Ja lauksaimnieciskā darbība turpmākajos gados pieaugs, vienlaicīgi pieaugot arī mēslojuma lietošanas apjomam, bet rīcības programmas nitrātu piesārņojuma samazināšanai netiks ieviestas, var prognozēt nitrātu koncentrācijas pieaugumu virszemes ūdeņos. Tas veicinās ūdenstilpju aizaugšanu un nitrātu koncentrācijas pieaugumu gruntsūdeņos, kā rezultātā var pasliktināties arī dzeramā ūdens kvalitāte, prognozē Vides ministrija.

Starptautiska sadarbība Baltijas jūras aizsardzībā sākās jau 1974. gadā, kad 22.martā Baltijas jūras piekrastes valstis parakstīja pirmo konvenciju Baltijas jūras vides aizsardzībai. Tā bija pirmā starptautiskā vienošanās pasaulē jūras vides aizsardzībai, kas aptvēra piesārņojuma avotus gan no kuģiem, gan no sauszemes. Konvencijas mērķis - samazināt Baltijas jūras vides piesārņojumu.

Jaunu papildinātu konvenciju, lai paplašinātu, pastiprinātu un modernizētu tiesisko režīmu Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzībai, 1992.gadā kopā ar citām Baltijas jūras valstīm parakstīja arī Latvija. 1992. gada konvencija ir spēkā kopš 2000. gada 17. janvāra.

Martā Helsinkos notiks HELCOM (Helsinku komisijas) sanāksme, kurā tiks apspriesta HELCOM izstrādātā stratēģija - Baltijas jūras valstu rīcības plāns, kura mērķis ir mazināt Baltijas jūras piesārņojumu un atjaunot jūras vides veselīgo stāvokli. Galvenais stratēģijas akcents ir eitrofikācijas problēmas novēršana Baltijas jūrā.

Sanāksme norisināsies Somijā, 6. un 7.martā, Db.lv informēja Saeimas preses dienests.

Baltijas jūras valstu Jūras vides aizsardzības komisija, plašāk pazīstama kā Helsinku komisija vai HELCOM, ir visu deviņu Baltijas jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības valstu valdību organizācija. HELCOM darbs ir vērsts uz Baltijas jūras vides aizsargāšanu pret jebkuras izcelsmes piesārņojumu. Ļoti ievērojams drauds Baltijas jūrai ir Baltijas jūras eitrofikācija - augu barības vielu jeb biogēnu, galvenokārt slāpekļa un fosfora, pārmērīga uzkrāšanās ūdenī.

Balstoties uz Baltijas jūras valstu parlamentu konferences lēmumu, kā arī nolūkā veicināt politiķu un sabiedrības informētību par Baltijas jūras eitrofikāciju, pagājušā gada janvārī tika izveidota Baltijas Asamblejas un Ziemeļu Padomes parlamentāriešu darba grupa eitrofikācijas jautājumos. Tās sastāvā darbojas gan Ziemeļu valstu parlamentārieši, gan Baltijas jūras valstu parlamentu pārstāvji, tai skaitā Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis, kurš ir darba grupas priekšsēdētāja vietnieks. Darba grupa uz apspriedēm pulcējas regulāri; pēdējā sanāksme notika šī gada 22. un 23.februārī Norvēģijā, Oslo, kurā piedalījās arī I.Emsis. Sanāksmē tika sagatavoti priekšlikumi, kurus nosūtīja HELCOM un lūdza ņemt vērā, strādājot pie stratēģijas - Baltijas jūras valstu rīcības plāns.

16.novembrī Studentu dienu 2007 ietvaros Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) notiks diskusija starp Latvijas augstskolu studējošo pašpārvalžu vadītājiem un rektoriem.

Diskusijas sākums – plkst. 12:00 Lielā ielā 2, 182.telpā. Diskusiju vadīs bijušais Latvijas Studentu apvienības prezidents Mārtiņš Gineitis.

Pirms diskusijas tiks prezentēti arī atkārtota pētījuma rezultāti par administrāciju un studējošo pašpārvalžu sadarbību. Pētījumā tika aptaujāti gan augstskolu rektori, gan studējošo pašpārvalžu vadītāji. Pirmais šāda veida pētījums tika veikts 2004. gadā. Šoreiz jau būs iespēja analizēt, kā šajos trijos gados situācija ir mainījusies.

„Vērtējot aptaujas rezultātus, jāsecina, ka plaisa starp administrāciju un studējošo pārstāvniecībām augstskolā palielinās. Kaut gan abas puses izprot, ka lieta, par ko jācīnās, ir viena, tomēr gan viena, gan otra puse uz savstarpējo sadarbību skatās diezgan šauri. Piemēram, simtprocentīgi visi aptaujātie augstskolu rektori uzskata, ka augstskolas vadības atbalsts studējošo pašpārvaldei ir pietiekams, savukārt 35% pašpārvalžu vadītāju atzīst, ka atbalsts nav pietiekams,” pamato M.Gineitis.

Trešdien notika Valsts vides dienesta (VVD) jaunā jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa kuģa Mare pirmās darba sezonas atklāšanas pasākums, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Kuģa atklāšanas pasākumā VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsvēra: «VVD funkciju nodrošināšanai jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa veikšanai bija nepieciešama lielāka neatkarība. Kuģa vārds Mare (latīniski jūra) izraudzīts ar nolūku. Tas apzīmē kuģa pamatdarbības vietu un uzliek VVD papildu atbildību paveikt savu darbu godam – nosargāt Baltijas jūras zivju resursus un veikt kvalitatīvu jūras vides monitoringu.»

VVD ģenerāldirektores vietniece, ZKD direktore Evija Šmite skaidroja: «Kuģis paver mums plašas iespējas un garantē ne vien kontroles inspekciju un monitoringa veikšanu Latvijas Republikas jūras ūdeņos daudz plašākā mērogā, bet arī aktīvāku dalību starptautiskajās Eiropas Kopienas zvejas kontrolēs no Polijas krasta dienvidos līdz pat Botnijas līcim ziemeļos, būtiski palielinot kontrolējamās Baltijas jūras teritorijas apmērus un reidu skaitu, kas citos apstākļos nebūtu iespējams. Šogad papildus tiek plānotas a p200 augsta riska un ļoti augsta riska zvejas kuģu kontroles.»

Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu km2 lielas mirušās zonas. Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, šodien tiek uzsākta ilgtermiņa iniciatīva Spēks ir tīrā jūrā.

Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

«Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Sev un draugiem esmu apsolījis likt lietā visu izdomu, talantu, zināšanas un, ja vajadzēs – pat spēku, lai vestu cilvēkus pie prāta. Esmu nolēmis cīnīties, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras, nevis turēties pa gabalu no milzu, smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas,» norāda Dzintars Jūra, kampaņas Spēks ir tīrā jūrā iniciators.

Apstiprināts HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns, Db.lv informēja Vides ministrija. Plāns ietver četras Baltijas jūras videi prioritārās jomas.

Baltijas jūras valstu Vides ministri un citas augsta līmeņa amatpersonas, kā arī Eiropas Kopienas pārstāvji 2007.gada 15.novembrī Polijas pilsētā Krakovā apstiprināja stratēģisku rīcības plānu, lai būtiski samazinātu Baltijas jūras piesārņojumu un līdz 2021.gadam atjaunotu tās labu ekoloģisko stāvokli.

Visaptverošā Baltijas jūras rīcības plāna mērķis ir atrisināt galvenās Baltijas jūras vides problēmas. Plāns ir pilotmodelis sadarbībai ar trešajām valstīm Eiropas Savienības jūras vides politikas īstenošanā.

Plāns ietver četras Baltijas jūras videi prioritārās jomas: (1) pārmērīgas biogēno vielu ieplūdes jūrā radītās eitrofikācijas samazināšanu, (2) jūrlietas, t.sk. kuģošanas drošību, gatavību un reaģētspēju uz naftas avārijām u.c. ārkārtas situācijām jūrā, (3) jūras un piekrastes dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tai skaitā zivju resursu saglabāšanu un jūras izmantošanas telpisko plānošanu, kā arī (4) bīstamo vielu radītā piesārņojuma samazināšanu.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija atcēlusi lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu kādai iesniedzējai, kura, maldinot fonda administrāciju, saņēma uzturlīdzekļus savam bērnam gan no valsts, gan no otra vecāka, kurš nedzīvo Latvijā un nemaz nezināja, ka kļuvis par uzturlīdzekļu parādnieku.

Lēmums par uzturlīdzekļu izmaksu no valsts ir atcelts, jo iesniedzēja ir maldinājusi fonda administrāciju, noklusējot būtisku informāciju, lai panāktu lietā pozitīvu iznākumu, neinformējot ne tiesu izpildītāju, ne fonda administrāciju par saņemtajiem uzturlīdzekļiem no parādnieka, Db.lv informē Daiga Bluķe, Bērnu un ģimenes lietu ministrijasUzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Sabiedrisko attiecību speciāliste.

Savos paskaidrojumus sieviete apgalvoja, ka bijušais vīrs uzturlīdzekļus maksājis neregulāri un, ka viņa nav vēlējusies nevienu mānīt. Taču veiktie aprēķini liecina, ka atsevišķos gadījumos vīrietis uzturlīdzekļos pārskaitījis vairāk naudas, nekā fonda administrācija. Rezultātā sievietei valstij jāatmaksā nepamatoti saņemtie uzturlīdzekļi Ls 1030 apmērā, kā arī tiem aprēķinātie procenti Ls 99 apmērā.

Pasaules Dabas fonds (PDF), sadarbojoties ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas vides un izglītības speciālistiem, ir izveidojis unikālu un inovatīvu rīku – Baltijas jūras kalkulatoru – kas ērti un saprotami ļauj izmērīt dzīvesveida ietekmi uz Baltijas jūru. Kalkulators palīdz izprast mājsaimniecību ietekmi uz Baltijas jūras aizaugšanu, kā arī sniedz padomus, kas ļauj šo ietekmi mazināt.

Viena no būtiskākajām Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām ir eitrofikācija jeb pastiprināta aizaugšana ar ūdensaugiem. Šis process bija novērojams arī šovasar. Tās rezultātā plašus jūras apgabalus smacē ziedošās aļģes, kas samazina ūdens caurredzamību un iznīcina sugas.

«Baltijas jūrā ik gadu nonāk liels apjoms vielu, kas izraisa jūras aizaugšanu. Šādi tiek ne vien apdraudēts Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis, bet arī mazināta reģiona labklājība. Jautājumu jārisina prasmīgāk plānojot jūras izmantošanu, kā arī apzinoties un nepieciešamības gadījumā mainot savu ietekmi uz Baltijas jūru,» norāda PDF Baltijas jūras programmas vadītājs Ingus Purgalis. Jaunizveidotais Baltijas jūras eitrofikācijas kalkulators, kas tapis pateicoties programmas NORDPLUS Horizontal atbalstam, ļaus ikvienam iedzīvotājam praktiski aprēķināt un padziļināti izprast to, kā tādas ikdienišķas lietas kā pārtikas, mājokļa vai transporta izvēle ietekmē Baltijas jūras veselību.

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

Nopietnākās Baltijas jūras vides problēmas ir atkritumi, kaitējums jūras dzīvnieku un augu valstīm, nopietnu naftas noplūžu iespējas, smagie metāli un citas bīstamas vielas, kā arī ūdens ziedēšana liecina BalticSurvey aptauja par Baltijas jūru.

Aptaujātie iedzīvotāji Baltijas jūras vides stāvokli novērtējuši kā vidēju. Atbildot par savu gatavību iesaistīties pasākumos, kuru mērķis ir uzlabot Baltijas jūras vidi, Latvijas iedzīvotāji ir ļoti pasīvi. Tikai 17% no respondentiem uzskata, ka spēj sniegt savu ieguldījumu jūras vides uzlabošanā, un nedaudz vairāk nekā 20% šobrīd finansiāli atbalsta šādus pasākumus. Turpretim Zviedrijā šādus pasākumus atbalsta vairāk kā puse no visiem iedzīvotājiem.

Aptaujas rezultāti liecina, ka visbiežāk Baltijas jūru apmeklē dāņi, somi un zviedri. Daudzi ir norūpējušies par Baltijas jūras vides stāvokli. Visvairāk norūpējušies ir somi, cilvēki no Igaunijas un Krievijas piejūras reģiona, kā arī zviedri. Visās valstīs, izņemot divas, Baltijas jūras vide tiek uzskatīta par vienu no trim svarīgākajām nacionālās vides problēmām.

Latvijas Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pievienojušies divi šīs nozares pasaules vadošie uzņēmumi – globālais līderis atjaunojamo energoresursu jomā un otrs lielākais atkrastes vēja enerģijas spēlētājs RWE, kā arī atkrastes un sauszemes vēja enerģijas projektu attīstītājs ORLEN.

“Pasaules vadošo uzņēmumu interese par Latvijas vēja enerģijas tirgu iezīmē faktu, ka ledus ir sakustējies un patlaban esam posmā pirms strauja Latvijas vēja enerģijas potenciāla praktiskās apguves. Latvijai ir otrais lielākais atkrastes vēja enerģijas izmantošanas potenciāls Baltijas jūrā aiz Polijas. Tādēļ esam patiesi gandarīti mūsu biedru pulkā uzņemt divus, starptautiskus atkrastes vēja nozares līderus,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“Esam uzsākuši sadarbību ar Latvijas Vēja enerģijas asociāciju, lai izmantotu atkrastes vēja enerģijas lielo potenciālu Latvijā. Mēs uzskatām visu Baltijas jūras teritoriju par perspektīvu zonu turpmākai atkrastes vēja izaugsmei. Tā piedāvā labus apstākļus – ar nemainīgu vēja ātrumu un mazāku viļņu līmeni nekā Ziemeļjūrā,” pauž Pols Koldevins, RWE Renewables Ziemeļvalstu, Polijas un Baltijas jūras piekrastes attīstības viceprezidents.

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu izskatīt būvniecības atļaujas piešķiršanu vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī.

Tas ļauj energokompānijai "Eesti Energia" turpināt tās uzsākto izpēti un partneru atlasi jūras vēja parka izbūvei. Ņemot vērā, ka projekts iecerēts līdzās Latvijas pusē plānotajam vēja ģeneratoru parkam, šis būtu pirmais abu valstu sadarbības projekts atjaunīgās enerģijas ražošanas jomā.

Kā paskaidro "Eesti Energia" meitas uzņēmuma "Enefit Green" vadītājs Āvo Kermass (Aavo Kärmas), Pērnavas jūras teritorijas plānojumā ir atzīts, ka teritorija, kurai tiek izsniegta būvniecības atļauja, ir lieliski piemērota jūras vēja parka attīstībai. To apliecinot arī līdz šim veiktie vēja, ledus un ornitoloģiskie novērojumi, ko šajā teritorijā īstenojusi "Eesti Energia".

Pēc ilgstošā stiprā sala, kad Rīgas jūras līcī iesaluši atradās vienlaikus pat vairāk nekā 30 kuģi, piektdien situācija ir normalizējusies.

Rīgas brīvostas pārvalde apgalvo, ka līcī no ledus atbrīvoti jau visi kuģi, savukārt velkoņu uzņēmums PKL Flote, atzīstot, ka situācija līcī normalizējusies, gan norādīja, ka trīs nelieli kuģi vēl joprojām ir iesaluši ledū posmā starp Kolku un Mērsragu.

Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne informēja, ka šodien ledlauzis Varma atbrīvojis pēdējos divus ilgstoši Rīgas jūras līcī iesalušos kuģus un patlaban šie kuģi tiek pavadīti līdz Irbes jūras šaurumam.

«Līcī neviens kuģis vairs nav iesalis ledū,» sacīja Leiškalne. «Šiem diviem kuģiem nav ledus klases, tāpēc to atbrīvošana no ledus un pavadīšana līdz Irbes šaurumam prasa īpašu uzmanību.»

Ap Baltijas jūru esošajām valstīm būtu iespēja līdz 2030.gadam ik gadu nopelnīt papildu 32 miljardus eiro, ja tiktu atveseļota Baltijas jūras ekosistēma, informē kampaņas «Spēks ir tīrā jūrā» koordinatore Līga Ivanova.

Pētījumā «Baltijas jūras biznesa plāns» arī secināts, ka šādā veidā būtu iespējams izveidot 550 000 jaunas darba vietas zivsaimniecības, tūrisma un lauksaimniecības nozarēs.

Pētījuma veicēji norāda, ka Baltijas jūras vides stāvoklis nākotnē būtiski ietekmēs sociālo labklājību un ekonomisko izaugsmi valstīs ap jūru. Ja situācija Baltijas jūrā netiks uzlabota, vides stāvoklis var ievērojami pasliktināties, kā rezultātā izaugsmes tempi nebūs strauji un būs problemātiski izveidot jaunas darba vietas.

Lai Baltijas jūras reģions kļūtu par veiksmīgu biznesa vidi, eksperti rosina ieviest gudru tā pārvaldību, proti, visām Baltijas jūrā saimniekojošajām valstīm un nozarēm ir jāsadarbojas, jo būs 550 000 jaunas darba vietas zivsaimniecības, tūrisma un lauksaimniecības nozarēs. Pēc ekspertu domām, būtu arī jānosaka stingrāku atbildību un jāsāk komerciāla rakstura iniciatīvas, ciešāk sasaistot vides izmaksas un to cēloņus, ietekmes.

2004. gada 1. jūlijā spēkā stājās Starptautiskais kuģu un ostu iekārtu (ostu terminālu) aizsardzības kodekss (ISPS Kodekss), saskaņā ar kuru ostu iekārtām un kuģiem, kas atbilst Kodeksā norādītajām prasībām, ir nepieciešams izstrādāt un Latvijas Jūras administrācijā apstiprināt ostas iekārtas un kuģa aizsardzības plānus un pēc aizsardzības plānu ieviešanas saņemt atbilstības apstiprinājumu vai starptautisko kuģu aizsardzības sertifikātu. Kā vienu no pirmajām lietām, Liepājas ostas pārvalde izveidoja Liepājas ostas aizsardzības konsultatīvo komiteju, kura savu darbu uzsāka 2003.gada novembrī un Liepājas ostas aizsardzības konsultatīvo padomi, kura savu darbu uzsāka 2004.gada janvārī. Gan komitejai, gan padomei ir viens un tas pats uzdevums: veicināt informācijas apmaiņu, ISPS Kodeksa ieviešanu un uzturēšanu Liepājas ostā. Latvijas Jūras administrācija atbilstoši ISPS Kodeksam uz šo brīdi Liepājas ostā ir noteikusi 15 ostas iekārtas, kam ir jāievieš ISPS Kodekss. Uz šo brīdi 14 ostas iekārtas atbilsts ISPS Kodeksa prasībām un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.725/2004 „Par kuģu un ostas iekārtu aizsardzības pastiprināšanu”. Viens ISPS Kodeksa subjekts veic kompleksos pasākumus, lai iegūtu Latvijas Jūras administrācijas apstiprinājumu par atbilstību ISPS Kodeksam. Liepājas SEZ pārvalde organizēja konkursu par Vienotā režīma teritorijas apsardzi. Kopš 2004.gada 1.jūnija Liepājas SEZ pārvalde Vienotā ostas režīma teritorijas fizisko apsardzi veic SIA „Falck L”, kas savu darbību veic atbilstoši Liepājas SEZ pārvaldes izstrādātiem darba pienākumiem un Vienotā ostas aizsardzības plānam. Tiek veikts darbs pie videonovērošanas sistēmas izveides Liepājas SEZ pārvaldes Vienotā ostas režīma teritorijā, kura tiks finansēta no komercsabiedrību līdzekļiem. Liepājas SEZ pārvalde ir noslēgusi līgumus ar šīm komercsabiedrībām par atmaksas kārtību un citiem nosacījumiem. Liepājas SEZ pārvalde veic organizatoriskos pasākumus šī projekta ieviešanai. Liepājas SEZ pārvalde ir subjekts, kas izsludinās konkursu. Projekta laikā uzstādīs 16 videonovērošanas kameras, kuras veiks novērošanu no 200 – 500 metriem, kā arī divi automātiskie dzelzceļa vārti. Videonovērošanas sistēmu izmantos Vienotā ostas režīma teritorijas ostas iekārtas, Robežsardze un Liepājas SEZ pārvalde. Liepājas SEZ pārvalde sadarbojas ar Latvijas ostu pārvaldēm un starptautiskiem partneriem. Starptautisko partneru starpā ir ostu pārvaldes un jūras administrācijas. Starptautiskā un vietējā sadarbība ir nepieciešama, lai veicinātu informācijas un ideju apmaiņu ostas aizsardzības sfērā. Starptautiskie partneri: Klaipēdas ostas pārvalde, Tallinas ostas pārvalde, Kopenhāgenas ostas pārvalde, Arhus ostas pārvalde, Karlshamns ostas pārvalde, Antverpenes ostas pārvalde, Lisabonas ostas pārvalde, Ukrainas jūras administrācija un Tunisijas jūras administrācija. Latvijas ostu partneri: Ventspils brīvostas pārvalde, Rīgas brīvostas pārvalde un Mērsraga ostas pārvalde. Liepājas SEZ pārvalde, partneru sadarbības kontekstā, veic ostu apmeklējumus, kas nodrošina ideju un pieredzes apmaiņu ostu aizsardzībā. Liepājas SEZ pārvalde strādā pie Liepājas ostas aizsardzības bukleta izstrādes. Buklets ir paredzēts divās valodās, kurš sniegs informāciju kuģu īpašniekiem, kuģu komandām, kravu īpašniekiem, ostu apmeklētājiem un citām iesaistītām pusēm par Liepājas ostas aizsardzību. Bukletā būs kontaktinformācija, caurlaižu punkti, aizsardzības ierobežojumi u.c. informācija, kura ir vitāli svarīga personām, kuras nav iesaistītas Liepājas ostas darbībās ikdienā. Liepājas SEZ pārvalde kopā ar Latvijas Jūras administrāciju, 2006.gada no 5. līdz 9.jūnijam, veica visas Liepājas ostas teritorijas novērtējumu, kas ir atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu Nr. 2005/65/EK “Par ostu aizsardzības pastiprināšanu”. Novērtējums bija nepieciešams, lai Liepājas SEZ pārvalde varētu izstrādāt Liepājas ostas aizsardzības plānu un atbilstu Eiropas Parlamenta un Padomes prasībām līdz 2007.gada 1.maijam.

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Rīgā pirmo reizi norisināsies Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference, kurā 11 valstu biznesa un politikas līderi spriedīs par globāli nozīmīgām ekonomikas tēmām, Db.lv informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Mārketinga un komunikācijas departaments.

Šā gada 3. un 4. jūnijā Rīgā vienlaikus ar 7. Baltijas jūras valstu samitu, kurš noslēdz Latvijas prezidentūras termiņu Baltijas jūras valstu padomē, norisināsies arī Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference ( The Baltic Sea Region Business Forum – BSRBF). Tās ietvaros 11 reģiona valstu politikas un biznesa līderi, kā arī dažādu tautsaimniecības nozaru eksperti diskutēs par globāli nozīmīgām ekonomikas tēmām un to potenciālo ietekmi uz Baltijas jūras reģionu un atsevišķajām reģiona valstīm.

Ņemot vērā abu pasākumu saistību, pirmajai biznesa konferencei izvēlētā diskusiju tematika ir tieši saistīta ar valstu un reģionu politekonomiskajām attiecībām – konferences laikā īpaša uzmanība tiks veltīta tradicionālo un alternatīvo enerģijas resursu, pasaules finanšu tirgus svārstību un radīto izaicinājumu, kā arī nākotnes transporta un loģistikas sistēmas attīstības jautājumiem Baltijas jūras reģionā.

Rīgā 3. un 4. jūnijā notiks pirmā Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference, kurā piedalīsies ievērojami uzņēmēji no reģiona valstīm.

Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference ( The Baltic Sea Region Business Forum – BSRBF) notiks vienlaikus Baltijas jūras valstu padomes samitu, ar kuru tiek noslēgta Latvijas prezidentūra Baltijas jūras valstu padomē.

3. jūnijā BSRBF paneļdiskusijās galvenā uzmanība tiks veltīta enerģētikas politikas jautājumiem. Diskusijā Austrumi un rietumi – energoresursi Baltijas jūras valstu reģionā. Energoapgādes pieprasījums un infrastruktūras drošība, kuru vadīs ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, iecerēts apspriest energoresursu piegādātāju diversifikācijas iespējas un iespējamos enerģijas infrastruktūras projektus Baltijas jūras reģionā. Diskusijā piedalīsies ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, Gazprom pārstāvis Valērijs Gulobevs, kā arī Nord Stream finanšu direktors Pauls Korkorans (Paul Corcoran). Otra notiekošā plenārsēde būs veltīta atjaunojamiem un alternatīviem energoresursiem.

SIA Lattelecom iesniedzis tiesā jūras prasības pieteikumu pret kāda Liepājas zvejas kuģa īpašnieku par zaudējumu piedziņu gandrīz 110 tūkstošu latu apmērā un prasības nodrošināšanu.

2008.gada 15.septembrī tika konstatēts SIA Lattelecom piederošā jūras zemūdens kabeļa Latvija (Ventspils) – Zviedrija (Nynashamn) atsevišķu optisko šķiedru bojājums, savukārt 2008. gada 17. septembrī konstatēts jūras zemūdens kabeļa pilnīgs pārrāvums. Bojājumu vieta atradās uz kabeļa līnijas aptuveni 90 km attālumā no Latvijas Republikas krasta. Minētā jūras zemūdens kabeļa bojājuma rezultātā SIA Lattelecom tika nodarīti zaudējumi 109.99 tūkstošu latu apmērā, Db informēja SIA Lattelekom Komunikācijas daļas direktore Rita Voronkova.

Par minēto bojājumu 2008.gada 10.oktobrī SIA Lattelecom paziņoja Valsts policijai, kura 2008.gada 4.novembrī sāka kriminālprocesu. Kriminālprocesa ietvaros tika noskaidrots, ka bojājuma laikā un vietā atradās Latvijas Republikas zvejas kuģis.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde uzsāk īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana. II kārta” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli.

Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi 202 247 m3, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas.

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4 350 000,00 eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Īstenojot projektu, tiks veicināti Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšana – atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli – nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Nākamgad nozvejas kvotas reņģēm un Baltijas jūras austrumu krājuma mencām palielinātas, bet brētliņām – samazinātas.

To paredz ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) sēdē Luksemburgā apstiprinātās nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2014. gadā.

«Esmu gandarīta, ka Baltijas jūras reģiona valstis sarežģītās, bet konstruktīvās sarunās spēja vienoties par kompromisu,» uzrunā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdes dalībniekiem sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Kopumā nozvejas kvotas 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir palielinājušās vai saglabājušās nemainīgas, informē ministre. Samazinājums ir brētliņas kvotai, bet tas saistīts ar zvejas radītās mirstības mērķlieluma pārrēķinu, kuru veikusi Starptautiskā jūras pētniecības padome. Tas bijis nepieciešams, lai līdz 2015. gadam zivju krājumiem Baltijas jūrā spētu nodrošināt maksimālas ilgtspējīgas nozvejas apjomus. Latvijai izdevies panākt ievērojami mazāku brētliņas kvotas samazinājumu par Eiropas Komisijas piedāvāto.

Šoruden Jūras virsnieku saieta namā, Atmodas bulvārī 9, Liepājā, pabeigti fasādes restaurācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbi, un pēc ēkas iekštelpu atjaunošanas tajā plānots izvietot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku štābu, informē Aizsardzības ministrija.

1994. gadā Aizsardzības ministrija Jūras virsnieku saieta namu pārņēma no Liepājas pašvaldības, jo tas atrodas Liepājas militārās bāzes teritorijā. Kopš tā laika Aizsardzības ministrija ir rūpējusies par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un atjaunošanu.

Lai nodrošinātu Jūras virsnieku saieta nama ēkas, tai skaitā, tās iekšējā interjera detaļu saglabāšanu, kopš 2009. gada tika veikti ēkas prioritārie restaurācijas darbi, tajos kopumā ieguldot aptuveni 1,4 miljonus eiro. Šie darbi ietvēra, piemēram, jumta restaurāciju, Rietumu terases un Ziemeļu korpusa pārseguma restaurāciju, Rietumu fasādes restaurāciju, apkures sistēmas nomaiņu, atsevišķu logu un ārdurvju remontu un nomaiņu, kā arī vienkāršotu fasādes atjaunošanu.

Šajā sezonā, pateicoties labvēlīgiem zvejas apstākļiem, Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos bijusi ļoti laba reņģu zveja ar stāvvadiem, tādēļ šīs sugas nozvejas 2018. gada limits jau ir pilnībā apgūts līča Austrumu ģeogrāfiskajā rajonā (Limbažu un Salacgrīvas novadu administratīvo teritoriju piekraste), informē Zemkopības ministrija.

Šī iemesla dēļ šajos ūdeņos šogad ir nācies apturēt tālāko stāvvadu zveju. Tajā pašā laikā citos Rīgas jūras līča piekrastes rajonos zvejnieki turpina aktīvi zvejot reņģes ar stāvvadiem un, iespējams, pavisam drīz tiks apgūts arī tiem noteiktais nozvejas limits.

2018. gadā zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos tika noteiktas 2341 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 487 tonnas reņģu zvejas iespējas tika iedalītas Austrumu ģeogrāfiskajam rajonam - Limbažu un Salacgrīvas novadam. Kopējā Rīgas jūras līča reņģes nozvejas kvota 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Latvijai bija par 7% mazāka, kas arī papildus veicināja ātrāku reņģei iedalītā nozvejas apjoma piekrastes ūdeņos apgūšanu.

Latvijas nodokļu sistēma un administrēšanas kārtība ir eksportējams produkts, taču, pašiem vairāk runājot par to, kas nav izdevies, nevis uzsverot labākos sasniegumus, dzēšam savas iespējas

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar BDO Law un BDO Latvia rīkotās konferences Nodokļi 2019 - Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam diskusija. Vienlaikus daudzi jautājumi bija, ir un būs atkarīgi no parlamenta pieņemtajiem lēmumiem un to ieviešanai atvēlētā laika. Vienlaikus ir jautājumi par Brexit, par kuru atbilžu pašlaik nav nevienam.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis uzskata, ka nodokļu sistēma ir eksportējama un tāpēc ir jāatbild uz tādu jautājumu - kāpēc cilvēki laužas investēt, piemēram, ASV vai Vācijā, kurā ir briesmīgi nodokļi, bet tajā pašā laikā potenciālo investoru rindas par iespējām ieguldīt Latvijā nemana? «Diemžēl atbildes nav saistītas ne ar nodokļu sistēmu, ne ar nodokļu administrāciju, un vēl jo vairāk - Latvijai nav 100 miljonu patērētāju, bet jautājums ir, ko īsti darīt Latvijai,» turpina J. Zelmenis. Viņaprāt, tas nozīmē, ka Latvijai kaut kas ir jāmaina. «Sapņoju par to, ka varētu «eksportēt» Latvijas nodokļu administrācijas pakalpojumus, bet vienlaikus prasītos uzsvērt, ar ko tie atšķiras no nodokļu administrācijas, piemēram, Polijā, Baltkrievijā vai citur, un vēl jo vairāk, ja VID darbinieki komunicētu vismaz trijās valodās un būtu speciāla nodaļa investoru apkalpošanai, kas palīdzētu šajā investoru piesaistes procesā,» savu pozīciju skaidro J. Zelmenis. Protams, viņaprāt, atsevišķas diskusijas vērts jautājums ir par to, vai jaunā nodokļu reforma ir radījusi labāku nodokļu jurisdikciju par to, kas bija iepriekš. «Diemžēl investori to nenovērtēja,» tā J. Zelmenis.

Nodokļu strīdu risināšanā Latvijai būtu jāizmanto ārvalstu pieredze nodokļu mediācijā, tādējādi strīdus ar nodokļu administrāciju risinot ātrāk, nekā tiesājoties, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šādu iniciatīvu jau pavasarī Ārvalstu investoru padome Latvijā piedāvāja tikšanās laikā ar Latvijas valdību, tomēr tā paliks jaunās valdības un Saeimas lemšanai, jo pašlaik ir idejas līmenī. Nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāju strīdi ir aizvēruši ne tikai nelielus un vidējus, bet arī Latvijas apstākļiem lielākus uzņēmumus, jo tiesvedība ilgst gadiem. Tādējādi nodokļu maksātājam, cenšoties pierādīt savu taisnību, ir «jāspēj nodzīvot», līdz tiesa Latvijā ir pieņēmusi galīgo lēmumu, vēl jo vairāk, ja uzrēķins ir jāsamaksā nekavējoties, nevis tad, kad spēkā stājas galīgais tiesas lēmums. Tas nozīmē, ka miljonu eiro uzrēķinu gadījumos izdzīvot var tikai retais vai arī tas, kuram ir finansiāli spēcīga «mamma».