tālāk brauktu ar sabiedrisko transportu,» viņš piebilst.

2016. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājies par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Šī gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 0,3 % gan pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem, gan pēc neizlīdzinātiem datiem. Pēc detalizētu visu nozaru 3. ceturkšņa datu saņemšanas un analīzes IKP pieauguma apjoms ir mazāks nekā novērtēts pirms mēneša.

3. ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,4 miljardi eiro, bet salīdzināmajās 2010. gada cenās – 5,6 miljardi eiro.

Pēc Lietuvas otrreizējā un Igaunijas ātrā novērtējuma datiem par 3. ceturksni IKP Lietuvā pieaudzis par 1,7 %, bet Igaunijā – par 1,1 %.

2016. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, apstrādes rūpniecības nozare pieaugusi par 4%. Pieaugumu uzrādīja visas lielākās apstrādes rūpniecības nozares (koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 4 %, pārtikas produktu ražošana – par 1 %, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 6 %). Ievērojams kāpums bija vērojams arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 22 %, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 13 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 10 %. Atsevišķās nozarēs bija vērojams ražošanas apjomu samazinājums: apģērbu ražošanā – par 5 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 8 %, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 11 %.

Vai tā ir sagadīšanās, ka īsu brīdi pirms oficiālā Moneyval ziņojuma par Latvijas situāciju ar nelegālās naudas apkarošanu, informatīvajā telpā vairākas dienas pēc kārtas parādās ziņas par kratīšanu dažādās bankās?

Sekojot līdzi Latvijas finanšu nozares kapitālajam remontam, ir skaidrs, ka pēdējā gadā bankas ievēroja diētu. Banku piesardzība ir tik augsta, ka nekādi jauni nelegāli darījumi vairākās bankās vienlaikus nevarēja notikt. Ja tādi notika, tad tikai ar lielu valdošās politikas elites atbalstu. Tātad tiesībsargājošās institūcijas meklē pierādījumus par senākiem pagātnes darījumiem. Te atkal vietā jautājums – kāpēc četras, piecas Latvijas bankas vienlaikus tieši šajā laikā tiek pakļautas kārtējam sitienam? Tieši tā tas ir uztverams, jo tiesībsargājošo institūciju ierašanās bankā grauj iestādes reputāciju.

Tuvojamies brīdim, kad patiešām nebūs vajadzīgi pierādījumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, kad pietiks ar aizdomām. Turklāt aizdomās turamajam būs jāpierāda sava nevainība, nevis tiesībsargājošām iestādēm jāliek galdā pierādījumi par noziegumu.

Lai īstenotu pēdējo 20 gadu laikā vērienīgāko skrejceļa rekonstrukciju, no 14. jūlija līdz 17. augustam, uz 35 dienām pilnībā tiek slēgta Viļņas Starptautiskā lidosta, informē rekonstrukcijas veicēja - būvniecības uzņēmuma A.C.B. pārstāvji.

Būtiskākās no pārmaiņām Viļņas lidostā būs rekonstruētais skrejceļš 150 tūkst. m2 platībā, no jauna izbūvējot četras asfaltbetona kārtas, tā infrastruktūras pilnveide, lidjoslas seguma pastiprināšana un jaunākas klases gaismu sistēmas uzstādīšana. Līdz ar šo rekonstrukciju Viļņas lidosta būtiski uzlabos lidojumu drošību īpaši nelabvēlīgos laikapstākļos un savu konkurētspēju reģionā.

Kompānijā skaidro, ka skrejceļa rekonstrukcijas laikā tiks atjaunots ne tikai skrejceļa segums, bet arī pilnībā pārbūvēta tā infrastruktūra – izbūvēta elektroapgādes un sakaru kabeļu kanalizācija, izveidotas jaunas lidlauka gaismu un drenāžas sistēmas, kā arī izbūvēti jauni lietus ūdens savākšanas kolektori, ūdens novadīšanai no skrejceļa. Vienā virzienā tiks uzlabota CAT II gaismu sistēma, kas ļaus būtiski palielināt drošību, lidmašīnām nolaižoties nelabvēlīgos laika apstākļos. Skrejceļa abos galos tiks pārbūvētas tuvošanās gaismas. Turklāt, skrejceļa apgaismojuma sistēmai tiks izmantoti mūsdienīgākie LED gaismekļi, kas nodrošina labāku apgaismojumu, kā arī uzlabos Viļņas lidostas energoefektivitāti. Pārējie Viļņas lidostas rekonstrukcijas darbi noritēs no 18. augusta pusnakts līdz rudenim, un tie neietekmēs Viļņas lidostas darbību.

Valsts autoceļu tīklā atsākusies būvdarbu sezona - uz galvenajiem autoceļiem būvdarbi notiek trijos posmos, savukārt tiltu būvdarbi notiek uz viena reģionālā un četriem valsts vietējiem autoceļiem, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Valsts ceļu tīklā šogad būvdarbus plānots veikt 640 kilometros ceļu, visvairāk darbu notiks uz reģionālajiem autoceļiem, savukārt no tehnoloģijas viedokļa visplašāk tiks piemērota seguma atjaunošana. Plānots, ka šogad darbi noritēs uz 111 kilometriem valsts galveno autoceļu, 379 kilometriem valsts reģionālo un 149 kilometriem vietējo autoceļu.

LVC norāda, ka pareiza un ilgtspējīga autoceļu uzturēšana nozīmē savlaicīgu seguma atjaunošanu - 6 līdz 12 gadus pēc tās uzklāšanas atkarībā no satiksmes intensitātes un pielietotās tehnoloģijas. Pēc šāda kalpošanas perioda ceļu virskārtā parādās nodiluma un noguruma pazīmes. Plaisas virskārtā ir mazas un tās var konstatēt tikai speciālisti.