Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Šogad Zviedrija nemarķētā koksnes iepakojamā materiālā, kura izcelsmes valsts bija Portugāle, vairākos gadījumos ir konstatējusi priežu koksnes nematodi (Bursaphelenchus xylophilus).

Priežu koksnes nematode ir bīstams augu karantīnas organisms, kurš izraisa skujkoku, galvenokārt priežu (Pinus spp.), masveida kalšanu un bojā eju. Ārēji redzamās pazīmes ir skuju dzeltēšana. Pilnīga koka bojāeja, labvēlīgos apstākļos, novērojama pat divu nedēļu laikā no redzamo simptomu parādīšanās, Db.lv informē Agita Pence, Valsts augu aizsardzības dienesta Fitosanitārās uzraudzības daļas vadītāja.

Kaitēklis pirmo reizi Eiropā tika konstatēts 1999. gadā Portugālē. Kopš tā laika Portugālē tiek veikti ļoti stingri fitosanitārie pasākumi šī kaitēkļa apkarošanai un tālākas izplatības ierobežošanai, izzāģejot un sadedzinot invadētos kokus. Lai gan fitosanitārie pasākumi ir piemēroti visu šo laiku un šajā periodā ir izzāģēti vairāki desmiti tūkstoši hektāri meža, 2008.gadā priežu koksnes nematode ir konstatēta jau visā Portugāles teritorijā.

Ministru kabinets saskaņā ar Meža likumu apstiprināja kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu – 20 490 417 kubikmetrus likvīdās koksnes (saimnieciski izmantojamā koksnes daļa) 80 595,0 hektāru platībā – valsts mežos galvenajā cirtē (izņemot ošu mežaudzes galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma) 2006.–2010.gadam,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 7 055 413 kubikmetrus likvīdās koksnes 27 412,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 907 144 m3 likvīdās koksnes 10 546,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 10 074 m3 likvīdās koksnes 45,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 81 927 m3 likvīdās koksnes 326,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 716 508 m3 likvīdās koksnes 32 265,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 2 024 485 m3 likvīdās koksnes 7 183,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 694 866 m3 likvīdās koksnes 2 816,5 ha platībā. Sadalījumā pa apsaimniekotājiem apstiprināt šādu maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos galvenajā cirtē 2006.–2010.gadam: valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos – 19 671 568 kubikmetrus likvīdās koksnes 77 469,5 ha platībā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 6 730 190 m3 likvīdās koksnes 26 182,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 760 510 m3 likvīdās koksnes 10 020,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 8 975 m3 likvīdās koksnes 39,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 78 845 m3 likvīdās koksnes 314,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 432 073 m3 likvīdās koksnes 31 139,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 1 985 280 m3 likvīdās koksnes 7 040,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 675 695 m3 likvīdās koksnes 2 734,5 ha platībā, norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Eiropas apkures sezonas priekšvakarā, septembrī, enerģētiskā koksne un īpaši malka Eiropā kļūst arvien pieprasītāka. Senākais kurināmais šobrīd ir pats aktuālākais, jo paniku Eiropā rada ne tikai enerģētiskās koksnes iztrūkuma draudi, kas veidojas, atsevišķām valstīm aizliedzot koksnes eksportu, bet to kāpina arī bažas par “Nord Stream” gāzes cauruļvada bojājumiem.

Tikmēr skujkoku zāģbaļķa cena saglabājas gandrīz nemainīga, neskatoties uz pieprasījuma kritumu. Piegāžu pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas dēļ zāģbaļķu iztrūkums Eiropā ir lielāks un notur cenu nemainīgu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Šobrīd lielākais enerģētiskās koksnes pieprasījums ir Francijā, Vācijā un citur Rietumeiropā. Vācijā ievērojami audzis pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem, iedzīvotājiem veidojot rindas. Latvijā izstrādātāji koncentrējas uz enerģētiskās koksnes nodrošināšanu, vairāk novirzot resursus tieši koksnes izstrādei, kas piemērota enerģētiskās koksnes ražošanai, nevis kvalitatīvu zāģbaļķu izstrādei. Augot koksnes pieprasījumam un vērtībai, žāģētavas bažās par garnadžiem, kas koksni varētu mēģināt iegūt nelikumīgā ceļā, pastiprina drošību, izbūvējot vārtus un uzstādot kameras. Latvijas koksnes tirgus apstākļus turpina diktēt tehnikas un darbaspēka pieejamības trūkums, kas ietekmē izstrādes apjomus. Sagaidāms, ka oktobrī un novembrī situācija tirgū vēl krasi mainīsies, jo apkures sezona ir tikko, tikko sākusies.

2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs ir viens no zinošākajiem furfurola ražošanas tehnoloģiju speciālistiem pasaulē.Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs

Pēdējos gados Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Polisaharīdu laboratorijas vadītājs Nikolajs Vederņikovs ticis uzaicināts konsultēt pirmās furfurola rūpnīcas projektēšanu un darbības uzsākšanu Irānā, kā arī sniegt konsultācijas Ķīnā, kur ražo vairāk nekā 70 % no furfurola ieguves pasaulē.

Furfurols, kas tulkojumā no latīņu valodas burtiski nozīmē sēnalu eļļa, jo pirmo reizi to ieguva no sēnalām, ir vienīgais rūpnieciskā organiskā sintēzē izmantotais monomērs, ko iegūst nevis no naftas, bet no augu valsts izejvielām. Furfurols sekmīgi konkurē ar naftas ķīmijas produktiem kā polimēru iegūšanas izejviela.

Kaut arī koksne ir resurss, kas dabiski atjaunojas un kura lietojuma veidi nosacīti ir neizsmeļami, tomēr ražotāji jau izsenis konkurē par pieejamo koksnes daudzumu. Šī konkurence ir tieši tas, kas spiež domāt par jaunām izmantošanas metodēm, jo pieprasījums pasaulē ir un tendence atgriezties pie vecā, labā koka materiāla kļūst arvien izteiktāka. Zinot ražotāju prasmes un Latvijas mežu nozares potenciālu dot vairāk izejmateriāla, būtu īstais laiks ielekt šajā attīstības un inovāciju vilcienā.

Neapšaubāmi meži Latvijā ir liela bagātība, taču tikai ar modernām tehnoloģijām, bieži pieminēto produkcijas pievienotās vērtības palielināšanu vien nepietiks. Šajā situācija ir skaidrs, ka Latvijas straujai un veiksmīgai attīstībai ir nepieciešams arī nodrošināt lielāku pieeju izejmateriālam – koksnei. Pozitīvus signālus šīs situācijas risināšanā ļauj nojaust pirms mēneša Latvijas darba devēju konfederācijas rīkotā diskusija «Mežu nozare – vadošā Latvijas tautsaimniecībā tagad un pēc 10 gadiem», kurā eksperti nonāca pie secinājuma, ka, saimniekojot ilgtspējīgi, Latvijas mežus ir vēlams izmantot intensīvāk un no tiem var droši iegūt vairāk koksnes.

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

2016. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 68,7 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Salīdzinot ar 2015. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 5,7 %, bet desmit gadu laikā - par 14,1 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana jeb visu valstu (arī Latvijas) kuģu apgāde ar naftas produktiem (degvielu) starptautisko reisu veikšanai no importējamiem energoresursiem – no 66,7 % 2006. gadā līdz 51,2 % 2015. gadā.

Ievērojami pieaudzis biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš - desmit gadu laikā tas palielinājies 12,7 reizes, 2016.gadā sasniedzot 3,8 PJ.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 9,3 % un 2016. gadā sasniedzis 54,3 PJ, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 3,2 %. 2016. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 29,4 %, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Vienlaicīgi pieauga arī kurināmās koksnes eksports. 2016. gadā Latvija eksportēja 37,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 12,6 % vairāk nekā 2015. gadā. No kopējā kurināmās koksnes apjoma 2016. gadā tika eksportēti 29,3 PJ koksnes granulu, kas ir par 4,7 % vairāk nekā 2015. gadā, savukārt eksportētās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 79,4 %.

Salīdzinot ar 2017. gadu, atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš 2018.gadā samazinājies par 4,5 %, bet piecu gadu laikā pieaudzis par 13,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums.

2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.

Latvijas kompānijas SIA Zippy Vision izstrādātās un ražotās koka brusu un zāģmateriālu optimizācijas līnijas, kas ļauj palielināt gatavās produkcijas iznākumu, nepalielinot pārstrādājamās koksnes daudzumu, pašlaik sekmīgi izmanto vairāki kokapstrādes uzņēmumi Latvijā, bet tuvāko mēnešu laikā tiks uzsākts to eksports uz Ziemeļeiropas valstīm.

„Pašlaik ir sarunas ar ārvalstu dīleriem, kuriem jau ir padomā vairāki šajās zemēs strādājošie kokapstrādes uzņēmumi, kuriem ir nepieciešamas mūsu izstrādātās koksnes pārstrādes optimizācijas sistēmas, risinājumi un iekārtas,” situāciju skaidro SIA Zippy Vision līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gundars Kuļikovskis.

Viņš atzīst, ka kompānijai ir paveicies ar pirmajiem klientiem, jo kokapstrāde ir salīdzinoši konservatīva un tajā labākais pārdošanas risinājums ir strādājoša un sevi pierādījusi iekārta. Vienlaikus, lai no ieceres un laboratorijas izmēra prototipa nonāktu līdz reālai, sekmīgi strādājošai sistēmai, ir vajadzīgs ne tikai laiks, bet arī resursi. „Būtībā nav tāda iekārtas prototipa, kas spēt izturēt sadursmi ar reālu ražotni, kurā ir viss — skaidas, putekļi, vibrācija utt. -, tāpēc bijuši nepieciešami ļoti daudzi uzlabojumi un jārisina problēmiņas, par kurām sākotnēji neiedomājāmies,” skaidro G. Kuļikovskis. Viņš norāda, ka viss sācies ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta pasūtījumu, tomēr, ienākot ar savām iekārtām reālajā ražošanā, tās nācies pilnveidot, uzlabot ne tikai atbilstoši pasūtītāju vēlmēm un biznesa uzstādījumiem, bet arī atbilstoši videi, kādā attiecīgajām iekārtām jāstrādā.

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Aizvadītais gads mežsaimniecības nozarē ir bijis sarežģīts. Problēmas ar nepieredzēto sausumu pavasarī, astoņzobu mizgrauža plosīšanās, aizvien jauni valsts plāni par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu bez paralēliem plāniem par kompensāciju palielināšanu meža īpašniekiem ir ietekmējušas kopējo mežsaimnieku noskaņojumu. Taču par jautājumu numur viens ir izvirzījies – kas tālāk notiks ar koksnes cenām? Pirkt mežu vai pārdot? Nezināmo ir bijis pārāk daudz, ieskaitot ģeopolitiskos faktorus.

Kā zināms, 2022. gads koksnes cenu ziņā bija izcils. To ietekmēja gan Krievijas un Baltkrievijas izkrišana jeb izmešana no tirgus, gan ārkārtīgi augstās energoresursu, tostarp malkas, granulu u.tml. resursu cenas tās pašas Krievijas uzsāktā kara dēļ, gan pasaules ekonomikas atkopšanās pēc kovida krīzes. Latvijas meža produkcijas eksporta vērtība togad pārsniedza 4 miljardus eiro, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Dažiem šķita, ka sācies pavisam jauns nozares attīstības cikls.

Taču jau pērnā gada sākumā svārsts pavērsās pretējā virzienā. Koksnes cenas strauji samazinājās. Piemēram, vidējā zāģbaļķu cena Latvijas tirgū no 2022. gada septembra, kad tā sasniedza 108,17 eiro par kubikmetru, līdz 2024. gada janvārim bija sarukusi līdz 74,96 eiro par kubikmetru, rāda portāla latvianwood.lv dati. Tajā pašā laika periodā vidējā papīrmalkas cena kritās no 99,62 eiro par kubikmetru līdz 56,93 eiro par kubikmetru, bet malkas cena – no 77,13 līdz 45,74 eiro par kubikmetru.

Koksnes ķīmiskās apstrādes tehnoloģijas kalpo kā caurlaide tirgū un dod iespējas gūt lielākus ienākumus, inovācijas maina akcentus.

Lai arī koksnes izstrādājumu impregnēšana nav nekas jauns, tomēr tehnoloģijas un arī pats koksnes aizsardzības līdzeklis piedzīvo būtiskas pārmaiņas. «Teju 20 gadu laikā impregnēšanas bizness ir piedzīvojis pietiekami būtiskas pārmaiņas. Proti, savulaik impregnēšanai – koksnes izstrādājumu kalpošanas termiņa pagarināšanai – tika izmantota ķīmija ar hromu, arsēnu un varu, taču šobrīd var izmantot tikai ar varu, jo pārējie elementi tiek atzīti par apkārtējai videi ne pārāk draudzīgiem,» stāsta SIA Latvijas koku eksports valdes priekšsēdētājs Pēteris Salmanis. Viņš norāda, ka impregnēšanas šķidrumu ražotāju – piegādātāju vidū valda asa konkurence.

2022. gada sākumā koksnes tirgū bija vērojams cenu kāpums visos sortimentos salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieprasījums gada pirmajos ceturkšņos bija panikas un neziņas vadīts, bet gada nogalē situācija normalizējās, decembrī cenām lēnām stabilizējoties atbilstoši pieprasījumam.

Vislielāko kāpumu piedzīvoja enerģētiskā koksne, piemēram, apses malkas cena gada laikā kāpa par 125 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

2022. gadā koksnes cenas un pieprasījumu virzīja ekonomiskā un politiskā situācija, kas radīja neziņu par enerģētiskās koksnes pieejamību nākotnē. Skatot 2022. gada 1. ceturkšņa koksnes cenas, kad sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vēl nebija stājušās spēkā, bija novērojams pieprasījuma pieaugums. Savukārt, karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas uzjundīja jaunu pieprasījuma mutuli, kā rezultātā Eiropā un Skandināvijā sākās neparasti augsta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas iepirkšana. Noieta tirgi kļuva neprognozējami un pieprasījums bija panikas un neziņas vadīts. Nepieciešamība pēc koksnes veicināja mežistrādes pakalpojumu cenas pieaugumu. Nozarē bija vērojams speciālistu trūkums, kas pagājušajā gadā bija izteikti sāpīgs aspekts.

2015. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 66,1 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2014. gadu, AER patēriņš samazinājies par 3,2 %, bet desmit gadu laikā tas pieaudzis par 6,2 %. Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana no importējamiem energoresursiem – no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā.

Ievērojami pieaudzis biodegvielas (bioetanols, biodīzeļdegviela) patēriņš – 19,9 reizes pēdējo desmit gadu laikā, bet salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 213 %. Arī biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš desmit gadu laikā palielinājies 10,8 reizes, un salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 17 %.

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.