Latvijas dzelzceļa kompānija Latvijas Dzelzceļš (LDz) no pagājušā gada peļņas valstij dividendēs izmaksās 1,9 miljonus eiro, savukārt 8,8 miljonus eiro novirzīs  uzsākto un 2015. gadā plānoto Kohēzijas fonda līdzfinansēto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai, otrdien lēma valdība.

«Uzskatu, ka pašreizējā situācijā valstij dividendēs izmaksājamo LDz peļņas daļu jāatstāj uzņēmuma rīcībā, jo, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un kravu apgrozījuma krituma riskus, var tikt apdraudēta Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošana un citas ar LDz saistītas aktivitātes un projekti,» valdības sēdē savu viedokli pauda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu, MK sēdē 9. jūnijā pieņemts rīkojums, ka LDz dividendes no tīrās peļņas par 2014. gadu valsts budžetā ieskaitīs 1,9 miljoni eiro.
 
LDz 2014. gada pārskata perioda peļņa pēc nodokļiem aprēķināta 10,7 miljonu eiro apmērā, taču peļņas aprēķinu būtiski ietekmēja vienreizējs darījums, proti, pārvērtēto sešu sliežu ceļa mašīnu ieguldīšana meitas sabiedrības SIA LDZ infrastruktūra pamatkapitālā. Tā kā šis darījums nav saistīts ar naudas plūsmu un reāliem ieņēmumiem no pakalpojumiem (neto peļņa no šī darījuma atspoguļota peļņas vai zaudējumu aprēķinā un ir 8,7 miljoni eiro). LDz peļņa, neieskaitot sliežu ceļa mašīnu ieguldīšanas darījumu, ir 2 miljoni eiro.

Uzņēmums ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī. Tā 2014.gadā nodokļos samaksāti 73,1 milj. eiro. Lai LDz  varētu sekmīgi turpināt saimniecisko darbību un piesaistīt nepieciešamo finansējumu ES projektu realizēšanai, nepieciešams nopelnītos finanšu līdzekļus ieguldīt uzņēmuma investīciju plānu nodrošināšanā.
 
Līdz 2015.gada beigām uzņēmumam nepieciešams realizēt vairākus ES Kohēzijas fonda līdzfinansētos projektus, kuri tika uzsākti 2012.-2014.gadā, kā Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna rekonstrukcija, stacijas Bolderāja 2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināliem būvniecība, signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācija iecirknī Bolderāja 1 – Zasulauks, u.c.
 
Tāpat līdz 2015.gada beigām jāpabeidz vairāki jaunie ES Kohēzijas fonda līdzfinansētie projekti, kuri saistīti ar peronu rekonstrukciju 16 Jūrmalas un Jelgavas virziena stacijās, kā arī citi dzelzceļa infrastruktūras attīstības projekti. ES finanšu līdzekļi minēto projektu realizēšanai tika pārdalīti no jaunu elektrovilcienu iegādei paredzētā finansējuma.
 
Palielinoties NATO spēku klātbūtnei Baltijas valstīs un pieaugot militāro kravu pārvadājumu apjomam pa dzelzceļu, uzņēmumam ir nepieciešamas papildu investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā, sliežu pievedceļiem, kā arī atbilstoša ritošā sastāva iegādei, un to apmērs var sasniegt līdz pat vienam miljonam eiro.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra