Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Cenu inflācija rodas, kad pārāk daudz naudas “dzenas pakaļ” pārāk mazam preču un pakalpojumu klāstam. Straujš un pastāvīgs “plašās naudas” (“broad money” – nauda, kas nonāk reālajā ekonomikā) piedāvājuma pieaugums stingri korelē ar cenu inflāciju.

Arī būtiskas preču un pakalpojumu piedāvājuma izmaiņas, piemēram, lielas izmaiņas ražošanas jaudās vai produktivitātē, būtiski ietekmē cenu inflāciju.Balstoties uz Linas Oldenas Švarceras (Lyn Alden Schwartzer) rakstiem un pētījumiem – ja ar parādiem mazāk pārslogotu ekonomiku pārsteidz nozīmīgs ekonomisks satricinājums vai samazinājums, tas ir nepatīkami, bet tam var tikt pāri – ekonomikai kādu laiku stagnējot, neefektīvi biznesi bankrotēs – daži parādi tiks nesamaksāti, bet kopumā produktīvas investīcijas visas nodarītās sāpes pamazām izārstēs.

Tomēr, ja ekonomiku ar augstu aizņemto līdzekļu īpatsvaru (arī valsts parāda līmenī) skar būtisks ekonomisks šoks un recesija, tā saskarsies vai ar plašu defoltu vilni, vai ar ārkārtas naudas drukāšanu, lai finansētu parādus. Šādi notika 2020. - 2021. gadā, kad lielākajā daļā attīstīto valstu, īpaši ASV, tika radīta jaunas naudas masa triljonos eiro vai dolāru vērtībā. Šoreiz “naudas radīšana” notika ne tikai finanšu sistēmā banku rezervēs, bet arī jau pieminētās “plašās naudas” piedāvājumā, ko varēja tērēt mājsaimniecības un uzņēmumi.

Lai ieviestu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, ceturtdien, 9.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā par akcīzes nodokli. Tie paredz palielināt akcīzes nodokļa likmes benzīnam, petrolejai, dīzeļdegvielai un šo produktu sajaukumiem ar biodegvielu, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Tāpat paredzēts precizēt citas likuma normas.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju Latvijai degvielas akcīzes nodokļa likmes no nākamā gada 1.janvāra ir jāpārskata trīs iemeslu dēļ:

"Pirmkārt, Latvijai pārejas periodā līdz 2011.gadam pakāpeniski ir jāsasniedz ES direktīvā noteiktās minimālās akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem - benzīnam 359 eiro par 1000 litriem, dīzeļdegvielai - 330 eiro par 1000 litriem. Tā kā Latvijā ir zemāka patērētāju pirktspēja un dzīves līmenis, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, ir panākts pārejas periods pakāpeniskai akcīzes nodokļa palielināšanai bezsvina benzīnam līdz 2011.gadam, dīzeļdegvielai un petrolejai līdz 2013.gadam. Pārejas periods nepieciešams, lai mazinātu nodokļu sloga negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju.

Lai ieviestu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, ceturtdien, 9.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā par akcīzes nodokli. Tie paredz palielināt akcīzes nodokļa likmes benzīnam, petrolejai, dīzeļdegvielai un šo produktu sajaukumiem ar biodegvielu. Tāpat paredzēts precizēt citas likuma normas.

Latvijai degvielas akcīzes nodokļa likmes no nākamā gada 1.janvāra ir jāpārskata trīs iemeslu dēļ.

Pirmkārt, Latvijai pārejas periodā līdz 2011.gadam pakāpeniski ir jāsasniedz ES direktīvā noteiktās minimālās akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem - benzīnam 359 eiro par 1000 litriem, dīzeļdegvielai - 330 eiro par 1000 litriem. Tā kā Latvijā ir zemāka patērētāju pirktspēja un dzīves līmenis, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, ir panākts pārejas periods pakāpeniskai akcīzes nodokļa palielināšanai bezsvina benzīnam līdz 2011.gadam, dīzeļdegvielai un petrolejai līdz 2013.gadam. Pārejas periods nepieciešams, lai mazinātu nodokļu sloga negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju.

Centrāleiropā līdz gadsimta beigām ievērojami biežāk būs novērojami sausuma periodi, ja netiks samazināta siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisija, secināts jaunā pētījumā.

Vācijas Helmholca vides pētniecības centra komandas vadītajā pētījumā, kurā piedalījās arī zinātnieki no Čehijas, tika analizēts 2018. un 2019.gads, kad tika piedzīvoti netipiski sausuma periodi, un ņemti vērā globālie klimata dati par pēdējiem 250 gadiem.

Rezultāti, kas publicēti žurnālā "Scientific Reports", liecina, ka kopš 1766.gada Centrāleiropā nav pieredzēti divi secīgi gadi ar tik lielu sausumu vasarā. Sausums skāra vairāk nekā 50% reģiona.

Sliktākajā scenārijā, ja siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisija sasniegs augstāko līmeni, Centrāleiropā šādi secīgi sausuma periodi vasarās līdz gadsimta beigām pieaugs septiņas reizes, prognozē zinātnieki. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ko skāris sausums, tādā gadījumā pieaugtu par vairāk nekā 40 miljoniem hektāru, uzskata zinātnieki.

Gājēju pārejas bieži ir pastiprinātas bīstamības elements satiksmes infrastruktūrā, un tieši uz pārejām notiek negadījumi ar traģiskām sekām. Līdz ar to pāreju pārbūve un sakārtošana atbilstoši mūsdienu drošības prasībām ir aktuāla nepieciešamība, un tai jābūt starp valsts prioritātēm satiksmes drošības jomā, norādīja Latvijas Automoto biedrībā (LAMB).

LAMB prezidents Juris Zvirbulis skaidro, ka šodienas Čaka ielas traģēdija notika uz regulējamas gājēju pārejas, tātad varot secināt, ka luksofors ielas otrajā pusē vēl nav drošības garants un katram satiksmes dalībniekam - gan gājējam, gan autovadītājam - ir jābūt uzmanīgam un jāpārliecinās par situāciju uz ceļa, neskatoties uz luksoforā degošās gaismas krāsu.

Pieredzējuši autovadītāji pārliecinoties, vai uz pārejas nav aizkavējies kāds sirmgalvis vai bērns, bet gājējs ir īpaši uzmanīgs, ja ielas šķērsošanas laikā iedegas sarkanā gaisma. Turklāt atbilstoši izmaiņām satiksmes noteikumos regulējamu gājēju pāreju drīkst šķērsot braucot arī riteņbraucējs, kura parādīšanās uz pārejas var būt pilnīgi negaidīta.

Šodien, 9.oktobrī, Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā par pensiju aprēķināšanas kārtību - tā tika atzīta par neatbilstošu Satversmes 64.pantam, kurš noteic, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un apmēros, informē Satversmes tiesa.

Ar pieteikumu Satversmes tiesā vērsās Valsts Cilvēktiesību birojs, lūdzot atzīt apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 64., 91. un 109.pantam.

Satversmes tiesa secināja, ka Pensiju likuma pārejas noteikumu 2.1 punktā ietvertā pilnvarojuma mērķis ir reglamentēt kārtību, kādā aprēķināmi, pierādāmi un uzskaitāmi noteiktie darba un tam pielīdzināmie periodi. Līdz ar to MK bija pilnvarots izdot procesuālas normas – noteikt pensiju aprēķināšanas procesuālo kārtību.

Pensiju likumā nav noteikta vecuma robeža, no kuras tiek skaitīts darba un tam pielīdzināmais periods. Savukārt apstrīdētā norma apdrošināšanas stāžam pielīdzina tikai tādus darba periodus, kurus persona uzkrājusi no dienas, kad sasniegusi 15 gadu vecumu. Tātad Ministru kabinets ir pieņēmis materiālo tiesību normu, kas nosaka pašu apdrošināšanas periodu, proti, tā atskaites sākumposmu, nevis tā aprēķināšanas kārtību.

Ar šā gada 1. maiju akcīzes nodoklis būs lielāks, nekā tika plānots — dīzeļdegvielai 130 Ls vietā būs 148 Ls, bet benzīnam 160 Ls vietā būs 174 Ls par 1000 litriem. Tāda vienošanās panākta Eiropas Padomes Nodokļu jautājumu darba grupas vairākās sēdēs, kur Latvija aizstāvējusi savu pozīciju par īpašu noteikumu nepieciešamību mūsu valstij, lai ieviestu ES prasības par minimālajām akcīzes nodokļa likmēm energoproduktiem, norādīts Finanšu ministrijas informācijā.Tiesa, šie speciālistu līmenī panāktie atvieglojumi politiskajā līmenī vēl jāakceptē ES Ministru padomes Ekonomikas un finansu lietās sanāksmē aprīlī Jāatgādina, ka direktīva prasīja Latvijai no 2004.gada 1.maija dīzeļdegvielai noteikt likmi 245 eiro (ap 159 Ls) par 1000 l (plānoto 130 Ls vietā). Darba grupas sanāksmēs Latvija sniegusi pietiekamus argumentus un aprēķinus, tādējādi ticis atbalstīts īpašs mehānisms - piemērot nodokļa likmes aprēķinam no eiro uz latiem, nevis 2003.gada 1.oktobra Eiropas Centrālās bankas noteikto maiņas kursu, bet gan 2002.gada decembra (Latvija slēdza iestāšanās sarunas ar ES) maiņas kursu,norādīts Finanšu ministrijas informācijā. Tādējādi akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai no šā gada 1.maija Latvijā, paredzams, būs 148 Ls par 1000 l (pašlaik — 100 Ls). Kopumā ES noteiktā dīzeļdegvielas akcīzes likme (330 eiro par 1000 l) Latvijai jāievieš līdz 2013.gadam. Savukārt akcīzes nodoklis svinu nesaturošam benzīnam no 1.maija būs nevis 186 Ls par 1000 litriem, bet — 174 Ls (pašlaik 160 Ls). Pārejas periods minimālās likmes (359 eiro par 1000 l) ieviešanai Latvijā piedāvāts noteikt līdz 2011.gadam. Bez tam Latvijai paredzēts pārejas periods akcīzes nodokļa elektrībai saskaņošanai līdz 2010.gada 1.janvārim, taču ar 2007.gada 1.janvāri nodokļa likmei ir jāsasniedz 50% no ES minimālās likmes (0.5 — 1 eiro par MWh) Latvijai paredzēts pārejas periods akcīzes nodokļa oglēm un koksam saskaņošanai līdz 2009.gada 1.janvārim, taču ar 2007.gada 1.janvāri nodokļa likmei ir jāsasniedz 50% no ES minimālās likmes (0.15 — 0.3 eiro par gigadžoulu bruto siltumietilpības). Tāpat Latvijai paredzēts piešķirt tiesības piemērot samazinātu nodokli vai atbrīvojumu energoproduktiem un elektrībai vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem. Latvijai paredzēts pārejas periods akcīzes nodokļa likmes degvieleļļai (mazutam), kuru izmanto siltuma ražošanai rajona siltumapgādei, saskaņošanai līdz 2010.gada 1.janvārim, turklāt Latvijas patur tiesības šajā laikā iesniegt EK prasību par nepieciešamību pagarināt šo termiņu, norādīts Finanšu ministrijas informācijā. Direktīva paredz, ka līdz 2013.gadam no nodokļa var atbrīvot dabas gāzi, ja konkrētajā dalībvalstī 2000.gadā dabas gāzes daļa gala enerģijas patēriņā bija mazāka nekā 15 %, un tā kā Latvijai izpildās šis nosacījums (Latvijai 2000. gadā dabas gāzes daļa gala enerģijas patēriņā bija 11%), tad Latvijai nav nepieciešams īpašs pārejas periods dabasgāzes atbrīvošanai no nodokļa. Turklāt Latvija patur tiesības šajā laikā iesniegt EK prasību par nepieciešamību pagarināt šo termiņu, skaidrots ministrijas informācijā.

Ekonomiskā katastrofa uz laiku ir novērsta, un, neskatoties uz problēmām, Latvija izskatās labāk nekā Grieķija.Tomēr valsts ekonomika joprojām ir briesmās: bezdarba līmenis ir augstākais ES, bet izaugsme, visticamāk neatsāksies līdz 2011. gada. Savukārt atkarība no Krievijas pieaug, raksta The Economist.

Par spīti IKP straujajam kritumam, Latvijai izdevies sasniegt to, kas daudziem šķita neiespējams – iekšējo devalvāciju.

Izdevums atgādina, ka divu gadu garumā baņķieri prognozējuši, ka valūtas devalvācija Latvijā ir neizbēgama un ka cīņa par lata piesaistes eiro saglabāšanu ir lemta neveiksmei. Un panika Latvijā gāztu arī nestabilās Igaunijas un Lietuvas ekonomikas, savukārt šādas krīzes atskaņas izjustu visa Austrumeiropa un Skandināvijas bankas, kas neapdomīgi aizdevušas Baltijas valstīs.

Lai gan pērn Latvijas IKP samazinājies par 17,5%, valstij izdevies sasniegt iekšējo devalvāciju, kas nozīmē konkurētspējas atgūšanu, nevis valūtas vērtības samazināšanas ceļā, bet, strauji samazinot algas un sabiedriskos tēriņus. Tā rezultātā Latvija izpelnījusies uzslavas par pašdisciplīnu.

Partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) finanšu ministra amata kandidāts ir Jānis Reirs, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» atzina politiķis Arvils Ašeradens.

Iepriekš arī Ašeradens bija izskanējis kā iespējamais JV finanšu ministra amata kandidāts. Viņš gan apliecināja, ka šim amatam tiks virzīts Reirs. Tāda esot JV premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa izvēle.

Tāpat Ašeradens apstiprināja, ka ārlietu ministra postenim JV virzīs līdzšinējo ministru Edgaru Rinkēviču.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka galējais scenārijs būs redzams valdības apstiprināšanas laikā, bet līdz tam vēl iespējamas izmaiņas. Viņš gan cerot, ka nekas nemainīsies.

Politiķis uzskata, ka jaunajai valdībai sākumā varētu būt grūtāk strādāt, jo tajā būs daudz cilvēku, kuriem nav pieredze valdības un politiskajā darbā. Tomēr tas ir pārejoši, viņš norādīja.

Tie zivju pārstrādes uzņēmumi, kuriem ir piešķirts pārejas periods ražotņu sakārtošanai atbilstoši ES prasībām, tomēr varēs eksportēt savu produkciju uz trešajām valstīm. Šādu zemkopības ministra Mārtiņa Rozes viedokli pauda Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Skaidrojumā Latvijas Zivrūpnieku asociācijai par zvejas produktu realizēšanu ZM Valsts sekretāre Laimdota Straujuma norāda, ka produktus, kas pilnībā neatbilst normatīvo aktu prasībām, t.i. ražoti uznēmumos, kam pieškirts pārejas perods, varēs izvest uz trešajām valstīm, ja šie produkti atbildīs attiecīgās trešās valsts prasībām un šīs valstis piekritīs importēt šādus produktus. Vienlaikus saskaņā ar attiecīgo ES regulu no 2005. gada 1. janvāra produktus, kas neatbilst ES prasībām, no ES drīkstēs izvest tikai iepriekš informējot attiecīgo trešo valsti par iemesliem, kādēļ produktus nedrīkst izplatīt ES tirgū un saņemot nepārprotamu trešās valsts piekrišanu importēt šādus produktus. Arī Ārlietu ministrija uzskata, ka Pievienošanās līgumā minētie Latvijas zivju pārstrādes uznēmumi, kuriem piešķirti pārejas periodi direktīvas prasību ieviešanai, varēs šo pārejas periodu laikā pārdot savu produkciju vietējā Latvijas tirgū un eksportēt uz trešajām valstīm, kuru standartiem šī produkcija atbilst. Kā zināms, uzņēmumi, kas izmantos pārejas periodu, nevarēs savus produktus vest uz citām ES valstīm. Db jau vēstīja (06.06.2003.)par ZM atbildīgo amatpersonu atšķirīgo viedokli par zivsaimniecības uzņēmumu produkcijas eksportu pārejas periodu laikā. Neizpratni par gaidāmo kārtību pauda zivsaimnieki, kuriem ziņa par eksporta liegumu uz trešajām valstīm bija nepatīkams jaunums.

Algas jāsasaista ar kadru izaugsmi un izglītības līmeni, speciālisti jānotur, lai viņi neaiziet prom no dienesta

Tā spraigā sarunā ar DB Uzņēmēju kluba dalībniekiem norāda oktobra īpašais viesis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Viņš pieļauj iespēju Rīgā izveidot centru, kur lietu šķetināšanas operativitātei vienotā veidā nogādāt dažādus iesniegumus, lai neveidojas pārrāvumi.

Izglītībai ir nozīme

Atzīmējot sava darba plāna nozīmīgākos pieturas punktus, S.Ģirģens vēlreiz uzsver, ka lielu sava darba kapacitātes artavu velta izglītībai un tās saturam. Tā Rīgas Stradiņa Universitātē ieviesta tiesībsargājošo iestāžu maģistra programma tiesību zinātnēs. Tā ir iespēja par valsts budžeta līdzekļiem iegūt augstāko juridisko izglītību. «Amatpersonai jābūt ar zināmu sagatavotības pakāpi,» pasvītro S.Ģirģens. AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājam Sandim Jansonam pie viena rodas jautājums, kā ministrs vērtē pašreizējo kadru situāciju policijā, kā nodrošināt atbilstošu atalgojuma līmeni un vēl panākt, lai darbinieki ir izglītotāki, mazāk - fiziska darba darītāji.

Latvijas pārstāvis Artūrs Plēsnieks otrdien Tokijas olimpiskajās spēlēs svarcelšanas sacensībās svara kategorijā līdz 109 kilogramiem izcīnīja trešo vietu.

B grupā labāko rezultātu - 388 (177+211) kilogrami - sasniedza Tunisijas pārstāvis Aimens Bača, bet piecu sportistu konkurencē trešo vietu tobrīd ieņēma lietuvietis Arns Sidiskis - 343 (156+187) kilogrami.

Plēsnieks A grupā sacensības sāka ar pārliecinoši paceltiem 175 kilogramiem.

Latvijas 3x3 basketbola komanda Tokijā izcīna zelta medaļas  

Latvijas 3x3 basketbola komanda ar Agni Čavaru, Nauri Miezi, Kārli Paulu Lasmani...

Arī 180 kilogrami, kaut arī grūtāk, tika pacelti pārliecinoši. Savukārt jauns Latvijas rekords - 183 kilogrami - šoreiz nebija pa spēkam, nespējot fiksēt stieni iesēdienā.

Raušanā ar jaunu olimpisko rekordu (195 kilogrami) uzvarēja Armēnijas pārstāvis Simons Martirosjans. Uzbekistānas pārstāvis Akbars Džurajevs uzrāva 193 kilogramus, bet trešais ar 189 kilogramiem bija bulgārs Hristo Hristovs, Plēsniekam ar 180 kilogramiem dalot sesto vietu.

Grūšanu kā piektais grupā Plēsnieks sāka ar paceltiem 220 kilogramiem.

Otrajā mēģinājumā Plēsniekam padevās arī 225 kilogramu smagais stienis, atkārtojot pašam piederošo Latvijas rekordu grūšanā.

No cīņas par medaļām izstājās irānis Ali Hašemi, kurš divreiz nepacēla 226 kilogramus, bet vēl reizi - 228 kilogramus.

Plēsnieks trešajā mēģinājumā ar jaunu Latvijas rekordu uzgrūda 230 kilogramus, summā fiksējot 410 kilogramus un nodrošinot bronzas medaļu.

Cīņā par zeltu ar jaunu olimpisko rekordu grūšanā (237 kg) un summā (430 kg) uzvarēja Džurajevs, otrajā vietā paliekot Martirosjanam, kurš grūšanā pacēla 228 un summā 423 kilogramus.

Medaļas dalīja 14 atlēti.

Latvijas svarcēlājam tās arī būs trešās spēles. Londonā viņš svara kategorijā līdz 105 kilogramiem pēc konkurentu diskvalifikācijām ierindojās piektajā vietā, bet pirms pieciem gadiem Riodežaneiro finišēja astotais.

Šajā olimpiskajā ciklā latvietis 2017.gada pasaules čempionātā izcīnīja sudrabu, 2018.gadā ierindojās desmitajā un gadu vēlāk - devītajā vietā. Šā gada Eiropas meistarsacīkstēs viņš ieņēma sesto vietu.

Par Tokijas olimpiskajās spēlēs izcīnīto trešo vietu Latvijas svarcēlājam Artūram Plēsniekam pienākas naudas balva līdz 51 224 eiro.

Saskaņā ar kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru, prēmijas piešķir par sasniegumiem, kas izcīnīti oficiālajās starptautiskajās klātienes sporta sacensībās, kuras ir iekļautas attiecīgās starptautiskās sporta federācijas sacensību kalendārā, ja minētā sporta federācija ir atzīta Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā. Šādu sacensību vidū ir arī olimpiskās spēles.

Prēmijas tiek piešķirtas par pirmajām sešām olimpiskajās spēlēs iegūtajām vietām, naudas balvu apmēru proporcionāli aprēķinot no pirmajai vietai paredzētā maksimālā naudas apjoma. Līdz ar to Plēsniekam pienāksies naudas balva līdz 51 224 eiro.

Sportista treneri un apkalpojošais personāls saņems prēmiju līdz 25 612 eiro.

Plēsnieka sasniegums nodrošinās arī naudas balvu 35 572 eiro apmērā viņa pārstāvētajai Latvijas Svarcelšanas federācijai sporta veida attīstības veicināšanai un jauno sportistu sagatavošanai.

Tokijas olimpiskās spēles beigsies 8.augustā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Rīgas Kurzemes rajona izpilddirektoru Armandu Agrumu, kurā viņš stāsta par sadarbību ar uzņēmējiem, rajona attīstību un vērtībām, kā arī problēmām, ar kurām jāsaskaras, strādājot šajā amatā.

- Kāda ir Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcijas sadarbība ar uzņēmējiem? Kas parasti ir šīs sadarbības iniciators?

Uzsākot strādāt par izpilddirektoru 2005.gada jūlijā, sadarbības faktiski nebija, jo bija beigušies tie laiki, kad uzņēmējam kaut kas bija vajadzīgs no izpilddirekcijas. Uzņēmēji faktiski izpilddirekciju vairs neapmeklēja.

Sākumā iniciators sadarbībai biju es pats, jo nāku no uzņēmējiem. Jau pirmajos mēnešos saņēmu ļoti daudz lūgumu pēc palīdzības, gan no invalīdu biedrībām, gan no represētajām personām, gan no bērnu namiem un skolām u.c. Lūgumi bija dažādi, bet skaidrs bija viens, ka budžetā tam naudas nav. Tādēļ nolēmu atvērt izpilddirekcijā ziedojumu kontu labdarībai, pirmie ziedotāji, protams, bija paša paziņas, bet vēlāk, redzot labos darbus, parādījās sekotāji. Sevišķu paldies gribu pateikt firmām: SIA Roadeks, SIA Prizma, A/S Admirāļu klubs, A/S Unibanka, t/c Olympia, SIA Krūza.

Liepājā vienlaikus šovasar notiks festivāls Summer Sound un Latvijas III Olimpiāde, tāpēc gaidāms liels viesu pieplūdums viesnīcās un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.

Par valsts nozīmes komplekso sporta sacensību Latvijas III Olimpiāde organizēšanu parakstīts trīspusējais līgums starp Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Liepājas pilsētas domi. Katrai no pusēm līgumā ir minēti konkrēti pienākumi Latvijas III Olimpiādes organizēšanā. Liepājai tie ir Olimpiādes atklāšanas un noslēguma ceremoniju organizēšana, kultūras programmas īstenošana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana Olimpiādes laikā, kā arī normatīvajos aktos noteikto medicīnisko, informatīvo u.c. prasību izpilde atbilstoši šāda mēroga pasākumiem.

Eiropas Komisija (EK) ir piešķīrusi 150 miljonus eiro atbalstu visu ES dalībvalstu piena ražotājiem, kuri, tirgus problēmu un finansiālo grūtību spiesti, apsver iespēju brīvprātīgi samazināt piena ražošanas apjomus 3 mēnešu periodā savā saimniecībā, informē Zemkopības ministrija.

Atbalsta mērķis ir kompensēt ražotājiem īslaicīgu piena piegādes samazināšanu.Atbalsta shēmas izmantošana ir brīvprātīga, un katram piena ražotājam pašam ļoti atbildīgi jāizvērtē nepieciešamība un iespējas ražošanu samazināt vismaz 3 mēnešu periodā.

Ja piena ražotājam ir interese par šo EK piedāvājumu, kas būs spēkā no šā gada 11. septembra, ražotājs varēs tam pieteikties saskaņā ar Zemkopības ministrijas izstrādāto kārtību.

Pieejamais atbalsts piena ražotājam paredzēts par piena piegādes samazināšanu 3 mēnešu periodā, salīdzinot ar tādu pašu references periodu iepriekšējā gadā, ja ražotājs 2016. gada jūlijā ir veicis piena piegādi pirmajam pircējam (neattiecas uz tiešo tirdzniecību). Patlaban atbalsta likme paredzēta 140 eiro par tonnu par references periodā samazināto piegādes apjomu, t.i., par nepiegādāto piena daudzumu: ja piena piegādi samazina vismaz par 1500 kg 3 mēnešu periodā; par apjomu, kas nepārsniedz 50% no references periodā piegādātā daudzuma (var samazināt vairāk, bet atbalsts pienāksies tikai par 50%).

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

2020. gada 31. janvāra pusnaktī pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi 1. februārī plkst. 01.00 pēc Latvijas laika) notika Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) – Brexit. Tālāk rakstā lasāma informācija, kas jāņem vērā ceļotājiem.

Atbilstoši AK Izstāšanās no ES līgumam no š.g. 1. februāra līdz 31. decembrim būs pārejas periods, kad AK vairs nebūs ES dalībvalsts, bet uz to vēl attieksies ES tiesības un pienākumi. ES un AK sadarbība šajā laikā turpināsies tāpat kā līdz šim ar vienīgo izņēmumu, ka AK vairs nepiedalīsies ES lēmumu pieņemšanā.

Par ES un AK attiecībām, sākot ar 2021.gada 1.janvāri, turpināsies sarunas. Šīs sarunas jānoslēdz līdz pārejas perioda beigām.

Ceļošana uz Apvienoto Karalisti Brexit pārejas periodā no 2020.gada 1.februāra līdz 31.decembrim

Pārejas perioda laikā ceļošanas nosacījumos nekas nemainīsies – ES, t.sk. Latvijas, pilsoņi uz AK un AK pilsoņi uz ES varēs ceļot tāpat kā līdz šim.

Ņemot vērā, ka šajā gadu mijā lati mainīsies pret eiro, bankas aicina ap pusnakti maksājumus neveikt, jo norēķinu sistēmā var būt traucējumi.

Swedbank

Swedbank eiro pārejas naktī karšu norēķinu darbībā traucējumi ir iespējami ap pusnakti, 30 minūtes, laika posmā no plkst. 23 līdz 0:15. Ja šajā laikā gadās norēķināties ar karti un saņemt atteikumu pirkuma apmaksai, banka iesaka nogaidīt un mēģināt veikt apmaksu vēlreiz.

31. decembrī Swedbank filiāļu darba laiks būs saīsināts, lai veiktu bankas IT sistēmas un visu procesu pāreju uz eiro. Filiāles apkalpos klientus līdz plkst. 15. Nākamgad sešas Swedbank filiāles darbosies arī 1. janvārī no plkst. 12 līdz plkst. 15. Šajā dienā filiāļu pakalpojumu klāsts vēl būs ierobežots, jo pirmajās janvāra dienās vēl turpināsies bankas procesu pārcelšana uz eiro.

Īsu brīdi pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņas kabineta locekļi trešdienas vakarā piekrituši saskaņotajam «Breksita» vienošanās projektam, Eiropas Savienība (ES) pilnībā publiskoja 585 lapaspuses garo dokumentu.

Svarīgākie vienošanās projekta punkti attiecas uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, uz Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām un uz Lielbritānijas pēdējo maksājumu bloka budžetā.

Zemāk sniedzam sīkāku «Breksita» vienošanās satura izklāstu.

ĪRIJAS JAUTĀJUMA PAGAIDU RISINĀJUMS

Vienošanās paredz pagaidu risinājumu, lai izvairītos no stingrās robežas atjaunošanas starp Īriju un Ziemeļīriju gadījumā, ja pēc 21 mēnesi ilgā pārejas perioda, kas sekos pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, vēl nebūs noslēgts jauns brīvās tirdzniecības līgums.

Lai kliedētu Londonas bažas, ka Ziemeļīrija tiktu atšķelta no pārējās Apvienotās Karalistes, vienošanās paredz saglabāt vienotu ES un Lielbritānijas muitas teritoriju.

Eiropas Komisijas (EK) «Breksita» sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē piektdien paziņojis, ka joprojām pastāv «būtiskas domstarpības» ar Lielbritāniju par pārejas periodu pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) un ka šāda pārejas perioda noteikšana vēl nebūt nav garantēta.

«Ja šīs domstarpības saglabāsies, pārejas [periods] nebūs pašsaprotams,» preses konferencē pēc kārtējās «Breksita» sarunu kārtas brīdināja Barnjē.

Viņš norādīja, ka dziļas domstarpības joprojām pastāv jautājumā par to ES pilsoņu tiesībām, kas pārcelsies uz Lielbritāniju aptuveni divus gadus ilgā pārejas perioda laikā, kā arī par Apvienotās Karalistes tiesībām nepakļauties tām ES tiesību normām, kas tiks pieņemtas šajā laika periodā.

Bernjē piebilda, ka viņš «nerunā par draudiem», taču «ja šīs domstarpības saglabāsies, bez šaubām, būs problēmas».

Tajā pašā laikā EK delegācijas vadītājs pauda cerību, ka šīs domstarpības būs iespējams atrisināt sarunu nākamajā kārtā.

Šā gada laikā Valsts vides dienests (VVD) pārskatīs uzņēmumu piesārņojošās darbības atļaujas smaku emisijas jomā un veiks tajās grozījumus, informē VVD.

Kopumā dienests plāno grozīt 97 uzņēmumu A un B kategoriju piesārņojošo darbību atļaujas. Pārmaiņas pamatojamas 2014. gada 25. novembra Ministru kabineta (MK) noteikumos par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos, kas paredz jaunus smakas koncentrācijas mērķlielumus vietās, kuras saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu ir publiski pieejamas iedzīvotājiem. Tāpat tiks izstrādāta un izmēģināta jauna kārtība, kādā dienests turpmāk pārbaudīs un novērtēs iedzīvotāju sūdzību pamatotību par traucējošu smaku.

Pērn VVD saņēmis sūdzības par 30 pārraudzībā esošajiem uzņēmumiem un kopumā veicis 168 iesniegumu un sūdzību izskatīšanu smaku emisijas jomā visā Latvijā. Grūtības jauno smaku koncentrācijas mērķlielumu sasniegšanā varētu skart 13 uzņēmumus.

No 1.novembra stājas spēkā Latvijas un Kanādas sociālās drošības līgums, kas sekmēs cilvēku sociālo drošību, pārvietojoties no Latvijas uz Kanādu un otrādi, kā arī novērsīs dubultu sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu, informēja Labklājības ministrija.

Tagad cilvēkiem, kuri sava darba mūža laikā ir strādājuši Kanādā, būs iespēja saņemt pensiju par Kanādā nostrādātajiem gadiem, dzīvojot Latvijā un otrādi. Tiesību noteikšanai uz Latvijas pensiju tiks ņemti vērā arī Kanādā uzkrātie sociālās apdrošināšanas periodi.

Piemēram, saskaņā ar likumu Par valsts pensijām apdrošināšanas stāžam Latvijā, lai saņemtu pensiju, ir jābūt ne mazākam par 10 gadiem. Ja cilvēks Latvijā ir strādājis 5 gadus, bet pēc tam 9 gadus Kanādā, tad viņam, pieprasot pensiju Latvijā, tiesību noteikšanai tiks summēti abi periodi. Līdz ar to vērā tiks ņemti ne tikai nostrādātie 5 gadi Latvijā, bet arī 9 gadi Kanādā. Aprēķinot pensiju, Latvija veiks izmaksu par 5 gadiem, kamēr Kanādas pienākums būs piešķirt pensiju par 9 tur nostrādātajiem gadiem.