Dzīvojamo ēku attīstītājs "Bonava" iesaistījies "Zinātnē balstītu mērķu" (Science Based Targets) iniciatīvā. Tās dalībnieki - uzņēmumi no visas pasaules - apņemas veikt izmaiņas savā darbībā, lai samazinātu siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešu apjomu, tādējādi palīdzot sasniegt iniciatīvas mērķi - ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Pievienojoties šai iniciatīvai, "Bonava" ir apņēmusies par 50% samazināt kompānijas tiešo un netiešo ietekmi uz vidi.

"Klimata izmaiņas un to radītās sekas ir aktuālas arī Latvijai - ikviens iedzīvotājs, visticamāk, ir novērojis, ka klimata pārmaiņas norit jau daudzus gadus, un, kā atzīst zinātnieki, šis process paātrinās. Tāpēc ir būtiski mainīt paradumus tagad un to darīt visiem - gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem," komentē "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

"Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, ir vienlīdz aktuāla pielāgošanās klimata pārmaiņām, emisiju samazināšana un jaunu ekonomikas modeļu attīstība. Ja vēlamies sasniegt starptautiskos klimata mērķus un drošu dzīves telpu, mums steidzami jāmaina līdzšinējie biznesa modeļi, paradumi un izvēles sabiedrībā kopumā. Biznesa sektoram ir nozīmīga loma klimatneitrālai attīstībai," norāda Jānis Rozītis, "Pasaules Dabas Fonda" direktors.

Neskatoties uz decembra salu, sērijveida dzīvokļu tirgus kļūst siltāks, apgalvo nekustamā īpašuma kompānija Arco Real Estate.

Šā gada pirmajos mēnešos sērijveida dzīvokļiem var būt gan pozitīvas, gan negatīvas cenu svārstības, prognozē kompānija.

Neraugoties uz to, ka kopš 2009.gada rudens cenām ir tendence nedaudz pieaugt, tomēr kopumā gads iezīmējas ar būtisku cenu kritumu, salīdzinājumā ar 2008. gadu. 2008.gadā vidējā sērijveida dzīvokļu cena Rīgā kopumā samazinājās par vidēji 33.5 %. Savukārt 2009.gada laikā cenas «nokrita» vēl par 44.2 %.

Db.lv jau ziņoja, ka arī Ober Haus Real Estate veiktie aprēķini liecina, ka 2009. gada decembrī vidējās sērijveida cenas Rīgā ir nedaudz palielinājušās. Šī kompānija norādīja pieaugumu 2 % apmērā, bet vidējo cenu — 494 eiro/m2.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Ķīna un ASV trešdien vienojušās pastiprināt sadarbību klimata jomā nākamajā desmitgadē, ar šo pārsteidzošo paziņojumu nākot klajā COP26 klimata samitā Glāzgovā.

Divas pasaules lielākās oglekļa emitētājas kopīgā deklarācijā apņēmušās rīkoties, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar līmeni pirms rūpnieciskās rezolūcijas.

2015.gadā ANO klimata konferencē Parīzē tika aicināts ierobežot globālo sasilšanu krietni zem diviem grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar līmeni pirms rūpnieciskās rezolūcijas, un, ja iespējams, līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Ķīna un ASV paziņojušas, ka vienojušās par soļiem vairākos jautājumos, tostarp metāna emisijām, pāreju uz tīru enerģiju un dekarbonizāciju.

Taču Ķīna šonedēļ atteicās parakstīt vienošanos par metāna emisijas ierobežošanu, ko COP26 parakstīja gandrīz 100 valstis. Tā vietā Ķīna solīja izstrādāt savu atsevišķu plānu metāna emisijas problēmas risināšanai.

Aptuveni 600 brīvprātīgie 18.augustā izģērbušies Šveices Alpos, lai protestētu pret globālo sasilšanu, liecina organizācijas, kas cīnās par vides aizsardzību, Greenpeace mājaslapā publicētā informācija.

Kailie brīvprātīgie pozējuši ASV fotogrāfam Spenseram Tunikam (Spencer Tunick), kurš organizēja fotosesiju Greenpeace kampaņas ietvaros pret globālo sasilšanu.

Ja globālā sasilšana turpināsies līdzšinējos tempos, līdz 2080.gadam Šveicē būs izzudusi lielākā daļa ledāju, norāda vides aktīvisti.

Rakstu angļu valodā lasiet Greenpeace mājaslapā internetā.

Pasaules Dabas Fonds, Latvijas Televīzija un radījums Vides Fakti aicina šo sestdien, 29.martā no plkst. 20.00–21.00 piedalīties akcijā Zemes stunda, izslēdzot apgaismojumu un elektriskās ierīces uz vienu stundu. Simboliskās akcijas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām, pierādot, ka katra indivīda rīcība ir nozīmīga globālās sasilšanas apturēšanā.

"Tieši elektrības un siltuma ražošana, kā arī pārmērīga resursu patērēšana rada kaitīgos CO2 izmešus. Samazinot enerģijas patēriņu, mēs varam cīnīties ar globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām, kas šobrīd kļuvušas par visnozīmīgāko draudu pasaulei. Akcija, protams, ir simboliska, bet tā parāda, ka mums nav vienaldzīgs planētas liktenis," skaidro organizatori.

Pasaules Dabas Fonda direktors Uģis Rotbergs uzsver, ka ''nelielas lietas, ko varam izdarīt no dienas dienā, dod būtisku ieguldījumu visas pasaules mērogā. Šāda akcija ir simbolisks apliecinājums, tam, ka esam gatavi rīkoties''.

Šogad tādas pasaules pilsētas kā Sidneja, Kopenhāgena, Toronto, Otava, Vankūvera un Monreāla, Dublina, Bangkoka, Telaviva, Čikāga, Atlanta un Sanfrancisko, gandrīz 17 tūkstoši dažādu uzņēmumu un neskaitāmas mājsaimniecības visā pasaulē piedalīsies akcijā, uz vienu stundu izslēdzot apgaismojumu. Pagājušajā gadā akcija veiksmīgi aizsākās Sidnejā, Austrālijā, kur vairāk nekā 2 miljoni cilvēku pierādīja, ka ir iespējams kopīgi cīnīties ar globālo sasilšanu, informē organizatori.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Manuprāt, Latvijai ir gaidāmi grūti tikai astoņpadsmit mēneši, ja vien valdība neizdarīs kaut ko ārkārtīgi stulbu vai nebūs vēl lielāka finanšu šoka no ārpuses. To intervijā Db prognozēja ietekmīgā izdevuma The Economist Centrālās un Austrumeiropas tirgu ilggadējs apskatnieks Edvards Lūkass, vērtējot situāciju Latvijas ekonomikā uz pasaules finanšu krīzes un briestošās recesijas fona.

Pēdējā gada laikā nepārtraukti esam saskārušies ar vārdiem finanšu krīze, pēdējos mēnešos arvien biežāk tos papildina recesija. Vai var uzskatīt, ka recesija pasaules ekonomikā ir sākusies?

Jā, lielākoties varam. Recesijas tehniskā definīcija ir divu ceturkšņu pēc kārtas ekonomikas negatīva izaugsme. Kas attiecas uz sabiedrību, tas nozīmē, ka zūd darbavietas, ka sāk kristies dzīves līmenis, un lielākās sekas ir, ka valstis slēdz savus tirgus, tiek kavēti maksājumi, cilvēku mājokļu vērtība kļūst negatīva, proti, viņu mājokļi būs mazāk vērti nekā hipotekārais kredīts, par kuru tie iegādāti. Manuprāt, mēs ejam šajā virzienā.

Ilgu laiku Latvija tika uzskatīta par valsti, kam ir bēdīgākā ekonomiskā situācija Eiropas Savienībā (ES), kas nespēj tikt galā ar savām problēmām un kam tik vien atliek, kā pildīt SVF un Eiropas Komisijas norādījumus.

Nenoliedzami Latvijas situācija nav spoža, un arī mūsu nākotnes perspektīvas tautsaimniecības attīstības jomā ir visnotaļ neskaidras. Taču jāatgādina, ka Latvija nebūt nav vienīgā ES valsts, kas netiek galā ar savu ekonomiku — nupat atklājies, ka visnotaļ attīstītās Grieķijas budžeta deficīts ir teju četras reizes lielāks, nekā līdz šim ir ticis stāstīts starptautiskajiem sabiedrotajiem, un bez palīdzības no citām valstīm tai neiztikt. Turklāt nav izslēgts, ka līdzīgas problēmas varētu būt arī citām ES valstīm.

Šeit nav runa par ļaunu prieku — redz, slikti klājas ne tikai mums… Jau kārtējo reizi Eiropas politikā ir vērojama visai klaja dubultās morāles politikas īstenošana. Proti, laikā, kad tika paplašināta ES, no jaunajām dalībvalstīm tika prasīta tādu normu ieviešana, kādas vecajās nepastāvēja. Vēl pirms dažiem gadiem Latvija un vairākas citas valstis nevarēja pievienoties eiro zonai pārāk augsto inflācijas rādītāju dēļ, lai gan slavenajiem Māstrihtas kritērijiem neatbilda, piemēram, pat tāda Eiropas lielvalsts kā Vācija. Savukārt tagad Eiropa nevēlas, lai Grieķija, valsts, kas, vienkārši sakot, ir blēdījusies attiecībā uz saviem finanšu rādītājiem, prasītu palīdzību SVF, jo tas varot kaitēt pārējo eiro zonas valstu prestižam. Jāatgādina, ka laikā, kad pēc palīdzības SVF vērsās Latvija, Ungārija un Rumānija, par ES prestižu neviens īpaši neuztraucās.

Personālvadības programmatūras izstrādātājs CakeHR iet jaunuzņēmumiem netipisku ceļu un izmanto tiešo pārdošanu; tikko kompānija izveidojusi pārstāvniecību Igaunijā

CakeHR ir daudz klientu no ārzemēm – viņi atrod šo risinājumu internetā, izveido savu kontu, pievieno maksājumu karti un lieto. Lai paātrinātu klientu skaita pieaugumu, uzņēmums izmēģināja interneta reklāmas, bet, lai arī pasaulē šis paņēmiens strādā, Latvijā ir grūti pastāstīt par tā produktu, izmantojot reklāmas baneri internetā. Tāpēc komanda nolēma izmēģināt tiešo pārdošanu Latvijā, kas uzrādīja labus rezultātus. Nesen uzņēmums atvēra biroju arī Igaunijā, mēģinot atkārtot Latvijas piemēru. «Kad svešā valstī, kuras valodā paši nerunājām, būsim pierādījuši, ka varam pārdot personālvadības programmatūru, virzīsimies uz citām valstīm,» saka Kaspars Upmanis, CakeHR (HR Bakery Ltd.) līdzīpašnieks. Pašlaik šā uzņēmuma piedāvātajam risinājumam ir vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši lietotāju 90 valstīs. 40% klientu ir no Amerikas. CakeHR mērķis ir Austrumeiropa un Centrāleiropa, kur uzņēmumi ir ieinteresēti jaunos personālvadības tehnoloģiju risinājumos. «Mēs esam diezgan piezemēti savās ambīcijās, jo mums nav nekāda ārējā finansējuma. Visu attīstām par saviem līdzekļiem, tāpēc to darām piesardzīgi,» neslēpj Kaspars. Vaicāts, vai ir bijusi doma iestāties kādā jaunuzņēmumu akseleratorā vai piesaistīt investīcijas, Kaspars teic, ka CakeHR ir mēģinājis startēt akseleratoros, bet uzņēmums jau ir pārāk «vecs» to standartiem, jo produkts tirgū ir pieejams jau vairākus gadus. «Ar investoriem visu laiku taustāmies,» viņš atklāj.

Aiva Zīle Apē no morāli novecojušām drēbēm šuj jaunus apģērbus ar zīmolu Zīle, tādējādi rūpējoties arī par dabu un planētas labsajūtu

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Man vienmēr ir bijis aktuāli kaut ko pāršūt. Jebkuram apģērba gabalam, ko atnesu no veikala, pirmā doma ir pārstrādāt. Man vienmēr labāk ir paticis šūt kaut ko no kaut kā jau uzšūta, nekā ņemt auduma baķi un šūt no jauna auduma,» viņa saka. Reiz Aivas māsīca atveda viņai kaudzīti ar vecām džinsu biksēm, kas bija morāli novecojušas. Džinsiem ir dažādas skaistas detaļas – kabatiņas, jostas. Tā viņa no šiem apģērba gabaliem uzšuva pirmos mēteļus. Tas sakrita ar laiku, kad tika atvērts dizaina stends labdarības veikalā Otrā elpa. Aivas meita Agnese tur strādāja un aiznesa mammas mēteļus – un visus tos uzreiz nopirka. Tas bija pirms trim četriem gadiem.

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Globālo investoru skats uz biznesa Eiropas karti beidzas ar Polijas robežu, viņus neinteresē Baltija, pat nerunājot par tik mazu valsti kā – Latvija. Diemžēl šāds ir mans secinājums pēc vairāku šai pavasarī notikušo forumu un konferenču apmeklēšanas, kā arī tiekoties ar pasaulē ietemīgāko investīciju kompāniju pārstāvjiem.

Ko varam piedāvāt investoriem?

Globalizācija, tehnoloģijas, demogrāfija – ir šī brīža pasaules galvenie ekonomikas virzītājspēki. Un ja mēs reāli paskatāmies uz situāciju Latvijā, tad nekas no tā nav Latvijas virzītājpamata sarakstā. Tehnoloģijas – pasaules lielie spēlētāji tehnoloģiju jomā uz tik mazu tirgu kā Latvija skatās kā uz «pirmo pakāpienu». Demogrāfija – mūsu valstī ir tikai ar mīnusa zīmi. Globalizācija – ir viena no ekonomikas attīstības tendencēm, kuru neizmantojam. Un jautājums, vai spējam savā valstī zīmolu gigantiem piedāvāt tādus nosacījumus globalizācijas kontekstā, lai viņi būtu ieinteresēti paskatīties uz mūsu pusi? Protams, savu artavu Baltijas valstu investīciju pievilcības apšaubīšanā piemetis arī konflikts Austrumu kaimiņvalstīs. Krievijas un Ukrainas konflikts investoriem liek piesardzīgi raudzīties uz reģionu kopumā, turklāt Latvijas ekonomika jau sāk saskarties ar izrietošo spiedienu, kas rada nestabilitāti valsts ekonomikā arī investoru acīs.

Latvijai līdz 2040.gadam ir iespējami četri attīstības scenāriji, sākot no Latvijas kā spēcīga Baltijas valstu centra līdz vientuļai un izolētai valstij, uzskata nesen izveidotā domnīca "Laser", kurā pamatā apvienojušies Latvijā zināmi uzņēmējdarbības pārstāvji.

Domnīcas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes sociālo zinātņu profesora Dauņa Auera sagatavotajā ziņojumā atzīmēts, ka pēdējā desmitgadē Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā, ir vērojama stratēģiskās prognozēšanas institucionalizācija. Pirms trīsdesmit gadiem skaidra vīzija par valsts nākotni, proti, par Latvijas atgriešanos Eiropā un vietu Rietumu pasaulē, bija arī Latvijas politiķiem un sabiedrībai. Taču šobrīd Latvija citu valstu vidū izceļoties ar to, ka stratēģiska prognozēšana valsts politikas plānošanā vairs netiekot sistemātiski izmantota. Lai to stimulētu, domnīca "Laser" Latvijas politikas īstenotājiem piedāvā četrus attīstības scenārijus, kas veidoti pēc amerikāņu zinātnieka Frānsisa Fukujamas dimensiju modeļa.

Viens no vadošajiem Ziemeļvalstu IT infrastruktūras piegādātājiem un programmatūru pielāgotājiem Atea Latvijā izveidojis globālo biznesa procesu pakalpojumu centru Rīgā, šodien informēja uzņēmuma pārstāvji.

(Papildināts viss teksts)

Tādējādi līdz 2015. gadam plānots pieņemt darbā aptuveni 600 darbinieku, nodrošinot IT pakalpojumus Atea uzņēmumu klientiem Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, kā arī veiks finanšu un administratīvo procesu vadības funkcijas Atea grupas uzņēmumiem.

Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, Atea grupu Latvijā pārstāv divi uzņēmumi ar dažādiem darbības virzieniem - SIA Atea Global Services, kas nodrošina visaptverošus IT infrastruktūras pakalpojumus, programmu izstrādi un licenču administrēšanu, kā arī SIA Atea, kas ir datortehnikas piegādātājs un apkalpotājs Latvijā.

SIA Atea Global Services jau šobrīd nodarbina vairāk nekā 200 darbiniekus un nodrošina IT ārpakalpojumus aptuveni 500 ārvalstu kompānijām. Attīstot globālo biznesa procesu pakalpojumu centru Rīgā, Skanstes ielā 50, plānots nodrošināt informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, kā arī finanšu un administratīvo procesu vadību Atea grupas uzņēmumiem. Vienlaikus līdz ar globālo biznesa procesu pakalpojumu centra izveidi Rīgā paredzēts restrukturizēt Atea grupas uzņēmumu darbību un pilnveidot sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) rīkojies efektīvi cīņā pret globālo lejupslīdi, it īpaši Austrumeiropā, un tas norāda uz padziļinātu diskusiju nepieciešamību SVF krīzes apkarošanas spēju sakarā.

Tā teikts paša fonda veidotā ziņojumā, kurā arī norādīts, ka valstis, kuras saņēmušas fonda aizdevumu, ir spējušas izvairīties no banku krīzes, ziņo Reuters.

Ziņojumā aptvertas 15 SVF aizdevuma programmas (Armēnijā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kostarikā, Salvadorā, Gruzijā, Gvatemalā, Ungārijā, Īslandē, Latvijā, Mongolijā, Pakistānā, Rumānijā, Serbijā un Ukrainā), kuras apstiprinātas kopš 2008. gada septembra. SVF apgalvo, ka šajā laika posmā izsniegusi ārkārtas aizdevumus par kopumā 163 miljardiem ASV dolāru.

Laikam ejot, mainās ikdienas apstākļi, iespējas un paradumi – īpaši straujajā tehnoloģiju laikmetā. Mūsdienās uzticamais ikdienas sabiedrotais ir viedtālrunis, ar kura palīdzību varam gan jebkurā brīdī sazvanīties, gan sazināties dažādās lietotnēs, gan lietot internetu.

Taču vēl tikai pirms 15 gadiem bija podziņu telefonu laiki, kad zvanus un īsziņas strikti ierobežoja kredīta daudzums un ierasta darbība bija "uzpīkstināt", lai sarunu biedrs atzvana, jo kredīts iet uz beigām. Arī elektroapgādes sistēma, gluži kā mobilie sakari, ar katru gadu attīstās, piedāvājot jaunas, arvien neierobežotākas iespējas un veidojot iepriekš nebijušus sistēmas lietotāju paradumus. Šobrīd ikviens var kļūt par elektroenerģijas ražotāju, uzstādot uz mājas jumta saules paneļus, ražot elektroenerģiju pašpatēriņam vai ar to dalīties, veidojot energokopienas.

Vispārzināms kļuvis arī fakts, ka bez atjaunīgās enerģijas ražošanas plašas attīstības ne Eiropai, ne Latvijai neizdosies sasniegt pašu uzstādītos ambiciozos klimatneitralitātes mērķus, jo enerģētikas nozare ir atbildīga par vairāk nekā 80% Eiropas Savienībā (ES) saražoto siltumnīcefekta gāzu emisiju kopapjoma . ES 2018. gada Tīrās enerģijas pakotnē ir definējusi vīziju par nākotnes enerģētiku, kur ne tikai tradicionālie nozares dalībnieki, bet iedzīvotāji un sabiedrība kopumā uzņemas arvien lielāku lomu pārejā uz aktīvu zaļās, atjaunīgās enerģijas izmantošanu, iesaistoties kopējā enerģētikas tirgus darbībā.

Cer uz Eiropas kravu pārvadātājiem; Latvijā gan tik drīz šo degvielu neredzēt, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA RT Services Baltics valdes loceklis Mārcis Krastiņš. Viņa vadītais uzņēmums veic Shell degvielas karšu tirdzniecību Baltijas valstīs, kā arī piedāvā transporta uzņēmumiem citu valstu ceļu lietošanas apmaksas ierīces. Pēc degvielas staciju tīkla pārdošanas 2002. gadā Shell Baltijas valstīs nav pārstāvēts ar savu kapitālu, bet darbību trijos virzienos veic ar licencēšanas un aģentu starpniecību. Ar Shell eļļu un smērvielu tirdzniecību, kā arī degvielas mazumtirdzniecību Latvijā nodarbojas citi uzņēmumi. RT Services Baltics birojos Latvijā un Lietuvā katrā ir trīs darbinieki.

Viens ir publiski paustie viedokļi, otrs – ko saka zinātne, trešais – kā beigu beigās notiek dzīvē, ‒ tā M. Krastiņš atbild uz jautājumu par to, cik tad ilgi vēl neatjaunojamo (fosilo) energoresursu pietiks, jo regulāri tiek spekulēts ar to, ka naftas krājumi iet uz beigām, un arvien vairāk uzsvars tiek likts uz atjaunojamajiem energoresursiem (saule, vējš). Neizskatās, ka tuvākajā nākotnē naftas krājumi varētu beigties. Tai pašā laikā nozares kompānijas, vēloties radīt pēc iespējas mazāku izmešu apjomu, plāno savu darbību ilgtermiņā, ņemot vērā cilvēka darbības ietekmi uz globālo sasilšanu un sabiedrības viedokli attiecībā uz resursiem. Līdz ar to ir redzama liela kustība gāzes virzienā, «jo tā šajā ziņā atbilst visiem jauno enerģiju sapņiem». Proti, gāze ir komerciāli izdevīga un viegli transportējama, tai pašā laikā tā ir videi un sabiedrībai kopumā draudzīgāka nekā, piemēram, ogles. Tomēr arī naftas lomas mazināšanās nākotnē neesot paredzama, jo tā ir kā izejviela ķīmijas rūpniecībai. Droši vien, ka arī turpmāk varēs dzirdēt stāstus, ka tūlīt viss beigsies, taču tehnoloģijas mainās, piemēram, slānekļa gāzes ieguve nu ir milzīga industrija ASV.

Britu laikraksta Financial Times izdevums FDI Intelligence publicējis pētījumu 2015.gada globālās brīvās zonas - uzvarētāji. Ventspils brīvostai piešķirtas trīs speciālbalvas – par darbības globālo mērogu, ražošanas ēku un infrastruktūras attīstību, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

FDI vērtē brīvās ekonomiskās zonas pasaulē jau vairākus gadus. Ja agrāk lietotā metodoloģija nosauca nākotnes brīvās ekonomiskās zonas, atsevišķi nodalot ostu zonas, tad šobrīd FDI vērtē šībrīža daudzsološākās un investoru piesaistē veiksmīgākās brīvās ekonomiskās zonas. FDI aicināja pētījumam pieteikties speciālās ekonomiskās zonas, valsts institūcijas un investīciju piesaistes struktūras visā pasaulē.

FDI eksperti pēc īpaši izstrādātiem kritērijiem vērtēja katru zonu. Atsevišķas speciālās ekonomiskās zonas, kas neieguva visaugstāko punktu skaitu, bet tomēr, pēc ekspertu domām, pelnījušas īpašu vērību, saņēma atzinības īpašās nominācijās. Ventspils brīvosta ieguva trīs īpašās balvas – par darbības globālo mērogu, ražošanas ēku attīstību un infrastruktūras uzlabojumiem.

Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies.

ASV, Eiropas Savienība, Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. Taču globālā ekonomika līdzšinējo tarifu celšanu spēj «sagremot», neradot būtisku ietekmi. Nākotnē tas var mazināt riska apetīti un aktīvu cenas. Tādejādi centrālās bankas var nonākt sarežģītā situācijā - inflācija aktivizējas, bet izaugsmes un aktīvu cenu izredzes pasliktinās.

Tramps paaugstināja tarifus atsaucoties uz «valsts drošības» interesēm, tādējādi iesaistot ASV tirdzniecības karā ar pārējo pasauli, galvenokārt Ķīnu, ES, Kanādu, Meksiku un Japānu. Ietekmētās valstis ir atbildējušas palielinot tarifus ASV precēm, vienlaicīgi mēģinot paplašināt un pastiprināt, starptautiskās tirdzniecības sadarbību. Taču 2018. gada tirdzniecības karš līdz ar to ir raksturojams kā divpusējs, ne vispārējs kā 1930. gados.

BaltCap Infrastruktūras fonds (BInF) iegādājies 70% biomasas koģenerācijas stacijas kapitāldaļu, informē fonda pārstāvji.

Augstas efektivitātes šķeldas koģenerācijas stacija darbojas kopš 2017. gada oktobra un šī projekta realizācijas kapitālie izdevumi ir 17 miljoni eiro. Staciju paredzēts iegādāties no uzņēmuma AS Energoeco. Darījums gaida apstiprinājumu Konkurences padomē un tā detaļas netiek atklātas.

Koģenerācijas spēkstacija ir aprīkota ar 18 megavatu HoSt Bio Energy Installations augstspiediena tvaika katlu un 3,98 megavatu tvaika turbīnu, un tās saražotā elektroenerģija nodrošina siltumu Rīgas rajonu siltumapgādes sistēmai.

«Pēdējo divu gadu laikā mēs rūpīgi sekojām koģenerācijas staciju attīstībai Acones rūpnieciskajā parkā un uzskatām to par tehnoloģiski drošu un labi realizētu projektu, kas lieliski iekļaujas mūsu ieguldījumu portfelī. Pateicoties šai investīcijai, mēs būsim vienu soli tuvāk mūsu mērķim – ieguldīt vismaz 40% no fonda līdzekļiem klimata pārmaiņu mazināšanas projektos. Šāda tipa investīcijas kļūst arvien svarīgākas un steidzamākas, ņemot vērā nesen publicēto Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) īpašo ziņojumu par globālo sasilšanu,» komentē Šarūnas Stepukonis, BaltCap Infrastruktūras fonda vadītājs.