Globālie tēriņi reklāmai palielinās straujāk nekā iepriekš paredzēts. Saskaņā ar WARC jaunāko ziņojumu International Ad Forecast tēriņi reklāmai līdz šogad, salīdzinot ar 2009. gadu palielināsies par 4,8%, ko galvenokārt veicinās izaugsme jaunajos tirgos – Brazīlijā, Krievijā, Indijā un Ķīnā.

Iepriekš tika prognozēts, ka tēriņi reklāmai šogad palielināsies par 4,5%.

Palielināta prognoze arī attiecībā uz 2011. gadu, proti, nākamgad gada griezumā tēriņi augšot par 4,5%, kas ir par 0,2 procenta punktiem vairāk nekā iepriekš paredzēts.

Sagaidāms, ka visstraujāk šogad augs reklāmu tēriņi Brazīlijā (+19,8%), Krievijā (+16,5%), Indijā (+16%) un Ķīnā (+13%). Attīstītajā valstīs izaugsme šajā sektorā būs ievērojami zemāka, piemēram, Japānā gaidāms reklāmu tēriņu pieaugums 1,3% apmērā.

International Ad Forecast ziņojumā teikts, ka visstraujāko izaugsmi reklāmas ziņā piedzīvos internets, kur reklāmas tēriņi šogad, visticamāk, augs par 15,1%. Drukātie mediji šajā ziņā joprojām nīkuļo. Laikrakstu reklāmas apjomiem prognozē 3,1% pieaugumu, savukārt žurnāliem gaidāma reklāmas apjomu palielināšanās par 2,9%

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Krīzes laikā, kad īpaši izteikti jūtams, ar cik lielu novēlošanos nāk tradicionālie ekonomikas rādītāji, daudz lielāku lomu pievēršam alternatīviem aktivitātes rādītājiem.

Piemēram, Google Mobility dati rāda, ka iedzīvotāju plūsma veikalos, atpūtas un darba vietās manāmi sarūk jau kopš oktobra otras puses. Taču kritums nav tik krass, kā redzējām pirmā viļņa brīdī. Līdzīgi arī ar citu “netradicionālo” rādītāju - Swedbank karšu datiem. Oktobrī jau vērojām bremzēšanos, un kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī kritums kļuvis manāmāks, taču pagaidām vēl ir mazāks, nekā dziļākajā punktā pavasarī. Kopumā norēķini ar kartēm un skaidras naudas izņemšana kopš rudens ārkārtējās situācijas iestāšanās krituši par aptuveni 8% pret pagājušo gadu.

Labāk turas maksājumi ar kartēm, kur kritums ārkārtējās situācijas laikā ir par 3% pret 2019. gadu, kamēr skaidras naudas izņemšana sarukusi par 14%. Tendence pāriet uz elektroniskiem norēķiniem tika novērota jau iepriekš – arī pirms Covid-19 krīzes iestāšanās, bet šī krīze un iespējas izmantot bezkontakta norēķinus vīrusa laikā visdrīzāk šo tendenci tikai pastiprina.

Neviens negrib atpalikt bruņošanās sacensībā - valstu militārie tēriņi skrien debesīs

Pasaules kopējie tēriņi militārām vajadzībām sasnieguši 1,82 triljonus ASV dolāru, kas ir visvairāk kopš Aukstā kara beigām, liecina Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta apkopotie dati (SIPRI), ja precīzāk, tad kopš 1988. gada, kad šādi dati vispār ir pieejami.

Kopumā globālā mērogā militārie tēriņi 2018. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, auguši par 2,6%. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, pat drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties aktīvākā bruņošanās maratonā. Jau ziņots, ka pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem. Šāda situācija, protams, rada pamatu zināmai trauksmei, lai gan skaidrs ir tas, ka notiekošais par labu nāk tiem uzņēmumiem, kas savu darbību saista ar militārā aprīkojuma un dažādu ieroču ražošanu. Ja bruņojas kaimiņš, tad arī pašam nākas audzēt militāros tēriņus. Pieejamie dati arī liecina - no 2011. gada līdz 2018. gadam globālā mērogā militāro konfliktu upuru skaits trīskāršojies, ja salīdzina ar iepriekšējo septiņu gadu periodu.

Teju pirms katra lielāka sporta vai kultūras notikuma aizsākas publiska diskusija, vai šajos pasākumos ir vērts ieguldīt valsts naudu un kāds ieguvums no tā būs sabiedrībai?

Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām vienkārša. Ja varam pierādīt, ka pasākums valsts kasē ienesīs vairāk naudas, nekā tiks izdots, tad pasākums valstij ir jāatbalsta. Tā ir investīcija, kura nesīs ne tikai papildu naudu valsts budžetā un uzņēmēju kontos, bet arī veicinās Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizēs mūsu zemi kā tūrisma un investīciju galamērķi.

Lielie publiskie pasākumi ir magnēts, kas jau tagad nes naudu

Šogad Latvijā notika vairāki lielie masu pasākumi, un jau tagad varam izmērīt to aptuveno pienesumu Latvijas budžeta un uzņēmēju maciņiem. Esam izanalizējuši to valstu iedzīvotāju norēķinus ar maksājumu kartēm Latvijā, kuru pārstāvētās izlases šogad spēlēja Pasaules hokeja čempionātā Rīgas grupā. Salīdzinot datus par 2023. gada aprīli un maiju, redzam, ka Šveices, Slovākijas, Čehijas, Norvēģijas, Kazahstānas, Kanādas un Slovēnijas iedzīvotāju tēriņi pasaules čempionāta norises laikā ēdināšanas iestādēs auguši par 53%, bāros par 54%, bet viesnīcās par 47%.

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Trešdaļu naudas Latvijas iedzīvotājiem nākas tērēt uzturam, bet par 42% mazāk cilvēki atļaujas tērēt apģērba un apavu iegādei, par trešdaļu sarukuši arī izdevumi, ko atļaujas atstāt restorānos un atvēlēt mājokļa labiekārtošanai.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Mājsaimniecību budžetu apsekojumā secināts, ka 2009. gadā pirmoreiz ir novērots patēriņa izdevumu kritums un to apjoms nokrities nedaudz zem 2007.gada līmeņa.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2009. gadā bija Ls 195 uz vienu cilvēku, kas ir par Ls 37 mazāk nekā 2008. gadā. To samazinājums 2009.gadā ir bijis samērā līdzīgs kā pilsētās, tā arī laukos.

Galvenie tēriņi 2009. gadā bijuši uzturam – vidēji 26.7% no visiem izdevumiem. Vienlaikus izdevumi pārtikai ir samazinājušies no Ls 59 līdz Ls 52 vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī.

Mājsaimniecības ievērojami ir taupījušas apģērbu un apavu iegādei, šīs kategorijas precēm tēriņi sarukuši par 42%. Tēriņi restorāniem, kafejnīcām un viesnīcām sarukuši par trešdaļu. Tāpat cilvēki par trešdaļu mazāk kā iepriekš atļāvušies tērēt naudu mājokļa iekārtošanai, mājturības piederumiem un mājas uzkopšanai. Ievērojami ir kritušies izdevumi arī transportam – par 25%.

Lai arī jaunākie eirozonas inflācijas dati liecina par tās bremzēšanos, pakalpojumu cenu kāpums pagaidām neļauj Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pārliecinoši lemt par procentlikmju samazinājumu.

ECB joprojām nevēlas konkretizēt tālākos soļus

Atbilstoši gaidām, ECB marta sēdē eirozonā ir atstājusi procentu likmes nemainīgas. Kopš pērnā gada septembra ECB depozīta likme saglabājas 4.0 % un refinansēšanas likme – 4.5 % līmenī. ECB apstiprināja, ka arī turpmāk visus lēmumus pieņems, balstoties uz jaunākajiem ekonomikas datiem. Sēdes laikā ECB pazemināja gan inflācijas, gan ekonomikas izaugsmes prognozes, uzsverot, ka daudz skaidrāks priekšstats par inflācijas dinamiku varētu būt aiznākamajā sēdē jūnijā. Tirgus dalībnieki patlaban uzskata, ka tieši jūnijā ECB varētu spert pirmo soli likmju mazināšanas virzienā, gada otrajā pusē pazeminot likmes vēl trīs reizes. Tādējādi, balstoties uz nākotnes darījumu jeb fjūčeru cenām, depozīta likme, kurai cieši seko līdzi arī Euribor, gada beigās varētu pazemināties līdz 3 %, nākamajos gados – nostabilizēties 2.25 - 2.50 % robežās.

Eiropas Savienības (ES) valdību tēriņi 2018. gadā bijuši 46,7% apmērā no IKP, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā šī attiecība nedaudz sarūk, kur, piemēram, 2012. gadā tā atradās gandrīz pie 50% no reģiona IKP.

Daļēji tas ir noticis fiskālās taupības rezultātā. Liela ietekme gan ir bijusi tam, ka Eiropas ekonomika palielinājusies (tiesa gan, pārsvarā - ļoti, ļoti lēni). Ja tā aug, pie aptuveni vieniem un tiem pašiem vai pat lielākiem tēriņiem, attiecība izskatās nedaudz jaukāka. Vislielāko daļu no šiem tēriņiem aizņem sociālā aizsardzība (tas ietver, piemēram, pensijas) - tai ES tiek atvētīti 19,2% no IKP (jeb 41,2% no kopējiem tēriņiem).

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor's (S&P) brīdinājusi, ka varētu samazināt piešķirtos reitingus «vairākām augsti novērtētām» G20 valstīm, ja to valdības nespēs veikt reformas, kurām jāsamazina augošie veselības aprūpes tēriņi.

Nākamajās četrās desmitgadēs, ASV, Japāna un Eiropas valstis, visticamāk, piedzīvos finanšu situācijas pasliktināšanos, kuru izraisīs pieaugošie tēriņi sociālajām programmām, kas būs nepieciešamas novecojušai sabiedrībai, norādīja reitingu aģentūra.

«Pakāpenisks veselības aizsardzības sistēmas finansējuma pieaugums palielinās spiedienu uz valsts kasi,» norādīja S&P analītiķis Marko Mrsniks (Marko Mrsnik). «Ja valdības nemainīs savas sociālās aizsardzības sistēmas, visdrīzāk, tās kļūs neilgtspējīgas,» norāda analītiķis.

Ja valstis neveiks nekādas reformas, tad reitingu samazinājumi, kas saistīti ar veselības aprūpes jautājumiem, sekos jau pēc trijiem gadiem, bet līdz 2020. gadam būs ievērojami pieaudzis to valstu skaits, kuru parādzīmēm piešķirts augsta riska (junk) statuss.

Saistībā ar apkures tarifu samazināšanos iedzīvotāju maki dažādiem tēriņiem varētu vērties plašāk. Ja tas nenotiks, valsts ekonomika pamazām var zaudēt apgriezienus.

Nule kā publicētie dati par cenu pārmaiņām valstī liecina par iespēju Latvijas patērētājiem baudīt to, ko piesardzīgi varētu saukt par dzīves dārdzības samazināšanos. Līdz šim varējām runāt, ka inflācija valstī ir zema un pēdējā laikā, rēķinot gada izteiksmē, tā pārsvarā bija mērāma procentu desmitdaļās.

Tomēr šobrīd vārds «inflācija» pamazām sāk pārvērsties par pagātnes kategoriju un jau divus mēnešus Latvijā ir vērojama deflācija. Ja paraugāmies uz notiekošā pozitīvajiem aspektiem, pašreizējo cenu izmaiņu kontekstā lielākie ieguvēji varētu būt tieši mazāk turīgie iedzīvotāji, kuru budžets pārsvarā ir orientēts uz pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Gan šo, gan arī turīgāko sabiedrības daļu noteikti var iepriecināt fakts, ka cenu samazinājuma galvgalī ir siltumenerģija, kuras cena vidēji valstī oktobrī salīdzinājumā par pagājušā gada desmito mēnesi ir sarukusi par 13,9%.

Pasaulē kopumā tēriņi veselības aprūpei kopš 1980.gada ir ievērojami auguši, raksta portāls 24/7 Wall St.

Tā, piemēram, 1990.gadu beigās un 2000.gadu sākumā veselības aprūpes tēriņi pasaulē auga straujāk nekā ekonomika, taču 2009.gadā krīzes ietekmes dēļ tā atslāba. Ekonomiskās sadarbības un attīstības valstu organizācija izveidojusi jaunāko veselības apskatu, kurā iekļauti arī dati par veselības aprūpes tēriņiem uz vienu iedzīvotāju.

Veselības aprūpes tēriņi aptver tādus izdevumus kā medicīnas algas un medicīnisko procedūru apmaksu, kā arī farmaceitisko produktu apmaksu un citas izmaksas. Lielu daļu veido tieši farmaceitisko produktu apmaksa, liecina pētījums.

Kā liecina pētījums, 2013.gadā OECD valstis kopumā farmācijas līdzekļiem iztērēja 800 miljardus ASV dolāru jeb aptuveni 20% no kopējā veselības aprūpes finansējuma.

Pasaules militārie izdevumi pērn sasnieguši jaunu rekordu, devīto gadu pēc kārtas apsteidzot iepriekšējā gada tēriņus, pirmdien paziņojis Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).

Saskaņā ar kārtējo SIPRI ziņojumu militāriem mērķiem domātie izdevumi, kas koriģēti, ņemot vērā inflāciju, 2023.gadā pieauguši par 6,8% un sasnieguši 2,44 triljonus ASV dolāru, kamēr 2022.gadā tie bija 2,24 triljoni.

Tas ir lielākais bruņošanās tēriņu pieaugums kopš 2009.gada.

Visas desmit valstis, kas līdz šim tērējušas vislielākos līdzekļus aizsardzībai, arī pērn ievērojami palielinājušas savus izdevumus.

Pētnieki nepieredzēto militāro tēriņu pieaugumu cita starpā skaidro ar Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.

Militārie tēriņi pieauguši visos reģionos, kas apskatīti ziņojumā, un tas, kā uzskata autori, liecina, ka pasaule jūtas nedrošāka un, iespējams, dod priekšroku militāriem, nevis diplomātiskiem līdzekļiem.

Šī gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika pieaugusi mazāk nekā tika paredzēts iepriekš, vēsta BBC.

Gada griezumā šī gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika palielinājusies par 1%, pavēstījis ASV Tirdzniecības departaments. Iepriekš tika paredzēts ekonomikas pieaugums par 1,3%.

Paredzams, ka šīs ziņas radīs papildus slogu ASV valdībai un Federālo rezervju sistēmai, no kurām tiks sagaidīta aktīvāka darbība, lai «sildītu» valsts ekonomiku.

ASV izaugsmes rādītāji ir zemi, jo patērētāji vēl aizvien tērē maz, ir saglabājies augsts bezdarba līmenis, turklāt augsti ir arī rēķini par elektrību, vēsta medijs.

Šī gada pirmajā ceturksnī ASV ekonomika pieauga vien par 0,4%.

Patlaban Tirdzniecības departaments paredz, ka arī ASV eksporta rādītāji pieaugs par 3,1%, iepriekš tika paredzēts 6% pieaugums.

Reālie valsts tēriņi aizsardzībai nākamajos gados būs lielāki par budžeta projektos iezīmētajiem skaitļiem, šorīt LTV "Rīta panorāmā" atzīmēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Ministrs atgādināja, ka nākamajos gados Latvija ir plānojusi palielināt ieguldījumus aizsardzībā, lai nākamgad tie sasniegtu 2,4%, bet 2027.gadā - 3% no iekšzemes kopprodukta, bet reālie tēriņi būšot lielāki, jo sākotnējiem plāniem vēl jāpieskata ap miljarda eiro investīcijas pretgaisa aizsardzībā.

Politiķis klāstīja, ka aizsardzības jomā valstij joprojām ir daudz vajadzību - jāattīsta Sēlijas poligons, jāturpina ieviest valsts aizsardzības dienestu u.tjp., bet pretgaisa aizsardzība ir viena no valsts drošībai kritiskajām spējām.

Sprūds atzīmēja, ka Latvijai tiek veidota slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēma - mums jau ir tuvās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas, bet nākamie ir plāni kopā ar Igauniju iepirkt vidējas darbības sistēmas. Šajā jomā līgums vēl jāparaksta, bet aizsardzības resors cer uz pirmajām šo sistēmu piegādēm 2025.gadā.

Vērtējot gaidāmo reformu Latvijas nodokļu sistēmā, kā visvairāk vajadzīgās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji min neapliekamā minimuma palielināšanu (46%) un nodokļu diferenciāciju atkarībā̄ no ienākumiem, paredzot to progresivitāti (81%), liecina Swedbank Finanšu institūta šā gada aprīlī veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

«Valdības plānotā Latvijas nodokļu sistēmas reforma skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju, tāpēc vēlējāmies noskaidrot – ko cilvēki visvairāk sagaida un vēlas izmainīt nodokļu jomā. No atbildēm redzams, ka iedzīvotāju atbildes kopumā vērstas uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, kas ir viens no šīs reformas mērķiem. Vienlaikus arī liels izaicinājums, kas skar ekonomikas veicināšanu, nodokļu iekasēšanas efektivitāti un ēnu ekonomikas mazināšanu. Pozitīvi ir tas, ka virkne jau sen apspriestu, bet nerisinātu jautājumu nodokļu jomā, tagad tiek apskatīti plašākā kontekstā, tiek piedāvāti konkrēti risinājumi, lai paaugstinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju un mazinātu nevienlīdzību,» saka Reinis Jansons, Finanšu institūta vadītājs.

Izdevumi par kancelejas precēm līdz ar administratīvo slogu būtiski samazinās tiem valsts resoriem, kas e-vides iespējas paplašina mērķtiecīgi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Gada griezumā biroja precēm atvēlētie tēriņi iestāžu vidū būtiski atšķiras. Likumsakarīgi, ka lielākās tērētājas par kancelejas precēm ir darbiniekiem bagātākās ministrijas, piemēram, Zemkopības (ZM) un Finanšu ministrija (FM). Kamēr Veselības ministrija plāno šim mērķim šogad tērēt 5,3 tūkst. eiro, Ārlietu ministrija (ĀM) atvēl turpat sešas reizes lielāku summu.

Vadošie valsts resori lielākoties izmanto Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) sniegtās iespējas, lai iepirktu kancelejas preces. EIS darbojas līdzīgi kā interneta veikals – katalogos iestādes iegādājas biroja papīru un citas nepieciešamās preces. Iepirkumu sarakstus parasti veido, sekojot pieprasījumam no darbiniekiem, atzīmē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Kļaveniece. Piemēram, Ārlietu ministrija (ĀM) sīkpreču iegādei veikusi iepirkumu, lai iegādātos preces diviem gadiem. Konkursā uzvarējis uzņēmums Daiļrade ekspo, ar kuru noslēgts līgums par summu 42 tūkst. eiro (bez PVN). Pirms preču iegādes Valsts kancelejā (VK) tiek aptaujāti departamenti par vajadzībām un veikta iepriekšējo gadu pieprasījuma un patēriņa analīze, papildina VK komunikācijas departamenta vadītāja vietniece Zaiga Barvida.

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.

Latvijas mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei pērn tērējušas 17,8% no kopējiem izdevumiem, kas ir augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" pirmdien publicētie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Visvairāk pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem pagājušajā gadā tērējušas mājsaimniecības Rumānijā (27,8% no kopējiem izdevumiem), tai seko Lietuva (20,9%), Igaunija (19,6%), Bulgārija (19,1%), Horvātija (18,8%), Ungārija (18,1%) un Latvija. Savukārt vismazākā izdevumu daļu šo produktu iegādei 2018.gadā bijusi mājsaimniecībām Lielbritānijā (7,8%), Īrijā (8,7%), Luksemburgā (9,1%), Austrijā (9,7%) un Vācijā (10,8%).

ES vidēji mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei tērējušas 12,1% no saviem kopējiem izdevumiem. "Eurostat" norāda, ka pārtikas produkti un bezalkoholiskie dzērieni ir trešā nozīmīgākā mājsaimniecību izdevumu kategorija pēc tēriņiem mājokļu uzturēšanai, ūdensapgādei, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo iegādei, kas veido 24% no kopējiem izdevumiem, un tēriņiem transportam, kas sasniedz 13,2% no mājsaimniecību izdevumiem.

Ienākumu līmenim nemainoties, patērētāju tēriņi aprīlī, salīdzinot ar martu, ASV negaidīti sarukuši, liecina jaunākie dati.

Mājsaimniecību tēriņi, kas veido aptuveni 70% no ASV ekonomikas, saruka par 0,2%, salīdzinot ar 0,1% pieaugumu iepriekšējā mēnesī. Aģentūras Bloomberg ekonomisti aptaujā prognozēja nemainīgu tēriņu apjomu.

Jāpiebilst, ka ienākumu līmenis ASV nemainījās, savukārt cenas piedzīvoja lielāko kritumu vairāk nekā četru gadu laikā.

Tēriņu kritums bija pirmais kopš pērnā gada maija, un dati uzrāda risku ekonomikas tālākai izaugsmei, ko rada budžeta ierobežojumi un augstāks darbaspēka nodoklis kopš šā gada sākuma. Tajā pašā laikā mājokļu tirgus atkopšanās, akciju tirgus kāpumi un lētāka degviela atstāj mājsaimniecību rīcībā vairāk naudas, kā arī uzlabo to noskaņojumu.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Šā gada trešajā ceturksnī ASV ekonomika augusi straujāk nekā tika provizoriski lēsts, augot patērētāju tēriņiem un kompāniju investīcijām, raksta Bloomberg.

ASV IKP gada laikā audzis par 4,1%, kas ir straujākais kāpums kopš 2011. gada pēdējā ceturkšņa. Šis rādītājs ir lielāks nekā provizoriskie aprēķini – 3,6% izaugsme.

Trešdaļu no kāpuma veidoja uzņēmumu veidotie uzkrājumi, tādējādi liecinot, ka uzņēmumi ir pārliecināti par pieprasījuma kāpumu nākotnē. Tāpat arī straujāks mazumtirdzniecības apjoma kāpums oktobrī un novembrī apstiprina ASV Federālo Rezervju sistēmas uzskatus, ka pasaules lielākā ekonomika atveseļojas.

Patērētāju tēriņi, kas veido aptuveni 70% no ekonomikas, auguši par 2%, salīdzinot ar iepriekš ziņotajiem 1,4%. Tēriņi pakalpojumiem veidoja 0,32 procentpunktus no trešā ceturkšņa izaugsmes, kas ir vairāk nekā iepriekš ziņotie 0,02 procentpunkti.

Lielbritānijas premjerministram Gordonam Braunam (Gordon Brown) nākotnē gaidāmi grūti un nepopulāri lēmumi, jo viņam ir jāsamazina valdības tēriņi par 120 miljardiem GBP (92.28 mljrd. LVL), ziņo Bloomberg.

Lielbritānijai budžeta tēriņi ir jāsamazina līdz 2015. gadam (divus gadus ātrāk nekā valdība iepriekš bija plānojusi to darīt), lai atjaunotu investoru uzticību, paziņojusi Lielbritānijas lielākā darba devēju grupa. Tā piebilst, ka samazinājums ir veicams ātrāk nekā valdība iepriekš bija plānojusi, jo šobrīd valsts saistības ir 2 triljoni GBP.

«Valdībai ir jārīkojas nekavējoties, lai atjaunotu uzticību,» uzsvēris ekonomists Jans Macafertijs (Ian McCafferty).

Jāatzīmē, Lielbritānijas ekonomika otrajā ceturksnī samazinājās par 0.7 %, bet gada laikā ekonomikas kritums sasniedzis 5.5. %, kas ir lielākais kritums kopš 1955. gada, kad datus sāka apkopot.

Augustā ASV patērētāju tēriņi pieauguši, jo darba vietu radīšanas temps ir uzlabojis mājsaimniecību noskaņojumu, veicinot to pirkumus, raksta Bloomberg.

Pagājušajā mēnesī pirkumi pieauga par 0,5%, salīdzinot ar nelielu kāpumu jūlijā, liecina jaunākie dati. Ieņēmumi auguši par 0,3%.

ASV darba devēji mazina atlaišanas gadījumus un palielina pieņemto darbinieku skaitu, tādējādi uzlabojot noskaņojumu un uzturot tēriņus, kas veido aptuveni 70% no kopējās ASV ekonomikas. Straujāks algu pieaugums palīdzētu nodrošināt pārdošanas apjomu kāpumu tirdzniecības uzņēmumiem.

Tēriņi ilglietošanas precēm, ieskaitot automašīnām, pieauga par 1,9%, kas ir lielākais kāpums piecu mēnešu laikā. Savukārt īstermiņa preču, piemēram, benzīna un apģērbu, iegādes apjomi palielinājās par 0,3%.