Aviopasažieru skaits Latvijā 2008. gadā palielinājās par 16.8%, kas ir visstraujākais pieaugums starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina Eurostat dati.

No visām ES dalībvalstīm 21 valstī aviopasažieru skaits palielinājās, bet sešās tas saruka.

Otrais straujākais aviopasažieru skaits ES 2008. gadā bija Rumānijā un Slovākijā - 16.3%, tad seko Lietuva ar 16.2% lielu pieaugumu un Slovēnijā ar 9.6%. Igaunija ir ierindojusies tikai 10. vietā ar 4.8% lielu pieaugumu. Savukārt vislielākais aviopasažieru skaita samazinājums 2008. gadā tika konstatēts Ungārijā - 1.8%, Lielbritānijā - 1.6% un Spānijā - 1.3%.

Eurostat norāda, ka kopējais aviopasažieru skaits ES 2008. gadā palielinājās par 0.6% līdz 798 miljoniem.

Rīgas lidosta, kas 2008. gadā apkalpoja 3.6 miljonus pasažieru, starp ES valstīm ierindojusies 76. vietā, kamēr Viļņas lidosta (2 milj. pasažieru) ieņem 104. vietu, bet Tallinas lidosta (1.8 milj. pasačeiru) tikai 114. vietu.

Kopējais pārvadāto aviopasažieru skaits Eiropas Savienības (ES) valstīs 2006. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, pieaudzis par 4,7%. Latvijā bijis trešais straujākais pieaugums - 2006. gadā Latvijā pārvadāto aviopasažieru skaits, salīdzinot ar 2005. gadu, palielinājies par 32,9%, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati.

Lielākais pārvadāto pasažieru pieaugums pēc skaita bijis Vācijā (8,6 miljoni), Lielbritānijā (7,5 miljoni) un Spānijā (7,2 miljoni).

Vienīgā ES valsts, kurā 2006. gada laikā konstatēta pārvadāto aviopasažieru samazināšanās, bija Malta. Pārvadāto aviopasažieru skaits 2006. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, samazinājies par 2,1% līdz 2,7 miljoniem.

Visvairāk pasažierus 2006. gadā pārvadāja Lielbritānija (211,23 miljoni), savukārt vismazāk Slovēnija (1,33 miljoni).

Latvijā 2006. gada laikā pārvadāti 2,488 miljoni pasažieru, Igaunijā - 1,533 miljoni un Lietuvā - 1,799 miljoni.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

2007. gadā Rīgas Staptautiskā lidosta starp ES lidostām pēc pārvadāto pasažieru skaita – 3.2 miljoniem pasažieru- ierindojās 82. vietā.

Eurostat dati liecina, ka Rīgas lidostai aiz sevis atstāt izdevies Tallinas un Viļņas lidostas, kas attiecīgi ierindojušās 119. un 120. vietā.

Savukārt ES lielāko lidostu topa galvgalī pēc Eurostat datiem 2007. gadā bijusi Londonas Hītrovas lidosta, otrajā vietā atstājot Šarla de Golla lidostu Parīzē.

Kopumā ES valstīs aviopasažieru skaits 2007. gadā pieaudzis par 7 % un sasniedzis 793 miljonus pasažieru, informē Eurostat. 2007. gadā aviopasažieru skaita pieaugums bijis vērojams visās 27 ES dalībvalstīs.

Lielākais pieaugums bijis Rumānijā (+41 %), Latvijā (+27%) un Polijā (+25 %). Savukārt zemākais pieaugums bijis vērojams Nīderlandē, Ungārijā un Kiprā, kur aviopasažieru skaits audzis par 4 %.

Latvijai līdz vasaras sākumam vajadzētu pieņemt Pasažieru datu apstrādes likumprojektu, kurš paredz aviopasažieru datu reģistra ieviešanu, teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Likumprojekts šobrīd ir saskaņošanas stadijā. Tas būs jāapstiprina valdībai un Saeimai, norādīja ministrs.

Iekšlietu ministrija jau pagājušā gada jūnijā bija valsts sekretāru sanāksmē iesniegusi Pasažieru datu apstrādes likumprojektu, kas Drošības policijai (DP) dos tiesības izmantot un uzglabāt aviopasažieru datus.

Toreiz valsts sekretāru sanāksmē iesniegtā likumprojekta redakcija paredzēja, - ja cilvēks iegādāsies aviobiļeti lidojumam, tad gaisa pārvadātājs informāciju par pasažieri - vārdu, uzvārdu, personas kodu un lidojuma galamērķi - nodos DP, kura to varēs analizēt un gūt priekšstatu par viņa plāniem. Jaunā kārtība obligāti attieksies uz reisiem, kas tiek veikti ārpus Eiropas Savienības (ES). Ja likumsargiem būs pamats uzskatīt, ka attiecīgie pasažieru dati var palīdzēt novērst smagu noziegumu, tad DP arī varēs pieprasīt datus par ES iekšējiem lidojumiem.

Šā gada pirmo sešu mēnešu laikā pārvadāto aviopasažieru skaits visstraujāk Eiropā palielinājies Igaunijā – par 37,1%, kamēr Lietuva pārvadāto pasažieru pieauguma ziņā atrodas sestajā vietā, bet Latvija vien 11. vietā.

Tā liecina aviācijas portāla anna.aero apkopotie dati, kas iegūti no datubāzes, kurā apkopota informācija par teju 300 lidostām 34 Eiropas valstīs.

Latvijā pārvadāto aviopasažieru skaits šā gada pirmajā pusē audzis par 13,8%, savukārt Lietuvā – par 17,6%.

Arī piecos Eiropas lielākajos komerciālās aviācijas tirgos – Itālijā, Francijā, Spānijā, Vācijā, Lielbritānijā – novērots pārvadāto aviopasažieru skaita pieaugums par vismaz 6%.

Vienīgās divas valstis, kurās novērots pārvadāto pasažieru sarukumus, ir Slovākija un Grieķija – par attiecīgi 6,6% un 7,2%.

Covid-19 pandēmijas ierobežojumu mīkstināšana un atcelšana salīdzinoši strauji ļāvusi atjaunoties pasažieru aviopārvadājumiem un tādējādi audzēt lidostās apkalpoto pasažieru skaitu, tomēr karš Ukrainā gaisa pārvadājumu sektora atgūšanās ātrumu Latvijā piebremzēs.

Tādu ainu kopumā rāda BDO pētījuma dati par pasažieru aviopārvadājumiem. BDO France part neris Pjērs Kavē (Pierre Cave) norāda, ka 2020. gadā pandēmijas straujā izplatība būtībā daudzās pasaules valstīs apturēja vai labākajā gadījumā būtiski ierobežoja cilvēku iespējas lidot, kā ietekmē lidostās dramatiski saruka apkalpoto pasažieru skaits un arī aviokompāniju izpildīto reisu skaits, un vēl vairāk pārvadāto pasažieru skaits piedzīvoja dramatisku sarukumu salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku – 2019. gadu.

Pašlaik, pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, gan prognozes, cik ilgā laikā aviācijas nozare atgūsies no Covid-19 ietekmes, atkal būs jākoriģē, it īpaši tajos reģionos, kuros līdz 24. februārim bija būtisks ceļotāju skaits uz un no Krievijas. Tostarp arī Rīgas lidostai. P. Kavē atgādina, ka 2019. gadā no kopumā pasaulē pārvadātajiem 4,68 miljardiem aviopasažieru vislielākais skaits bija Āzijā – teju 1,6 miljardi, tai ar 1,09 miljardiem sekoja Eiropa un ar 1,03 miljardiem – Ziemeļamerika. Eiropā lielākie avioceļotāji bija Lielbritānijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Francijā un Portugālē, kuras kopumā veido vairāk nekā 66% no visas Eiropas ceļotāju skaita.

Liverpūles John Lennon lidosta Lielbritānijā kļūs par pasaulē pirmo, kas izmēģinās revolucionāru tehnoloģiju, kas pārstrādā pasažieru izelpu biodegvielā, raksta liveleak.com.

Eco-box pamata ideja bija samazināt oglekļa dioksīda izmešu daudzumu no automašīnām.

"Projekts Liverpūles lidostā ir tikai izmēģinājums, kurš mūsuprāt atstās lielu iespaidu uz to, kā kompānijas mūsdienās apgādā sevi ar degvielu un tiek galā ar oglekļa dioksīda izmešiem," norāda Origo Industries dibinātājs un vadītājs Aians Hjūstons (Iain Huston).

Liverpūles lidostā šo sistēmu sāka iekārtot 2008. gada janvārī. Projekta pilotprogramma paredz pasažieru izelpā savākt pietiekami daudz CO2 gāzes, lai to tālāk varētu izmantot ēkas apsildes sistēmā un siltā ūdens nodrošināšanai.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

AS RAF-Avia čarterreisu nodrošināšanai pielāgojusi vienu no tās flotē esošajām SAAB lidmašīnām, bet drīzumā noslēgsies vēl viena gaisa kuģa pielāgošana aviopasažieru vajadzībām

Aviokompānijas AS RAF-Avia pamatbiznesu veido vidēja apjoma kravu – līdz piecām tonnām – pārvadājumi Eiropā, bet šobrīd ir īstenojusies kompānijas iecere pievērsties pasažieru aviopārvadājumu pakalpojuma nodrošināšanai. Kā stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Anatolijs Jerumanis, čarterreisu pakalpojums tiek nodrošināts ar vienu SAAB lidaparātu, bet uzņēmums čarterlidojumiem vēlas pārņemt vēl vienu Zviedrijā ražotu gaisa kuģi. Kompānijas floti veido septiņi gaisa kuģi – trīs Zviedrijas koncerna SAAB un četri Ukrainas An-26 lidaparāti.

Aviopasažieru pārvadāšanai pielāgotā zviedru SAAB darbību veic Vācijā, cita starpā nodrošinot futbola komandu pārvadāšanu nelielos attālumos šīs valsts robežās. Otrai lidmašīnai, ar kuru iecerēti pasažieru aviopārvadājumi, šobrīd ir saņemta attiecīgā dokumentācija, kas nepieciešama tās reģistrešanai Latvijā. A. Jerumanis prognozē, ka lidojumus ar otru SAAB lidmašīnu varēs sākt februāra sākumā; kompānija veic sarunas ar iespējamajiem pakalpojuma pasūtītājiem. «Notiek sarunas Spānijā, Francijā un citur. Tāpat bija saruna arī ar Liepāju, bet viss būs atkarīgs no tā, kur būs labākas biznesa iespējas,» pauž RAF-Avia valdes priekšsēdētājs.

Eiropas Komisija veic priekšdarbus, lai visā Eiropā varētu atļaut izmantot mobilo tālruni lidojumu laikā, liecina Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā sniegtā informācija medijiem.

Eiropas Komisija šodien ieviesusi noteikumus, kā saskaņot nosacījumus Viseiropas mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanai lidojumu laikā. Tagad darījumu ļaudis un patērētāji lidojumos pa visu Eiropu varēs izmantot mobilos tālruņus: saņemt zvanus, zvanīt paši, kā arī saņemt un rakstīt īsziņas. Tas nozīmē, ka ar tiem 90 % Eiropas aviopasažieru, kuriem, iekāpjot lidmašīnā, ir mobilais tālrunis, varēs sazināties arī lidojuma laikā.

"Lai sniegtu tādus Viseiropas telekomunikāciju pakalpojumus kā mobilie telefonsakari lidojumā, ir vajadzīga vienota regulatīvā struktūra, kas tos nodrošinātu visā Eiropā. Tāpēc šodien Eiropas Komisija ir attiecīgi rīkojusies. Šāda jauna pakalpojuma ieviešanai bija jāpieņem viens regulatīvs lēmums attiecībā uz visu Eiropas gaisa telpu," teica ES komisāre telekomunikāciju jautājumos Vivjena Redinga. "Mēs tagad ceram, ka operatori, nosakot savu piedāvāto pakalpojumu cenas, rīkosies pārskatāmi un novatoriski. Iespēja izmantot mobilo sakaru pakalpojumus ir ļoti saistošs jauns pakalpojums jo īpaši darījumu klases ceļotājiem, kuriem nepieciešamas saziņas iespējas, lai kur tie būtu un lai kur tie dotos. Tomēr, ja telefona rēķins, kuru patērētājs pēc tam saņems, būs šokējoši liels, šis pakalpojums neattīstīsies. Es arī aicinu aviokompānijas un operatorus nodrošināt lidmašīnā tādus apstākļus, lai tie pasažieri, kas vēlēsies izmantot sakaru pakalpojumus lidojuma laikā, netraucētu pārejos pasažierus."

Strasbūra, 5. septembris - Eiropas Parlamenta (EP) Transporta komitejas deputāts Roberts Zīle, komentējot Parlamenta šodien pieņemto rezolūciju par Eiropas Komisijas 2006. gada novembrī ieviestajiem ierobežojumiem šķidrumu pārvadāšanai aviopašažieru rokas bagāžā, norāda, ka, lai gan vajadzība pēc pasažieru drošības garantēšanas un jebkādu iespējamo risku novēršanas ir liekama pirmajā vietā, tomēr spēkā esošie ierobežojumi būtu regulāri pārskatāmi un uzlabojami. "Pēc gandrīz gada, kopš ierobežojumi ir stājušies spēkā, Komisijai ir pienācis laiks izvērtēt, vai ieviestie noteikumi gan papildu izmaksu, gan pasažieriem radīto neērtību un zaudējumu ziņā ir samērojami ar no tiem iegūto pievienoto vērtību", norāda deputāts. "Tomēr, Parlaments, šodien nobalsojot par ieteikumu šos noteikumus atcelt, ja Komisija nekonstatē neapstrīdamus faktus par labu regulas saglabāšanai, ir pārsteidzīgi uzņēmies politisku atbildību par lidojumu drošības līmeņa pazemināšanos."

R. Zīle: "Lielākā problēma, kuras dēļ cieš pasažieri, ir informācijas trūkums. Jāatzīst, ka ieviešot šos papildu drošības pasākumus, netika paredzēta pietiekama skaidra un efektīva pasažieru informēšanas kārtība par jaunajiem noteikumiem, lai cilvēki jau laicīgi zinātu, kas drīkst atrasties viņu rokas bagāžā, un kas - nē. Eiropas lielākajās lidostās, piemēram, Frankfurtē un Amsterdamā, pasažieriem joprojām katru nedēļu tiek konfiscēti vairāki tūkstoši litru alkoholisko un parfimērijas šķidrumu", uzsver deputāts.

Otra, pēc Zīles domām, nopietnākā problēma skar tax-free veikalos iegādātās preces. "Šie noteikumi attiecas uz visiem pasažieriem, kas izlido no ES lidostām uz jebkuru vietu pasaulē, arī uz tranzīta pasažieriem. Kamēr ES lidostās esošie tax-free veikali ar īpaši aiztaisāmiem maisiņiem nodrošina nepieciešamās drošības prasības pasažieru iegādātajiem šķidrumiem, lidostās ārpus ES nav prasību pirkumus iesaiņot īpašā iesaiņojumā. Līdz ar to, ielidojot ES, pasažieriem preces tiek konfiscētas. Eiropas Komisijai ir jāatrod veids, kā saskaņot drošības prasības ar ne-ES valstu lidostām, lai neciestu nedz tax-free veikali, nedz pasažieri. Viens no risinājumiem varētu būt īpaša, ar trešajām valstīm saskaņota formāta iepakojuma ieviešana tax-free veikalos iegādāto šķidrumu drošai pārvadāšanai", skaidro R. Zīle.

Kompensācijas par atceltiem avioreisiem pasažieri tiesas ceļā var pieprasīt gan biļetē norādītās izlidošanas, gan ielidošanas valsts tiesā.

To lēmusi Eiropas Kopienu Tiesa (EKT), pieņemot spriedumu Vācijas pilsoņa Rēdera lietā pret Latvijas aviokompāniju airBaltic.

Lietas pamatā ir tiesvedība Vācijā, kuru pret aviosabiedrību airBaltic par lidojuma Minhene – Viļņa atcelšanu ierosināja Vācijas pilsonis Rēders, lai piedzītu no aviosabiedrības kompensāciju 250 eiro apmērā. Rēders iesniedza prasību Vācijas tiesā, savukārt airBaltic apstrīdēja Vācijas tiesu jurisdikciju jeb iespēju skatīt šo lietu Vācijā, uzskatot, ka šāda rakstura prasība var tikt celta tikai airBaltic reģistrācijas vietā, tas ir – Latvijā.

Jāatzīmē, ka EKT šajā lietā neskatīja jautājumu pēc būtības, t.i., vai konkrētajā faktiskajā situācijā Vācijas pilsonim Rēderam pienākas kompensācija no airBaltic, bet tikai jautājumu par to, kuras valsts tiesai piekritīga šīs lietas iztiesāšana. Tomēr šis ir svarīgs spriedums aviopasažieru tiesību aizsardzības jomā, jo precizē līdz šim neskaidro jautājumu par to, kuras valsts/valstu tiesā pasažieri ir tiesīgi vērsties pret aviokompāniju ar prasību par kompensācijas izmaksu, atzīst Latvijas Tieslietu ministrija.

Drošības dienestu apetīte aug – banku klientu tincināšanai un divdabīgajiem grozījumiem Krimināllikumā seko aviopasažieru datu reģistra izveide.

Vairāk nekā 4 milj. eiro. Tik daudz izmaksājusi aviopasažieru datu reģistra uzburšana no tiesībaizsardzības dienestu cilindra. Gaisa kuģotājus līdz ar Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma apstiprināšanu pakļaušot neredzēti stingrai kontrolei, par ko maksās paši pasažieri, jo aviokompānijas izmaksas par jaunajiem pienākumiem, saprotams, nesponsorēs, bet dalīsies tajās ar saviem pasažieriem. Aviopasažieriem arī Latvijā jārēķinās ar to, ka viņu personas dati nonāks vēl vienā reģistrā, kas nu iestādēm dos vaļu tos analizēt automātiski, tātad – ātri.

Lai gan grūti iedomāties, ka līdz šim gaisa kuģu pasažieru dati tika atkailināti mazākā mērā. Likums un reģistrs tapis, piesedzoties ar Eiropas Savienības pamudinātiem centieniem terorisma un starptautiskās organizētās noziedzības novēršanai, kas nenoliedzami ir ārkārtīgi būtiska problēma, tomēr Latvijas mērcē pasažieru datu apstrādes zupiņa varētu saturēt, minēšu, arī šantāžas buljonu vai politiskas izspiešanas piparus. Ar reģistru platu soli tuvojamies absolūtas izsekojamības apstākļiem, kas smaržo daudz labāk, nekā garšo. Robeža starp valsti kā gādīgu, rūpju pilnu māmuļu baltā lakatā un nešpetnu ceļu policistu kļūst gauži nesaskatāma.

«Valstis saredz vairāk iespēju uzlabot savu bilanci uz aviopasažieru rēķina, un 2012. gadā tiks ieviesta emisiju tirdzniecības sistēma, palielināsies aviopasažieru nodevas vairākās valstīs, kā arī tiks ieviestas jaunas drošības nodevas citās valstīs,» savās prognozēs 2012. gadam izsakās Latvijas lidsabiedrība airBaltic.

Tāpat Latvijas lidsabiedrība paredz, ka Ppašreizējā eirozonas krīze mazina patērētāju vēlmi nākamajā gadā doties ceļojumos, tāpēc ir paredzams, ka nākamgad samazināsies rezervēto lidojumu skaits.

Tiek prognozēts arī tas, ka eirozonas krīze sadārdzinās dolāra izmaksas Eiropas aviosabiedrībām, kas lielu daļu savu rēķinu apmaksā dolāros.

Tāpat airBaltic prrognozē, ka nākamgad aviosabiedrības visā pasaulē centīsies maksimāli palielināt savus ienākumus, vairojot papildieņēmumus, lai kompensētu izmaksu pieaugumu. «Klientiem būs pieejams plašāks pakalpojumu un jauninājumu klāsts, sākot no apmaksāta interneta pieslēguma lidojumu laikā līdz, iespējams, tādiem eksperimentiem kā nekustamā īpašuma pārdošana lidojuma laikā, kā arī daudz kas cits,» teikts airBaltic prognozēs 2012. gadam.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Runām, ka Latvija Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta sarunu rezultātā ir sliktākās pozīcijās par Lietuvu, nav pamata, jo Latvijai ir lielāks procentuālais finansējuma pieaugums faktiskajās cenās nekā Lietuvai.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) šodien ministrus informēja, ka palūdzis, lai Latvijai piešķirto finansējumu pārrēķina pēc tās pašas metodes, kā rēķinājusi Lietuva, un rezultātā izrādījies, ka Latvijai bilances uzlabojums ir par 15%, bet Lietuvai - par 10%.

«Pārrēķinot šos skaitļus, mūsu bilances uzlabojums ir par 707 miljoniem eiro (494 miljoniem latu) jeb par 15%. Pārrēķinot Lietuvas metodikā, mūsu rezultāts ir iespaidīgāks,» pauda premjers. Viņš piebilda, ka Latvija saņēmusi vislielāko pieaugumu tiešmaksājumos pret esošo līmeni.

Skaidrojot par tiešmaksājumiem lauksaimniekiem, viņš informēja, ka sākotnēji no Eiropas Komisijas puses Latvijai piedāvāja, ka tiešmaksājumi lauksaimniekiem pieaugs līdz 141 eiro (98,7 latiem) par hektāru, taču gala rezultātā izdevies panākt, ka summa pieaugs līdz 196 eiro (138 latiem) par hektāru 2019.gadā, kas ir 75% no vidējā līmeņa Eiropas Savienībā. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvija saņēma vēl papildu līdzekļus, Latvijai tiešmaksājumi pieaugs nevis no 109 eiro (76,3 latiem) līdz 196 eiro, bet gan no 127 eiro nākamgad līdz 196 eiro 2019.gadā, kas ir atbilstoši tai pieauguma līknei, kāda būs Igaunijai.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 17,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 9,52 miljardi eiro.

2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares darbība novērtēta ar 3,2% izaugsmi , tostarp augkopībā pieaugums bijis par 4,6%, bet lopkopībā bijis samazinājums par 0,5%. Mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums bija 14,9% apmērā, savukārt zivsaimniecībā bija samazinājums par 1,6%.

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā¹.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā².

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,8%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2023.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,6%.

2023.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 9,149 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējās pievienotās vērtības izmaiņas (pieaugums par 0,7%) ietekmēja pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,2% un ražojošo nozaru samazinājums par 0,1%.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,3%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,3 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,17 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 1,4%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 3,8%.

Lauksaimniecībā bija samazinājums par 9,3%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums, uzrādot kritumu par 13%, un samazinājums lopkopībā - par 1,9%. Zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 12,9%, bet samazinājums bija mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē - par 3,3%.