Dienas Bizness

  • 24 piektdiena,
    februāris

    Diāna, Dina, Dins

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8463

    USD: 1.0573

Ražošana

Latvijā vidējā autobusa biļetes cena ir pieci eiro

Par situāciju vietējos pasažieru pārvadājumos un izaicinājumiem biznesā intervijā laikrakstam Diena stāsta Ecolines (SIA Norma-A) valdes priekšsēdētājs Andris Podgornijs.

Fragments no intervijas:

Vai Latvijas reģionālie maršruti Rīga-Madona un Rīga-Rēzekne, ko apkalpo SIA Norma-A, ir rentabli?

Mūsu bizness Latvijā sastāv no divām daļām - Eiropas tirgus un iekšzemes tirgus. Pēdējā daļa ir ļoti maza, un tas ir valsts pasūtījums - strādājam tikai tāpēc, ka pirms četriem gadiem atklātā konkursā vinnējām vienu no lotēm. Valsts nosacījums bija, ka tā maksā mums peļņu, bet mēs 12 gadus darām darbu. Paši tur neko neizdomājam un arī lielāku peļņu gūt nevaram, jo likumā ir noteikts apmērs. Kāpēc to uzņēmāmies? Tajā brīdī, kad valsts izsludināja konkursu, bija vieni spēles nosacījumi, bet valsts izmantoja savas priekšrocības, tos mainīja un tagad maksā daudz mazāk, nekā solīja. Otrreiz šādā konkursā mēs vairs nestartētu.

Jūsu apkalpotais reiss Rīga-Madona-Rēzekne ilgst piecarpus stundas. Cilvēki smej, ka šādā laikā iespējams aizlidot līdz Āfrikai.

Pārvadātājs šajā ziņā neko neizgudro - ne maršrutus, ne cenu, pat ne autobusa aprīkojumu - tas viss ir aprakstīts līgumā. Valsts visu izdomājusi un pateikusi: «Šāds maršruts, šādos laikos, ar tādiem autobusiem, tik bieži, par tādu cenu - dariet!» Katrs ceļš, pagrieziens, luksofors ir aprakstīts. Nevar teikt, ka mums nav iespēju ko uzlabot vai mainīt, - pieturvietas pieliekam, ja redzam, ka cilvēkiem vajag, - tas gan ir diezgan garš process. Redziet, pārvadājumi ir sociāla lieta, un no Rīgas uz Rēzekni noteikti var aizbraukt ātrāk, bet tas nozīmē, ka mums būtu jābrauc pa taisnu ceļu un bez pieturvietām. Turklāt ko darīs tas cilvēks, kam jātiek no Madonas uz Rēzekni? Kas viņu vedīs, ja maršruts pats par sevi nav rentabls? Tā ir izšķiršanās. Iepriekšējos četrus gadus valsts optimizēja maršrutus, un to skaits saruka diezgan krasi. Tas tāpēc, lai pārvadātājiem būtu lielāki ieņēmumi, bet valstij - mazāki izdevumi.

Mēs noteikti varētu veidot ekspresmaršrutus, bet no Rīgas uz Rēzekni brauc arī vilciens, un valsts visu laiku mētājas, kam dot prioritāti. Vilcienu jomas pārstāvjiem sāp tāpēc, ka mēs esam, un otrādi. Ja nebūtu vilciena, mēs būtu izveidojuši pāris ekspresmaršrutu tiem, kuri grib braukt ātrāk, bet maksāt vairāk. Taču ekspresim nepietiktu pasažieru, un mēs sāktu konkurēt paši ar sevi - daži gribētu maksāt vairāk, citi - ne, cilvēki sadalītos starp diviem maršrutiem. Nelegālie pārvadātāji, kuru Latvijā ir diezgan daudz, to izmanto - viņi izbrauc 15 minūtes agrāk mūsu autobusam gar degunu, autoostā savāc cilvēkus un atved viņus uz Rīgu. Esam rēķinājuši, ka dienā viņi vidēji aizved vienu pilnu pasažieru autobusu, bet valsts saka: «Neko nevaram izdarīt.»

Starptautiskajos reisos Ecolines pērn pārvadāja 600 tūkstošus, bet iekšzemes - 800 tūkstošus pasažieru. Vai ir ambīcijas rādītājus izlīdzināt?

Tas nav iespējams! Starptautiskajā tirgū konkurējam ar lidmašīnām, vilcieniem, prāmjiem un arī ar cilvēkiem, kuri grib braukt paši ar savām mašīnām. Tur ir pavisam citas biļešu cenas - Latvijā vidējā cena ir pieci eiro, bet tur, kur esam pārvadājuši 600 tūkstošu, vidējā cena ir 50 eiro, un Latvijas pasažieru daļa tur ir ļoti maza. Mēs naudu pelnām pavisam citos tirgos - nevis Latvijā. Piemēram, maršrutā Rīga-Maskava, kur braucam 17 gadu, puse pasažieru ir ar Krievijas pasēm, un lielākā daļa no viņiem tranzītā aizbrauc ar mūsu reisiem tālāk - uz Lietuvu, Poliju. Ecolines ir preču zīme, ko mēs esam izveidojuši, un to tagad izmanto arī Krievijas, Ukrainas, Polijas un Vācijas pārvadātāji. Viņi iestājās pie mums tādā kā klubā, parakstīja līgumu un izpilda mūsu nosacījumus.

Kāpēc viņi ir ieinteresēti to darīt?

Tāpēc, ka viens pats tu vairs nevari neko izdarīt! Tirgus kļūst lielāks, un, lai būtu apjoms, jāpiesaista arvien vairāk pasažieru. Tagad cilvēks var iesēsties mūsu autobusā, piemēram, Valmierā, un izkāpt ārā Bernē. Ar lidmašīnu to nekādi nevar paveikt. Neviens maršruts netiek veidots pats par sevi - visi gabaliņi tiek sasaistīti.

Visu interviju lasiet pirmdienas, 25.augusta, laikrakstā Diena.

Saistītie raksti

Komentāri

Reklāma