«Šodien ir iespēja iegūt Latvijas tranzīta koridoram papildu 9 milj. tonnu kravu – tās ir kravas, kas pašlaik caur Baltkrieviju un Lietuvu iet uz Kaļiņingradu,» saka Euro Rail Trans valdes loceklis un līdzīpašnieks Ainārs Šlesers

Fragments no intervijas:

Sen neesat sniedzis intervijas presei, bet piekritāt sarunai tagad, kad jūsu pārstāvētais uzņēmums Euro Rail Trans ir viens no Baltijas Foruma konferences Krievija – ES: savstarpējās atkarības izaicinājumi un jaunā dienaskārtība galvenajiem atbalstītājiem. Kādēļ nolēmāt atbalstīt šo pasākumu?

Euro Rail Trans ir Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā mūsu partneris ir Krievijas dzelzceļa uzņēmums AS RŽD Logistika. Mūsu mērķis ir veicināt kravu plūsmas palielināšanu Latvijas virzienā. Šodien sankcijas starp Eiropas Savienību (ES), Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Krieviju ir radījušas ļoti sarežģītu situāciju Latvijai. Mēs redzam, ka ir aizvēries Liepājas metalurgs un cilvēki ir palikuši bez darba. Mēs redzam to, ka mūsu zivrūpnieki ir pazaudējuši nozīmīgus tirgus un nekādas kompensācijas viņi nesaņem. Mēs redzam to, ka mūsu piena pārstrāde tāpat ir nolikta fakta priekšā, ka nekādas kompensācijas par ieviestajām sankcijām viņi neredzēs. Visas šīs problēmas ir jārisina mums pašiem, bet mēs mēģinām cerēt, ka kaut kas atrisināsies Briselē un Amerikā. Skaidrs ir tas, ka pat mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir mūsu tiešie konkurenti. Mēs esam brāļu tautas, bet mūsu tirgotāji, ražotāji un ostas konkurē savā starpā. Diemžēl pēdējo 20 gadu laikā Lietuva ir izmantojusi situāciju, kurā Kaļiņingradas koridors tika izmantots veidā, lai subsidētu Klaipēdas ostu. Tas, protams, ir radījis problēmas gan Rīgas ostai, gan Liepājas ostai, gan Ventspils ostai. Ņemot vērā, ka es šodien esmu ne tikai Euro Rail Trans valdes pārstāvis, bet arī viens no īpašniekiem, esmu ieinteresēts palīdzēt Latvijai piesaistīt jaunas kravas laikā, kad cita daļa kravu iet projām no mums. Tādēļ arī mēs atbalstām Baltijas Forumu. Jo šajā forumā piedalās pārstāvji ne tikai no Latvijas un Krievijas, bet arī no ASV un daudzām Eiropas valstīm. Mums ir jāvienojas par pamatlietām. Pierobežā valstīm, kas ir kaimiņvalstis, ir jāspēj sadarboties visās tajās jomās, kurās ir iespējams sadarboties. Lai arī ir sankcijas starp lielvarām, mums tāpat ir jādomā, lai Latvijas iedzīvotāji nebrauktu prom. No valsts jau ir aizbraukuši vairāki simti tūkstošu cilvēku. Transporta nozarē ir nodarbināti aptuveni 100 tūkst., kas kopā ar ģimenes locekļiem ir 200 tūkst. cilvēku. Ja problēmas skars šo nozari, mēs pazaudēsim arī lielus nodokļu maksātājus, jo transporta nozarē algas ir krietni virs vidējā. Ja šie cilvēki aizbrauks prom, tā tiešām būs katastrofa. Lai to nepieļautu, mums jāsāk strādāt. Sadarboties ar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ķīnu – ar visiem iespējamajiem partneriem, lai transporta nozare attīstītos.

Kādi ir Euro Rail Trans biznesa mērķi?

Vēlamies piesaistīt vairāk kravu. Un redzam to, ka šodien ir iespēja iegūt Latvijas tranzīta koridoram papildu 9 milj. tonnu kravu – tās ir kravas, kuras pašlaik caur Baltkrieviju un Lietuvu iet uz Kaļiņingradu. Šīs kravas uz Kaļiņingradu mēs varam vest caur Latviju. Jā, protams, šīs kravas no Latvijas ies arī tai skaitā caur Lietuvu. Bet mēs vēlamies, lai tās vestu ar Latvijas pārvadātāju. Mēs vēlamies, lai Lietuva atver Latvijai savu tirgu, tāpat kā mēs esam to atvēruši viņiem. Mēs redzam, ka Maxima veikali šodien brīvi tirgo Latvijā. Mēs gribam, lai Latvijas pārvadātājs, kas ir ES pārvadātājs, brīvi var vest kravas no Krievijas un Latvijas robežas līdz pašai Kaļiņingradai. Tāds ir mūsu mērķis, caur ko mēs varam piesaistīt jaunas kravas Latvijai, nodrošinot arī to, ka cilvēki, kas pašlaik strādā transporta nozarē, tajā paliks strādāt arī turpmāk, jo tad mainīsies tikai kravu segmenti.

Kas mums ir jāizdara, lai šī mērķa, kas ir iegūt Kaļiņingradas virziena kravas, sasniegšana būtu iespējama?

Pirmkārt, es aicinu Latvijas dzelzceļu nopietni sākt strādāt pie šī jautājuma. Jo skaidrs, ka ir nepieciešama vienošanās starp Latvijas dzelzceļu un Krievijas dzelzceļu. Ņemot vērā, ka mēs esam Krievijas dzelzceļa partneri, mums ir kopuzņēmums, mēs esam gatavi sēsties ar Latvijas dzelzceļu pie sarunu galda un veidot šīs jaunās partnerattiecības, lai piesaistītu 9 milj. tonnu kravu. Otrkārt, ir nepieciešams valdības atbalsts, lai valdības pozīcija turpmāk nebūtu tik gļēva, kāda tā ir bijusi līdz šim. Kad lietuvieši noraka dzelzceļa infrastruktūru Liepājas virzienā tikai tāpēc, lai Liepājas osta neattīstītos. Vai tad, kad lietuvieši noraka sliedes Rīgas virzienā no Mažeiķiem tikai tāpēc, lai tādā veidā aizstāvētu savas intereses. Mēs tikko redzējām, ka tika izdarīts milzīgs bezprecedenta spiediens uz Lietuvas valdību un Lietuvas dzelzceļu, lai viņi piekristu Rail Baltic projektam. Lietuvieši taču vēlējās, lai šaurās un platās sliedes savienojas Kauņā, nevis pie mums Latvijā. Lietuvas tiesa bezprecedenta formā savā laikā apķīlāja Rīgas lidostu un airBaltic tikai tāpēc, lai aizstāvētu kaut kādas savas intreses. Tomēr, kad lietuviešiem bija problēmas ar atomstaciju, viņi lūdza, lai Latvijas premjers Ivars Godmanis ierodas Lietuvā un izsaka atbalstu brāļu tautai lietuviešiem. Taču, kad tas tika izdarīts, tas tūlīt pat tika aizmirsts – lietuvieši vienpersoniski pieaicināja poļus un samazināja Latvijas un Igaunijas dalību, un domāja tikai par savām interesēm. Rezultātā viņiem nekas nesanāca. Bet fakts ir, ka Lietuva nekad nav domājusi par Latviju. Tāpēc mums ir jāstāv stingrās pozīcijās. Mums ir vajadzīgs Latvijas valdības atbalsts. Mūsu valdībai ir skaidri jāpasaka, ka Lietuvai no 2004. gada līdz 2014. gadam bija šī īpašā atruna par Kaļiņingradas koridoru, bet tagad tam ir jābūt pieejamam Latvijas pārvadātājiem. Ja mēs to panāksim, mēs būsim lieli vinnētāji šajā tranzīta biznesā.

Visu interviju Latvija var pārņemt  kravas uz Kaļiņingradu lasiet 24. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra