Transports un loģistika

Latvijas Dzelzceļš iepirks7 tūkst. t dīzeļa

Miks Stroža [email protected], 03.03.2005

Jaunākais izdevums

VAS Latvijas dzelzceļš izsludinājusi konkursu par 7 tūkst. tonnu dīzeļdegvielas iegādi, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājas lapā publicētā informācija. Paredzēts, ka līgums par dīzeļdegvielas ar sēra saturu līdz 0.005 % un uzliesmojuma temperatūru ne mazāku kā 62 grādiem piegādi ar konkursa uzvarētāju stāsies spēkā 2. maijā un ilgs līdz 27. maijam. Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 11. aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" finanšu līdzsvara nodrošināšanai 2020. gadā ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta aptuveni 25 milj. eiro apmērā, kā arī papildus finanšu līdzekļi 15,8 milj. eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā, informē uzņēmumā.

LDz skaidro, ka 2019. gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, t.sk., VAS "Latvijas dzelzceļš".

Arī 2020. gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies.

Tādējādi, lai gan Latvijas tautsaimniecības interesēs dzelzceļa tīkla darbību nepieciešams saglabāt pilnā apjomā, neskatoties uz jau pagājušā gada nogalē uzsāktajiem striktajiem izmaksu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, "Latvijas dzelzceļš" 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau šobrīd ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baltijas asociācija Transports un Loģistika aicina VAS Latvijas dzelzceļš2008. gadā apturēt kravu pārvadājumu tarifu pieaugumu

, 23.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik VAS Latvijas dzelzceļš notiek 2008. gada kravu pārvadājumu tarifu politikas apspriešana. Jaunā tarifu projekta pieņemšanas priekšvakarā BATL vērš VAS Latvijas dzelzceļš vadības uzmanību uz to, ka 2007. gada laikā jau divas reizes tika paaugstināti dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifi.

No 1. janvāra VAS Latvijas dzelzceļš palielinājusi maksu par kravu pārvadājumiem vidēji par 10%. No 2007. gada 1. jūlija, neraugoties uz daudzajiem uzņēmēju un BATL protestiem, tika paaugstināta maksa par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Infrastruktūras izmantošanas cenu pieaugums sadārdzinājis kravu pārvadājumus pa Latvijas dzelzceļiem par 10%.

Vienlaikus ar tarifu paaugstināšanos jau otro gadu pēc kārtas konsekventi samazinās kravu pārvadājumu apjoms. Pēc 2006. gada rezultātiem, transportēšanas plūsmu apjoms krities par 11,2%. 2007. gada laikā šis process turpinās un pirmajā pusgadā pārvadājumu apjoms samazinājies par 6,9%.

BATL atbalsta VAS Latvijas dzelzceļš vadības viedokli, ka infrastruktūras uzturēšanas izdevumi ir jānosedz, turklāt arī no budžeta līdzekļiem. Tajā pašā laikā mēs vēlreiz vēršam VAS Latvijas dzelzceļš vadības uzmanību uz nepieciešamību novērst strīdīgos un dubultos maksājumus, kas paredzēti Metodikā dzelzceļa infrastruktūras maksas aprēķināšanai un rada gan neattaisnotas infrastruktūras izmantošanas izmaksas, gan arī kravu pārvadājumu tarifu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš līdz gada beigām plāno atlaist apmēram 1500 darbinieku

Lelde Petrāne, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" līdz 2020. gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Šodien izplatītā paziņojumā tas skaidro, ka 2019. gads gan koncernam "Latvijas dzelzceļš" (LDz), gan visai Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis satricinājumiem bagāts – gan fosilo izejvielu cenu samazinājuma globālajos finanšu tirgos un attiecīgi mazāka to pārvadājumu apjoma rezultātā, gan arī reģiona ekonomiskās un politiskās situācijas dēļ ir pieredzēts būtisks ienākošo un izejošo kravu apjoma samazinājums.

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs norāda, ka jau kopš 2019. gada vasaras "Latvijas dzelzceļš" aktīvi pārskata visas funkcijas un darba organizācijas procesus, kā arī ir būtiski samazinājis uzņēmuma izmaksu pozīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Pētījums: zemāka auto cena nenozīmē zemas ekspluatācijas izmaksas

Nozare.lv, 27.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemāka auto pārdošanas cena nebūt nenozīmē zemas auto ekspluatācijas izmaksas ilgtermiņā, liecina autoparku vadības pakalpojumu sniedzēja Sixt pētījums, kas balstīts uz auto dzīves cikla izmaksu (TCO) aprēķina metodiku.

Sixt salīdzināja 2011.gadā pārdotākās auto markas un modeļus piecās klasēs pēc Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) sniegtajiem datiem, ņemot vērā arī dzinēja tipu un motora tilpumu, kas ir vienas no būtiskākajām pozīcijām, kas nosaka auto dzīves cikla izmaksas.

Ekonomiskajā klasē vispārdotākais ir Fabia ar 1,2 litru benzīna dzinēju un Toyota Yaris ar 1,4 benzīna dzinēju, kompaktklasē - Ford Focus ar 1,6 benzīna dzinēju un VW Golf ar 1,4 benzīna dzinēju, vidējā klasē - VW Passat ar 2 litru dīzeļa dzinēju un VW Passat ar 1,8 benzīna dzinēju, apvidus auto klasē - VW Tiguan ar 2 litru dīzeļa dzinēju un Peugeot 3008 ar 1,6 dīzeļa dzinēju. Savukārt vieglā komercauto klasē - VW Caddy ar 2 dīzeļa dzinēju un Citroen Berlingo ar 1,6 benzīna dzinēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica dzelzceļš kļūs par atslēgas elementu Zīda ceļa atzarā Baltijas valstīs, precēm no Ķīnas sasniedzot Eiropu.

Tāds ir viens no galvenajiem secinājumiem VAS Latvijas dzelzceļš organizētajā konferencē Globālās transporta kustības izaicinājumi.

«Dzelzceļš kopumā piedzīvo renesansi, arī Latvijas dzelzceļa infrastruktūru gaida lielas pārmaiņas. Mēs esam globālu iespēju un izaicinājumu priekšā, un ir skaidrs, ka Latvijas dzelzceļš pastāvēs arī turpmākos 100 gadus,» konferences ievadā sacīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Savukārt VAS Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Māris Kleinbergs ministra teikto apstiprināja, norādot, ka 2035. gadā pēc Rail Baltica projekta noslēgšanas uzņēmums gūs sasaisti ar visu Eiropu un spēs sniegt izcilus pakalpojumus gan Rietumu, gan Austrumu klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Pašvaldību vadītāju deklarācijas: Truksnis pērn aizdevis vairāk nekā nopelnījis

Lāsma Vaivare, 12.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sliktais laiks ietekmējis graudaugu ražību

, 12.02.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006.gadā ievērojami pieaugusi graudaugu kopējā sējumu platība – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu - par 42.9 tūkst. ha jeb 9.1%. Nelabvēlīgie laika apstākļi visā veģetācijas periodā ietekmējuši graudaugu ražību. 2006.gadā novākti 1.2 milj.tonnu graudu, kas ir par 155.6 tūkst. tonnu jeb par 11.8% mazāk nekā 2005.gadā.

Graudaugu vidējā ražība samazinājusies no 28.0 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 22.6 cnt 2006.gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ziemāju graudaugu kopraža sarukusi par 16.2 tūkst. tonnu jeb 2.6%, kaut gan 2006.gadā ar ziemāju kultūrām apsētas ievērojami lielākas platības – par 23.4 tūkst.ha jeb par 12.5% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Sējumu platības pieaugušas visām ziemāju kultūrām, izņemot tritikāli. 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, iesēts par 20.3 tūkst.ha jeb par 15.4% vairāk ziemas kviešu. To īpatsvars kopējā graudaugu sējumu platībā pieaudzis līdz 29.8%, bet graudu kopievākumā līdz pat 39.8%. Tai pat laikā, samazinoties vidējai ziemas kviešu ražībai no 37.7 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 30.3 cnt no 1 ha 2006.gadā, kopraža kritusies par 36.4 tūkst.tonnu jeb par 7.3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2017. gadā pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 15,7 tūkstošiem

Lelde Petrāne, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

2012. gadā Latvijā reģistrēto dārgāko premium klases automobiļu tops

Gunta Kursiša, 10.01.2013

20. vieta. Lexus LS. Cena no 67,63 tūkst. līdz 75,48 tūkst. ASV dolāru. Latvijā pērn reģistrēta viena automašīna.

Foto: AP/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pagājušajā gadā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita ziņā līderpozīcijas saglabājuši tādi zīmoli kā Volkswagen, Toyota un Peugeot, Latvijā reģistrēts arī ievērojams skaits premium klases automašīnu, un vislielākos panākumus premium klasē 2012. gadā guva Bentley zīmols.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrētas 20 jaunas Bentley zīmola automašīnas, tostarp 18 jaunas Bentley Continental GT/GTC automašīnas. Tādējādi Bentley kupeju, kabrioletu un rodsteru premium klasē Latvijā aizņem 32,7% tirgus daļas. Otru lielāko tirgus daļu (16,4%) šajā klasē aizņem BMW Coupe/Convertible, trešo un ceturto vietu ar tirgus daļu 9,1% apmēā aizņem Mercedes-Benz E Coupe/Cabriolet un Porsche 911, savukārt piektajā vietā pēc tirgus daļas apjoma (5,5%) ierindojas BMW 1 Coupe/Convertible modeļi.

Ņemot vērā Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) datus par 2012. gadā Latvijā reģistrētiem jauniem automobiļiem, Db.lv piedāvā aplūkot pagājušajā gadā Latvijā reģistrēto dārgāko automašīnu topu. Saraksts veidots, izmantojot ražotāja ieteikto mazumtirdzniecības cenu 2012. gada auto modelim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi gatavo likvidācijai

, 14.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir iecerēts izbeigt VAS Latvijas dzelzceļš izšķirošo ietekmi un līdzdalību AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi, kas ir pirmais solis ceļā uz privātās kapitālsabiedrības likvidāciju un tās sniegto pakalpojumu nodošanu VAS Latvijas dzelzceļš, informēja Satiksmes ministrija.

VAS Latvijas dzelzceļš izšķirošās ietekmes izbeigšanu AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi paredz attiecīgs Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas ceturtdien, 14. februārī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

VAS Latvijas dzelzceļš, kurā valsts kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija, pieder 51 % kapitāla daļu AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi. Uzņēmums Starptautiskie pasažieru pārvadājumi nodarbojas tikai ar starptautisko pasažieru un bagāžas pārvadājumu organizēšanas pakalpojumu sniegšanu, turklāt tā vienīgais pakalpojumu pasūtītājs un maksātājs ir VAS Latvijas dzelzceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar nākamo gadu infrastruktūras lietošanas maksa pieaugs vidēji par 15% – kravu pārvadājumiem par 13.6% un pasažieru pārvadājumiem par 17.7%.

Pašlaik spēkā esošā infrastruktūras lietošanas maksa tika noteikta 2007.gada pavasarī, un, ņemot vērā kopējo situāciju tautsaimniecībā, ir pieaugušas faktiski visas VAS Latvijas dzelzceļš darbības izmaksas. Tādēļ sākot ar nākamo gadu infrastruktūras lietošanas maksa pieaugs vidēji par 15% – kravu pārvadājumiem par 13.6% un pasažieru pārvadājumiem par 17.7%.

Šodien apstiprinātais infrastruktūras maksas pieaugums ir mazāks, nekā sākotnēji plānots, jo kopš septembra beigām, kad VAS Latvijas dzelzceļš iesniedza regulatoram informāciju par savām izmaksām, ekonomiskā situācija ir ievērojami mainījusies, kā rezultātā sarukušas sagaidāmās kurināmā izmaksas un vairs netiek plānots darbaspēka izmaksu pieaugums. SPRK ir pārbaudījusi iesniegtos dzelzceļa infrastruktūras izmaksu rādītājus un aprēķinus un konstatējusi, ka tie atbilst metodikā noteiktajai aprēķina pieejai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz trekno gadu algām neaizsniedzas

Lāsma Vaivare, 24.09.2014

Turpmāk galerijā: Rīgas pašvaldības uzņēmumu vadītāju algas 2013. gadā, tūkst. eiro

SIA Rīgas ūdens valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa 53.6

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Volkswagen piekrīt samaksāt 15 miljardus dolāru, lai panāktu mierizlīgumu

LETA, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autoražotājs Volkswagen (VW) ir piekritis maksāt 15 miljardus ASV dolāru (13,6 miljardus eiro), lai ASV tiesā panāktu mierizlīgumu civilprasībās pret kompāniju saistībā ar izmešu mērierīču manipulācijas skandālu, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta biznesa ziņu aģentūra Bloomberg.

VW otrdien oficiāli ir jāiesniedz tiesā mierizlīguma piedāvājums. Tā kā tiesnesis ir aizliedzis iesaistītajām pusēm par mierizlīguma nosacījumiem runāt publiski pirms sprieduma pieņemšanas, visas personas ar medijiem ir runājušas anonīmi.

Pagājušajā nedēļā lietai pietuvināta persona atklāja, ka Vācijas autoražotājs piedāvās mierizlīgumu 10,3 miljardu ASV dolāru (9,4 miljardu eiro) apmērā. Tas paredzēja arī kompensāciju apmēram 480 tūkstošu automašīnu ar 2,0 litru dīzeļa dzinēju, kas slepeni bija aprīkoti ar ierīcēm, kas ļauj manipulēt ar izmešu datiem, īpašniekiem. Tāpat VW vēlējās veikt iemaksas programmā cīņai pret gaisa piesārņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn valsts iestāžu un uzņēmumu vadītāji saņēmuši ievērojumus algas pielikumus, savukārt deputāti un ministri bijuši aktīvi nekustamo īpašumu tirgū.

Līdz 1.aprīlim valsts amatpersonām Valsts ieņēmumu dienestā (VID) bija jāiesniedz ienākumu deklarācijas. Db apkopoja informāciju par augstāko amatpersonu ienākumiem, uzkrājumiem un darījumiem.

Lai gan ne visu amatpersonu deklarācijas jau pieejamas VID publiskojamo datu bāzē, starp to valsts iestāžu un uzņēmumu vadītājiem, kuru deklarētie ienākumi jau ievadīti elektroniskā formā, lielāko algu saņēmis SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, kura alga no 2007. gada sākuma līdz amata atstāšanai 13. decembrī veidoja 163,2 tūkst. Ls. Otro lielāko algu saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs - 120 tūkst. Ls, bet šīs pašas iestādes valdes priekšsēdētājs Māris Kālis saņēmis 112,1 tūkst. Ls atalgojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu VAS Latvijas dzelzceļš uzlikusi naudas sodu 25 000 Ls apmērā, jo uzņēmums līgumos ar kravu un pasažieru pārvadājumu sniedzējiem iekļāvis tādus noteikumus, kas deformē konkurenci.

Kā liecina medijiem sniegtā informācija, KP konstatējusi - VAS Latvijas dzelzceļš, kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvadātājs, atrodoties dominējošā stāvoklī, nepamatoti piedāvāja slēgt līgumus ar komercsabiedrībām, kuru privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra ir savienota ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Viens no līguma punktiem paredzēja, ka materiālus sliežu ceļu remontam noteiktos termiņos jāpiegādā Daugavpils ceļu distances līgumpartneriem, t.i., a/s DITTON pievadķēžu rūpnīca, a/s Daugavpils siltumtīkli un SIA Veiksme VR, bet, ja tas netiek izdarīts noteiktajos termiņos, paredzēts līgumu lauzt un slēgt pievedceļus vagonu padošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) iepirkumam par 48 staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību, LDz ir noslēdzis līgumus par projektēšanas un būvniecības darbu veikšanu ar diviem būvniecības uzņēmumiem.

Staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību piecās dzelzceļa līnijās (Rīga- Jelgava, Rīga – Tukums II, Rīga – Krustpils, Zemitāni – Skulte (Kalngale – Skulte), veiks pilnsabiedrība “BMGS – FIMA”, savukārt vienā dzelzceļa līnijā (Zemitāni – Skulte (Zemitāni – Vecāķi)) šos darbus veiks “LEONHARD WEISS” OÜ.

VAS “Latvijas dzelzceļš” šo projektu īsteno Eiropas Savienības (ES) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.2. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lembergam parādsaistības vairāk nekā 9 milj. Ls apmērā

Elīna Pankovska, 06.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mēra Aivara Lemberga parādsaistības pērn kopumā sasniegušas 9,7 milj. Ls, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2009.gadu.

Viņam ir parādsaistības 30 tūkst. Ls, 7,36 milj. ASV dolāru un 8,34 milj. eiro apmērā.

Savukārt A.Lemberga ienākumi pērn kopumā sasnieguši 307, 3 tūkst. Ls. Lielākos ienākumus Ventspils mērs guvis no pienākumu pildīšanas Biznesa attīstības asociācijas valdē vai padomē, proti, 121,58 tūkst. Ls. Tālāk seko ienākumi no saimnieciskās darbības uzņēmumā AS Valters un Rapa, kurš viņš nopelnījis 60,98 tūkst. Ls, bet alga Ventspils attīstības aģentūrā viņam pērn bijusi 53,96 tūkst. Ls.

16,79 tūkst. Ls algu A.Lembergs saņēmis Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā, kur viņš pilda prezidenta un valdes locekļa pienākumus. Savukārt Ventspils domē viņa alga pērn bijusi nedaudz vairāk nekā trīs tūkst.Ls, Ventspils Brīvostas pārvaldē viņš saņēmis 25,14 tūkst. Ls. A.Lembergs pagājušajā gadā ir saņēmis arī 7,2 tūkst. Ls lielu pensiju un 8,7 tūkst. Ls lielu slimības pabalstu. Savukārt no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras viņš saņēmis 5,6 tūkst. Ls sociālā nodokļa pārmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru