Otrdien Ministru kabinetā (MK) atbalstīti grozījumi likumā par grāmatvedību, nosakot komersanta pienākumus gadījumos, kad viņš Komerclikumā paredzētajā kārtībā pieņēmis lēmumu apturēt vai atjaunot savu komersanta darbību.

Likumprojekts nosaka komersantam pienākumu veikt inventarizāciju, ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, tiek apturēta vai atjaunota komersanta darbība. Tas nepieciešams, lai varētu konstatēt, vai nav radušies zaudējumi no aktīvu vērtības samazināšanās komersanta darbības apturēšanas dēļ.

Ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, tiek apturēta komersanta darbība, grozījumi nosaka, ka saimnieciskās darbības pārskats sagatavojams saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētajiem gada pārskata sagatavošanas noteikumiem. Papildus tiem šajā pārskatā sniedzama informācija par zaudējumiem, kurus radījusi aktīvu vērtības samazināšanās komersanta darbības apturēšanas dēļ. Grozījumi nosaka arī to, ka komersanta darbības apturēšana, pamatojoties uz komersanta lēmumu, neatbrīvo šo komersantu no gada pārskata sastādīšanas.

Līdz šā gada 1.maijam privatizācijā izmantoti 106,77 miljoni sertifikātu, kas ir 95% no piešķirto sertifikātu skaita, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas Juridiskajā departamentā.

Tajā skaitā namīpašumu un dzīvokļu privatizācijai izmantoti 37,96 miljoni sertifikātu, uzņēmumu un citu īpašumu iegādei - 7,27 miljoni sertifikātu, kapitāla daļu (akciju) iegādei - 44,46 miljoni sertifikātu, zemes izpirkšanai un privatizācijai - 17,08 miljoni sertifikātu. No 2008.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 1.maijam 351 560 īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā ir izmantoti 456 420 privatizācijas sertifikāti.

Kompensācija naudā izmaksāta, dzēšot 830 000 sertifikātu, kas ir 0,7% no piešķirto sertifikātu skaita, tajā skaitā par lauku apvidus zemi piešķirtos 620 000 kompensācijas sertifikātu 8400 personām 17,4 miljonu latu apjomā. Saskaņā ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 60 personas zaudējušas tiesības dzēst kompensācijas sertifikātus, saņemot naudu. Par politiskām represijām piešķirti 160 000 sertifikātu 26 200 personām 4,64 miljonu latu apjomā. 3200 personas zaudējušas tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus, saņemot naudu.

Līdz šā gada 1.martam Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

117,2 tūkstošiem iedzīvotāju piešķirti 8,01 miljons īpašuma kompensācijas sertifikātu. 2,4 miljoniem iedzīvotāju piešķirti 104,37 miljoni privatizācijas sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku un par politiskām represijām, tajā skaitā 41,4 tūkst. politiski represēto personu piešķirti 794,7 tūkstoši privatizācijas sertifikātu.

Līdz 1.martam LAS Latvijas Krājbanka un VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum 2,39 miljoni fizisko personu ir atvērušas privatizācijas sertifikātu kontus un tajos ieskaitījušas 110,74 miljonus privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 7,61 miljonu īpašuma kompensācijas sertifikātu. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 58,2 tūkstoši personu zaudējušas tiesības no 2007.gada 1.decembra ieskaitīt kontos 1,64 miljonus privatizācijas sertifikātu. Fizisko personu kontos atlikuši 2,257 miljoni privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 0,105 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Komersantam būs pienākumu veikt inventarizāciju, ja, pamatojoties uz tā lēmumu, tiek apturēta vai atjaunota komersanta darbība, lai varētu konstatēt, vai nav radušies zaudējumi no aktīvu vērtības samazināšanās komersanta darbības apturēšanas dēļ.

To paredz valdībā izskatītie un atbalstītie grozījumi likumā par grāmatvedību. Ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, tiek apturēta komersanta darbība, grozījumi nosaka, ka saimnieciskās darbības pārskats sagatavojams saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētajiem gada pārskata sagatavošanas noteikumiem.

Papildu tiem šajā pārskatā sniedzama informācija par zaudējumiem, kurus radījusi aktīvu vērtības samazināšanās komersanta darbības apturēšanas dēļ. Grozījumi nosaka arī to, ka komersanta darbības apturēšana, pamatojoties uz komersanta lēmumu, neatbrīvo šo komersantu no gada pārskata sastādīšanas.

Komerclikums paredz, ka komersants var pieņemt lēmumu par darbības apturēšanu, ja tas ir iesniedzis gada pārskatu par pēdējo pārskata gadu un iesniedzis arī saimnieciskās darbības pārskatu par periodu pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, secināms, ka saimnieciskās darbības pārskats sastādāms par periodu, kas īsāks par 12 mēnešiem un ka šis saimnieciskās darbības pārskats neaizstāj gada pārskatu.

VAS "Latvijas dzelzceļš" finanšu līdzsvara nodrošināšanai 2020. gadā ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta aptuveni 25 milj. eiro apmērā, kā arī papildus finanšu līdzekļi 15,8 milj. eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā, informē uzņēmumā.

LDz skaidro, ka 2019. gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, t.sk., VAS "Latvijas dzelzceļš".

Arī 2020. gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies.

Tādējādi, lai gan Latvijas tautsaimniecības interesēs dzelzceļa tīkla darbību nepieciešams saglabāt pilnā apjomā, neskatoties uz jau pagājušā gada nogalē uzsāktajiem striktajiem izmaksu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, "Latvijas dzelzceļš" 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau šobrīd ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību.

Laikposmā no 2011. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim viena īpašuma kompensācijas sertifikāta vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot 1,22 privatizācijas sertifikātus, lēmis Ministru kabinets.

Kopš 2008. gada šī attiecība svārstījusies no 1,37 līdz 1,21. Ministru kabinets vienu reizi ceturksnī nosaka proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, un laika periodu, kurā maksājumus var veikt saskaņā ar šo proporciju.

Savukārt proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka atbilstoši iepriekšējo 12 mēnešu īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu vidējo cenu attiecībai, kas noteikta saskaņā ar licencēto starpniecības sabiedrību sniegtajām ziņām par sertifikātu pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai, šo 12 mēnešu periodu beidzot vienu mēnesi pirms datuma, no kura īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus.

VAS "Latvijas dzelzceļš" līdz 2020. gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Šodien izplatītā paziņojumā tas skaidro, ka 2019. gads gan koncernam "Latvijas dzelzceļš" (LDz), gan visai Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis satricinājumiem bagāts – gan fosilo izejvielu cenu samazinājuma globālajos finanšu tirgos un attiecīgi mazāka to pārvadājumu apjoma rezultātā, gan arī reģiona ekonomiskās un politiskās situācijas dēļ ir pieredzēts būtisks ienākošo un izejošo kravu apjoma samazinājums.

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs norāda, ka jau kopš 2019. gada vasaras "Latvijas dzelzceļš" aktīvi pārskata visas funkcijas un darba organizācijas procesus, kā arī ir būtiski samazinājis uzņēmuma izmaksu pozīcijas.

Likvidējamajā a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) esošos privatizācijas sertifikātukontus centralizēti varētu pārcelt uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 2013.gada pirmajā pusē.

Ministru kabineta sēdē šodien atbalstīti grozījumi privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumos, kas atvieglo kārtību, kādā privātpersonas individuāli un par samazinātu samaksu var pārcelt savus sertifikātu kontus uz citu banku.

Grozījumi tika izstrādāti, jo patlaban Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Personām, kuras dzīvo reģionos un kurām ir nepieciešams norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem noslēgto līgumu ietvaros, un kuru privatizācijas sertifikātu konti atrodas Krājbankā, katru reizi, lai veiktu norēķinus, ir jādodas uz vienīgo atvērto Krājbankas klientu apkalpošanas centru Rīgā.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Rail Baltica dzelzceļš kļūs par atslēgas elementu Zīda ceļa atzarā Baltijas valstīs, precēm no Ķīnas sasniedzot Eiropu.

Tāds ir viens no galvenajiem secinājumiem VAS Latvijas dzelzceļš organizētajā konferencē Globālās transporta kustības izaicinājumi.

«Dzelzceļš kopumā piedzīvo renesansi, arī Latvijas dzelzceļa infrastruktūru gaida lielas pārmaiņas. Mēs esam globālu iespēju un izaicinājumu priekšā, un ir skaidrs, ka Latvijas dzelzceļš pastāvēs arī turpmākos 100 gadus,» konferences ievadā sacīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Savukārt VAS Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Māris Kleinbergs ministra teikto apstiprināja, norādot, ka 2035. gadā pēc Rail Baltica projekta noslēgšanas uzņēmums gūs sasaisti ar visu Eiropu un spēs sniegt izcilus pakalpojumus gan Rietumu, gan Austrumu klientiem.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Lielākā daļa neizlietoto privatizācijas sertifikātu ir koncentrējusies neliela cilvēku skaita rokās, intervijā aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Runājot par Privatizācijas aģentūras (PA) nākotni, ministrs norādīja, ka privatizācijai oficiāli ir jānoslēdzas 2018.gada beigās. Vienlaikus no privatizācijas esot palikušas dažas lietas, ar kurām jātiek galā.

«Viens karstais kartupelis ir sertifikāti. Kopš 1994.gada Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,4 miljoni privatizācijas sertifikātu, no kuriem līdz šā gada 1.janvārim izlietoti 109,8 miljoni sertifikātu, taču joprojām neizmantoti palikuši 2,5 miljoni sertifikātu. Neizmantotie sertifikāti ir izvietoti gandrīz 400 000 kontu. No tiem vairāk nekā 60% kontos ir līdz 1 sertifikātam un vēl 26% kontos ir no 1 līdz 10 sertifikātiem. Jāsaka, ka tā ir bijusi ļoti haotiska vērtspapīru emisija. Pašlaik mēs visu informāciju mēģinām savākt kopā. Mēs ceram šogad arī atrast risinājumu, kādā veidā varam pielikt punktu epopejai ar sertifikātiem,» klāstīja Ašeradens.

Komersanti ar nākamo gadu, ievērojot Komerclikumā paredzēto kārtību un atbilstošos nosacījumus, varēs patstāvīgi apturēt komersanta darbību. Tāpēc, līdz ar Komerclikuma grozījumiem, nepieciešams veikt grozījumus likumā par grāmatvedību.

Likumprojekts paredz noteikt, ka gadījumā, ja komersants pieņem lēmumu apturēt vai atjaunot darbību, ir veicama inventarizācija. Tas nepieciešams, lai varētu konstatēt, vai nav radušies zaudējumi no aktīvu vērtības samazināšanās komersanta darbības apturēšanas dēļ.

Apturot komersanta darbību, ir jāsagatavo saimnieciskās darbības pārskats saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētajiem gada pārskata sagatavošanas noteikumiem un, papildus tiem, šajā pārskatā sniedzama informācija par zaudējumiem, kurus radījusi aktīvu vērtības samazināšanās komersanta darbības apturēšanas dēļ.

Jāņem vērā arī tas, ka komersanta darbības apturēšana, pamatojoties uz komersanta lēmumu, neatbrīvo komersantu no gada pārskata veidošanas. Komersantam, kura darbība tiks apturēta, saimnieciskās darbības pārskats jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc pārskata apstiprināšanas.

Līdz decembrim privatizācijā izmantoti 94,8% jeb 106,59 miljoni piešķirto sertifikātu.

No tiem 446 tūkstošu namīpašumu un dzīvokļu privatizācijai izlietoti 37,94 miljoni sertifikātu, bet uzņēmumu un citu īpašumu iegādei - 7,27 miljoni sertifikātu.

Uzņēmumu kapitāla daļu (akciju) iegādei izmantoti 44,46 miljoni sertifikātu, tostarp akciju iegādei publiskajos piedāvājumos - 37,14 miljoni sertifikātu.

Savukārt 1,762 miljonu hektāru lauku zemes un 15,5 tūkstošu hektāru pilsētu zemes izpirkšanai un privatizācijai izlietoti 16,92 miljoni sertifikātu.

Ministrijas dati arī liecina, ka no 2008.gada 1.aprīļa līdz 2010.gada 1.decembrim 299 tūkstošu īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā ir izmantoti 391,5 tūkstoši privatizācijas sertifikātu.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) deleģētajiem uzdevumiem VAS Privatizācijas aģentūra (PA) no 1. oktobra ir vienīgā institūcija valstī, kas nodrošina sertifikātu kontu apkalpošanu, zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu un privatizācijas sertifikātu maksājumu administrēšanu, kas saņemti par dzīvojamo māju privatizāciju, informē PA.

Līdz ar to akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (Altum) beidz sniegt pakalpojumus, kas izrietēja no tai deleģētiem valsts pārvaldes uzdevumiem privatizācijas procesa apkalpošanas jomā.

Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas nodrošināšanai PA savās telpās Kr.Valdemāra ielā 31, Rīgā, ir izveidojusi privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas centru. Klientu centrā strādā trīs klientu konsultanti, kas jau iepriekš šos pienākumus veica Altum.

Pēc sertifikātu kontu apkalpošanas sistēmas pārņemšanas PA turpmāk nodrošinās privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu un apkalpošanu fiziskām un juridiskām personām, privatizācijas sertifikātu kontu, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem, atvēršanu un apkalpošanu, kā arī zemes izpirkuma līgumu slēgšanu ar bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bet piešķirtā zemes platība pārsniedz atjaunojamo.

Noslēdzoties VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) iepirkumam par 48 staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību, LDz ir noslēdzis līgumus par projektēšanas un būvniecības darbu veikšanu ar diviem būvniecības uzņēmumiem.

Staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību piecās dzelzceļa līnijās (Rīga- Jelgava, Rīga – Tukums II, Rīga – Krustpils, Zemitāni – Skulte (Kalngale – Skulte), veiks pilnsabiedrība “BMGS – FIMA”, savukārt vienā dzelzceļa līnijā (Zemitāni – Skulte (Zemitāni – Vecāķi)) šos darbus veiks “LEONHARD WEISS” OÜ.

VAS “Latvijas dzelzceļš” šo projektu īsteno Eiropas Savienības (ES) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.2. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" ietvaros.

No Igaunijas Eiropas Patērētāju centra (ECC Estonia) saņemtā informācija liecina, ka interneta vietnes creazydeal.lv un crazydeal.ee marta beigās ir pārtraukušas savu darbību, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Neskatoties uz kompetento iestāžu pūliņiem un soda sankcijām, Igaunijas komersants Crazydeal Group OÜ nepilda savus pienākumus – nepiegādā preces neatmaksā patērētāju samaksāto naudu, kā arī pašlaik nav signālu, ka to varētu darīt nākotnē.

PTAC un Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) saistībā ar patērētāju veiktajiem preču pasūtījumiem komersanta interneta vietnē crazydeal.lv ir saņēmuši 105 patērētāju sūdzības, kā arī ir sniegtas vairāk nekā 100 konsultācijas uz patērētāju e-pastiem un telefona zvaniem.

25 sūdzības ir izdevies atrisināt, jo sākotnējā periodā, iesaistoties ECC Latvia, Komersants patērētājiem naudu atmaksāja, tomēr kopš februāra atmaksa ir pārtraukta.

Pēc vairākām skaļām publikācijām masu medijos un konferencēm, kas tika veltītas reiderisma problemātikai, tā vien šķiet, ka reiderisms pašlaik ir zaudējis savu aktualitāti. Tas nenozīmē, ka reiderisms Latvijā vairs nav problēma. Ir, bet kā liecina prakse, reiderisma gadījumi, pat ja tie izskan skaļi, ir izņēmums no ierastās kārtības un uz normālas komercdarbības fona – mazskaitlīgi.

Noplokot sākotnējām emocijām un sašutumam, ko šis temats radīja publiskajā telpā, pašlaik varētu būt īstais brīdis, lai vēlreiz rosinātu diskusiju par veiksmīgāko pieeju reiderisma problemātikas risināšanai. Likumdevēja sākotnējā reakcija uz reiderisma gadījumiem bija diezgan asa, 2013. gadā pieņemot grozījumus līdz tam ļoti liberālajā Komerclikuma regulējumā un paredzot daudz stingrākus noteikumus attiecībā uz darījumiem ar kapitālsabiedrību daļām un atsevišķos gadījumos korporatīvo lēmumu pieņemšanas formu. Pašlaik tiek popularizēts viedoklis, ka šis virziens ir jāturpina un atbilde reiderisma sērgas izskaušanai atrodama vēl stingrākā komercdarbības regulējumā, tā sauktajā preventīvajā tiesiskumā. Pēc būtības ar to tiek saprasti vēl striktāki noteikumi attiecībā uz darījumiem ar kapitāldaļām un korporatīvo pārvaldi kapitālsabiedrībās, visbiežāk, paredzot obligātu zvērinātu notāru iesaisti. Nav noslēpums, ka vieni no aktīvākajiem šī viedokļa aizstāvjiem ir tieši zvērināti notāri.

Nejauši uzdūros vienam, manuprāt, ļoti interesantam Administratīvās apgabaltiesas spriedumam, kas sašūpoja manu līdzšinējo pārliecību par ārvalsts komersanta filiāles statusu (jānorāda, ka pieteicējs šo spriedumu ir pārsūdzējis, tāpēc, iespējams, Augstākās tiesas Senāts lems savādāk).

Īsumā par lietas būtību (Administratīvās apgabaltiesas sprieduma pilns teksts pieejams šeit. )

- ārvalsts komersants Latvijā nodibinājis ārvalsts komersanta filiāli, bet pēc kāda laika nolēmis izbeigt filiāles darbību Latvijā un izslēdzis no Uzņēmumu Reģistra;

- pēc filiāles izslēgšanas no Uzņēmumu Reģistra, ārvalsts komersants konstatējis, ka filiālei Latvijā bijusi nodokļu pārmaksa, tāpēc ārvalsts komersants Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniedzis lūgumu atmaksāt pārmaksātos nodokļus;

- VID atteicies atmaksāt pārmaksātos nodokļus un kā galvenie argumenti tika minēti: (a) filiāle saskaņā ar Komerclikuma 24.pantu ir likvidēta, tas ir, filiāle ir beigusi pastāvēt kā tiesību subjekts, un tikai filiālei kā nodokļu maksātājam ir tiesības pieprasīt pārmaksātā nodokļa atmaksu, un, (b) likvidētās filiāles nodokļu pārmaksa tiek dzēsta saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 25.1 pantu;

Ieilgusī cīņa ar Covid-19 pandēmiju piespiedusi veikt korekcijas nevienā vien dzīves jomā, tostarp ikdienas darbu organizēšanā uzņēmumos un institūcijās.

Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām darba devējam šobrīd ir jāpārliecinās par faktu, ka darbinieki ir vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19, pieprasot uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu.

Kas ir būtiskākās darba devēju kļūdas, pildot noteiktās prasības un veicot personas un veselības datu apstrādi, un kā no tām izvairīties?

Vispirms jāteic, ka veicot jebkāda veida personas un veselības datu apstrādi, piemēram, apstrādājot vakcinācijas sertifikātu un izpildot normatīvajos aktos noteiktās prasības, ir jānodrošina tā atbilstība datu aizsardzības prasībām. Tiesa, praksē atsevišķi darba devēji normatīvajos aktos noteikto prasību pārbaudīt attiecīgā sertifikāta esamību pārprot un, nolūkā atvieglot šo pārbaudes procesu un padarīt to ātrāku, veic sertifikātu kopiju iegūšanu un glabāšanu turpmākai izmantošanai.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 14. aprīlī norisinājās 12. jauno modes mākslinieku konkurss Habitus Baltija.

Šogad konkursā uzvaras laurus plūca un konkursa Grand Prix ieguva modes māksliniece Irina Tereščuka no Baltkrievijas, savukārt par Labāko skolu tika atzīta Krakovas Mākslas un dizaina skola (Polija).

Vitebskas Valsts tehnoloģiju universitātes 2011. gada absolventes Irinas Tereščukas kolekcija NO PANIC (BEZ PANIKAS) ieguva visaugstāko žūrijas novērtējumu individuālajā konkursā, un Irina Tereščuka tika atzīta par vislabāko jauno modes dizaineri. Balvā Irina Tereščuka saņēma sertifikātu kolekcijas izvietošanai nozīmīgākajā Krievijas ShowRoom RED Maskavā, Krievijā, kas ietver arī zīmola virzīšanu Krievijas tirgū. Jaunā māksliniece saņēma arī latviešu metālmākslinieka Māra Šustiņa veidoto konkursa Habitus Baltija Grand Prix statueti un iespēju nākamgad konkursa Habitus Baltija 2013 apbalvošanas ceremonijā demonstrēt savu jauno tērpu kolekciju.

Vienīgā Latvijas būvfirma, kas patlaban atbilst jaunā Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, ir AS UPB, jo šim uzņēmumam ir gan prasībām atbilstošs apgrozījums, gan spēkā esošs industriālās drošības sertifikāts, noskaidroja aģentūra LETA.

Piedāvājumi konkursā jāiesniedz līdz maija vidum, tāpēc vairākiem būvniekiem gan vēl teorētiski ir laiks iegūt nepieciešamo sertifikātu. Tomēr, ja vien šis process nav jau sākts, to izdarīt būs grūti, jo parasti sertifikāta iegūšanai nepieciešamas vidēji pusgads.

Tiesu namu aģentūras (TNA) izsludinātā iepirkuma nolikumā vien no prasībām ir, lai pretendenta vidējais gada (neto) finanšu apgrozījums būvniecībā iepriekšējos trīs finanšu gados (tas ir, 2013., 2014. un 2015. vai 2014., 2015. un 2016.gadā), ir ne mazāks kā 40 miljoni eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, šāds vidējais gada apgrozījums 2013., 2014. un 2015.gadā ir vismaz astoņām Latvijas būvfirmām. Lielākā daļa šo uzņēmumu 2016.gada pārskatus vēl nav iesnieguši.

Lai samazinātu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) slogu, nepieciešams veikt reālās situācijas analīzi, kurā iekļauts objektīvs OIK sistēmas tiesiskais izvērtējums, jāpievēršas arī stingrākai sistēmas dalībnieku kontrolei, šodien preses konferencē pauda Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa).

«Šīs ir lietas, ko var darīt tagad un tūlīt, turklāt šie pasākumi OIK slogu būtiski samazinātu uz visiem laikiem un ar minimāliem tiesvedību riskiem,» uzskata I.Zariņš. Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar paziņojumu, ka ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadītā darba grupa ir izstrādājusi tautsaimniecībai optimālu modeli OIK maksājumu atcelšanai līdz 2022.gadam, kā arī aicinājusi jautājuma risināšanā iesaistīties citus deputātus. «Ja kolēģiem ir kompetents rīcības plāns, kā to paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) jau nekavējoties – es noteikti atbalstīšu. Katrā ziņā, nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība,» uzsvēra A.Ašeradens.

Šogad novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājusies privatizācijas sertifikātu cena, savukārt īpašuma kompensācijas sertifikātu cena sarukusi, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija.

Privatizācijas sertifikātu vidējā cena 2016.gada novembrī bija 29,07 eiro, kas ir par 1,43 eiro vairāk nekā oktobrī, bet īpašuma kompensācijas sertifikāti maksāja 28,67 eiro, kas ir par 2,24 eiro mazāk.

Kopumā novembrī darījumi notika ar 1870 privatizācijas sertifikātu, kas ir par 48% mazāk nekā mēnesi iepriekš, un 580 īpašuma kompensācijas sertifikātu, kas ir pieaugums 8,4 reizes.

Pēc ministrijas datiem, kapitālsabiedrību starpā novembrī veikti darījumi ar 500 tūkstošiem privatizācijas sertifikāriem par vidējo cenu 27,44 eiro, savukārt darījumi ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem kapitālsabiedrību starpā pagājušajā mēnesī nav veikti.

Digitālo Covid-19 sertifikātu tīmekļvietnē www.covid19sertifikats.lv līdz šim izveidoti nepilni 140 tūkst. digitālo sertifikātu, informē Nacionālais veselības dienests (NVD).

Tajā skaitā izveidoti vairāk nekā 118 tūkst. sertifikātu par veikto vakcināciju pret Covid-19, vairāk nekā 12 tūkst. sertifikātu par veiktā Covid-19 laboratoriskā testa rezultātu un vairāk nekā 8 tūkst. sertifikātu par pārslimošanas faktu. Kopumā jauno tīmekļvietni iedzīvotāji līdz šim ir apmeklējuši vairāk nekā 360 tūkst. reižu.

Vienlaikus NVD skaidro, ka atsevišķos gadījumos 1.jūnijā iedzīvotājiem vēl nebija iespējas izveidot savus Covid-19 pārslimošanas sertifikātus. Tas ir saistīts ar pozitīvo testu rezultātu augšupielādi par pēdējiem sešiem mēnešiem, kas norisinājās visas dienas ietvaros.

Šorīt pārslimošanas sertifikātu pieejamība ir būtiski uzlabojusies - sistēmā ir pieejama informācija par 95% gadījumu, kuros laboratoriski apstiprināta Covid-19 saslimšana (nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS), uz kā pamata ir izveidojams pārslimošanas sertifikāts. Savukārt par 5% gadījumu datu ielāde sistēmā tiks veikta šīs dienas ietvaros.