Akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" (LK) 2007. gada 6. augusta ārkārtas akcionāru sapulcē klātesošie akcionāri ar bloķēto balsu vairākumu nolēma neizskatīt jautājumu par esošās LK padomes atsaukšanu un jaunas padomes vēlēšanām.

"Iespēja pārvēlēt akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" padomi šodien netika izskatīta tā iemesla dēļ, ka, pārbaudot dažu akcionāru pārstāvju iesniegtos dokumentus reģistrācijai dalībai sapulcē, atklājās tieša un nepārprotama atsevišķu akcionāru saistība ar tām ārzonas kompānijām, kuras figurē LK valdes pagājušajā nedēļā Ekonomikas policijā iesniegtajos materiālos par LK finanšu resursu piesavināšanos un zaudējumu nodarīšanu vairāku desmitu miljonu ASV dolāru apjomā," norādīja AS "Latvijas kuģniecība" padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs.

Tādējādi LK padomes locekļi turpinās darbu līdzšinējā sastāvā: padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs, padomes priekšsēdētāja vietniece Olga Pētersone, padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Linužs, Pēteris Putniņš, Vladimirs Solomatins, Aldis Āķis, Laimonis Junkers, Vladimirs Krastiņš, Ansis Sormulis un Mamerts Vaivads.

AS Latvijas kuģniecība Padomes lēmums, kas akceptē divu gāzes vedēju kuģu Kurzeme un Vidzeme pārdošanu, radīs ievērojamu kaitējumu kompānijai.

To savā paziņojumā raksta 27.55% AS Latvijas kuģniecība akciju īpašniece International Baltic Investments Ltd. (IBI)

IBI valdes loceklis Mārtiņš Kvēps paziņojis, ka ir pārdoti kuģi, kuri deva kuģniecībai reālu peļņu. Kompānija uzskata, ka būtībā zem jautājuma nonāk AS Latvijas kuģniecība spēja apkalpot savus kreditoru parādus, kuri jau ir sasnieguši 350 milj. ASV dolāru.

Šogad AS Latvijas kuģniecība jau pārdeva divus tankerus – janvārī Samburga, bet februārī – Rundāle. 2007. un 2008. gada laikā jau tika pārdoti 18 kuģi. Ienākumi no to pārdošanas sastādīja apmēram 90 milj. Ls, savukārt jaunu tankeru iegādei bija novirzīti ap 140 milj. Ls flotes atjaunošanas programmas ietvaros. Rezultātā tankeru skaits samazinājās (jo vecie kuģi tika nomainīti ar jauniem dārgiem), līdz ar to radās nepieciešamība noteikt augstas vedmaksas likmes, kuras patlaban ir ļoti grūti noturēt sīvās tirgus konkurences apstākļos.

Olga Rezņika atstājusi ERGO Latvija AAS un ERGO Latvija dzīvība AAS Valdes priekšsēdētājas amatu, Db.lv informēja AAS ERGO Latvija Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Karīna Lieģe.

Ar 28.03.2007 ERGO Baltijas valstu sabiedrību Valdē tiek veiktas sekojošas izmaiņas, tai skaitā ERGO Latvija AAS un ERGO Latvija dzīvība AAS Valdes locekļu sastāvā:

ERGO Baltijas valstu apdrošināšanas sabiedrību Valdes priekšsēdētāja Olga Rezņika pēc pašas vēlēšanās pirms termiņa beigām atstāj darbu Sabiedrību valdē. Rezņika strādāja Sabiedrību labā vairāk kā 16 gadu – sākotnēji kā BICO, BICO-Leks, vēlāk kā ERGO Kindlustuse AS un ERGO Elukindlustuse AS Valdes priekšsēdētāja, un visbeidzot 01.07.2004. viņa kļuva par ERGO Baltijas valstu apdrošināšanas sabiedrību vienotās Valdes priekšsēdētāju.

Akciju sabiedrība Latvijas kuģniecība 2008. gada pirmā pusgada laikā guvusi peļņu 42.1 miljona ASV dolāru apmērā.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs atzīst: „Ir ļoti svarīgi, lai kompānijas vadošais menedžements pie koncerna stratēģijas izpildes strādātu ciešā sadarbībā ar darbiniekiem, un esmu gandarīts, ka kopīgo pūliņu rezultātā mums izdodas realizēt tos stratēģiskā mēroga darba uzdevumus, kas izriet no kompānijas un tās akcionāru interesēm”.

Pārskata periodā pieauguši akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība koncerna aktīvi, 2008. gada 30. jūnijā sasniedzot 897.5 miljonus ASV dolāru. Koncerna neauditētais pašu kapitāls perioda beigās bija 531.0 miljons ASV dolāru. Visas akciju sabiedrības akcijas atrodas publiskajā apgrozībā un ir iekļautas Rīgas Fondu biržas Oficiālajā sarakstā. 2008. gada pirmajā pusgadā akciju sabiedrības akcijas veidoja vislielāko apgrozījumu starp Rīgas Fondu biržā kotētajiem uzņēmumiem – biržā veikti 1 490 darījumi kopsummā ar 4.38 miljoniem akciju 4.75 miljonu latu vērtībā. 2008. gada 30. jūnijā akciju sabiedrības Latvijaskuģniecība akciju kapitalizācija Rīgas Fondu biržā sasniedza 246 000 000 latus.

Šodien, 2007.gada 25.aprīlī, akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) akcionāru sapulce izskatīja visus sapulces darba kārtībā iekļautos jautājumus, pieņemot lēmumus atbilstoši iepriekš izsūtītajiem lēmumprojektiem par a/s Latvijas kuģniecība gada pārskatu apstiprināšanu un a/s Latvijas kuģniecība zvērināta revidenta ievēlēšanu 2007.gada pārskatu revīzijai.

Akcionāru sapulce pieņēma zināšanai a/s Latvijas kuģniecība valdes, padomes un zvērināta revidenta ziņojumus par 2006.gada saimnieciskās darbības rezultātiem, kā arī apstiprināja atbilstoši Latvijas Republikas Gada pārskatu likuma un Starptautisko grāmatvedības standartu valdes izdotajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem sagatavotos a/s Latvijas kuģniecība 2006.gada pārskatus un a/s Latvijas kuģniecība un tās meitas sabiedrību konsolidētos pārskatus. A/s Latvijas kuģniecība mātes sabiedrības 2006.gada zaudējumus akcionāri nolēma ieskaitīt iepriekšējo gadu nesegtajos zaudējumos.

Koncerna pērnā gada revidētie finanšu rezultāti akcionāriem vēlreiz apliecināja a/s Latvijas kuģniecība spēju veiksmīgi konkurēt pasaules kuģošanas tirgos saskaņā ar tās darbības stratēģijā izvirzītajiem uzdevumiem. Kā jau ziņots, 2006.gadā a/s Latvijas kuģniecība strādājusi veiksmīgi, tīrajai peļņai veidojot

Dažu pēdējo gadu tendences pēc pilnīgas Komerclikuma ieviešanas un sabiedrību pārreģistrācijas komercreģistrā rāda, ka komercsabiedrību (turpmāk arī sabiedrība) iekšējie procesi nereti noved pie tiesvedības.

1. Valdes locekļa amata uzticības raksturs

Apkopojot tiesu prakses atziņas, kopš 2005.gada skaidri iezīmējas secinājums, ka valdes locekļa amats ir vēlēts amats ar izteiktu uzticības raksturu, tādēļ, atceļot valdes locekli no amata, nav piemērojamas Darba likuma normas par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Minētās attiecības regulē Komerclikuma 224. (sabiedrībām ar ierobežotu atbildību) vai 305. un 306.pants (akciju sabiedrībām). No teiktā izriet šādi praktiskajā dzīvē vērā ņemami tiesu secinājumi:

• darba līguma noslēgšana ar valdes locekļiem neatceļ Komerclikuma normu piemērošanu; Darba likuma normas piemērojamas tikai tiktāl, ciktāl Komerclikumā kā speciālā likumā attiecībā par valdes locekļiem nav noteikts citādi ;

Finanšu ministrijas (FM) ieskatā nepieciešams nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, sākot to ar juridisku personu kreditēšanu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas departamenta direktora vietniece Dina Buse.

Komisijas sēdē deputāti vērtēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, pirms balsojuma par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas diskusija noritēja par partijas "Progresīvie" priekšlikumu atļaut krājaizdevu sabiedrības paju iegādes kreditēšanu, kā arī sākt juridisko personu kreditēšanu.

Buse norādīja, ka, ņemot vērā citu valstu darbības modeļus par krājaizdevu sabiedrību otrā līmeņa veidošanu, ir nepieciešams mērķtiecīgi nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, uzsākot to ar juridisku personu kreditēšanu, jo pie esošās situācijas nav iespēju veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību.

Buse informēja, ka no patlaban Latvijā esošajām 29 krājaizdevu sabiedrībām juridisko personu kreditēšanu varētu sākt septiņas sabiedrības.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome ir izvērtējusi un atbalstījusi uzņēmuma stratēģiju līdz 2015. gadam, kurā noteiktais stratēģiskais darbības mērķis turpmākajiem gadiem ir LK vērtības pieauguma nodrošināšana, palielinot koncerna pašu kapitālu un saglabājot tā vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā vienlaicīgi ar līdera pozīcijām Ziemeļeiropas tirgū. A/s Latvijas kuģniecība stratēģijas izstrādē tika iesaistīti uzņēmuma vadošie speciālisti un kuģošanas biznesā starptautiski atzīti brokeri un konsultanti.

A/s Latvijas kuģniecība augstāk minētā stratēģiskā mērķa sasniegšanai ir izvirzījusi tādus uzdevumus kā tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, risku diversificēšanas nolūkā saglabājot vai labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā arī izvēršot gāzvedējkuģu, refrižeratorkuģu un sauskravu kuģu jūras pārvadājumu segmentus. Maksimālu rezultātu sasniegšanai būtiska uzmanība pievērsta arī administratīvo izmaksu efektivitātes paaugstināšanai un materiālo un nemateriālo resursu mobilizēšanai.

A/s Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs norāda uz uzņēmuma pozitīvām ilgtermiņa attīstības perspektīvām, kā nozīmīgākos resursus minot LK kompetento personālu, uzņēmuma atpazīstamību un uzticamību no klientu puses, ilgstošo pieredzi jūras pārvadājumu jomā, kā arī stabilo vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā. Tajā pašā laikā LK padomes priekšsēdētājs atgādina, ka, fraktētājiem aizvien pārliecinošāk izvēloties jaunus, modernus un drošus kuģus, pieprasījums pēc vecākās flotes daļas samazinās, līdz ar to "attīstīt un nostiprināt LK tirgus daļu mēs varam realizējot flotes atjaunošanas programmu, proti, iegūstot jaunāku, ekonomiski efektīvāku floti. Nav mazsvarīgi, ka, samazinot uzņēmuma flotes vidējo vecumu, tiek apliecināta arī LK pieaugošā korporatīvā sociālā atbildība par okeānu un piekrastes vides aizsardzību," uzsver Uldis Pumpurs.

A/s Latvijas kuģniecība valde ir pieņēmusi lēmumu stiprināt uzņēmuma investīciju portfeli, lai diversificētu riskus un stiprinātu aktīvu bāzi, iespējams, veidojot savu investīciju fondu ar kuģošanas biznesu tieši nesaistītos segmentos. Šis lēmums papildinās uzņēmuma stratēģiju, kas arī turpmāk nemainīgi īstenos uzņēmuma tankkuģu flotes atjaunošanu vidēja izmēra tankkuģu segmentā.

"A/s Latvijas kuģniecība koncerna pēdējo gadu rezultāti, kas uzrāda stabilu vairāku desmitu miljonu latu peļņu ik gadu, apstiprina, ka uzņēmuma stratēģija investēt vidēja izmēra tankkuģu flotē ir bijusi pareiza. A/s Latvijas kuģniecība šodien ir viens no pasaules vadošajiem uzņēmumiem vidēja vai tā saucamā handy izmēra tankkuģu segmentā. Taču šobrīd nozares speciālisti atzīst, ka kuģu pārvadājumu apjoms, iespējams, samazināsies līdz ar globālo recesiju. Šajos apstākļos a/s Latvijas kuģniecība turpinās tankkuģu flotes atjaunošanu, taču ne tik intensīvi kā pēdējo divu gadu laikā. Lai stiprinātu uzņēmuma aktīvu bāzi, ir nolemts izskatīt iespēju veikt peļņu nesošus, drošus ilgtermiņa ieguldījumus. Izskatām iespēju veidot savu investīciju fondu, ieguldot līdzekļus ne tikai ar kuģošanas biznesu saistītos aktīvos,“ norāda Raivis Veckāgans, a/s Latvijas kuģniecība viceprezidents.

A/s Ventspils nafta nekavējoties vērsīsies pret neadekvāto tiesas lēmumu, ar kuru uzlikts arests akciju sabiedrības īpašumam – Latvijas Privatizācijas aģentūras un Rīgas Fondu biržas rīkotajā izsolē atbilstoši tās noteikumiem likumīgi nopirktajiem 49.94% a/s Latvijas kuģniecība akciju. Šadu paziņojumu sniedzis a/s Ventspils nafta padomes priekšsēdētājs Mamerts Vaivads. Viņs norādījis, ka a/s Ventspils nafta nav ne valsts institūcija, kas apstiprināja a/s Latvijas kuģniecība privatizācijas noteikumus, ne arī izsoles organizators vai akciju atlases cenas noteicējs, tāpēc negrasās uzņemties nekāda veida atbildību par izsoles rezultātiem vai tajā zaudējušo dalībnieku pretenzijām. Ap izsoles rezultātiem saceltās ažiotāžas dēļ a/s Ventspils nafta reputācijai jau tagad nodarīts būtisks kaitējums, ņemot vērā tās publiskas akciju sabiedrības statusu un darbību starptautiskajā tirgū, taču šajā – akciju aresta – gadījumā tiek skartas arī a/s Ventspils nafta materiālās intereses. Ievērojot akciju aresta un līdz ar to – a/s Ventspils nafta daļas aktīvu iesaldēšanas faktu, kas neļauj realizēt a/s Ventspils nafta likumīgās akcionāra tiesības a/s Latvijas kuģniecība, a/s Ventspils nafta apsvērs iespēju gūt arī kompensāciju par iespējamajiem materiālajiem zaudējumiem. A/s Ventspils nafta atgādina, ka a/s Latvijas kuģniecība akcijas tika pārdotas publiskā izsolē ar precīzi definētiem dalības noteikumiem un akciju izsoles cenu koridoru. Saskaņā ar šiem noteikumiem izsolē piedalīties varēja jebkurš interesents, un tieši to darīja arī a/s Ventspils nafta, kas jau vairāku gadu garumā mērķtiecīgi iesaistījusies savu biznesa risku diversifikācijā un dažādos investīciju projektos ārpus naftas un naftas produktu tranzīta jomas. Rūpīgi izvērtējot iespējamās a/s Latvijas kuģniecība tālākās attīstības iespējas, a/s Ventspils nafta atbilstoši Latvijas likumu un uzņēmuma statūtu prasībām pieņēma lēmumu par līdzdalību minētajā izsolē. A/s Latvijas kuģniecība akciju iegāde ir ļoti nopietns a/s Ventspils nafta lēmums, gan ņemot vērā būtisko akciju paketes apjomu, gan ievērojamo summu, kas par šo akciju paketi tika samaksāta valsts budžetā, skaidro M. Vaivads. Notikumi pēc a/s Latvijas kuģniecība akciju izsoles rada nopietnas bažas par biznesa vidi Latvijā. Diemžēl, pēc dažu politiķu «loģikas», neviena privāta Latvijas sabiedrība, kuras kapitālā ir arī valsts daļa, nevarēs būt droša, ka jau rīt netiks pasludināta par valsts uzņēmumu, kam visi lēmumi jāsaskaņo ar valdību. Šāda veida politiskie paziņojumi liek apšaubīt Latvijas kā liberālas, uz tirgus ekonomiku orientētas valsts reputāciju. A/s Ventspils nafta darbību reglamentē likums par akciju sabiedrībām, paredzot konkrētu sistēmu, kādā savas tiesības un intereses uzņēmuma pārvaldē realizē tās akcionāri. Kamēr Latvijas likumdošana paredzēs tieši šādu akciju sabiedrību vadības mehānismu, to savā darbībā stingri ievēros arī a/s Ventspils nafta, un nekādi populistiski politiķu paziņojumi nevar būt pamats citādai likumu izpratnei. Ar nožēlu jāatzīst, ka gadiem ilgi neizprotamu iemeslu dēļ kavētā a/s Ventspils nafta valsts kapitāla daļas privatizācija pirmsvēlēšanu periodā ir acīmredzams politiskā kapitāla instruments atsevišķu Latvijas esošās un topošās politiskās elites pārstāvju rokās, ļaujot tiem paust absurdus apgalvojumus attiecībā uz a/s Ventspils nafta juridisko statusu un parādot pilnīgu neizpratni par pašu pieņemtajiem likumiem. Fakts, ka 57% a/s Ventspils nafta akciju ir privātās rokās, skaidri parāda, ka a/s Ventspils nafta nav valsts uzņēmums. Jau gandrīz piecus gadus a/s Ventspils nafta ir privāta a/s, kam ir gan stratēģiskais investors, gan vairāki tūkstoši akcionāru, kas uzņēmuma akcijas iegādājušies publiskajos piedāvājumos par sertifikātiem, gan arī daļa akciju, kuru īpašniece joprojām ir valsts.

1.2006.gada pārskatu apstiprināšana.

1)Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība valdes, padomes un zvērināta revidentu ziņojumus.

2)Apstiprināt akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība 2006.gada pārskatus:

a.akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība 2006.gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas Gada pārskatu likuma prasībām;

b.akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība” un tās meitas sabiedrību konsolidēto 2006.gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Starptautisko grāmatvedības standartu valdes izdotajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

3)Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība koncerna mātes sabiedrības pārskata gada zaudējumus ieskaitīt iepriekšējo gadu nesegtajos zaudējumos.

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība plāno palielināt pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slegtajā akciju emisijā, liecina paziņojums Nasdaq Rīga.

Paziņojumā teikts, ka pamatojoties uz akcionāra Vitol Netherlands B.V. (Vitol) pieprasījumu, jautājums par pamatkapitāla palileināšanu iekļauts ārkārtas akcionāru sapulcē, kas notiks 19.septembrī.

Akcionāru sapulcē plānots atbalstīt pamatkapitāla palielināšanu par 60 miljoniem eiro līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slēgtajā (ne publiskajā) akciju emisijā ar mērķi refinansēt kuģošanas biznesa parādsaistības.

Jau vēstīts, ka Latvijas kuģniecība koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 43,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns guva peļņu 8,597 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Ar akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība investīciju ieguldījumu un investīciju apsaimniekošanas virziena attīstību turpmāk nodarbosies a/s Latvijas kuģniecība 100% meitas uzņēmums SIA LASCO Investment.

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 19 miljoni latu, un sagaidāms, ka tas veiks investīcijas arī ar kuģošanu nesaistītās nozarēs un uzņēmumos, lai nodrošinātu a/s Latvijas kuģniecība biznesa risku diversifikāciju un stiprinātu tā aktīvu bāzi globālās ekonomiskās krīzes apstākļos.

"A/s Latvijas kuģniecība koncerna pēdējo gadu rezultāti, kas uzrāda stabilu vairāku desmitu miljonu latu peļņu ik gadu, apstiprina, ka uzņēmuma stratēģija investēt vidēja izmēra tankkuģu flotē ir bijusi pareiza. Mērķtiecīgas biznesa darbības rezultātā a/s Latvijas kuģniecība ir izdevies uzkrāt ievērojamus finanšu resursus, radot priekšnosacījumus tālākām ilgtermiņa investīcijām. Analizējot pašreizējo negatīvo situāciju pasaules ekonomikā un pesimistiskās prognozes par tā atveseļošanās iespējām tuvākajā nākotnē, šobrīd orientēt investīcijas tikai uz mūsu pamatbiznesa attīstību būtu riskanti," norāda a/s Latvijas kuģniecība viceprezidents Raivis Veckāgans.

Visrentablāko uzņēmumu spicē — holdingkompānijas un savu īpašumu pārdevēji. To liecina SIA Lursoft apkopotā informācija. Pērn rentabilitāti, lielāku par 200 %, uzrādīja viens uzņēmums, bet lielāku par 100 % - 5. Jārēķinās, ka augstā rentabilitāte tika vērtēta tikai uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nav bijis mazāks par 1 milj. Ls.

Faktiski uzņēmumu rentabilitāte, kas ir augstāka par 100 %, nozīmē, ka šīs kompānijas savus rentabilitātes rādītājus būtībā ir uzlabojušas ar ienākumiem no savā rīcībā esošajām citu pelnošu uzņēmumu akcijām vai arī kompānijai piederošu kapitāldaļu, īpašumu pārdošanas, kā arī korekcijām, kas saistītas ar īpašumu pārvērtēšanu atbilstoši tirgus cenām, secina SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis.

Rentablākie uzņēmumi pēc neto rentabilitātes 2008. gadā

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) 2007. gada 6. augusta ārkārtas akcionāru sapulcē klātesošie akcionāri ar bloķēto balsu vairākumu nolēmuši neizskatīt jautājumu par esošās LK padomes atsaukšanu un jaunas padomes vēlēšanām, liecina uzņēmuma sniegtā informācija medijiem.

"Iespēja pārvēlēt akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība padomi šodien netika izskatīta tā iemesla dēļ, ka, pārbaudot dažu akcionāru pārstāvju iesniegtos dokumentus reģistrācijai dalībai sapulcē, atklājās tieša un nepārprotama atsevišķu akcionāru saistība ar tām ārzonas kompānijām, kuras figurē LK valdes pagājušajā nedēļā Ekonomikas policijā iesniegtajos materiālos par LK finanšu resursu piesavināšanos un zaudējumu nodarīšanu vairāku desmitu miljonu ASV dolāru apjomā," norādīja AS Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs.

Tādējādi LK padomes locekļi turpinās darbu līdzšinējā sastāvā: padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs, padomes priekšsēdētāja vietniece Olga Pētersone, padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Linužs, Pēteris Putniņš, Vladimirs Solomatins, Aldis Āķis, Laimonis Junkers, Vladimirs Krastiņš, Ansis Sormulis un Mamerts Vaivads.

Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro¹ lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē²] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība koncerna neto peļņa 2007. gadā sasniegusi 67 miljonus USD (29,8 milj. LVL), tādējādi divas reizes jeb par 33,3 miljoniem USD (14,7 milj. LVL) pārsniedzot analoga 2006. gada perioda rādītāju, liecina akciju sabiedrībass sniegtā informācija Rīgas Fondu biržā.

A/s Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs norāda, ka pozitīvie finanšu rezultāti 2007. gadā sasniegti, pateicoties koncerna vadības un darbinieku profesionālai un mērķtiecīgai darbībai, kā arī salīdzinoši augstajām tankkuģu tirgus frakts likmēm. U. Pumpurs uzsver: „Jebkura uzņēmuma galvenā vērtība pirmām kārtām ir cilvēki – zinoši un lojāli darbinieki. Tieši saliedēts komandas darbs mums palīdz veiksmīgi realizēt vienu no koncerna svarīgākajiem stratēģiskajiem mērķiem – tankkuģu flotes atjaunošanu. Neraugoties uz to, ka globāli ekonomisko procesu iespaidā kuģošanas nozarē 2008. netiek prognozēts kā viegls gads, flotes atjaunošanas programmas realizācija ļaus a/s Latvijas kuģniecība attīstīties un nostiprināt tās tradicionālo tirgus daļu. Jaunākas flotes uzturēšana ir gan ekonomiski efektīvāka, gan arī dod augstākus rezultātus par vecākas tonnāžas floti.”

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu apjoms, kas ir galvenais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots, palielinājās par 422 tūkstošiem latu jeb 4,3% un marta beigās sasniedza 10,3 miljonus latu.

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs 1. ceturksnī saglabājās augsts un marta beigās bija 19,9% (decembra beigās – 20,1%), gandrīz divreiz pārsniedzot minimālā kapitāla pietiekamības prasību 10%.

Šajā periodā krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnīja 103 tūkstošus latu jeb par 12% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 92 tūkstošus latu. Pārskata periodā ar peļņu strādāja 23 krājaizdevu sabiedrības, kopā nopelnot 110,5 tūkstošus latu, savukārt pārējo 10 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 7,6 tūkstošus latu.

Akciju sabiedrība Latvijas kuģniecība šā gada 2. novembrī noslēgusi līgumus ar Korejas kuģu būves rūpnīcu Hyundai Mipo Dockyard Co., Ltd par vēl četru vidēja izmēra (MR) tankkuģu būvi, tādējādi realizējot uzņēmuma tankkuģu flotes turpmākās attīstības plānu, kas paredz šī segmenta kopējās kravnesības palielināšanu par aptuveni 200 tūkst. tonnu (DWT), liecina Latvijas kuģniecības sniegtā informācija medijiem.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība padome minētā projekta īstenošanu vienprātīgi atbalstījusi un konceptuāli piekritusi uzņēmuma piecu refrižeratorkuģu pārdošanai, lai iegūtos finanšu līdzekļus investētu modernu tankkuģu jaunbūvēs.

Par piemērotāko kuģu jaunbūvju projektu uzņēmuma flotes tālāko attīstības procesa virzīšanai akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība kuģošanas speciālistu darba grupa atzina Hyundai Mipo Dockyard Co., Ltd piedāvājumu, kā pozitīvu faktoru atzīmējot arī līdzšinējo abu uzņēmumu veiksmīgo sadarbību – 2007. gada laikā a/s Latvijas kuģniecība no rūpnīcas saņēma četras 37 000 kravnesības tonnu ledus klases tankkuģu jaunbūves.

Latvijas kuģniecība jau šodien sagatavojusi iesniegumu Valsts policijai, norādot uz iespēju, ka izkrāpšanā vainojamās personas mēģinājušas ietekmēt Venta Kodola darbību vai bijušas ieinteresētas viņa bojāejā.

Par to preses brīfingā informēja LK amatpersonas. AS Latvijas Kuģniecība padomes priekšsēdētājs Māris Gailis norādīja, ka uzņēmuma vadībai ir aizdomas, ka V. Kodola nāves gadījums saistīts ar viņa profesionālo darbību kompānijā nevis sadzīvi.

Db jau vēstīja, ka šodien mīklainos apstākļos gājis bojā AS Latvijas Kuģniecība pilnvarotais pārstāvis liela mēroga krāpšanas krimināllietas izmeklēšanā Vents Kodols. Viņa pamatpienākumi bija AS Latvijas Kuģniecība interešu pārstāvība kriminālprocesā par vairāku desmitu miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no uzņēmuma 2003.-2005.gadā un tiesvedības nodrošināšana no AS Latvijas Kuģniecība piederošo vientipa kuģa kompāniju puses par zaudējumu piedziņu Apvienotajā Karalistē, informē Kuģniecība.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar trim akciju tirgus ekspertiem, kuri sniedz padomu, kas būtu jāņem vērā, sākot darboties akciju tirgū, nepieciešamajām summām, riska un citiem faktoriem, ar kuriem jārēķinās potenciālajam investoram.

Uz jautājumiem atbild:

- Nordea Markets vadītājs Ritvars Kumpiņš;

- SEB Unibankas Brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska;

- Hansabankas brokeris Juris Jankovskis.

- Kā cilvēkam Latvijā, kuram nav speciālu zināšanu/izglītības, bet, zinot daudzos veiksmes stāstus, ir vēlme, uzsākt darbību akciju tirgū? Kādi būtu pirmie soļi, kas jāveic, ar ko labāk sākt?

Tuvojas brīdis, kad publisko akciju sabiedrību akcionāriem, kuriem pieder puse no balsstiesībām, būs jāizsaka akciju atpirkšanas piedāvājums. Tomēr, spriežot pēc uzņēmēju rīcības, nav garantiju, ka šie piedāvājumi tiks izteikti.

Pārejas periods, kad daudzu privatizēto uzņēmumu - publisko akciju sabiedrību akcionāriem, kuriem pieder puse no balsstiesībām un kas tās ir ieguvuši pirms 1999. gada 25. septembra būs jāizsaka akciju atpirkšanas piedāvājums, beidzas šī gada 26. septembrī. Tomēr investoriem nevajadzētu steigties ar šo uzņēmumu akciju iegādi, cerībā, ka tās nākotnē tiks atpirktas - spriežot pēc uzņēmēju rīcības nav nekādu garantiju, ka akciju atpirkšanas piedāvājums tiks izteikts vispār.

Atpirkšanas piedāvājums nav lēts prieks - pēc Db veiktajiem aprēķiniem akcionāriem nāktos sameklēt papildu no 3 tūkst. līdz 131 milj. Ls (atkarībā no uzņēmumu bilances vērtības), lai atpirktu akcijas, turklāt pircējam ir jāsedz visi papildus izdevumi, kas ir saistīti ar akciju atpirkšanu (biržas vai ārpusbiržas darījumu komisijas maksas).

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

A/s Ventspils nafta uzskata a/s Latvijas kuģniecība akciju iegādi par valstij un uzņēmumam izdevīgu darījumu, norādīts uzņēmuma paziņojumā. Līdzdalība /s Latvijas kuģniecība akciju izsolē par naudu Rīgas Fondu biržā ir izdevīgs darījums, kurā ieguvēja ir gan Latvijas valsts, kas saņems reālus finansu līdzekļus savā budžetā, gan a/s Ventspils nafta, kas iesaistījusies uzņēmuma akcionāru interesēm atbilstošā un pievilcīgā investīciju projektā. a/s Ventspils nafta ir gandarīta, ka izdevies gūt ļoti būtisku a/s Latvijas kuģniecība akciju paketi, uzsver uzņēmuma vadība. Pamatojoties uz ārvalstu un vietējo ekspertu sniegtajām konsultācijām, a/s Ventspils nafta ilgāku laiku rūpīgi izvērtēja a/s Latvijas kuģniecība akciju iespējamās iegādes lietderību. Ņemot vērā izsolē iegūtās akciju paketes ievērojamo apjomu, a/s Ventspils nafta pārvaldes institūcijas pirms konkrēta lēmuma pieņemšanas veiks izsvērtu papildu analīzi par uzņēmumam izdevīgāko a/s Latvijas kuģniecība akciju izmantošanas veidu. A/s Ventspils nafta piedalīšanās a/s Latvijas kuģniecība akciju izsolē saistīta ar uzņēmuma darbības risku palielināšanos strauji pieaugošās konkurences rezultātā un mērķi diversificēt naftas tranzīta biznesa risku. Ievērojot atzītu starptautisko auditoru ieteikumus par a/s Ventspils nafta biznesa risku sadales nepieciešamību sakarā ar uzņēmuma pamatbiznesa atkarību no politiskajām un ekonomiskajām norisēm vienā valstī – Krievijā, a/s Ventspils nafta ir mērķtiecīgi iesaistījusies vairākos investīciju projektos ārpus naftas tranzīta biznesa nišas, piemēram, nekustamā īpašuma apsaimniekošanā. Pagājušajā gadā a/s Ventspils nafta izveidoja uzņēmumu SIA Rīgas līcis VN ar mērķi apsaimniekot prestižā vietā Jūrmalas kūrortā iegādāto dziednīcu Rīgas līcis. Veiksmīgs risku sadales piemērs un pierādījums šādas diversifikācijas nepieciešamībai 2001. gadā bija arī a/s Ventspils nafta darījums ar uzņēmuma Latvijas gāze akciju iegādi un vēlāku pārdošanu. Precīzi reaģējot uz situāciju vērtspapīru tirgū, a/s Ventspils nafta izdevās gūt papildu peļņu ar pamatdarbību nesaistītā biznesa jomā.