Jaunākais izdevums

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība koncerna neto peļņa 2007. gadā sasniegusi 67 miljonus USD (29,8 milj. LVL), tādējādi divas reizes jeb par 33,3 miljoniem USD (14,7 milj. LVL) pārsniedzot analoga 2006. gada perioda rādītāju, liecina akciju sabiedrībass sniegtā informācija Rīgas Fondu biržā.

A/s Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs norāda, ka pozitīvie finanšu rezultāti 2007. gadā sasniegti, pateicoties koncerna vadības un darbinieku profesionālai un mērķtiecīgai darbībai, kā arī salīdzinoši augstajām tankkuģu tirgus frakts likmēm. U. Pumpurs uzsver: „Jebkura uzņēmuma galvenā vērtība pirmām kārtām ir cilvēki – zinoši un lojāli darbinieki. Tieši saliedēts komandas darbs mums palīdz veiksmīgi realizēt vienu no koncerna svarīgākajiem stratēģiskajiem mērķiem – tankkuģu flotes atjaunošanu. Neraugoties uz to, ka globāli ekonomisko procesu iespaidā kuģošanas nozarē 2008. netiek prognozēts kā viegls gads, flotes atjaunošanas programmas realizācija ļaus a/s Latvijas kuģniecība attīstīties un nostiprināt tās tradicionālo tirgus daļu. Jaunākas flotes uzturēšana ir gan ekonomiski efektīvāka, gan arī dod augstākus rezultātus par vecākas tonnāžas floti.”

Būtiski 2007. gadā pieaudzis a/s Latvijas kuģniecība neto reisu rezultāts jeb tīrie ieņēmumi no kuģu darbības, kas veidoja 209,7 miljonus USD (93,5 milj. LVL), tādējādi par 54,3 miljoniem USD (24,3 milj. LVL) pārsniedzot 2006. gada rādītāju.

Pozitīvās pārmaiņas saistītas ar a/s Latvijas kuģniecība flotes restrukturizēšanu – palielinājies ekspluatācijā nodoto jauno tankkuģu skaits, kuru ienākumi, ņemot vērā frakts likmju līmeni, ir būtiski augstāki nekā vecākajiem kuģiem. A/s Latvijas kuģniecība koncerna rezultāts no kuģu operatīvās

darbības 2007. gadā pieauga līdz 69,8 miljoniem USD (31,1 milj. LVL), kas ir par 24,7 miljoniem (11 milj. LVL) vairāk nekā 2006. gadā.

Lai nodrošinātu a/s Latvijas kuģniecība koncerna sekmīgu darbību tālākā nākotnē, a/s Latvijas kuģniecība padome pārskata periodā ir izvērtējusi un pieņēmuši zināšanai uzņēmuma stratēģiju līdz 2015. gadam, kuras izstrādē piedalījās koncerna vadošie speciālisti un kuģošanas biznesā starptautiski atzīti brokeri un konsultanti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas 100 visvairāk nopelnījušie uzņēmēji

Kristīne Jančevska, Lato Lapsa, Baltic Screen, speciāli Db, 18.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2007. gadā visvairāk nopelnījušie 100 Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 10.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Latvijas kuģniecība 2008. gada pirmā pusgada laikā guvusi peļņu 42.1 miljona ASV dolāru apmērā.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs atzīst: „Ir ļoti svarīgi, lai kompānijas vadošais menedžements pie koncerna stratēģijas izpildes strādātu ciešā sadarbībā ar darbiniekiem, un esmu gandarīts, ka kopīgo pūliņu rezultātā mums izdodas realizēt tos stratēģiskā mēroga darba uzdevumus, kas izriet no kompānijas un tās akcionāru interesēm”.

Pārskata periodā pieauguši akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība koncerna aktīvi, 2008. gada 30. jūnijā sasniedzot 897.5 miljonus ASV dolāru. Koncerna neauditētais pašu kapitāls perioda beigās bija 531.0 miljons ASV dolāru. Visas akciju sabiedrības akcijas atrodas publiskajā apgrozībā un ir iekļautas Rīgas Fondu biržas Oficiālajā sarakstā. 2008. gada pirmajā pusgadā akciju sabiedrības akcijas veidoja vislielāko apgrozījumu starp Rīgas Fondu biržā kotētajiem uzņēmumiem – biržā veikti 1 490 darījumi kopsummā ar 4.38 miljoniem akciju 4.75 miljonu latu vērtībā. 2008. gada 30. jūnijā akciju sabiedrības Latvijaskuģniecība akciju kapitalizācija Rīgas Fondu biržā sasniedza 246 000 000 latus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas kuģniecība Padomes lēmums, kas akceptē divu gāzes vedēju kuģu Kurzeme un Vidzeme pārdošanu, radīs ievērojamu kaitējumu kompānijai.

To savā paziņojumā raksta 27.55% AS Latvijas kuģniecība akciju īpašniece International Baltic Investments Ltd. (IBI)

IBI valdes loceklis Mārtiņš Kvēps paziņojis, ka ir pārdoti kuģi, kuri deva kuģniecībai reālu peļņu. Kompānija uzskata, ka būtībā zem jautājuma nonāk AS Latvijas kuģniecība spēja apkalpot savus kreditoru parādus, kuri jau ir sasnieguši 350 milj. ASV dolāru.

Šogad AS Latvijas kuģniecība jau pārdeva divus tankerus – janvārī Samburga, bet februārī – Rundāle. 2007. un 2008. gada laikā jau tika pārdoti 18 kuģi. Ienākumi no to pārdošanas sastādīja apmēram 90 milj. Ls, savukārt jaunu tankeru iegādei bija novirzīti ap 140 milj. Ls flotes atjaunošanas programmas ietvaros. Rezultātā tankeru skaits samazinājās (jo vecie kuģi tika nomainīti ar jauniem dārgiem), līdz ar to radās nepieciešamība noteikt augstas vedmaksas likmes, kuras patlaban ir ļoti grūti noturēt sīvās tirgus konkurences apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas kuģniecība guvusi 66 miljonu ASV dolāru peļņu

, 26.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība nerevidētais konsolidētais 2007.gada pārskats liecinot par koncerna veiksmīgu saimniecisko darbību, tīrajai peļņai sasniedzot 66 miljonus ASV dolāru – divas reizes jeb par 32,3 miljoniem ASV dolāru vairāk, salīdzinot ar analogo periodu pērn, liecina sniegtā informācija medijiem.

Būtiski pieaudzis arī a/s Latvijas kuģniecība neto reisu rezultāts jeb tīrie ieņēmumi no kuģu darbības, kas pārskata periodā veido 210,3 miljonus ASV dolāru un par 54,8 miljoniem ASV dolāru apsteidz 2006.gada rādītājus.

2007.gadā vislielākā uzmanība tika pievērsta flotes atjaunošanai, kuras ietvaros Horvātijas kuģu būvētavā 3.Maj ir pasūtīti 10 jauni tankkuģi, bet Korejas kuģu būvētavā Hyundai Mipo Dockyard Co.,Ltd. - 4 jauni tankkuģi.

Pārskata periodā ekspluatācijā tika nodoti 4 no 10 Horvātijas kuģu būves rūpnīcā 3.Maj pasūtītajiem tankkuģiem, kā arī visi Korejas kuģu būvētavā Hyundai Mipo Dockyard Co.,Ltd. pasūtītie kuģi. Pabeidzot šo tankkuģu atjaunošanas programmu, 2008.gadā a/s Latvijas kuģniecība no Horvātijas kuģu būves rūpnīcas saņems vēl trīs kuģu jaunbūves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LK par 104 miljoniem dolāru ir pārdevusi divus jaunbūvējamos naftas gāzvedējkuģus

LETA, 21.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kuģniecība (LK) apstiprina, ka ir pārdevusi divus jaunbūvējamos naftas gāzvedējkuģus kuģniecībai Navigator Gas katru par 52 miljoniem ASV dolāru (26 miljoniem latu), liecina LK paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Kuģu pircējs pārņems visas saistības pret kuģu būvētavu šo kuģu būves līgumu pabeigšanai un atmaksās LK iemaksātos naudas līdzekļus. Kuģu pirkšanas-pārdošanas līgums stājās spēkā 2011.gada 18.martā, teikts LK paziņojumā biržai.

«Tā ir daļa no LK stratēģijas, izmantot līdzekļus, kas tiks iegūti no šo kuģu pārdošanas, lai finansētu divus jaunbūvējamos tankkuģus, kas tiks saņemti no Korejas kuģu būvētavas Hyundai Mipo Dockyard Ltd. jau šī gada maijā un jūnijā. LK mērķis šajos saspringtajos ekonomiskajos apstākļos ir rīkoties piesardzīgi, tajā pašā laikā turpinot izvērtēt un izmantot iespējas paplašināt floti ar moderniem kuģiem,» skaidro LK valdes priekšsēdētājs Pols Tomass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Kuģniecība (LK) pirmo reizi publiskojusi savu kuģu frakta likmes. Pašreizējai uzņēmuma vadībai 2011.gadā izdevies frakta likmes palielināt salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad uzņēmumam bija cita valde, teikts paziņojumā NASDAQ OMX Riga.

Publiskai akciju sabiedrībai ir svarīgi būt caurspīdīgai un sniegt vispusīgu informāciju par uzņēmumu visām ieinteresētajām pusēm, it īpaši ieguldītājiem. Uzņēmuma valde uzskata, ka tā ir laba biznesa prakse un LK katru ceturksni publiskos šādu informāciju, uzsver LK valdes loceklis Pols Tomass.

2011.gadā LK vidējā izmēra tankkuģu (12 MR tipa tankkuģi ar 52 000 tonnu kravnesību katrs) vidējā frakta likme bija 12 882 ASV dolāri (9017,4 lati) dienā, kas ir par 8,7% augstāka nekā 2010.gadā.

Savukārt handy tankkuģu (septiņi handy tankkuģi ar kravnesību 37 000 tonnu katrs) vidējā frakta likme 2011.gada bija 11 216 ASV dolāri (7851,2 lati) dienā, kas ir par 4,6% augstāka nekā 2010.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holivudas pelnošākais aktieris laika posmā no 2008. gada jūnija līdz 2009. gada jūnijam nopelnījis 65 miljonus ASV dolāru. Žurnāla Forbes izveidotais pelnošāko aktieru tops...

1. Harisons Fords (Harrison Ford)

Peļņa: 65 miljoni ASV dolāru

H. Fords vairākus gadus nebija parādījies Holivudas filmās līdz beidzot 2008. gadā iznāca filma Indiana Jones And The Kingdom of The Crystal Skull, kas ir pēc kārtas ceturtā filma no Indiana Jones filmu sērijas, no kuras pirmā filma uz lielajiem ekrāniem parādījās 1981. gadā. H. Fordam ar filmas veidotājiem bija īpašs līgums, kurš paredzēja aktierim atvēlēt daļu no filmas kopumā 786 miljonu dolāru ienākumiem.

2. Ādams Sandlers (Adam Sandler)

Peļņa: 55 miljoni ASV dolāruĀdams Sandlers (Foto: REUTERS/SCANPIX)Ādams Sandlers (Foto: REUTERS/SCANPIX)

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rietumu banka pusi pērnās peļņas izmaksās dividendēs

LETA, 27.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu bankas tīrā auditētā peļņa pērn bija 53,5 miljoni eiro, savukārt koncerna auditētā 2013.gada peļņa bija 62,3 miljoni eiro, paziņojumā medijiem informē banka.

Šonedēļ akcionāru sapulce nolēma izmaksāt 50% no bankas tīrās peļņas dividendēs. Pārējā peļņa ir atstāta bankas rīcībā. Rietumu bankas pagājušā gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka iepriekšējos gados banka izmaksāja dividendes 25% apmērā no gada peļņas.

Rietumu bankas akcionāru sapulcē tika apstiprināts Rietumu bankas gada pārskats par 2013.gadu, kā arī auditora KPMG Baltics slēdziens. Apstiprinātajā pārskatā ir iekļauti Rietumu bankas bankas atsevišķie un koncerna konsolidētie finanšu pārskati par 2013.gadu.

Pagājušajā gadā ievērojami palielinājās visi galvenie Rietumu bankas bilances rādītāji. Saskaņā ar pārskata datiem koncerna tīrā auditētā peļņa 2013.gadā bija 62,3 miljoni eiro, tajā skaitā bankas tīrā auditētā peļņa - 53,5 miljoni eiro. Bankas aktīvu apjoms pārsniedza 2,9 miljardus eiro, klientu depozītu apjoms - 2,6 miljardus eiro, kapitāls un rezerves - 272 miljonus eiro. Kapitāla pietiekamības rādītājs - 18,49%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ostu darbībā pieaugums

, 04.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gadā kravu apgrozība ostās bija 62.4 milj. t kravu, kas ir par 4.9 % vairāk nekā 2006. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 12 mēnešos nosūtīja 55.2 milj. t kravu, kas ir par 4 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī.

Pieaudzis no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms. 2007. gada janvārī – decembrī no ostām nosūtīja 21.1 milj. t naftas produktu, kas ir par 7.1 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3.4 % un tas bija 1.2 milj. t. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms ir pieaudzis. No ostām nosūtīja 5.2 milj. t minerālmēslu – par 1.1 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā, kā arī 4.6 milj. t kokmateriālu un 14.6 milj. t ogļu, kuru apjoms palicis 2006. gada līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgā nekustamo īpašumu ballīte tiešām beigusies

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 25.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas kuģniecības deviņu mēnešu peļņa 65.6 miljoni dolāru

, 27.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas kuģniecība 2008. gada deviņu mēnešu neauditētais konsolidētais finanšu pārskats liecina, ka koncerns guvis 65.6 miljonu ASV dolāru neto peļņu, par 1.7 miljoniem pārsniedzot pagājušā gada analoga perioda rādītāju, liecina uzņēmuma paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Pozitīvos Latvijas kuģniecība saimnieciskās darbības rezultātus nodrošināja gūtā peļņa no kuģu darbības (49.6 miljoni ASV dolāru) un veiksmīgi realizētās piecu novecojušu kuģu pārdošanas (45.2 miljoni ASV dolāru).

AS Latvijas kuģniecība aktīvi pārskata periodā ir pieauguši, 2008. gada 30. septembrī sasniedzot 928.8 miljonus ASV dolāru. Koncerna pašu kapitāla vērtība perioda beigās bija 552.8 miljoni ASV dolāru, bet pelņa uz vienu akciju, neraugoties uz izteikti nelabvēlīgo situāciju globālajos akciju tirgos, veidoja 0.34 ASV dolārus, salīdzinot ar 0.32 ASV dolāriem analogā 2007. gada periodā.

2008. gada septembra beigās a/s Latvijas kuģniecība komerciālajā vadībā esošajā flotē ietilpa 33 tankkuģi, divi gāzvedējkuģi un viens sauskravu kuģis. Pārskata periodā a/s Latvijas kuģniecība ir pārdevusi trīs novecojušus tankkuģus, divus refrižeratorkuģus, saņēmusi no Horvātijas kuģu būves rūpnīcas jaunbūvēto kuģi Salacgrīva, kā arī turpināja ekspluatēt laika nomā trīs citiem kuģu īpašniekiem piederošus tankkuģus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas kuģniecība apsver iespēju veidot savu investīciju fondu

, 11.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas kuģniecība valde ir pieņēmusi lēmumu stiprināt uzņēmuma investīciju portfeli, lai diversificētu riskus un stiprinātu aktīvu bāzi, iespējams, veidojot savu investīciju fondu ar kuģošanas biznesu tieši nesaistītos segmentos. Šis lēmums papildinās uzņēmuma stratēģiju, kas arī turpmāk nemainīgi īstenos uzņēmuma tankkuģu flotes atjaunošanu vidēja izmēra tankkuģu segmentā.

"A/s Latvijas kuģniecība koncerna pēdējo gadu rezultāti, kas uzrāda stabilu vairāku desmitu miljonu latu peļņu ik gadu, apstiprina, ka uzņēmuma stratēģija investēt vidēja izmēra tankkuģu flotē ir bijusi pareiza. A/s Latvijas kuģniecība šodien ir viens no pasaules vadošajiem uzņēmumiem vidēja vai tā saucamā handy izmēra tankkuģu segmentā. Taču šobrīd nozares speciālisti atzīst, ka kuģu pārvadājumu apjoms, iespējams, samazināsies līdz ar globālo recesiju. Šajos apstākļos a/s Latvijas kuģniecība turpinās tankkuģu flotes atjaunošanu, taču ne tik intensīvi kā pēdējo divu gadu laikā. Lai stiprinātu uzņēmuma aktīvu bāzi, ir nolemts izskatīt iespēju veikt peļņu nesošus, drošus ilgtermiņa ieguldījumus. Izskatām iespēju veidot savu investīciju fondu, ieguldot līdzekļus ne tikai ar kuģošanas biznesu saistītos aktīvos,“ norāda Raivis Veckāgans, a/s Latvijas kuģniecība viceprezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas kuģniecība izveido investīciju uzņēmumu LASCO Investment

, 15.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība investīciju ieguldījumu un investīciju apsaimniekošanas virziena attīstību turpmāk nodarbosies a/s Latvijas kuģniecība 100% meitas uzņēmums SIA LASCO Investment.

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 19 miljoni latu, un sagaidāms, ka tas veiks investīcijas arī ar kuģošanu nesaistītās nozarēs un uzņēmumos, lai nodrošinātu a/s Latvijas kuģniecība biznesa risku diversifikāciju un stiprinātu tā aktīvu bāzi globālās ekonomiskās krīzes apstākļos.

"A/s Latvijas kuģniecība koncerna pēdējo gadu rezultāti, kas uzrāda stabilu vairāku desmitu miljonu latu peļņu ik gadu, apstiprina, ka uzņēmuma stratēģija investēt vidēja izmēra tankkuģu flotē ir bijusi pareiza. Mērķtiecīgas biznesa darbības rezultātā a/s Latvijas kuģniecība ir izdevies uzkrāt ievērojamus finanšu resursus, radot priekšnosacījumus tālākām ilgtermiņa investīcijām. Analizējot pašreizējo negatīvo situāciju pasaules ekonomikā un pesimistiskās prognozes par tā atveseļošanās iespējām tuvākajā nākotnē, šobrīd orientēt investīcijas tikai uz mūsu pamatbiznesa attīstību būtu riskanti," norāda a/s Latvijas kuģniecība viceprezidents Raivis Veckāgans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nosacījumi ceļošanai uz ASV

, 23.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā aplūkot žurnāla Forbesizveidoto pasaulē pelnošāko mūziķu un grupu TOP 10. Sarakstā norādīta peļņa, kuru mākslinieki guvuši laika periodā no 2007. gada 1. jūnija līdz 2008. gada 1. jūnijam.

10. Gvena Stefani (Gwen Stefani)

PGwen Stefanieļņa gada laikā: 27 miljoni ASV dolāru.

9. Genesis

8. Van Halen

Peļņa gada laikā: 35 miljoni ASV dolāru

7. Rascal Flatts

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumu bankas auditētā peļņa izrādās mazāka

Ieva Mārtiņa, Db, 17.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu bankas auditētā peļņa 2008. gadā bijusi 20.5 miljoni lati, kas ir par teju diviem miljoniem latu mazāka nekā iepriekš paziņotā provizoriskā peļņa.

Rietumu bankā informēja, ka bankā auditu veica starptautiskais audita uzņēmums KPMG, kas finanšu atskaites parakstījis bez piezīmēm. Provizoriskā Rietumu bankas peļņa 2008. gadā bija 22.3 milj. Ls. 2007. gadā Rietumu bankas auditētā peļņa bija 34.7 miljoni latu, tādējādi 2008. gadā bankas peļņa samazinājusies par 40.9 %.

Banka 2009. gadam peļņu prognozē 2008. gada līmenī – 20 - 21 milj. latu.

Saskaņā ar auditētā pārskata datiem, bankas aktīvi 2008. gada nogalē bija 1.1. mljrd. latu, piesaistīto līdzekļu apjoms (t.sk. klientu noguldījumi un piesaistītie līdzekļi no finanšu organizācijām) – 974 milj. latu, kredīta portfelis – 571 milj. latu, kapitāls un rezerves – 132.5 milj. latu. Kapitāla pietiekamības rādītājs – 14.7 %. Ņemot vērā, ka ekonomiskā situācija un kopējais darījumu fons aizvadītajā gadā nebija viegls, Rietumu Bankas vadība un akcionāri gada rezultātus uzskata par veiksmīgiem

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika atkal nonākusi nedrošā stāvoklī - attīstīto valstu valdības mazina izdevumus un arī privātais sektors kļūst arvien piesardzīgāks. Bezdarba līmeņi daudzās attīstītajās valstīs pieaug līdz divciparu procentiem, radot darbavietu krīzi, raksta CNBC.

Tomēr dažas no pasaulē lielākajām kompānijām rietumu un jaunajos tirgos nelikvidē darbavietas, bet gan pieņem darbā jaunus darbiniekus.

Medijs izveidojis pasaulē 10 lielāko darba devēju sarakstu (biržās kotēti uzņēmumi). Tas veidots, ņemot vērā pasaules akciju indeksus, kompāniju tīmekļa vietnes, gada pārskatus un citu publiski pieejamu informāciju. Veidojot šo sarakstu, vērā ņemti pilna laika darbinieki, izņemot dažus gadījumus, kad bizness lielā mērā atkarīgs no nepilna laika darbiniekiem.

Pasaulē lielākie darba devēji darbojas dažādās nozarēs, piemēram, mazumtirdzniecībā, telekomunikācijās, enerģētikā un banku sektorā. Medijs aprēķinājis kompāniju ieņēmumus uz darbinieku un peļņu uz darbinieku, pamatojoties uz to 2010. gada peļņu. «Dažas no šīm organizācijām varētu jūs pārsteigt, bet citas ir slavenas to lieluma un globālā pārklājuma dēļ,» raksta CNBC.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā: iezīmējas ballītes beigas

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 15.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ko saka paši megapelnītāji

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 10.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Andrejs Livanovičs (Energy Consulting):

„Tas ir tāds pīķis kā Everests Himalajos. Tas bija ļoti trekns gads, ar kura augļiem man jāapietas daudz prātīgāk nekā Aigaram Kalvītim ar saviem treknajiem gadiem. Manā konsultāciju biznesā viens cikls ir 5-6 gadi. Tas nozīmē, ka es uz šīs peļņas rēķina dzīvoju iepriekšējos divus gadus un vēl dzīvošu 3-4 gadus. Jāturpina strādāt, un ar peļņu jāapietas ļoti prātīgi. Es to uztveru kā lielu debesu dāvanu, par kuru jābūt pateicīgam un ar kuru jāapietas ļoti prātīgi. 2008. gadā peļņa būs, taču daudzas reizes mazāka, bet 2009.gadā – vēl mazāka.”

Guntis Rāvis (Skonto būve):

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rentablākie — holdingi un īpašuma pārdevēji

Māris Ķirsons, Žanete Hāka, Oskars Prikulis, 13.11.2009

Atveseļojoties atjaunotā a/s Latvijas kuģniecība flote sevi pieteiks ar jaunu spēku, Māris Gailis, a/s Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visrentablāko uzņēmumu spicē — holdingkompānijas un savu īpašumu pārdevēji. To liecina SIA Lursoft apkopotā informācija. Pērn rentabilitāti, lielāku par 200 %, uzrādīja viens uzņēmums, bet lielāku par 100 % - 5. Jārēķinās, ka augstā rentabilitāte tika vērtēta tikai uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nav bijis mazāks par 1 milj. Ls.

Faktiski uzņēmumu rentabilitāte, kas ir augstāka par 100 %, nozīmē, ka šīs kompānijas savus rentabilitātes rādītājus būtībā ir uzlabojušas ar ienākumiem no savā rīcībā esošajām citu pelnošu uzņēmumu akcijām vai arī kompānijai piederošu kapitāldaļu, īpašumu pārdošanas, kā arī korekcijām, kas saistītas ar īpašumu pārvērtēšanu atbilstoši tirgus cenām, secina SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis.

Rentablākie uzņēmumi pēc neto rentabilitātes 2008. gadā

VietaUzņēmumsDarbības jomaRentabilitāte, %Izmaiņas pret '07, % punktiApgroz., milj.Ls
1Ventspils Nafta ASholdingkompāniju darbība874,1826,364,58
2Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs VASbezvadu telekomunikācijas pakalpojumi239,92-20,806,99
3Homeland SIAviesnīcu darbība200,66181,781,49
4Latvijas Kuģniecība ASholdingkompāniju darbība195,37243,239,48
5LaCon SIAstividoru pakalpojumi171,16212,671,81
6Liepājas cukurfabrika AScukura ražošana163,15163,112,69
7Rubinex ASkokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecība101,1120,601,20
8PK Investments SIAnekustamā īpašuma pārvaldīšana96,52-1 183,642,55
9Turkish Airlines Inc. Rīgas filiālepasažieru aviopārvadājumi85,975,453,47
10Latvijas Nafta VAS *degvielas mazumtirdzniecība85,6287,491,98
11Agrofirma Zelta Druva SIAjauktā lauksaimniecība75,1969,532,35
12Vincents SIAbūvniecība74,1062,133,38
13Euro AWK SIAvides reklāma72,5597,621,39
14Rīgas būvdarbi SIAbūvniecība68,0464,931,01
15Baltijas lāse SIAfinanšu starpniecība65,2124,941,30
16Mateks Credit ASkreditēšanas pakalpojumi63,75-1,623,99
17Energy Consulting SIA

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā peļņa 2021.gadā starp Latvijas bankām, tāpat kā gadu iepriekš, bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 73,414 miljoni eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Seko "SEB banka", kuras peļņa pagājušajā gadā bija 72,538 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Savukārt trešā lielākā peļņa starp Latvijas bankām pagājušajā gadā bija bankai "Citadele" - bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 29,643 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2020.gadā.

Asociācijas datos nav uzrādīti "Rietumu bankas", kura nav asociācijas biedrs, dati, taču, pēc bankas publiskotās informācijas, "Rietumu bankas" provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 21,5 miljoni eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2020.gadā, tādējādi pēc gūtās peļņas apmēra ierindojot "Rietumu banku" ceturtajā pozīcijā.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka "Reģionālās investīciju bankas" peļņa pagājušajā gadā bija 9,08 miljoni eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā 11 reizes, kamēr "BlueOrange Bank" peļņa pieaugusi par 45,1%, sasniedzot 7,117 miljonus eiro. Vienlaikus atbilstoši "BlueOrange Bank" publiskotajiem auditētajiem datiem bankas peļņa pērn bija 9,766 miljoni eiro, kas ir 2,6 vairāk nekā 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru