Gripa, kurai šobrīd tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, nebūt nav tā bīstamākā un slimnīcās visbiežāk ārstētā slimība.

Līdzīgi kā citviet pasaulē arī Latvijā lielākā iedzīvotāju mirstība saistīta ar sirds un asinsrites slimībām: pērn to dēļ dzīvību zaudējuši 16.5 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Asinsrites sistēmas slimības izraisījušas 53% no visiem valstī reģistrētajiem nāves gadījumiem. Pagājušajā gadā aptuveni piektdaļā gadījumu nāves cēlonis bija vēzis, bet trešais izplatītākais bojāejas iemesls bija dažādi ārēji cēloņi, piemēram, ievainojumi un saindēšanās.

Balkānu reģiona valsts Melnkalne ne velti ir viena no vasaras ceļojumu top galamērķiem – kalnu ieskauta un apvīta, tirkīzzilās Adrijas jūras apskalota tā pārsteidz ar iespaidīgiem dabas skatiem, lieliskām pludmalēm, bagātīgu vēstures mantojumu, vietām gluži itālisku auru, austeru fermām, īsāk sakot – dabas varenību un daudzveidību.

Tūrisma sezona Melnkalnē ilgst no aprīļa beigām līdz oktobra sākumam, taču labākais laiks šīs zemes apciemošanai ir vasaras sākums, kad tur viesojos arī es, vai arī septembris – tad gaisa temperatūra ir zem 30 grādiem un var diezgan komfortabli baudīt gan ekskursijas, gan laisku atpūtu pludmalē. Vasaras pilnbriedā gaisa temperatūra sniedzas krietni pāri 32-35 grādiem un atpūta jau var kļūt diezgan izaicinoša.

Uz Melnkalni devos, izmantojot Ukrainas tūrisma operatora Join Up piedāvājumu. Lidojums ar kompāniju airMontenegro no Rīgas līdz Melnkalnei ilgst aptuveni divas stundas un 15 minūtes un, lidmašīnai vēl tikai gatavojoties nosēsties, jau kļūst skaidrs – te būs ko redzēt un baudīt! Valstī ir divas lidostas – Tivatā, kur piezemējos, un Podgoricā. Un šis ceļojuma galamērķis ir piemērots kā laiskas, tā aktīvas atpūtas cienītājiem, jo plašā izvēlē ir gan “viss iekļauts” piedāvājumi saules un jūras baudīšanai pludmalē, gan aktīvu pastaigu maršruti kalnos, vēsturisko objektu ekskursijas, jahtu braucieni u.c.

Pēteris Janevics, kurš kā profesionāls sportists vairākas sezonas aizvadīja riteņbraukšanas komandā DPA cycling team, šobrīd strādā par slēpošanas instruktoru vienā no lielākajiem Jaunzēlandes slēpošanas kūrortiem.

«Jaunzēlandē uz katru instruktora vietu ir ļoti liels konkurss. Atrast slēpošanas instruktora darbu latvietim Jaunzēlandē ir grūti, jo neviens nesaista Latviju ar ziemu un kalnu slēpošanu,» viņš stāsta biznesa portālam db.lv.

Oktobra sākumā P. Janevics atgriezīsies Latvijā, lai pabeigtu pēdējo gadu universitātē, kā arī turpinās strādāt par slēpošanas instruktoru Žagarkalnā. «Noteikti vēlētos uz vēl vienu sezonu atgriezties Jaunzēlandē, jo tik daudz vēl nav apskatīts un piedzīvots. Mīlu šo valsti. Strādāt par slēpošanas instruktoru, tas ir lieliskākais veids, kā apceļot pasauli, tāpēc mans mērķis ir pavadīt sezonu Japānā, Kanādā un Čīlē. Šis nav naudas darbs, tāpēc nevēlos doties uz Eiropas Alpiem, jo ir daudz citu interesantāku kalnu un valstu, kurās kādu laiku dzīvot un uzturēties, lai gan Eiropas Alpi ir vieta, kur slēpošanas instruktors tiešām spēj nopelnīt.»

Bijušās Radiotehnikas teritorijas kopīpašnieki iecerējuši attīstīt vai nojaukt viņiem piederošās būves, tikmēr Rīgas dome sola stingri kontrolēt šos procesus.

Ar teritorijas kopīpašniekiem šodien tikās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR), domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) un citu attiecīgu pašvaldības struktūru pārstāvji, kā arī valsts institūciju pārstāvji.

Īpašnieki klātesošos informēja par viņiem piederošās teritorijas attīstīšanas un sakārtošanas plāniem. Teritorijā esošās būves daļas, kur savulaik atradās veikals Prisma, īpašnieku pārstāvis Igors Kukainis skaidroja, ka ēku plānots attīstīt kā tirdzniecības centru, kā arī ierīkot daudzstāvu autostāvvietu. Tehniskās dokumentācijas sakārtošana pašlaik esot procesā.

Jānis Jurkāns tagad ir organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidents ar plašiem darba apartamentiem solīdā Elizabetes ielas namā. Pie sienām izvietotā latviešu glezniecība rada estetizēti pārdomātu vidi, un tāds ir arī pats Jurkāns – vienmēr sniegbaltā kreklā, nevainojami iededzis un ar džentlmeņa stāju.

Pret dzīvi un apkārt notiekošo viņš izturas ar apskaužamu mieru, kas viņā sadzīvo ar analītisku prātu. Ne bez pašironijas, ko apliecina viņa un dramaturga Jāņa Jurkāna kopā iedziedātā līgodziesma par nabago un bagāto brāli. «Man ne par ko nav kauns, arī šodien parakstos zem katra sevis teiktā vārda,» apmēram tā varētu rezumēt Jurkāna politisko pagātni.

Vai loģistika, kurā šobrīd darbojaties, arī nav saistīta ar politiskajām attiecībām ar kaimiņvalstīm? Tā sakot, blakus politikai vien esat...

Par šo jautājumu es daudz domāju, gatavojot DB 26. aprīļa numuru, kurā bija gan intervi­ja ar Latvijas Ministru prezidentu Māri Ku­činski, gan ekonomikas ministra Arvila Aše­radena paustā apņemšanās Latvijas apstrādes rūpniecību pacelt par 30% tuvāko trīs gadu laikā, gan Finanšu ministrijas apsvērtā nodeva, ko varētu ieviest uz tā sauktajām augsta riska transakcijām, bet realitātē tā varētu skart teju katru otro Latvijas pilsoni un uzņē­mumu.

Ar visādiem pārspīlētiem ierobežojumiem no banku puses Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem pēdējā laikā jau ir plaša visai negatīva pieredze, un vēl viena nodeva ir tieši tas pēdējais piliens, kas nepieciešams, lai pārliecinātu biznesa cilvēkus par to, cik Latvija ir investīcijām un uzņēmējdarbībai «pievilcīga» vieta.

Tomēr, neskatoties uz visu, investorus mēs šeit, protams, gribam. Vismaz vārdos. Un apstrādes rūpniecību attīstīt gribam - nacionālos plānošanas dokumentos bija pat ie­rakstīts, ka tai 2020. gadā jābūt jau 20% no IKP. Tagad vēlmes kļuvušas pieticīgākas - vismaz 15% gribas sas­niegt, bet līdz šim mērķim arī ir ko darīt, ņemot vērā, ka pagaidām nav sasniegti pat 13%. Vai 20% bija reā­li? Iespējams, ja tam arī no valsts puses savlaicīgi būtu mobilizēti visi resursi, sākot no mērķtiecīgas intereses par investoru piesaisti un viņu vajadzībām visaugstā­kajā politiskajā līmenī un beidzot ar nodokļu politiku, ES struktūrfondu novirzīšanu šim mērķim un banku iesaistīšanos kreditēšanā. Ja tā visa trūkst, tad mēs va­ram vēl gadiem pļāpāt par rūpniecības attīstīšanu Lat­vijā, bet jaunas ražotnes ar 3000 darbavietām tikmēr vērsies vaļā Kauņā.

Nākotnes zinātniece — tā ir tikai viena no starptautiskajām atzinībām, ko saņēmusi farmakoloģijas doktore Maija Dambrova.

Starptautiskajās zinātniskajās datu bāzēs ir ap 30 Maijas Dambrovas rakstu, kas devuši ieguldījumu jaunu zāļu vielu molekulāro darbības mehānismu, šūnu enerģijas metabolisma regulācijas iespēju un kardioprotektīvo zāļu farmakoloģisko efektu atklājumos pasaulē. Viņa ir arī trīs starptautisku patentu līdzautore.

Taču EFPIA atzīmējusi ne vien Maijas Dambrovas izgudrojumus medicīnas ķīmijā un farmakoloģijā, ko tālāk veiksmīgi izmanto ražotāji Latvijā, Skandināvijā, Vācijā un citur, bet arī viņas spējas izveidot un vadīt modernu pētniecisko laboratoriju, kas šobrīd ir vislabāk aprīkotais kardiovaskulāro pētījumu centrs Baltijā. Laboratoriju Maija Dambrova vada jau septiņus gadus, un pašreizējais zinātnieku mērķis ir tikt pie jaunām telpām, kas varētu tapt par farmaceitiskās izpētes centru.

Portugālē, Eiropas tūrisma forumā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens pasniedza Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu (European Destinations of Excellence [EDEN]) balvu desmit jaunām izcilākajām tūrisma vietām.

"EDEN projekts atbalsta Eiropas tūrisma nozari un veicina vairāku netradicionālu tūrisma vietu pamanāmību. Šī balva ir ne tikai iespēja dalīties ar labāko praksi Eiropas mērogā, bet arī atzinība par ilgtspējīgu tūrisma vietu un panākumiem vainagotu atpūtas veidu nodrošināšanu. Tā veicinās jaunu darba vietu radīšanu un pastāvošo uzlabošanu," norādīja Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens.

Desmit izcilākie tūrisma galamērķi, kas apbalvoti 2007. gadā ir šādi:

Latvija: Kuldīga — Latvijas Venēcija.

Kuldīga — Kurzemes pilsēta ar ievērības cienīgu vēsturisko centru un Ventas ieleju; Kuldīga pazīstama arī ar nosaukumu „Latvijas Venēcija”. Tūristiem piedāvātās apskates vietas ir vēsturiskais un kultūras mantojums, kā arī Ventas upe, kas ir lielākā un gleznainākā visā reģionā. „Ventas Rumba” ir visplatākais ūdenskritums Eiropā (240 metri).

Iesaka Kaspars Ulsts, Idea Havas Media stratēģiskais direktors un bloga adventures.lv autors.

Pirms diviem gadiem kopā ar draugiem devāmies uz Vjetnamu. Mūsu mērķis bija 16 dienās redzēt un izbaudīt pēc iespējas vairāk no šīs valsts daudzveidības, jo Vjetnamas apgabali dabas ziņā cits no cita ievērojami atšķiras. Vjetnama ir izstiepusies gar Dienvidķīnas jūru vairāk nekā 1000 km garumā. Ziemeļos ir bambusiem noauguši kalni un Holongas līcis, kurā iespējams dzīvē redzēt unikālos dabas veidojumus – milzīgos kaļķakmens stabus, kurus bieži attēlo tūrisma ceļvežos, savukārt dienvidos ir Indoķīnas ievērojamākās upes Mekongas delta.

Kad turp braukt?

Rudens tiek uzskatīts par zelta sezonu ceļošanai uz Āziju, tostarp Vjetnamu, kur laika apstākļus ietekmē musona un lietus sezonas. Vasarā tur ir karsts un katru dienu līst, savukārt rudenī ir patīkami laika apstākļi. Mēs uz Vjetnamu devāmies novembrī, kad gaisa temperatūra bija ap 30 grādiem. Patīkams un silts laiks bija arī naktīs, izņemot kalnus, kur, guļot metāla angārā, izsalām līdz kaulam, bet no rīta bambusa stublājus klāja sarma.

Pēc milzīgā iedzīvotāju pieplūduma pagājušās brīvdienās, Latvijas slēpošanas kalns “Riekstukalns” un saistītais “Milzkalns” spiesti samazināt līdz šim jau tā ierobežoto pacēlāju rezervāciju apjomu par 30 %.

Lēmums pieņemts, lai nodrošinātu Covid-19 epidemioloģisko noteikumu ievērošanu.

"Kā apliecināja pēdējā nedēļas nogale, šis ir liels izaicinājums – samērot milzīgo iedzīvotāju vēlmi slēpot ar epidemioloģisko ierobežojumu ievērošanu. Šonedēļ esam vēl par 20 % palielinājuši darbinieku skaitu, kas palīdzēs regulēt slēpotāju plūsmu un nodrošināt epidemioloģisko noteikumu ievērošanu gan pie pacēlājiem, gan autostāvvietu teritorijā," stāsta Ervīns Kišuro, “Riekstukalns” vadītājs.

Līdz šim uz kalniem gan inventāra noma, gan kases un viss cits nepieciešamais tiek nodrošināts āra apstākļos. Regulāri tiek veikta nomas inventāra dezinfekcija un citi drošības pasākumi.

Neraugoties uz to, ka svētku brīvdienās slēpošanas kalnu trases bija slēgtas un sezonas kopējā budžetā paredzams pamatīgs robs, kalnu īpašnieki ir optimistiski.

Ziema šajā nedēļas nogalē būšot, cer aptaujātie uzņēmēji.

Visiem viena bēda

Labākais laiks slēpošanas kalniem ik gadus parasti ir no 20. decembra līdz 10. janvārim, kad visi iegūst lauvas tiesu no sezonas ienākumiem. Šogad tā ir izpalikusi. «Domāju, ka vienu trešo daļu sezonas ieņēmumu vairs neiegūsim. Šajā periodā bija skolēnu brīvlaiks, janvārī un februārī liela daļa slēpošanas entuziastu brauc uz lielajiem kalniem citviet Eiropā,» stāsta Milzkalna valdes priekšsēdētājs Viesturs Košnieks.

«Šajā sezonā visus Latvijas slēpošanas kalnus piemeklējusi vienāda liksta. Decembrī mēģinājām atvērt vienu trasi un nedēļu nostrādājām,» stāsta kalna Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš. Īsais darbības periods ieguldīto neļāva atpelnīt – sniega pūšana izmaksājusi apmēram tūkstošs latu, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 200 latu. Visticamāk, cilvēkiem nebija apziņas, ka iespējams slēpot, jo pilsētās sniega bija maz. «Tās trases, kuras īpašnieki paspēja atvērt, nebija pārpildītas. Arī konkurentiem situācija bija līdzīga. Šogad nebija tas efekts: kurš pirmais atver kalnu slēpotājiem, tas ēd krējumu, pārējiem – paniņas,» norāda J. Stradiņš. Arī uz gadu mijas svinībām bijis daudz rezervāciju Golgāta naktsmm, bet lielākā daļa galu galā tika atsauktas. Cilvēki naktsmājas kā ierasts rezervējot savlaicīgi – rudenī. Lielākā daļa saņēmuši atpakaļ iemaksāto naudu, bet bijuši klienti, kas rezervāciju nav atsaukuši, cerot, ka ziema tomēr būs un pakalpojumu varēs izmantot vēlāk.

Silto laikapstākļu dēļ šosezon slēpošanas kalnu apgrozījums varētu sarukt par 30%-40%, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, atzīst aptaujāto slēpošanas trašu pārstāvji.

Tukuma novadā esošās slēpošanas trases Jēkaba grava pārstāvis Mairis Mežinskis norāda, - pat ja šonedēļ sāksies ziemai raksturīgāki apstākļi ar salu un sniegu, apgrozījuma kritums jebkurā gadījumā saglabāsies 30-40% apmērā.

Arī Cēsu novadā esošā Žagarkalna īpašnieks Juris Žagars un Amatas novada Ozolkalna pārstāve Līga Rokpelne piekrīt, ka kalni šajā sezonā noteikti piedzīvos apgrozījuma kritumu.

«Ja laikapstākļi būs labvēlīgi un mums izdosies izvilkt sezonu līdz pat aprīļa beigām, apgrozījuma kritums, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, varētu būt ap 30%, bet, ja tas neizdosies, tad kritums būs mērāms 40% apmērā,» stāsta Žagars.

1926. gada vasarā Gaismas prospektā ielika sanatorijas Ogre (tolaik – Mālkalne) pamatakmeni. Rīgas centrālās slimokases darbinieki, meklējot vietu trūcīgo iedzīvotāju bērnu sanatorijai, par piemērotāko atzina Ogri. Ēkas projektu uzticēja izstrādāt pazīstamajam arhitektam Konstantīnam Pēkšēnam (1859.-1928.), vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

«Uzsākot strādāt muzejā un apzinot vēsturisko apbūvi, manu uzmanību piesaistīja šī Jaunogres pērle, kas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis un kurā esošajiem Anša Cīruļa sienu gleznojumiem noteikts valsts nozīmes mākslas pieminekļa statuss,» saka Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Iveta Ruskule.

Muzeja kolektīvs 2013.gadā organizēja pirmo sarīkojumu, atzīmējot Anša Cīruļa 130.jubileju. Sanatorijas ēdamzālē, kur ir lieliska akustika, gaisma, visiem pat nepieticis vietas, tik liela bijusi ieinteresētība.

«Pēc pirmā publiskā pasākuma izstaigājām ēku. Uzmanību piesaistīja kāpņu telpā nolupusī krāsa. Uzmanīgi paskrubinot, sapratu, ka zem krāsas slāņa slēpjas vēl kādi zīmējumi. 1954.gadā sanatorijas ēkā bija remonts. Tolaik valdīja nelatvisks gars, un ēkā esošos zīmējumus nosedza ar eļļas krāsas slāni. Uzaicinājām mākslas zinātnieku Ilmāru Dirveiku veikt ēkas padziļinātu izpēti. Uzrakstījām projektu Kultūrkapitāla fondam, pusgada laikā tapa pētījums, kas tagad ir mūsu īpašumā. Ēkā ir saglabājusies oriģinālā grīda, logi, durvis, to profili un konstrukcijas ļoti raksturīgi tā laika arhitektūrai. Tieši K.Pēkšēna un A.Cīruļa ieguldījums sanatorijas ēku padara īpaši vērtīgu Latvijas kultūras vēsturē,» uzsver I. Ruskule.

Lieldienu brīvdienās slēpotgribētājiem un ziemas prieku baudītājiem joprojām ir atvērtas vairākas trases un kalni Latvijā, liecina informācija kalnu un trašu pakalpojumu nodrošinātāju mājaslapās.

Plānots, ka šodien darbosies Žagarkalns, Ozolkalns, Gaiziņkalns, Kaķīškalns, kā arī kompleksa Gaiziņš gan Mazā, gan Lielā Golgāta trase.

Tiesa, patlaban vēl nav zināms, vai trases un kalni būs atvērti arī pirmdien, 28.martā.

Kā atzīmē Žagarkalna pārstāvis Vadims Kameņevs, šī nedēļas nogale varētu būt pēdējā šajā 2015./2016.gada ziemas sezonā. Viņš arī skaidro, ka, neskatoties uz to, ka šajās brīvdienās tiek prognozēti siltāki laikapstākļi, sniegs uz kalniem nekūst tik ātri, lai darbība būtu jāpārtrauc "pie pirmajiem plusiem".

Bijušais politiķis, deputāts, ministrs, mežu dienesta vadītājs un lauksaimnieks Jānis Kinna tagad kļuvis par viesnīcnieces palīgu Austrijā.

«Pirmkārt, man ir gana daudz gadu – sešdesmit pirmais. Veselības stāvoklis nebūt nav labs. 700 m augstumā virs jūras līmeņa tas uzlabojas. Fizisks darbs, maz stresa, svaigs gaiss. Un beidzot – ideja, ka vecumdienas jāpavada Alpos, radās jau 1997. gadā, kad man veica sirds asinsvadu operāciju. Bija plānots pārcelties tad, kad kļūšu pensionārs, bet iekrita apstākļi, kad mani praktiski izspieda no valsts darba, liekot veikt reformas, kas man nebija pieņemamas. Ienākums no dzīvokļa pārdošanas deva iespēju nopirkt pusi Alpu mājas, otru pusi sedzot ar bankas aizņēmumu,» jautāts, ar kādu motivāciju pārcēlies uz Austriju, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze stāstījis J. Kinna.

Kāda Skotijas kompānija sākusi reklamēt Afganistānu kā tūrisma galamērķi, vēsta BBC.

Skotijas pilsētā Dandī bāzētā kompānija Mountain Unity izveidota, lai informētu kalnos kāpējus par iespēju apmeklēt Afganistānas ziemeļaustrumus. Kompānijas pārstāvis Deivids Džeimss (David James), kurš ir bijušais karavīrs, stāstījis, ka vieta, kas pazīstama kā Wakhan Koridors, tiek uzskatīta par drošāko valsts daļu.

37 gadus vecais D. Džeimss, kurš Afganistānā pabijis kopā ar britu armiju, skaidrojis, ka viņš kompāniju Mountain Unity veidojis kā sociālu uzņēmumu un visa tās peļņa tiks ieguldīta Wakhan Koridorā.

Pēc viņa sacītā šī vieta valstī vienmēr bijusi mierīga - pat padomju iebrukuma un nesenā konflikta ar Taliban laikā.

Pēc vienošanās panākšanas par Atēnu parādu restrukturizācijas, Grieķijai ir dota «jauna iespēja», lai mēģinātu atjaunot grūtībās nonākušo ekonomiku, sarunā ar CNBC pavēstījis valsts finanšu ministrs Evangels Venizels.

Piektdien starptautiskās reitingu aģentūras Moody’s Investors Service un Fitch pavēstīja, ka uzskata Grieķiju par bankrotējušu. Fitch Grieķijai piešķirto reitingu samazināja līdz «ierobežotai maksātnespējai», savu lēmumu skaidrojot ar valsts parāda restrukturizāciju, kuras ietvaros grieķu parādu kalni samazināsies par vairāk nekā 100 miljardiem eiro.

Tomēr Grieķijas finanšu ministrs uzsvēra, ka parādsaistību norakstīšana ir valsts iekšējā lieta, kas skar bankas un finanšu subjektus. «Tas nav tik svarīgi kā reāla ekonomika,» klāstīja E. Venizels. «Tirgus ļoti labi zina, ka šis piedāvājums ir unikāls, kā arī ļoti labs un peļņu nesošs,» sacīja Grieķijas finanšu ministrs. Tāpat viņš noliedza izskanējušos pieņēmumus, ka Grieķijai vajadzēs trešo starptautiskā aizdevuma programmu.

Nīcas novada dome pieņēmusi lēmumu par zemes nomu SIA Minkland, kas plāno izveidot zvēraudzētavu Kalnišķu ciema apkaimē, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Uzņēmums piecu gadu laikā sola izveidot līdz 17 darba vietām, kas apvidum ar aptuveni 200 iedzīvotājiem kopumā ir daudz.

SIA Minkland pārstāvis Nīcas novada deputātus informējis, ka būvniecība paredzēta 1–2 gadu laikā pēc projekta apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā. Dzīvnieku izmitināšana fermā varētu sākties, ātrākais, 2017. gada rudenī.

Iznomātais pašvaldības zemesgabals Kalnišķu pusē atrodas 1,5 kilometrus tālu no tuvākajām mājām.

Plašāk lasāms laikrakstā Kursas Laiks.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Saredzot potenciālu tepat Baltijas tirgū, Igaunijas Mecro AS šobrīd koncentrējas uz veikalu tīkla paplašināšanu Lietuvā un Latvijā

«Mecro AS ir privāta kompānija, kas darbojas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, bet biznesu sākām Igaunijā un kompānija joprojām pieder igauņiem,» stāsta Prīts Prints (Priit Prints), Mecro AS valdes priekšsēdētājs. Uzņēmum pamatdarbība ir instrumentu, smērvielu un aprīkojuma mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, celtniecības mašīnu un aprīkojuma tirdzniecība, kā arī tehniskā apkope. Uzņēmumam ir meitaskompānijas SIA Stoller Latvijā un UAB Mecro Technikonas Lietuvā, kas vada veikalu ķēdi Stokker. Igaunijā uzņēmumu grupā ir arī kokapstrādes tehnoloģisko risinājumu tirdzniecības un pēcaprūpes kompānija Nava, lauksaimniecības tehnikas tirgotājs Stokker Agri un Stokker Finance, kas nodrošina finansēšanu mazumtirdzniecībā. Šobrīd Mecro grupas uzņēmumos ietilpst 27 veikali, no kuriem 14 atrodas Igaunijā.

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Veselības pakalpojumu teju nepieejamība rada palielinātas izmaksas.

Slimniekam, viņa darba devējam un valstij – visiem būtu izdevīgāk, ja sasirgušais maksimāli ātri saņemtu viņam nepieciešamo medicīnisko palīdzību, nevis nīktu mēnešiem garās valsts apmaksāto veselības pakalpojumu rindās. Cilvēks ir valsts pamats, bet no ekonomikas viedokļa tas ir cilvēks darbspējas vecumā. Šis cilvēks ir vērtība, jo viņš strādā un rada pievienoto vērtību, par viņu darba devēji maksā attiecīgus nodokļus valstij un viņš pats savu algu tērē preču un pakalpojumu apmaksai, tādējādi radot pieprasījumu pēc tiem.

Diemžēl ļoti bieži nopietnākas saslimšanas gadījumā darbinieki savlaicīgi nesaņem valsts apmaksāto veselības aprūpi. Reizēm pat uz valsts apmaksātu diagnostiku vai konsultāciju pie speciālista ir jāgaida rindā vairākus mēnešus, kas ir zaudējums gan pašam darbiniekam, gan valstij, gan darba devējam, kuram ne tikai jāmaksā pabalsts 75% līdz 80% no atalgojuma par astoņām dienām (no otrās līdz devītajai dienai), bet arī jāmeklē, kas slimotāju aizvietos tā prombūtnē.

Valdība februāra laikā plāno lemt par izejas no Covid-19 pandēmijas pasākumu stratēģiju, izvērtējot visus drošības pasākumus, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc politiķa vārdiem, svarīgi izvērtēt visus drošības pasākumus, lai secinātu, kuri nav pieciešami un var tikt atcelti.

"Mēs vēlamies, lai skaidrība šajā jautājumā būtu līdz ārkārtējās situācijas noslēgumam februāra beigās," norādīja premjers, "nepieciešams iet kopsolī ar saslimšanas un hospitalizācijas gaitu, bet, šķiet, ka pašlaik hospitalizācijas līmenis pie omikrona varianta ir citādāks, nekā pie iepriekšējā dominējošā deltas varianta, un slimnīcas nepildās ļoti strauji." Valdības vadītājs atzīmēja, ka viens no iemesliem tam ir daudzie cilvēki, kas vakcinējās pret Covid-19.

Kariņš norādīja, ka šo piektdien tikšanās laikā Rīgā ar Igaunijas un Lietuvas valdību vadītājiem tiks runāts gan par drošības situāciju, gan par Covid-19 ierobežojumiem. Latvijas premjera mērķis ir pie iespējas saskaņot to, kā visās Baltijas valstīs varētu izskatīties ierobežojumi pēc februāra beigām - šāda mērķa sasniegšanai gan būtu nepieciešams garš process.