SIA Latvija Statoil, par spīti ekonomiskajiem apstākļiem, turpinās investēt un attīstīties. Tā ekskluzīvā intervijā Db apgalvo amatā nesen ieceltais uzņēmuma izpilddirektors Sandis Šteins.
Degvielas tirgus līderis Latvija Statoil pērn uzrādījis lielākos izaugsmes tempus uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, apgrozījumu kāpinot līdz 283.5 milj. Ls un izvirzot nopietnas pretenzijas uz iekļūšanu starp pieciem Latvijas lielākajiem uzņēmumiem pēc apgrozījuma 2007. gadā. «Veidojot uzņēmuma attīstības rādītāju prognozi no 2008. gada uz priekšu, plānojām, ka vidējam pieaugumam jābūt ap 20% – 25% robežās ar tendenci samazināties,» intervijā atzīst Latvija Statoil izpilddirektors Sandis Šteins.
Stājoties amatā, jūs norādījāt, ka grasāties uzturēt uzņēmuma līdzšinējo kursu. Vai būs viegli to izdarīt?
Kad sāku darbu kā izpilddirektors, tieši maijā notika lielās pārmaiņas degvielas tirgū. Ekonomika ir tur, kur ir - pie 18% inflācijas. Tāpēc kursu noturēt man ir liels izaicinājums.
Vai būs kas jauns, ko plānojat ieviest uzņēmumā?
Nekādu krasu pārmaiņu nebūs, jo uzņēmums strādā ar ilgtermiņa stratēģiju un virzienu, kas mums jau ir noteikts gadiem. Skatāmies, ko dara mūsu mātes uzņēmums, sevišķi pēc Statoil ASA un Norsk Hydro ASA apvienošanās. Pēc tās daudz tiek darīts, lai vēl veiksmīgāk izietu lielajā tirgū un spētu būt pirmajā desmitniekā starp lielajiem naftas gigantiem pasaulē. Daudzas no šīm lietām pārņemam arī mēs - ejam uz daudziem standartizācijas vai shared service pakalpojumiem. Veidojam visu tā, lai tas būtu kā iekšējais ārpakalpojums. Mēģinām meklēt efektīvākos risinājums.
Kādas ir šobrīd aktuālākās problēmas degvielas tirgū?
Laikam visiem aktuālākais jautājums ir, kāpēc degvielas cena ir tik augsta un vai tāda arī saglabāsies. Mums ir ļoti grūti ietekmēt to, kas notiek pasaules tirgū - patiesībā mēs varam ietekmēt tikai mazu degvielas mazumtirdzniecības cenas daļu - savu uzcenojumu. Ja skatāmies kopējā degvielas cenas grozā, tad 50% visas cenas veido naftas ieguve, 43% - nodokļi, bet 7% - mazumtirdzniecības izmaksas, kas ietver staciju uzturēšanu, darba nodrošināšanu cilvēkiem un attīstību. Bet galvenās problēmas mums ir trīs: biodegvielas, krīzes rezerves un administratīvais slogs. Par biodegvielām vienmēr esam teikuši, ka tā ir alternatīva. Galvenais, lai ejam uz priekšu un sākam kaut ko darīt - pasīvi par to runājot, nekas nenotiks. Par krīzes rezervēm jau panākta vienošanās, ko valdība virzīs uz priekšu, ka mēs 50% rezervju varēsim turēt ārvalstīs - ES un Eiropas ekonomiskās zonas valstīs. Mēs varēsim pirkt tikai «biļeti» un vienoties, ka produkts glabājas ārpus Latvijas. Arī valsts to var darīt. Kopumā skatoties, mūsu kā mazumtirgotāja ietekme uz cenu nav tik liela. Tur, kur ir liela summa - tie ir nodokļi, kur Latvijas valdība nevar neko darīt, jo to regulē. Lai arī valdība izrāda iniciatīvu nepacelt akcīzes nodokli, diez vai kāds ES gribēs to pieļaut. Tas, ko valsts var darīt, ir noteikt, ka akcīzes nodoklis netiek aplikts ar PVN. Lai nav nodoklis uz nodokļa. Ja to varētu sakārtot ES līmenī, tas būtu liels pluss.
Kāpēc šobrīd Latvijā dīzeļdegviela ir dārgāka nekā benzīns?
Ko saka auto tirgotāji, kad cilvēks aiziet uz autosalonu? Ir jāņem viens ekonomisks, jauks dīzeļa motoriņš! Tā tas bija pēdējos 10 gadus, un lielākā daļa ņēma auto ar dīzeļa dzinēju - pieaugums pēdējos 10 gados dīzeļmotoriem ir kāpis 3 reizes. Tur vien jau Latvijā parādās milzīga patēriņa starpība. Daudzas jaunattīstības valstis, arī Latīņamerika, kur ir nestabila elektrības apgāde, pāriet uz ģeneratoriem. Ar ko tie darbojas? Ar dīzeļdegvielu. Ja ir liels pieprasījums pēc dīzeļdegvielas, nav kas to pārstrādā tādos apjomos. Un beigās, finanšu institūcijas, redzot augošās problēmas, vēl piespekulē. Ja agrāk dīzelis bija biezāka sastāva produkts, kas bieži ziemā palika biezāks, tad šobrīd dīzelis ir ļoti tīrs produkts, jau pietuvināts benzīna kvalitātei. Pats pārstrādes process ir palicis dārgāks, lai produktu nodrošinātu augstākā kvalitātē. Savukārt, ja ieguves procesā agrāk varēja brīvi aiziet nopirkt licenci, tad šobrīd tādas ieguves vairs nav iespējams tik viegli iegādāties. Tagad licence par vienu ieguves vietu maksā vairākus simtus miljonu dolāru. Agrāk tie bija desmiti miljonu.
Kāda, jūsuprāt, būs Latvijas patērētāju reakcija uz jauno starptautisko akciju «Ietaupi vairāk kā degvielu», kurai pievienojies arī Statoil?
Latviešiem patīk ietaupīt vairāk kā degvielu. Jau šobrīd nāk ļoti daudzi un interesējas, kā ietaupīt degvielu. Skatās mūsu bukletus, mūsu interneta mājaslapu, kur parādās šī informācija, kā būtu jārīkojas. Ar jaunās akcijas starpniecību interese ir izplatījusies pa 29 valstīm. Protams, visi grib zināt, ko tagad mēs varam darīt, lai ietaupītu. Piemēram, var nelietot kondicionieri, kad ārā ir 18-19 grādi, liekus smagumus mašīnā nepārvadāt, arī riepu uzpumpēšana un gāzēšanas veidi ietekmē degvielas patēriņu. Ja prātīgi brauc, ir iespējams ietaupīt 10% no degvielas.
Polijas PKN Orlen jau kādu laiku sola izvērst plašu darbību Latvijā. Kā Statoil gatavojas šī konkurenta ienākšanai tirgū?
PKN Orlen struktūrvienība Mažeiķu Naftas tirdzniecības nams jau ir Latvijā. Lietuvā viņiem ir savas stacijas ar savu nosaukumu. Uzņēmums agresīvi paziņoja, ka nāks Latvijā, būs simtiem staciju un ka grib iekarot lielu tirgus daļu. Pašlaik tas ir apklusis, un pieļauju, ka tas ir tāpēc, ka valstī krasi mainījusies ekonomiskā situācija. Pieļauju arī, ka viņi nebija gatavi tik dārgām zemes cenām, kādas mums bija pirms gada. Tagad ir tāds kā nogaidīšanas periods, bet fokuss viņiem uz Latviju ir. PKN Orlen nāks ar savu piedāvājumu, kuru mēs, protams, uztveram kā konkurējošu. Mēs savukārt darām visu to, ko bijām iesākuši, lai būtu gatavi jebkuriem konkurentu izaicinājumiem.
Kādi ir Statoil finanšu rādītāji šogad?
Ekonomika nav tādos augstumos kā agrāk. Bet mēs arī zinājām jau pirms gada, ka tas tā vairs nebūs. Veidojot uzņēmuma attīstības radītāju prognozi no 2008. gada uz priekšu, plānojām, ka vidējam pieaugumam jābūt 20% - 25% robežās ar tendenci samazināties. Ja mēs skatāmies Latvijā šodien - vidējais mazumtirdzniecības pieaugums ir tikai daži procenti (atņemot inflācijas rādītāju). Savukārt Latvija Statoil šis procents ir daudz augstāks - virs 10%. Dažās kategorijās pieaugums ir arī virs 20%. Protams, pamatbizness mums ir degviela, bet ar degvielu vien ir grūti tikt uz priekšu. Mums ir svarīgi, ka mums ir tiešais kontakts ar mūsu klientiem. Mēs darām visu, lai panāktu tiem pretī nevis kā cilvēku masai, bet uzrunājot katru atsevišķi. Tāpēc mums ir papildu piedāvājumi veikalā.
Tomēr ēdināšanas bizness jums nes arī labu peļņu!
Tas ir atbalsta bizness mūsu pamata biznesam - degvielas tirdzniecībai. Neapšaubāmi, ka tas ir vērtīgs, it sevišķi kafija - tās pārdošanas apjomu pieaugums mums ir vēl lielāks nekā pieaugums degvielas apjomiem. Mēs paplašinām tirgu un liekam uzsvaru uz kafiju, maizītēm, kas tagad ir pieejamas bio iepakojumā un salātiem. Fokuss, protams, ir liels arī uz ātro ēdināšanu.
Kur tuvākajā laikā Statoil plāno veikt lielākos ieguldījumus?
Ieguldījumi Statoil būs gan degvielas uzpildes staciju tīklā, gan zaļajās aktivitātēs, gan veikalos. Mēs neapstāsimies - plāns mums ir nosprausts, un mēs neko nesamazināsim. Skatoties uz to, ka situācija tik krasi mainās un daudzi tirgus spēlētāji konsolidējas, mēs vēlamies noturēt līdera pozīcijas. Tāpēc attīstām savu degvielas uzpildes staciju tīklu. Tikko oficiāli atklājām jaunu staciju Gulbenē. Vietās, kur varam ieiet ar savu staciju paši, mēs to darām, bet, ja jūtam, ka tas būs pārāk dārgi - meklējam partneri. Mēs varam nomāt stacijas, slēgt franšīzes līgumus... Mēs lielu uzmanību pievēršam 1..2..3.. stacijām - arī tur būs pārmaiņas. Pilna servisa degvielas uzpildes stacijās uzstādām maksāšanas termināļus pie sūkņiem ar iespēju norēķināties ar karti - sākumā ar Statoil kartēm, vēlāk arī ar bankas kartēm. Tas ir jaunums, lai samazinātu rindas. Lai gan rindām esam pievērsuši īpašu vērību pēdējos gadus, kritiskajās vietās nodrošinoties ar trīs kasēm, lai vaētu pēc iespējas ātrāk tikt prom tie klienti, kas iegādājas tikai degvielu. Arī automazgātavās mainām iekārtas, investējam eļļu biznesā, skatāmies, kā paplašināt savus termināļus. Mums ir divi termināļi - viens no tiem ir Vecmīlgrāvī - Rīgas terminālis, kurā notiek naftas produktu pārkraušana. Tur mēs plānojam investīcijas, lai nodrošinātu savu gatavību piedāvāt degvielas produktus ar biopiedevām. Otrs terminālis ir lidostā «Rīga», kur apgādājam aviosabiedrības ar aviācijas degvielu.
Kādas ir galvenās uzņēmuma darbības vadlīnijas tuvākajam gadam?
Mūsu ieguldījumi nav domāti tikai, lai iegūtu kaut ko efektīvāku rīt, parīt vai tuvākā gada laikā. Tie ir domāti, lai mēs varētu dzīvot ilgtermiņā šeit Latvijā, lai mums būtu šī iespēja ilgus gadus uz priekšu noturēt degvielas tirgotāja līdera pozīciju Latvijā, lai mēs esam viens no labākajiem darba devējiem, ja ne pats labākais. Mums ir daudz izaicinājumu, un mēs daudzās jomās gribam būt labākie.
.jpg)
