Sakarā ar mazo nacionālo tirgu un ar kinoteātru mazo skaitu valstī, Latvijā ražotās spēlfilmas joprojām nespēj sevi atpelnīt, taču pateicoties Nacionālā Kino centra un Kultūrkapitāla fonda šogad ieviestajai atbalsta programmai kino izplatītājiem, kā arī Kultūras ministrijas atbalstam Latvijas kino industrijai, situācija var mainīties, raksta laikraksts Dienas bizness.
Pašreiz visveiksmīgākais filmu veids Latvijā ir animācija, par ko liecina lielais apmeklētāju skaits, kā arī komerciālie rādītāji. 2006. gada visvairāk skatīto Latvijas filmu pirmā desmitnieka, ar 15 487 skatītājiem un kopējiem ieņēmumiem 26 500 Ls, pašā virsotnē bija Latvijas un Igaunijas kopražojumu animācijas filma Lote no Izgudrotāju ciema. Animācijas filma Lote no Izgudrotāju ciema šogad pārdota 20 valstīm un risinās pārrunas vēl ar 6 valstīm, bet animācijas filma Trīs musketieri šogad tiek izrādīta 29 valstīs.
Spēlfilmu, kuru pirmizrādes bijušas pēdējo mēnešu laikā, skatītāju apmeklējums mērāms dažos tūkstošos, un pateicoties tam Latvijas filmu tirgus daļa 2006. gadā Latvijā kopumā palielinājās no 2,5% līdz 5,7%, ieskaitot gan kinotēatru pirmizrādes, gan dažādos kino pasākumos, gan TV izrādītās Latvijas neatkarīgo producentu filmas.
"Vidējais filmas budžets Latvijā pašlaik ir no 400 tūkstošiem līdz 700 tūkstošiem latu, ja top filmu kopprodukcijas, tad budžets sasniedz teju miljons latu. Divas filmas, kas pārsniegušas 1,5 miljonu latu budžetu, pašlaik ir režisora Jāņa Streiča topošā filma Rūdolfa mantojums un jau vairākus gadus gaidītā režisora Aigara Graubas filma Rīgas sargi ar budžetu 2,35 miljoni latu, kura dienas gaismu plāno ieraudzīt šoruden. Interesanti, ka parādās jaunā paaudze, kura spējīga pati atrast un piesaistīt finansējumu savām filmām, piemēram, režisors Jānis Nords, kura producējošā grupa spējusi piesaistīt gandrīz 90 % līdzekļus savai topošajai filmai Amatieris. Arī citām studijām vairojas laba finansējuma piesaistes pieredze," stāsta Nacionālā Kino centra (NKC) direktore Ilze Gailīte-Holmberga.
Ilze Gailīte-Holmberga skaidro, ka Latvijā ražotās spēlfilmas joprojām nespēj sevi atpelnīt, kas esot saisīts ar mazo nacionālo tirgu un ar kinoteātru mazo skaitu Latvijā. Pašlaik valstī ir ap 20 kinoteātriem, un tie nav īpaši ieinteresēti izrādīt latviešu kino, jo tas nav populārs skatītāju vidū, īpaši tas attiecas uz lauku rajonu kinoteātriem.
Lai situāciju mainītu, NKC kopā ar Kultūrkapitāla fondu ir šogad ieviesuši programmu, kas paredz 25 000 Ls atbalstu kino izplatītājiem, lai ieinteresētu tos popularizēt latviešu kino. Arī Kultūras ministrijas atbalsts industrijai pēdējos gados turpina pieaugt. Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm 2007. gadā, Igaunijas kino atbalstam tiek piešķirti aptuveni divreiz lielāki līdzekļi, turpretim Lietuvas kino pieejams divreiz mazāks budžets nekā Latvijai.