Aviācijas personāla kompānijas AirCrew Services organizēto semināru, lai atrastu talantīgus jauniešus, kurus interesē apmācības pilota profesijā, apmeklēja vairāk kā 350 interesentu.

Pēc semināra vairāk kā 200 interesenti pieteicās kandidātu atlases nākamajai kārtai. Kandidātu atlase notiks piecās kārtās līdz 15. februārim, kad no interesentiem tiks atlasīti 12 potenciālie pilota profesijas kandidāti, kuri apmācības uzsāks jau 28. februārī.

Pilotu apmācību programmas noslēgumā kandidāti iegūs ATPL frozen licenci. Vidējās izmaksas licences iegūšanai pasaulē vidēji ir 90-120 tūkst. EUR. AirCrew Services apmācību projekta izmaksas sasniedz 60 tūkst. LVL, no kurām studenta pašfinansējums ir tikai 15 tūkst. LVL.

Aviācijas personāla uzņēmums ir dibināts ar mērķi pasaules aviokompānijām nodrošināt lidojumu apkalpes. AirCrew Services lielākais klients ir Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.

airBaltic Training jūlijā saņēma jau devīto Diamond Aircraft apmācību lidmašīnu, kas tiks izmantota airBaltic Pilotu akadēmijas vajadzībām.

"Diamond Aircraft lidmašīnas saņemšana apliecina Pilotu akadēmijas nepārtraukto apņemšanos veikt investīcijas nozarē labākajās apmācību lidmašīnās. Neskatoties uz izaicinājumiem, Pilotu akadēmija turpina savu attīstību un jau guvusi ievērojamus sasniegumus. Raugoties nākotnē, mēs esam pārliecināti, ka pieprasījums pēc pilotiem atgriezīsies, tāpēc mēs joprojām aicinām pieteikties jaunus studentus mūsu programmai,” uzsver airBaltic operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis.

"Mēs sveicam airBaltic Pilotu akadēmiju ar viņu jaunāko papildinājumu modernajā Diamond Aircraft apmācību lidmašīnu flotē," norāda Diamond Aircraft Industries GmbH tirdzniecības vadītāja Austrijā Džeina Vanga. "Mēs esam priecīgi atbalstīt viņu nepārtraukto izaugsmi ar modernāko un drošāko apmācības lidmašīnu nodrošināšanu viņu studentiem."

Lai veicinātu bezpilota gaisa kuģu jeb dronu atbildīgu lietošanu gan tautsaimniecības, gan izklaides nolūkos un turpinātu attīstīt dronu atbalsta infrastruktūru, LMT Mācību centrs saņēmis atļauju ne tikai apmācīt, bet arī eksaminēt dronu pilotus.

Tādējādi tas ir kļuvis par pirmo Civilās aviācijas aģentūras (CAA) atzīto privāto struktūru dronu pilotu apmācībā un eksāmenu pieņemšanā. Kopš aprīļa LMT visiem interesentiem piedāvā ne tikai vairāku kategoriju dronu pilotu apmācību, bet arī eksāmenus un sertifikāciju.

“Bezpilota gaisa kuģu attīstības perspektīvas ir ļoti augstas, un to izmantošana kļūs arvien biežāka gan saimnieciskajā darbībā, gan sabiedrības drošības veicināšanā. Tāpēc ir svarīgi, lai jau no pirmsākumiem dronu ieviešana vispārējā transporta infrastruktūrā notiktu atbildīgi un saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Esam gandarīti, ka LMT pēc divu gadu veiksmīgas dronu pilotu apmācības ir saņēmis CAA atļauju pieņemt arī eksāmenus, tā kļūstot par pirmo privāto struktūru dronu pilotu eksāmenu pieņemšanā Latvijā un pirmo mobilo operatoru Eiropā ar šādu funkciju,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Biznesa portāls db.lv viesojās Liepājas lidostā, kur uz treniņlidojumiem dodas aviokompānijas airBaltic piloti. Skrejceļu un gaisa telpas lielās noslodzes dēļ pasaules prakse ir treniņlidojumus veikt pārsvarā ārpus galvenajām lidostām.

«Liepājas lidostā lidojumu palīgdarbus pirms un pēc lidošanas studenti veic nelielā birojā. Gan Rīgā, gan Liepājā pieejamas klašu telpas, kas piemērotas vienas studentu grupas izmēram. Mēs aktīvi turpinām vērtēt piemērotākos risinājumus mācību un tehniskās bāzes vietas nodrošināšanai. Ņemot vērā pieaugušo studentu plūsmu un mācību specifiku, tuvākajos gados akadēmija noteikti atradīsies vairākās vietās. Uzskatām, ka Liepājas lidostas turpmākai attīstībai ir ļoti augsts potenciāls un noteikti saskatām iespēju paplašināt Pilotu akadēmijas bāzi tajā,» sacīja Pauls Cālītis, airBaltic lidojumu vadības vecākais viceprezidents.

Pirmā studentu grupa pašlaik aktīvi veic praktiskos lidojumus Liepājas lidostā ar nesen iegādāto Diamond treniņu lidmašīnu.

airBaltic Training no Diamond Aircraft pasūtījusi trīs viena dzinēja DA40 NG apmācību lidmašīnas un vienu divu dzinēju DA42-VI apmācību lidmašīnu, kas paredzētas lidsabiedrības nesen izveidotajai airBaltic Training Pilotu akadēmijai, informē uzņēmumā.

Līgums paredz airBaltic Training iespēju no Diamond Aircraft iegādāties vēl 11 lidmašīnas. Papildus tam airBaltic Training pasūtījusi arī DSIM lidošanas apmācības simulatoru. Plānots, ka lidmašīnu piegāde tiks uzsāktas 2018. gada maijā.

«Tā kā mūsu nākotnes piloti galvenokārt tiek gatavoti darbam ar Bombardier C Series floti, ir svarīgi, ka apmācību lidmašīnu pilotu kabīne ir aprīkota lieliem LCD ekrāniem, kas nodrošina optimizētas kontroles un displeju funkcijas papildus lidaparāta vispārējai efektivitātei,» skaidro airBaltic Training valdes loceklis Pauls Cālītis.

«Mēs esam lepni, ka airBaltic izvēlējusies tieši mūsu profesionālos lidojuma apmācības risinājumus. Ar mūsu DA40 NG un DA42-VI lidmašīnām, kas aprīkotas ar degvielu taupošajiem AE300 Jet-A1 dzinējiem un jaunāko Garmin NXi stikla kabīni, kā arī ar lidojumu apmācības iekārtām, airBaltic gūs labumu no augsta standartizācijas līmeņa attiecībā uz apkalpošanu, rezerves daļām un procedūrām,» uzskata Diamond Aircraft Industries GmbH tirdzniecības un mārketinga direktore Amila Špīgela.

SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) Mācību centra dronu pilotu apmācību programmu līdz šim apguvuši 700 dalībnieku, tostarp valsts struktūru, uzņēmumu pārstāvji un privātpersonas, informē LMT pārstāvji.

LMT prezidents Juris Binde norāda, ka bezpilota gaisa kuģu attīstības perspektīvas ir lielas - tos arvien biežāk izmanto gan saimnieciskajā darbībā, gan sabiedrības drošības veicināšanā. Dronu izmantošana arvien turpinās paplašināties dažādās tautsaimniecības jomās.

LMT dronu pilotus apmāca vairāk nekā četrus gadus, piedāvājot gan regulējuma pamatkursu, gan specializētu dronu pielietojumu apguvi.

Apmācība un tālvadības pilotu eksaminācija tiek nodrošināta sadarbībā ar Civilās aviācijas aģentūru (CAA). Kompānija sadarbojas arī ar Policijas koledžu, Latgales Industriālo tehnikumu un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultāti un Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāti.

Nav gan zināmas visas detaļas, bet abi – Etiopijas un Indonēzijas lidsabiedrību – gadījumi ir ļoti līdzīgi. Proti, neilgi pēc pacelšanās Boeing 737 MAX 8 lidmašīnas sāka strauji mainīt – uzņemt un zaudēt – augstumu. Abu katastrofu rezultātā ir apturēta visu Boeing 737 MAX darbība, taču jau pēc pirmā gadījuma Boeing izsūtīja obligāto servisa biļetenu, bet Federālā Aviācijas administrācija (FAA) – direktīvu, kā lidojumu apkalpei pareizi rīkoties šādos gadījumos.

Atšķirībā no iepriekšējiem modeļiem, Boeing MAX ir lielāki, jaudīgāki dzinēji, kas mainīja lidmašīnas konfigurāciju un aerodinamiskās īpašības, līdz ar to arī veiktspēju. Iepriekš minēto īpatnību dēļ šim modelim parādījās tendence celt gaisā priekšgalu, palielinoties dzinēju jaudai. Lai izslēgtu gadījumus, kad kāda iemesla dēļ piloti savas neuzmanības dēļ savlaicīgi nenoreaģē uz šo tendenci, tika ieviesta automātiska sistēma (MCAS), kuras uzdevums ir nepieļaut lidmašīnas iekrišanu grīstē (plūsmas norāvums no spārna virsmas un sekojošs cēlējspēka zudums). Abi negadījumi norāda, ka pati sistēma savas kļūdainas darbības gadījumā arī var izraisīt katastrofālas sekas, kaut gan tās uzdevums ir tādas situācijas novērst. Tā kā ir notikuši divi gadījumi ar salīdzinoši jaunām lidmašīnām līdzīgā lidojuma etapā (augstuma uzņemšanas laikā), tas jau varētu liecināt par sistēmiskām problēmām, kas varētu būt saistītas ar projektēšanas, sertifikācijas, pilotu apmācības u. c. aspektiem. Tāpēc ir svarīgi noteikt, kas tieši izraisīja šīs katastrofas un kādi bija to veicinoši faktori. Tas arī izskaidro, kāpēc ir tik asa reakcija no daudzām valstīm, pilnībā aizliedzot šī modeļa lidmašīnu lidojumus savās gaisa telpās.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 27. martā piedalījās 44. Air Transport World (ATW) Aviācijas nozares balvas pasniegšanas ceremonijā Dublinā, kurā airBaltic komanda saņēma ATW Aviācijas nozares sasniegumu balvu kā gada tirgus līderis, informē aviokompānijā.

ATW Aviācijas nozares sasniegumu balva ir augstākais pagodinājums, ko lidsabiedrība vai persona var saņemt par izcilību gaisa transporta nozarē.

«Esmu lepns par mūsu komandu, kas veic lielisku darbu – šis apbalvojums ir kārtējais apliecinājums tam. Pagājušais gads airBaltic bija rekorda gads. Mēs esam pagodināti, ka mūsu sasniegumus ir novērtējuši ATW redaktori globālā mērogā. airBaltic izaugsme ļāvusi mums palielināt tirgus daļu Baltijas reģionā un stiprināt pozīcijas kā tirgus līderim,» norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

«AirBaltic ir ievērojami paplašinājusi un uzlabojusi komerciālos gaisa pārvadājumus Baltijā. Šī inovatīvā lidsabiedrība nodrošina kvalitatīvu klientu apkalpošanu ar modernajām Bombardier C Series lidmašīnām un augstiem darbības standartiem. Es apsveicu Martinu Gausu un airBaltic komandu ar šo pelnīto apbalvojumu,» teic ATW galvenā redaktore Kārena Volkere.

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" padome, kuru deleģē gan Latvijas valsts, gan privātie investori, apstiprinājuši Paulu Cālīti par jauno airBaltic valdes locekli. Viņš šī amata pienākumus sāks pildīt no 2020. gada 1. marta.

"Padome ir lepna, ka vadības komandai kā jaunākais loceklis pievienojies viens no savējiem. Mēs ticam, ka Pauls Cālītis spēs saglabāt airBaltic pirmšķirīgos darbības rezultātus lidsabiedrības ilgtspējīgās izaugsmes laikā, kad īstenojam Destination 2025 biznesa plānu," teic airBaltic padomes priekšsēdētājs Niks Bulmanis.

Jaunieceltais airBaltic operatīvās vadības direktors un valdes loceklis Pauls Cālītis uzsver: "25 airBaltic nostrādāto gadu laikā man ir bijusi privilēģija veicināt uzņēmuma attīstību no tā pašiem pirmsākumiem. Es esmu priecīgs pievienoties Baltijā vadošās lidsabiedrības valdei, lai turpinātu airBaltic tālāku izaugsmi."

Kā operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis būs atbildīgs par lidojumu vadību, tehniskajām un loģistikas nodaļām, lidostas pakalpojumu vadību, klientu atbalstu, drošību, kā arī lidsabiedrības kvalitāti.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss intervijā DB stāsta, ka pašlaik kompānijā viss ir tik labi sakārtots gan no personāla, gan flotes un peļņas viedokļa, ka viņš mierīgi «var spēlēt golfu». Tiesa, viņš uzsver, ka kompānijas vadošie darbinieki jūtot spiedienu ik dienu, kas esot labi, jo lidsabiedrībai esot jāpaliek slaidai – lieki netērējot naudu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

DB avoti norāda, ka AirBaltic spiež uz efektivitātes palielināšanu, līdz ar ko pieaudzis stresa līmenis kompānijas vadošo darbinieku vidū. Kādus izdevumus samazināt?

Kompānijas vadošie darbinieki jūt spiedienu katru dienu, un tas ir labi. Ja šī kompānija vēlas turpināt nest labu peļņu, tai jāpaliek slaidai. Esam pieņēmuši lēmumu būtiski palielināt pilotu izmaksas, un izdevumi algām 2018. gadā palielināsies par 30%. Tai pašā laikā saņemsim jaunas lidmašīnas, un tās ir milzīgas investīcijas. Tas ir labi kompānijas darbībai nākotnē, bet ir jāiegulda tagad. Tādēļ ir stress, jo nevēlamies naudu nekur lieki tērēt. Ja runājam par CSeries, tad šo lidmašīnu ieviešana nebija tik viegla, cik būtu varējusi būt, bet tāpat lidsabiedrība no tās gūst lielu labumu. Mums patlaban ir septiņas lidmašīnas, notiek pārrunas, kad saņemsim astoto. 2018. gadā – vēl sešas. Katru reizi, kad mūsu flotē ienāk jauna CSeries lidmašīna, ietaupām naudu. Tā kā lidmašīna ir jauna, jāiegulda daudz darba. Tas gan ir jebkuru flotes izmaiņu gadījumā. Ja mēs būtu iegādājušies A320neo, būtu sliktāk. Ja būtu paņēmuši 737 Max, būtu grūti. Mēs izvēlējāmies CSeries, mums ir ieviešanas problēmas, bet ilgtermiņā izvēle ir perfekta.

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Iekšējie ziņojumi radījuši arvien vairāk jautājumu par "Boeing 737 Max" drošību, ziņo BBC. Vienā no komunikācijas epizodēm kāds darbinieks sacījis, ka lidmašīnu "izstrādājuši klauni".

Savukārt, lidmašīnas ražotājs šo komunikāciju raksturojis kā pilnīgi nepieņemamu.

"737 Max" izmantošana tika apturēta 2019. gada martā pēc divām avārijām Indonēzijā un Etiopijā, kurās kopumā gāja bojā gandrīz 350 cilvēki.

"Boeing" atklājis simtiem ziņojumu kā daļu no apņemšanās nodrošināt savas darbības caurspīdīgumu. "Šie ziņojumi neatspoguļo uzņēmumu tādu, kāds mēs esam un kādam mums jābūt, un tie ir pilnīgi nepieņemami," vienlaikus norāda "Boeing".

Dokumenti liecina, ka "Boeing" noraidījis pilotu apmācību simulatoros, kas būtu radījis lielākas izmaksas. "Es gribu uzsvērt, cik svarīgi ir stingri turēties pie tā, ka nepastāvēs nekāda veida simulatoru apmācība pārejā no "NG" uz "Max"," tā laika "Boeing 737" galvenais tehniskais pilots Marks Forkners norādījis 2017. gada martā rakstītā e-pastā. ""Boeing" neļaus tam notikt. Mēs vērsīsimies aci pret aci ar jebkuru regulatoru, kurš mēģinās izvirzīt šo prasību," viņš piebilst. Šīs nedēļas otrdienā "Boeing" mainīja savu pozīciju, visiem pilotiem iesakot apmācību "737 Max" simulatorā.