2019. gadā ārvalstu ceļotāji 8,3 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 7,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Ceļotāju izdevumi pieauga par 7,2 % un sasniedza 806,3 milj. eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tādējādi 2019. gadā Latvijā sasniegts augstākais ārvalstu ceļotāju skaits un izdevumu apjoms.

2019. gadā vienas dienas ceļotāju braucienu jeb robežšķērsojumu skaits pieauga par 9,9%, sasniedzot 6,4 miljonus, izdevumi – par 14%, sasniedzot 268,1 miljonu eiro.

Visvairāk pieauga vienas dienas ceļotāju skaits no Ukrainas – par 93,4% (175,7 tūkst.), Krievijas – par 36,2% (626,3 tūkst.) un Baltkrievijas – par 32,4% (246,3 tūkst.). Par 3,7% pieauga arī vidējais izdevumu apjoms vienas dienas braucienā – 41,8 eiro.

Lai arī 48,5% vienas dienas ceļotāju Latvijā uzturējās tranzīta nolūkā, izdevumu struktūrā viņu izdevumi veidoja 17,1%. No kopējiem vienas dienas ceļotāju izdevumiem vislielāko īpatsvaru (52,3%) veidoja ceļotāju izdevumi, kas ieradās iepirkšanās nolūkā.

2015. gadā Latviju apmeklēja 6,8 miljoni ārvalstu ceļotāju, un to skaits salīdzinājumā ar 2014. gadu audzis par 9,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā, neieskaitot transporta izdevumus, bija 742,2 miljoni eiro – par 73,7 miljoniem eiro jeb 11% vairāk nekā 2014. gadā.

Visvairāk Latviju apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas (38,6%), Igaunijas (19,4%), Krievijas (8,3 %) un Zviedrijas (4,9%).

30,3% no ārvalstu ceļotājiem apmeklēja Latviju atpūtas nolūkos, 16,2% viesojās pie draugiem vai radiniekiem, bet 11,7% ieradās darījumu braucienā. Visvairāk ceļotāju (67,5%) ieceļoja Latvijā ar sauszemes transportu, 26,2 % – ar gaisa transportu, 5,1 % – ar jūras transportu un tikai 1,3 %, izmantojot dzelzceļu.

2015. gadā 2 miljoni ārvalstu ceļotāju uzturējās Latvijā ilgāk par vienu dienu, turklāt trešdaļa (33,5%) no tiem apmeklēja Latviju pirmo reizi. Pērn ārvalstu vairākdienu ceļotāji iztērēja 540,8 milj. eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2014. gadā. Šie ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4 diennaktis (2014. gadā – 4,2 diennaktis) un dienā iztērēja vidēji 66,3 eiro (par 0,30 eiro mazāk nekā gadu iepriekš). Visilgāk Latvijā uzturējās vairākdienu ceļotāji no ASV (8,7 naktis), Īrijas (8,6 naktis), Apvienotās Karalistes (6,9 naktis) un Krievijas (6,8 naktis).

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2006.gadā, apmeklējuši ārvalstis, 27% bija devušies apmeklēt draugus un radiniekus, 24% - atpūsties, 14% - kārtot biznesa darījumus, bet 14% kā galveno ceļojuma motīvu nosauca iepirkšanos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ja brauciena galvenais motīvs bija iepirkšanās, tad tika iztērēti vidēji 612Ls dienā.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) robežu šķērsojošopersonu izlases veida apsekojuma rezultāti liecina,ka 2006.gadā Latvijas iedzīvotāji kopumā šķērsojuši valsts robežu 3.1 milj. reižu, kas ir par 7.6% vairāk nekā 2005. gadā. Latvijas iedzīvotāju ceļojuma mērķi jau vairākus gadus ir nemainīgi – joprojām lielākais vairums ceļotāju dodas uz kaimiņvalstīm, visvairāk uz Lietuvu (33%), tad seko Igaunija (17%), Krievija (11%) un Baltkrievija (6%). Uz Eiropas Savienības valstīm pagājušajā gadā devās 77% ceļotāju, bet uz NVS valstīm 18%.

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2006.gadā, apmeklējuši ārvalstis, 27% bija devušies apmeklēt draugus un radiniekus, 24% - atpūsties, 14% - kārtot biznesa darījumus, bet 14% kā galveno ceļojuma motīvu nosauca iepirkšanos. Pēdējo gadu laikā pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas kā galveno ārzemju ceļojuma motīvu nosauc atpūtu. Piemēram, ja 1996.gadā atpūsties uz ārzemēm devās 6% ceļotāju, tad 2006.gadā jau 24%.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā internetā ievietotā informācija, pārvalde ir veikusi kārtējo valsts robežu šķērsojošo personu izlases veida apsekojumu robežkontroles punktos. Aptaujāti tiek gan Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriežas no ārzemēm, gan ārzemju ceļotāji, kuri dodas prom no Latvijas.

LATVIJAS CEĻOTĀJI ĀRZEMĒS

Robežu šķērsojošopersonu izlases veida apsekojuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji 2007. gadā kopumā šķērsojuši valsts robežu 3.4 milj. reižu, kas ir par 8% vairāk nekā 2006. gadā. Eiropas Savienības valstis pagājušajā gadā apmeklēja 80% ceļotāju, tai skaitā Lietuvu - 37% un Igauniju - 15%. Uz NVS valstīm bija devušies 15% Latvijas iedzīvotāju, uz Krieviju - 11%.

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2007.gadā apmeklējuši ārvalstis, 27% bija devušies atpūsties, 26% - apmeklēt draugus un radiniekus, 15% - kārtot biznesa darījumus, bet 14% kā ceļojuma iemeslu minēja iepirkšanos. Pēdējo gadu laikā pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas kā galveno ārzemju ceļojuma motīvu nosauc atpūtu. Piemēram, ja 1996. gadā atpūsties uz ārzemēm devās 6% ceļotāju, tad 2007.gadā - jau 27%.

Pagājušajā gadā nedaudz pieaudzis ārvalstu ceļotāju skaits un viņu izdevumi Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Ārvalstu ceļotāji pērn 5,6 miljonus reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 0,6% vairāk nekā 2011.gadā. Ceļotāju skaita nelielo pieaugumu ietekmēja pasažieru apgrozības samazinājums lidostā Rīga un nelielais ceļotāju skaita pieaugums pārējos transporta veidos.

Pērn ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 383,6 miljonus latu, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2011.gadā. Visvairāk Latvijas apmeklējuma laikā tērējuši vairākdienu ceļotāji no Krievijas, atstājot 63,2 miljonus latu. Tūristi no Zviedrijas Latvijā iztērējuši 40,1 miljonus latu, no Vācijas – 30,3 miljonus latu, no Norvēģijas – 25 miljonus latu, no Lietuvas – 19,6 miljonus latu, bet no Lielbritānijas – 17,5 miljonus latu. Ceļotāji Latvijā uzturējušies vidēji 4 diennaktis.

2017. gadā ārvalstu ceļotāji 7,7 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 13,7 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Pērn ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 milj. eiro – par 46,7 milj. eiro jeb 7,2 % vairāk nekā 2016. gadā.

2017. gadā Latviju apmeklēja 1,9 milj. ārvalstu vairākdienu ceļotāji, kas ir par 8,7 % vairāk nekā 2016. gadā, un, iztērējot par 12,5 % jeb 533.9 milj. eiro vairāk. Kopējais pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 1,0 %, sasniedzot 8,9 milj. nakšu. Savukārt vidējais viesu uzturēšanās ilgums bija 4,5 naktis, kas ir par 0,4 diennaktīm mazāk nekā 2016. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ievērojami palielinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Apvienotās Karalistes (par 95,7 %), kā arī pieauga vairākdienu ceļotāju skaits no Vācijas (31,8 %), Krievijas (9,3 %) un Zviedrijas (7,3 %). Samazinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Igaunijas (par 27,1 %), Lietuvas (19,8 %) un Baltkrievijas (15,3 %).

2014. gadā ārvalstu ceļotāju skaits audzis par 7,3% salīdzinājumā ar 2013. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ārvalstu ceļotāji 6,2 milj. reizes šķērsoja Latvijas robežu, valstī iztērējot 668,5 milj. eiro - par 60,2 milj. eiro jeb 9,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Latviju visvairāk apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas - 35,6%, Igaunijas - 19,0%, Krievijas - 10,0% un Zviedrijas - 6,7%.

2014. gadā ārvalstu vairākdienu ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4,2 diennaktis un iztērēja 516,9 milj. eiro, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2013. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies vairākdienu ceļotāju skaits no Vācijas par 36,4%, no Polijas - par 35,8%, no Lietuvas - par 26,7% no Igaunijas - par 23,7% un Apvienotās Karalistes - par 22,3%. Lai arī ceļotāju skaits no Krievijas turpināja pieaugt, tomēr pieauguma temps ir samazinājies no 22,0% līdz 4,5%, salīdzinot ar 2013. gadu.

44,0% ārvalstu ceļotāju kā apmeklējuma iemeslus minēja atpūtu, 29,5% draugu vai radinieku apmeklējumu un 21,2% - darījumu kārtošanu. No visiem vairākdienu ceļotājiem 34,4% Latviju apmeklēja pirmo reizi.

Katram trešajam ceļotājam no Latvijas uz ārzemēm ir savlaicīgi nenokārtotas parādsaistības, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā ceļotāju paradumu izpēte. Tas apstiprina, ka laikā nenokārtoti parādi ir ne tikai naudas, bet arī attieksmes jautājums, norāda bankas pārstāvji.

Puse Latvijas mājsaimniecību katru gadu atrod laiku un iespēju, lai īstenotu vēlēšanos doties tuvākā vai tālākā ceļojumā, taču, izpētot ceļojumu finansēšanas avotus, atklājas, ka līdzekļi ceļošanai tiek rasti ne tikai no uzkrājumiem un tekošajiem ienākumiem, bet arī uz laicīgi nenokārtotu saistību rēķina, noskaidrojies Swedbank pētījumā.

Bankas Privātpersonu finanšu institūts aptaujāja vairāk nekā 500 respondentu, ka šogad bija devušies vai plānoja doties salīdzinoši dārgākos ceļojumos uz ārzemēm, kuru laikā Latvijas iedzīvotāji iztērē vidēji desmit reizes lielāku summu nekā vietējā ceļojumā, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati. Kā ceļojuma finansējuma avoti visbiežāk tika nosaukti tekošie ienākumi, tostarp alga un atvaļinājuma nauda (48% aptaujāto), kā arī uzkrājumi (40%). 6% ceļojumam vajadzīgo naudu vai daļu no tās aizņemas vai pērk ceļojumu uz nomaksu.

2008. gadā Latviju apmeklējuši 5.5 miljoni ārvalstu viesu, kas ir par 5% vairāk nekā 2007. gadā, leicina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ārvalstu ceļotāji Latvijā iztērējuši 403 milj. Ls, kas ir par 65 milj.Ls vairāk nekā 2007.gadā (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi). Visvairāk naudas Latvijā tērējuši ceļotāji no Lietuvas (75 milj. Ls) un Vācijas (42 milj. Ls). Vidēji dienā ceļotāji tērējuši 51 Ls, savukārt tie valsts apmeklētāji, kuri bija apmetušies pie radiem un draugiem, dienas laikā izdeva vidēji 25 Ls.

Lielākā daļa ārvalstu ceļotāju bijuši kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – iedzīvotāji. No Eiropas Savienības valstīm ieradās 86% ārvalstu ceļotāju un NVS valstīm – 10%.

Pēc apsekojuma datiem 22% ārvalstu ceļotāju Latvijā ieradušies tikai caurbraucot (tranzītā). Brīvdienu pavadīšanu Latvijā kā galveno ceļojuma iemeslu minējuši 31% ārvalstu ceļotāju, draugu un radu apmeklējumu – 13% ārvalstu ceļotāju, kā arī darījumu kārtošanu – 16%, bet 9% ārvalstu ceļotāju kā savu ceļojuma iemeslu minēja iepirkšanos.

Aizgājušā gada tūrisma nozares tendences un pasaules ekspertu prognozes liecina par izmaiņām ceļošanas ieradumos - iezīmējot gan ceļotāju arvien drosmīgāku atgriešanos pasaules izziņā, gan izmaksu turpmāku paaugstināšanos.

ES COVID digitālā sertifikāta stāšanās spēkā tika stabilizējusi ceļošanas noteikumus, iedrošinot arvien vairāk cilvēku pārdomātai ceļošanai. Pasaule ir pielāgojusies jaunajai ceļošanas realitātei, ieviešot tūrisma nozarei obligātus drošības un higiēnas protokolus, kas arī veicina tūristu atgriešanos pasaules izzināšanā. Tāpat svarīgi, ka arī apdrošināšanas kompānijas un bankas ir pielāgojušās šīm izmaiņām un piedāvā īpašas COVID-19 apdrošināšanas polises.

Palielinās pieprasījums pēc tūroperatoru plānotiem ceļojumiem

Pandēmijas laikā vairāk cilvēku savu ceļojumu plānošanu uztic ceļojumu rīkotājiem, nekā plāno paši. Šī tendence turpināsies arī 2022. gadā, jo tūroperatori uzņemas daudz dažādu risku, nodrošina elastīgus nosacījumus ceļojumu plānu maiņai, ir pienākums atdot ceļotājiem naudu, ja ceļojumu pabeigt objektīvu iemeslu dēļ nebūtu iespējams. Tūroperatoriem ir arī obligātā garantijas apdrošināšana, kas ir viens no svarīgākajiem drošības pasākumiem ceļotāju interešu aizsardzībai.

2016. gadā ārvalstu ceļotāji 6,8 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 0,7 % mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pērn ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 645,2 milj. eiro – par 97,0 milj. eiro jeb 13,1 % mazāk nekā 2015. gadā.

2016. gadā Latviju apmeklēja 1,8 milj. ārvalstu vairākdienu ceļotāji, kas ir par 11,4 % mazāk nekā 2015. gadā, iztērējot par 12,3 % mazāk jeb 474,4 milj. eiro. Latviju pirmo reizi pērn apmeklēja 30,1 % ārvalstu ceļotāji. Kopējais pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 7,6 %, sasniedzot 8,8 milj. nakšu. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums bija 4,9 naktis, kas ir par 0,9 diennaktīm vairāk nekā 2015. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Polijas – par 8,6 %, Lietuvas – par 8,5 %, Vācijas – par 6,7 % un Apvienotās Karalistes – par 4,8 %. Samazinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Zviedrijas – par 37,1 %, Beļģijas – par 34,6 %, Čehijas – par 23,4 %, Krievijas – par 20,3 % un Igaunijas – par 7,0 %.

Izvērtējot tūrisma nozares attīstību Latvijā, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka no gada gadā palielinās šīs nozares īpatsvars valsts ekonomikā un ar to saistītajās nozarēs. Tas ļaujot valstī attīstīties apkalpošanas sektoram kopumā un pozitīvi ietekmē nodarbinātības pieaugumu.

2005. gadā Latviju apmeklēja 3774 tūkst. ārzemju ceļotāju (pieaugums par 24,4%, salīdzinot ar 2004.gadu). 2006.gadā - 4645 tūkst. ārzemju ceļotāju, kas ir par 23% vairāk nekā 2005.gadā.

Tūrisma nozares pieaugumu 2006. gadā esot veicinājuši galvenokārt šādi faktori:

- Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā;

- īstenotie Latvijas tūrisma mārketinga pasākumi tūrisma mērķa tirgos;

- zemo izmaksu aviolīniju pakalpojumu piedāvājuma parādīšanās;

- Eiropā pieaugošā īso brīvdienu popularitāte;

- pilsētas un darījumu tūrisma attīstība;

- vidējo un zemo cenu viesnīcu veidošanās.

Pagājušais gads Latvijā bijis ievērojams arī ar diviem lieliem starptautiskiem pasākumiem - Pasaules hokeja čempionātu un NATO valstu vadītāju tikšanos Rīgā. Viesu uzņemšana biji svarīgs uzdevums tūrisma nozarei.

Par pozitivu tendenci tūrisma nozarē liecina tas, ka gada pirmajā ceturksnī ārvalstu viesi uzkavējušies Latvijā ilgāk, kā arī tērējuši vairāk. Gada pirmajā ceturksnī vidējais viesu uzturēšanās ilgums bijis 1.9 diennaktis, pērn 1.2. Arī viņu tēriņi palielinājušies par 37.8 %, sasniedzot 16.2 milj. Ls. Ceļojumu aģentūras Latvia Tours direktore Gundega Zeltiņa uzsver, ka pats svarīgākais tūrisma plūsmu raksturojošais rādītājs ir tieši uzturēšanās ilgums, kas gada sākumā ir palielinājies. «Latvijai ir vissliktākais ģeogrāfiskais stāvoklis Baltijas valstīs, jo lielākā daļa robežšķērsotāju šeit ierodas tranzītā, kas mums neko nedod,» saka G. Zeltiņa. Tūristu vairāk Gada pirmajā ceturksnī 13 % viesu Latvijā ieradušies kā tūristi, pērn pirmajā ceturksnī tūrismu kā ceļojuma motīvu minēja 6 %. 13 % no ieceļotājiem par brauciena iemeslu minējuši tūrismu, 21 % — darījumus, 17 % — draugu un radinieku apmeklējumu, pārējie robežu šķērsojuši tranzītā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Kā ierasts, lielākā daļa ārvalstu ceļotāju ieradušies no kaimiņvalstīm. Ievērojami palielinājušies ārvalstu viesu tēriņi Latvijā. Gada pirmajos četros mēnešos iztērēti 16.2 milj. Ls, pērn 11.7 milj. Kā ierasts, visvairāk naudas šeit atstājuši tūristi no Krievijas — 3.7 milj. Ls. Šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi. Tūrisma uzņēmēju apvienības Inspiration Riga direktors Igors Klapenkovs skaidro, ka viens no tūristu skaita palielināšanās iemesliem varētu būt kruīza kompānija Silja Line, kura kopš gada sākuma divreiz nedēļā uz Rīgu atved ap tūkstoti tūristu. Viņaprāt, Latvija pērn kļuvusi pazīstamāka pasaulē, pateicoties tūrisma nozares pārstāvju līdzdalībai starptautiskos gadatirgos un Eirovīzijai. Viņš izteica nožēlu, ka valsts nav visā pilnībā izmantojusi Eirovīzijas vārda potenciālu, reklamējot Latviju kā konkursa norises vietu. Kopumā gada sākumā ieceļotāju skaits Latvijā palielinājies par 15 %, salīdzinot ar 2002. gada pirmo ceturksni. Pašmāju un ārvalstu robežšķērsotāju skaits bijis līdzīgs: no Latvijas izbraukuši 427 tūkst. ārvalstnieku, Latvijā atgriezušies 460 tūkst. pašmāju ceļotāju. Nebrauc ciemos Savukārt pašmāju ceļotāji gada pirmajā ceturksnī bijuši kūtri, Latvijas robežšķērsotāju skaits palielinājies tikai par 1 %. Par Latvijas ceļotāju kūtrumu liecināja arī pagājušā gada statistika, proti, 2002. gadā pašmāju ceļotāju skaits pat samazinājās par 300 tūkst. Arī ceļojumu tēriņu attiecība saglabājusies nemainīga — latvieši ārzemēs vēl arvien tērē divas reizes vairāk nekā viesi Latvijā — 32.8 milj. Ls. Toties vidējie izdevumi dienā gan ārzemniekiem, gan vietējiem ir vienādi — ap 20 Ls. Pašmāju ceļotāji, dodoties uz ārzemēm, par savu ceļojuma mērķi visbiežāk min draugu un radinieku apmeklējumu, iepirkšanos un darījumus. Atpūsties dodas 15 % ceļotāju.

Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

Baltijas tūrisma tirgus līderis “Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, šī gada pirmajā ceturksnī uzrādījis stabilu izaugsmi, reģistrējot to kā vienu no labākajiem ceturkšņiem uzņēmuma vēsturē.

Reģionā daudzveidīgā un plašākā galamērķa programma, kā arī efektīva izmaksu vadība ļauj aktualizēt finanšu prognozi 2023. gadam. Gada sākumā paziņotā sagaidāmā EBITDA 3 - 5 miljonu eiro apmērā ir mainīta uz 4 - 6 miljoniem eiro.

Pirmajā ceturksnī uzņēmuma ieņēmumi bija 39,6 miljoni eiro, kas ir par 35% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn. Kopējais apkalpoto ceļotāju skaits bija 38,1 tūkstotis, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2022. gadā. Uzņēmuma EBITDA bija pozitīva 2,6 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar negatīvu EBITDA -96 tūkstošu eiro apmērā pagājušā gada pirmajā ceturksnī.

"Stabilie pirmā ceturkšņa rezultāti nodrošina drošu pamatu turpmāko rezultātu prognozēšanai. Šobrīd mēs esam pārdevuši vairāk nekā 56% no šī gada kopējās programmas, un agrīnās rezervācijas ziemas sezonai ir gandrīz trīs reizes lielākas par pagājušā gada līmeni. Ņemot vērā pirmo trīs mēnešu panākumus, mēs esam pārskatījuši un uzlabojuši grupas gada finanšu prognozi. Mēs sagaidām, ka EBITDA būs 4–6 miljoni EUR un tīrā peļņa būs 2–4 miljoni EUR. Mēs plānojam nodrošināt šo pieaugumu, piedāvājot saviem klientiem sabalansētu programmu, plašu galamērķu klāstu un turpinot efektīvi pārvaldīt izmaksas, kā mēs to esam darījuši pirmajā ceturksnī,” stāsta “Novaturas” grupas izpilddirektors Vitālijs Rakovskis.

Ceļotāji Ventspilī atzinīgi novērtē par ventiem piešķirtās atlaides vairāk nekā 60 tūrisma objektos.

Virtuālās vēstniecības visitventspils.com mājas lapa kopš darbības uzsākšanas 2011.gada decembrī apmeklēta gandrīz 180 tūkst. reižu, bet par reģistrētiem lietotājiem kļuvuši gandrīz 11 tūkstoši cilvēku visā pasaulē, informē Ventspils Tūrisma informācijas birojs. Aktīvākie ir Latvijas, Lietuvas un Krievijas ceļotāji. 208 ceļotāji seko Ventspils aktualitātēm populārajā sociālās komunikācijas vietnē Facebook, bet vairāk nekā 2000 – Twitter.

Populārākās ventu izmantošanas vietas ir Mazbānītis, Livonijas ordeņa pils, Piedzīvojumu parks un Ūdens piedzīvojumu parks. Dažādos Ventspils tūrisma objektos ar ventiem norēķinājušies vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku, izmantojot atlaides par gandrīz 705 tūkst. ventu jeb vairāk nekā 7000 latiem.

Atpūtas braucienu skaits 2008. gada 4. ceturksnī bija 3493.2 tūkst., no tiem 2710.4 tūkst. bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni un 782.8 tūkst. vairākdienu ceļojumi ar nakšņošanu, liecina statistika.

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā ceļotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka ceļotāju skaits pa Latviju 2008. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, atpūtas braucienos ir palielinājies ziemas sezonas atpūtas iespēju rezultātā (piemēram, slēpošana, zemledus makšķerēšana). Savukārt ceļotāju skaits darījumu braucienos nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšēja gada 4. ceturksni. Ceļotāji, kas nepiedalījās atpūtas braucienos, kā galveno iemeslu minēja finansiālās problēmas (45%), laika nepietiekamību (17%), intereses trūkumu (12%). Citus iemeslus nosauca 26% respondentu.

Iecienītākie ceļotāju galamērķi bija Rīgas rajons, Rīga un Jūrmala, kur priekšroku ceļotāji deva vienas dienas braucieniem. Uz Rīgu veikti 31% no visiem atpūtas braucieniem. Uz Latvijas galvaspilsētu tika veikti 36% no visiem vienas dienas atpūtas braucieniem un 12% no visiem vairākdienu atpūtas braucieniem.

Tūrisma nozares atpazīstamībai (mārketinga aktivitātēm), kā arī darījumu un pasākumu tūrisma līdzfinansēšanai, Ekonomikas ministrija (EM) ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda ietvaros paredzējusi atbalstu 20 miljonu eiro apmērā, informē EM.

Papildus atbalsts plānots publiskās infrastruktūras sakārtošanai, kultūras un dabas tūrisma produktu attīstībai, dabas dziedniecisko resursu izpētei, klasteru darbībai un citām aktivitātēm.

Veicinot Latvijas tūrisma nozares ilgtspējīgu attīstību un palielinot Latvijas tūrisma produktu konkurētspēju ārvalstu tirgos, EM sadarbībā ar profesionālajām un reģionālajām tūrisma nozares apvienībām ir izstrādājusi Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam, kas apstiprinātas šā gada 1. jūlija Ministru kabineta sēdē.

«Latvijas tūrisma nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies, to katrs var ieraudzīt, piemēram, pastaigājoties pa Vecrīgu un vērojot tūristu grupas. Diemžēl tūristu grupas un arī atsevišķie ceļotāji brauc pie mums pārsvarā vasaras sezonā, tāpēc viens no svarīgākajiem tūrisma industrijas uzdevumiem ir mazināt šo sezonalitātes iezīmi. Arī mūsu nepastāvīgie laika apstākļi diktē nepieciešamību dažādot tūrisma piedāvājumu, lai viesiem būtu ar ko nodarboties arī tik vēsā vasarā, kā šogad,»

Pievienošanas ES liek igauņiem draudzēties ar latviešu tūrismu, jo TaxFree vietā būs jāattīsta kvalitatīvi jauns tūrisma piedāvājums. Katru gadu Latviju apmeklē vai šķērso vairāk kā pusmiljons igauņu ceļotāju. Igauņu investīcijas tūrisma firmu un naktsmītņu veidā Latviju ir jau sasniegušas, taču tagad tiek plānota arī igauņu ceļotāju ciešāka piesaiste Latvijas tirgum. Katrs ceturtais Latvijas viesis ir igaunis, taču līdz šim ceļotāju apmaiņai netika pievērsta īpaša uzmanība. Igaunijas tūrisma firmas interesējas par Latviju kā tūrisma zemi. Tam par iemeslu ir vairāki faktori: Igaunijas labvēlīgais ekonomiskais klimats ir veicinājis iekšzemes un ārvalstu tūrisma attīstību, kur mēs kā dienvidu kaimiņš esam ieguvēji. Darījumu tūrisms starp Igauniju un Latviju ir viens no ilglaicīgākajiem un stabilākajiem tūrisma veidiem. Somijas tūristu interese par Latviju ir veicinājusi arī igauņu tūrisma firmu ienākšanu Latvijas tirgū, kur līdztekus somiem tiek organizētas arī igauņu ceļotāju grupas. Igauņu tūristu iespējas Latvijā tiek aktīvi apspriestas ne tikai no mūsu puses, bet arī igauņu tūrisma firmas veic priekšdarbus, lai aktivizētu organizēto tūristu plūsmu uz Latviju. Šogad, 19. maijā, Latvijas vēstniecība Tallinā un Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizēja pasākumu “Kas tead ainult “saldējums”?” Igaunijas tūrisma profesionāļiem un mēdijiem. Tieši šajā pasākumā igauņi liecināja par jaunām tendencēm ziemeļu kaimiņa ceļojumu biznesā attiecībā uz Latviju. Igauņu tūrisma bizness ar somiem līdz šim risinājās pēc ļoti vienkāršas sistēmas, jo somi Tallinā ieradās galvenokārt lētās iepirkšanās dēļ, kuras pamatā ir TaxFree veikali. Nākošajā gadā šim ienesīgajam biznesam var rasties šķēršļi, jo abas valstis atradīsies ES. Tāpēc igauņu kolēģi ir sākuši laicīgi interesēties par sava biznesa tālāku attīstību un viens no variantiem ir tūrisma produkta veidošana, iesaistot abu valstu resursus. Igauņu interese saistās ne tikai ar Rīgu, bet arī ar Latvijas novadu tūrisma atrakcijām. Veiksmīgā Latvijas prezentācija radīja igauņos pārsteiguma jūtas, jo Latvijas tūrisma mārketings Tallinā bija piesaistījis visus Latvijas novadus, Rīgu, Jūrmalu, viesnīcas Gūtenbergs servisu un igauņu valodā runājošu TAVA sabiedrisko attiecību speciālisti Zani Zeļenkovu, kura patīkami pārsteidza pasākuma viesus, presi un televīziju. Igauņu tūrisma profesionāļi izteica vēlmi, ka šādām pulcēšanām ir jānotiek biežāk, jo igauņi un latvieši dzīvo kā pieklājīgi kaimiņi, bet tikai aizmirst viens otru ielūgt ciemos. Latvijā šajā gadā ir sagatavoti trīs tūrisma bukleti Ventspilij, Kurzemei un Vidzemei igauņu valodā. Sevišķi interesanta sadarbība var veidoties Vidzemei, kurai jau tagad ir vairāki pašvaldību projekti tūrisma jomā pierobežā. Igauņi atzīst, ka informācija Igaunijā par Latviju ir pārāk lietišķa. Liela problēma ir arī valodai, jo krievu valoda ir jau piemirsusies, bet “jaunā” angļu valoda vēl nav iedzīvojusies. Pēc igauņu avīzes Eesti Päevaleht un Postimees datiem vidējo igauņu tūristu var raksturot: katrs otrais Igaunijas iedzīvotājs vēlas ceļot pa Igauniju katrs trešais Igaunijas iedzīvotājs vēlas ceļot uz ārzemēm ārzemju ceļojumiem tiek dota priekšroka vasarā ja pagājušā gadā ceļojumu uz ārzemēm plānoja 28% iedzīvotāji, tad šogad 38% ceļojumiem uz ārzemēm priekšroku dod jaunieši vecumā grupā 15-24 ārzemju ceļojumu plānoja katrs otrais, bet pensionāru vidū tikai katrs ceturtais 44% pilsētnieku un 28% laucinieku vēlas doties uz ārvalstīm kļūst iecienītāki t.s. pakešu jeb standartizētie ceļojumi ģimenēm iecienītākie galamērķi - Zviedrija, Vācija populārākie ceļojuma galamērķi skolnieku grupām – Latvija, Lietuva, Čehija Pēc tūrisma firmas Impro datiem igauņiem vislielākā interese Latvijā saistās ar dabas pieminekļiem, mazpilsētām, Siguldas apkārtni un Rīgā – motormuzejs, Akvalandija, Zooloģiskais dārzs, Lido Krastmalas komplekss, Vecrīga un LNO. Galvenās tūristu grupas no Igaunijas ir biznesa cilvēki, individuālt

Ceļojumu apvienība TripAdvisor, aptaujājot vairāk nekā 2300 respondentus, atklājusi, ka lielāka daļa ceļotāju šovasar plāno doties atvaļinājumā un vismaz pusi no sava ikgadējā atvaļinājuma paredzējuši pavadīt vasaras periodā. 92% no ceļotājiem paredzējuši šovasar doties atvaļinājumā, 70% norādījuši, ka pieaugošās degvielas cenas neiespaidos viņu atvaļinājumu plānus. 50% ceļotāju paredzējuši vismaz pusi atvaļinājuma pavadīt vasaras periodā, 63% - šovasar atvaļinājuma laikā paredzējuši doties ceļojumā, 78% ceļotāju paredzējuši ceļot, izmantojot lidmašīnu un auto, 29% ceļotāju saviem vasaras ceļojumiem 2006.gadā paredzējuši iztērēt vairāk naudas nekā pērn. Turklāt 52% ceļotāju izvēlētais galamērķis atrodas tuvu pludmalei, bet 49% - šovasar paredzējuši apmeklēt kādu no pasaules metropolēm.

Ienākošais tūrisms turpina sabalansētu izaugsmi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā ir palielinājies Latvijas tūristu mītnes nakšņojošo ārvalstnieku skaits – par 7%, sasniedzot 1,7 miljonus, turklāt šā gada pirmajā ceturksnī panākts uzlabojums vēl par 10% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika posmu. Tai pat laikā kopējais ceļotāju (jeb robežšķērsojumu skaits) pērn saglabājies 2015. gada līmenī, savukārt vairākdienu ceļotāju skaits pat sarucis (par 11%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Te gan jāpiebilst, ka tūrisma nozarē par uzticamāku statistikas rādītāju uzskata nakšņojumu skaitu, lai arī, protams, pārējie statistikas dati ļauj sajust norises nozarē. Robežšķērsotāji parāda vienas dienas ceļotājus, ne tikai nakšņotājus, šādā griezumā visvairāk mūsu valsti apmeklē kaimiņi – lietuvieši un igauņi, to skaits gandrīz vai sakrīt ar pašu valstu iedzīvotāju skaitu. Turklāt diezgan liela ceļotāju daļa nakšņo dzīvokļos, izmantojot, piemēram, airbnb pakalpojumus. Šāda veida piedāvājumi, it īpaši vasaras periodā, ir ļoti plaši.

Centrālā statistikas pārvaldes veiktais valsts robežu šķērsojošo personu apsekojums robežkontroles punktos liecina, ka no kopējā ārvalstu viesu skaita 72% Latvijā uzturējušies mazāk par 24 stundām.

Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1.2 diennaktis. Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk par diennakti, šeit uzturējās vidēji 3.5 diennaktis (2006.g.- 4.0 diennaktis).

Apekojumā aptaujāti tika gan Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriežas no ārzemēm, gan ārzemju viesi, kuri dodas prom no Latvijas.

Apsekojumā iegūtie rezultāti liecina, ka š.g. 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2006.gada attiecīgo ceturksni ārvalstu viesu skaits Latvijā palielinājies par 13%.

Pavisam 2007.gada 1.ceturksnī ārvalstu viesi Latvijas robežu šķērsojuši 958 tūkst. reizes. Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši tuvējo kaimiņvalstu iedzīvotāji - 37% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 26% - no Igaunijas, 7% - no Polijas, 7% - no Krievijas, 4% -no Zviedrijas un 3% - no Vācijas.

Statistika liecina, ka ārzemju viesu skaits šī gada otrajā ceturksnī audzis par 7.4 %, nedaudz palielinājušies arī viesu tēriņi Latvijā, taču kopumā ceļotājus raksturojošie rādītāji turpina attīstīties līdzšinējā dinamikā. Centrālās statistikas pārvaldes veiktā ceļotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka š.g. 2.ceturksnī ārvalstu viesi Latvijas robežu, aizbraucot no valsts, šķērsojuši 638 tūkst. reižu, kas, salīdzinot ar 2002.gada attiecīgo ceturksni, ir par 7.4% vairāk. Toties vidējais viesu uzturēšanās ilgums ir nedaudz samazinājies — otrajā ceturksnī tas bijis 1.5 diennaktis, 2002. gada ceturksnī tas bija 1.6 diennaktis. Vēl arvien lielākā daļa ir robežšķērsotāji no tuvējām kaimiņvalstīm : 34% ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 26% — no Igaunijas. Stabils saglabājies arī viesu skaits no Krievijas — 7% , nedaudz palielinājies vācu tūristu skaits, tagad tie ir 7%. Salīdzinot ar pagājušo gadu par 3 % sarucis viesu skaits no Somijas — šogad tikai 6 %, poļu un zviedru tūristu skaits palicis faktiski nemainīgs — 4 % (pērn 3 %). Latvijā nakšņojuši 34 % visu ārvalstu viesu, no tiem 54 % apmetušies viesnīcās vai tām pielīdzinātās tūristu mītnēs, bet 25% — pie radiem vai draugiem. Ceturtā daļa ārzemju vairākdienu ceļotāju Latvijā ieradusies pirmo reizi.

Iedzīvotāju apsekojuma rezultāti par 2008. gada pirmajā ceturksnī Latvijā veiktajiem ceļojumiem.

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā iedzīvotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka ceļotāju skaits 2008. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, atpūtas braucienos ir samazinājies par 14%, taču salīdzinājumā ar 2007. gada 4. ceturksni to skaits ir pieaudzis par 0.4%. Ceļotāju skaits darījumu braucienos pa Latviju 2008. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada 1. ceturksni, ir samazinājies par 11%, bet, salīdzinot ar 2007. gada 4. ceturksni, tas praktiski nav mainījies.

Iemesli, kas kavēja Latvijas iedzīvotājus doties ceļojumā: finansiālie apstākļi (36%), nebija laika (20%), intereses trūkums (21%), citi iemesli (23%).

AS Tallink Grupp jau trešo mēnesi 2019. gadā sasniegusi rekordlielu pārvadāto pasažieru skaitu, kā arī ir pārvadājusi tās visu laiku lielāko pasažieru skaitu jūlija mēnesī un lielāko pasažieru skaitu vienā mēnesī kompānijas darbības laikā, liecina kompānijas publicētais paziņojums par pārvadāto pasažieru un kravas transporta statistiku 2019. gada jūlijā.

Kopumā visos maršrutos 2019. gada jūlijā ir pārvadāti 1 238 871 pasažieri, kas ir par 1.2% vairāk, salīdzinot ar 2018. gada jūliju.

2019. gada jūlijā pasažieru skaits ir palielinājies visos kompānijas maršrutos. Turklāt papildus kopējam jaunam pasažieru skaita rekordam kompānija ir sasniegusi jaunu pasažieru skaita rekordu maršrutā Tallina – Stokholma ar 119 398 pasažieriem un maršrutā Rīga – Stokholma ar 97 756 pasažieriem.

2019. gada jūlijā Tallink Grupa arī pārvadājusi tās visu laiku lielāko kravas vienību skaitu, proti, 29 967 kravas vienības, kas ir 1,1% vairāk nekā 2018. gada jūlijā. Nesasniedzot rekorda skaitu, tomēr vienlaicīgi pieaudzis ir arī pārvadāto transportlīdzekļu skaits – 155 297 transportlīdzekļi, kas ir par 1% vairāk nekā 2019. gada jūlijā.