Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Trešdien,jaundibinātās Latvijas Mežsaimnieku asociācijas biedri informēs par asociācijas dibināšanas nepieciešamību, tās galvenajiem mērķiem un darbības uzdevumiem, kā arī izteiks savu viedokli par situāciju nozarē. Šā gada 13.janvārī tika reģistrēta jauna sabiedriska organizācija – Latvijas Mežsaimnieku asociācija, kuru nodibināja Latvijas mežizstrādātāji un ar mežizstrādi saistīto pakalpojumu sniedzēji. Latvijas Mežsaimnieku asociācijas mērķis ir īstenot efektīvu sadarbību starp privātajiem mežizstrādes un mežsaimniecības uzņēmumiem, privātiem meža zemes īpašniekiem Latvijā un iestādēm, kas realizē valsts pārvaldes funkcijas meža nozarē un veido meža nozares politiku, kā arī pārstāvēt biedrības viedokli un intereses visās valsts iestādēs, norādīts Latvijas Mežsaimnieku asociācijas informācijā.Pašlaik asociācijā ir astoņu Latvijas meža nozares uzņēmumu pārstāvji – SIA Silva valdes loceklis Juris Antoņevičs, SIA Latsin izpilddirektors Varis Sīpols, SIA GRK direktors Haralds Barviks, AS Talsu mežrūpniecība valdes priekšsēdētājs Gatis Štāks, SIA Kursa MRU rīkotājdirektors Edgars Dupužs, AS Lindeks ražošanas direktors Jānis Leitāns, SIA Līvas Koks izpilddirektors Jānis Siliņš un mežsaimnieks Modris Fokerots,norādīts Latvijas Mežsaimnieku asociācijas informācijā.

«Ciršanai izsniegtās koksnes apjoma lielais kāpums ir saistīts ar vētrā lauzto/gāzto mežaudžu izstrādi,» uzsver Latvijas Mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis. Viņš atzīst, ka vētra ir būtiski koriģējusi daudzu mežsaimnieku plānus, it īpaši Kurzemē un Zemgalē. Turklāt meža īpašnieki izmanto situāciju, kad, ejot pēc ciršanas apliecinājuma vētras postījumu sakopšanai, vienlaikus vēlākam laikam izņem arī augošu koku ciršanas atļaujas, — tā A. Saulītis izskaidro situāciju, ka vairāk nekā 50 % no ciršanai izsniegtajiem tomēr ir augoši koki. Kā vēl vienu iemeslu tam asociācijas valdes loceklis min to, ka tūlīt pēc vētras mežu īpašnieki metoties glābt vētras izpostītās — pārsvarā skujkoku audzes, kā rezultātā pieaudzis lapkoku sortimentu deficīts, kas atkal stimulējis tieši augošu lapkoku ciršanas apliecinājumu izņemšanu un arī reālu nociršanu. A. Saulītis arī uzsver, ka ciršanai izsniegtās koksnes daudzums gan vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Latvijas Mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis uzsver, ka ciršanai izsniegtās koksnes apjomi Latvijā būtu pavisam citādāki, ja nebūtu jālikvidē vētras postījumi.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

ES regula paredz kompensācijas no 40 līdz 200 eiro/ha par neiegūtiem ienākumiem no saimnieciskās darbības ierobežojumiem Natura 2000 iekļautajām mežu platībām. Privātajiem meža īpašniekiem ir jāsaņem kompensācijas no ES ~70 eur/ha par kailcirtes aizliegumu, jo par šādu saimnieciskās darbības ierobežojumu nav paredzētas kompensācijas saskaņā ar likumu «Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos». Šāds aicinājums izteikts trīs meža īpašnieku un apsaimniekotāju sabiedrisko organizāciju —Mežsaimnieku asociācijas, asociācijas Latvijas privātie meži un Latvijas meža īpašnieku asociācijas vēstulē Zemkopības ministrijai saistībā ar lauku atbalsta plāna 2007. — 2013. gadam projektā ietvertajām aktivitātēm. «Mežu īpašnieki ir nobažījušies, jo saimnieciskās darbības ierobežojumi — kailcirte Natura 2000 platībā ir aizliegta ļoti lielās platībās, bet kompensāciju nav,» skaidro Mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis. Viņš norāda, ka pēc aptuvenām aplēsēm privātmežu īpašniekiem un pašvaldībām kopumā kompensācijās būtu nepieciešami ap 10 milj. eiro. Tā kā šī ir ievērojama nauda, tad mežsaimniekiem neesot pārliecības, ka tik daudz šim pasākumam tiks atvēlēts. «Ja netiks saņemta kompensācijām paredzētā nauda, tad ir jāpārskata Latvijā aizsargājamo platību daudzums atbilstoši finansējumam vai arī šīs platības no privātajiem mežiem «jāpārceļ» uz valsts mežiem,» situāciju skaidro A. Saulītis. Viņš norāda, ka ES regulas noteiktais minimālais kompensācijas apjoms par neiegūtiem ienākumiem 40 eiro/ha, bet faktiski būtu nepieciešams atkarībā no saimnieciskās darbības ierobežojumiem 70 —100 eiro/ha un Latvijā noteiktajiem ierobežojumiem ap 135 000 ha, šai kompensācijai vajadzētu būt vismaz 5 milj. eiro apmērā.

Lai varētu sekmīgi risināt mežsaimniecības problēmas Latvijā, septiņas juridiskās personas un viena fiziskā persona ir izveidojušas Latvijas Mežsaimnieku asociāciju. «Ja nekooperēsies mežu audzētāji un izstrādātāji, tad katram atsevišķi valsts struktūrās panākt labvēlīgu lēmumu pieņemšanu ir ļoti grūti,» tā savu līdzdalību šajā asociācijā skaidroja liels mežu īpašnieks Modris Fokerots. Latvijas Mežsaimnieku asociācijas mērķis ir īstenot efektīvu sadarbību starp privātajiem mežizstrādes un mežsaimniecības uzņēmumiem, privātiem meža zemes īpašniekiem Latvijā un iestādēm, kas realizē valsts pārvaldes funkcijas meža nozarē un veido meža nozares politiku, kā arī pārstāvēt biedrības viedokli un intereses visās valsts iestādēs, uzsver, asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis. Viņš norādīja, ka asociācija ir atvērta arī citiem biedriem, taču pagaidām šajā asociācijā ir apvienojušies SIA Silva, SIA Latsin, SIA GRK, a/s Talsu mežrūpsaimniecība, SIA Kursa MRU, a/s Lindeks, SIA Līvas koks un mežsaimnieks Modris Fokerots.

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.

Lai Saeimas deputāti atbalstītu kooperāciju ne tikai darbos, bet arī vārdos, lauksaimnieku organizācijas aicinājušas parlamentāriešus apmeklēt kooperatīvus, tādējādi parādot kooperatīvu lomu lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstības veicināšanā.

Zemnieku saeimas pārstāvji atgādina, ka Saeima 21. jūnijā 3. lasījumā noraidīja grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā, un atgrieza likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Lauksaimnieku un mežsaimnieku organizācijas pauž viedokli, ka Saeimas sēdē deputāti parādīja, ka diskusijas un argumenti, ko iepriekš pauda lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperatīvu pārstāvji, nav sadzirdēti. «Piemēram, priekšlikums paplašināt padomes tiesības ir aktuāls, jo kooperatīvā, kurā biedru skaits sasniedz vairākus simtus, padome daudz labāk spēj novērtēt, vai esošā valde strādā pietiekami efektīvi, nekā biedri, kas sanāk kopā, iespējams, tikai vienu reizi gadā,» uzsver Zemnieku saeima, norādot, ka kooperācijas attīstība meža nozarē ir sākuma stadijā un nepieciešams politisks atbalsts, lai tā veiksmīgi turpinātos. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons piebilst: «Lai veiksmīgi uzsākto turpinātu, ir nepieciešams atbalsts valstiskā līmenī. Tas nozīmē, ka nevajadzētu nākotnē likt kooperatīviem tādus šķēršļus, kā tas notika ar grozījumu neapstiprināšanu Kooperatīvo sabiedrību likumā».

Vislielāko mežsaimnieku sašutumu izraisījis jauno ciršanas noteikumu ierosinājums noteikt termiņu, kādā pēc kopšanas cirtes izpildes ir atļauta galvenā cirte pēc caurmēra. Pēc 2005. gada janvāra vētras daudzi meža īpašnieki vējgāžu sakopšanai (arī mežaudzēs, kuras bija sasniegušas norādītos ciršanas caurmērus) izņēma ciršanas apliecinājumus kopšanas cirtei, kā rezultātā pēc grozījumu stāšanās spēkā viņiem būs aizliegta ciršana pēc galvenās cirtes caurmērā 5 gadus, uzsver Latvijas mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis. Gadījumos, kad meža īpašnieks mežaudzē, kura sasniegusi galvenās cirtes caurmēru, būs veicis koku ciršanu mežaudzes veselības stāvokļa uzlabošanai (piem., vējgāze, kukaiņu bojājumi u.c.), viņa saimnieciskā darbība nepamatoti tiks ierobežota uz 5 gadiem. Tas nozīmē, ka visās mežaudzēs, kurās pēc 2005. gada janvāra vētras ir veikta kopšanas cirte, praktiski ir aizliegta galvenā cirte pēc caurmēra 5 gadus, secina A. Saulītis. Īpašniekiem netīk arī dabas draugu priekšlikums samazināt kailcirtes maksimālo platību vērī un gāršā. «Dabas aizsardzībai Latvijā kopumā ir atvēlētas lielas platības, kas īpašniekiem rada zaudējumus un nav iespēju par lielu daļu no tām pat saņemt kompensācijas,» uzsver A. Saulītis. Viņš norāda, ka pēc Valsts meža dienesta datiem pārējo īpašnieku mežos vēris ir 396404 ha (27%), gārša 34791 ha (2,4%), kas kopā ir gandrīz trešdaļa no kopējās meža platības. Jāmaina arī projektā iestrādātā norma mežaudzes šķērslaukuma noteikšanai, uzmērot koka caurmēru, paredzēts mērīšanu veikt ar dastmēru 4cm pakāpē, kas nozīmē, ka aizliegts mērīt ar precīzāku metodi. «Ierosinām noteikt, ka mežaudzes šķērslaukuma noteikšanai, uzmērot koka caurmēru, paredzēts mērīšanu veikt, izmantojot metodes, kas nodrošina precizitāti 10%,» uzsver A. Saulītis. Neesot pieņemama arī norma, kas precizē tos bojātos kokus, kas netiek ieskaitīti paliekošās mežaudzes šķērslaukumā. Tajā neesot ņemts vērā tas, ka pārbaude var tikt veikta pat vairāk nekā gadu pēc kopšanas vai sanitārās cirtes veikšanas. «Tas nozīmē, ka meža īpašniekam var tikt uzliktas dažādas sankcijas par to, ka mežaudzē atstātajiem kokiem pēc kopšanas ir radušies bojājumi (piem., kukaiņu bojājumi, mizas bojājumi, sniega vai vēja lauzti koki),» uzsver A. Saulītis.

Aviokompānijai airBaltic, kā arī tās līdzīpašniecei SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) Uzņēmumu reģistrā vakar ir uzlikts visu veidu pārreģistrācijas liegums

Šāds liegums uzlikts pēc Valsts policijas lūguma. «Jā, vakardien ļoti operatīvi tika uzlikts visu veidu pārreģistrācijas - dalībnieku, amatpersonu, pamatkapitāla - liegums nacionālajai aviokompānijai Air Baltic Corporation, kā arī tās līdzīpašniecei SIA Baltijas aviācijas sistēmas,» tā sarunā ar DB apliecināja Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņš norāda, ka Uzņēmumu reģistrs ir tikai nodrošinājuma līdzekļa uzlikšanas - ieraksta izdarīšanas - iestāde. «Par iemesliem, kāpēc šāds lūgums par visu veidu pārreģistrācijas aizliegumu tiek izteikts, jautājumi jāuzdod Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes policijai,» tā uz jautājumu par lieguma noteikšanas iemesliem un motivāciju atbild R. Balodis.

Norvēģijas galvaspilsētas Oslo tiesa nolēmusi neizskatīt tabakas giganta Philip Morris sūdzību par likumdošanas normu, saskaņā ar kuru mazumtirdzniecības veikalos aizliegts demonstrēt cigaretes.

Minētais liegums Norvēģijā ieviests 2010. gadā un kopš tā laika veikalos tirgotajām cigaretēm jābūt izvietotām necaurspīdīgās kastēs, bez zīmola un reklāmas attēliem. Savukārt Philip Morris uzsver, ka šis liegums Norvēģijā nav samazinājis smēķēšanas apjomus, bet kopš 2010. gada esot pieaudzis cigarešu kontrabandas apjoms.

Tāpat Philip Morris atzīmē, ka Norvēģijas likumdošanas normas ir pretrunā ar Eiropas Ekonomiskās zonas preču aprites noteikumiem, antimonopola likumdošanu un nesniedz nekādus pierādījumus par iespējamajiem ieguvumiem veselībai.

Tikmēr Oslo tiesas atzinu apsveikušas Norvēģijas veselības aizsardzības institūcijas. «Tā ir milzīga uzvara valstij, bet graujoša sakāve Philip Morris Norge,» laikrakstam Dagens Næringsliv sacīja jurisprudences eksperts Fredriks Sejersteds (Fredrik Sejersted).

Latvijas mežu apsaimniekošanas, kokrūpniecības, koksnes loģistikas un tirdzniecības uzņēmums, kā arī viens no lielākajiem privātajiem nacionālā kapitāla meža īpašniekiem PATA grupa izveidojis uzņēmumu PATA Finance, kas sadarbībā ar Signet Bank specializēsies finansējuma nodrošināšanā mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem.

PATA Finance mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību Latvijas mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem situācijā, kad Latvijas bankās vietējiem uzņēmumiem ir visai ierobežotas iespējas saņemt nepieciešamo atbalstu.

Jaunais uzņēmums nodrošinās finansējumu mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem, kuriem ir ātri nepieciešami papildu līdzekļi saimnieciskās darbības attīstībai – piemēram, cirsmu iegādei un izsolēm, īstermiņa apgrozāmajiem līdzekļiem, ES līdzfinansējuma iemaksām, kā arī citām mežsaimnieku un lauksaimnieku naudas plūsmas sabalansēšanas vajadzībām. Aizdevuma piešķiršanas pieprasījumu plānots izskatīt vienas darbadienas laikā.

“Kā latvietim man ir grūti noskatīties, kā aizvien vairāk Latvijas mežu nonāk ārzemnieku rokās. Šobrīd no 100 lielākajiem privātajiem mežu īpašniekiem 67% jau ir ārzemnieki, bet pašiem latviešiem piederošo mežu platības Latvijā samazinās ar katru dienu. Latvijas iedzīvotāji bieži ir spiesti pārdot savu mežu, jo trūkst līdzekļu, nav iespējams citādi pārvarēt īstermiņa grūtības. Lielās bankas šobrīd mazajiem un vidējiem uzņēmumiem palīdz ļoti maz vai nemaz, tām vairāk patīk lielie ārzemju, skandināvu mežu uzpircēji. Covid-19 ārkārtējās situācijas apstākļos daudziem ir kļuvis vēl smagāk, tāpēc mēs kā nacionālā kapitāla uzņēmums saskatām iespēju sniegt palīdzību tiem vietējiem mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem, kuriem tā šobrīd ir nepieciešama. PATA grupas uzņēmumos visā Latvijā strādā vairāk nekā 600 cilvēku, mums ir plašs konsultantu tīkls un desmitgadēm veidojies sadarbības partneru loks, un esam priecīgi, ka sadarbībā ar Signet Bank mēs varam savus resursus izmantot, piedāvājot šo svarīgo pakalpojumu mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem,” pamato PATA grupas vadītājs Uldis Mierkalns.

«Visu var izdarīt – vajag tik rakt! Un pašam nemitīgi būt apritē, komunicēt ar cilvēkiem,» ir pārliecināts 23 gadus vecais Toms Kornets, kurš kopā ar draudzeni Līgu Lilientāli (22) saimnieko Alsviķu pagasta Līdumniekos. Jaunieši atzīst, ka viņiem patīk dzīvot un saimniekot laukos, tādēļ ir apņēmības pilni paplašināt un attīstīt saimniecību, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Pirms diviem gadiem man saimniecībā nebija neviena traktora un no tehnikas neko nesapratu – tagad ir sava tehnika un šo to esmu jau apguvis. Darba ir ļoti daudz, vajag tikai strādāt,» saka T. Kornets.

Četrus gadus viņš dzīvo un saimnieko vecāku saimniecībā, kas saņemta mantojumā. Šobrīd Līdumniekos ir 5 zīdītājas govis, teļi, 15 aitas, lielākoties Latvijas tumšgalves. T.Kornets atzīst, ka viņa sirdslieta un pamatnodarbošanās saistās ar mežiem – pats ir izmācījies par mežsaimnieku Ogres meža tehnikumā. Šobrīd viņš apsaimnieko aptuveni 50 hektārus, no kuriem 16 hektāri ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, pārējais – mežs. Pats sagatavo un pārdod malku.

Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes; virs 100 tūkst. eiro gadā gan nopelna vien dažviet

Tas izriet no DB analīzes, pētot lielāko valstij daļēji un pilnībā piederošo uzņēmumu vadītāju pērnā gada deklarācijas. No tām arī secināms, ka pagājušajā gadā vadītāju algas augušas, tiesa, dažos uzņēmumos krietni straujāk nekā citos.

Visstraujākais algas pieaugums vērojams par valsts naudu uzturētajā a/s Air Baltic Corporation, kas arī iepriekš izcēlusies ar dāsni atalgotiem vadītājiem. Nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pērn nopelnījis pāri par 935 tūkst. eiro, par teju 300 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš un 550 tūkst. eiro vairāk nekā 2012. gadā. Skopošanās nav vērojama arī attiecībā uz citiem aviokompānijas valdes locekļiem – Martins Sedlackis saņēmis 520,8 tūkst. eiro, kas ir par 128 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš, bet Vitolds Jakovļevs – 358,9 tūkst. eiro. Arī viņa alga pērn krietni pieaugusi – 2013. gadā V. Jakovļevs saņēma 276,5 tūkst. eiro, liecina deklarācija.

Aicinot domāt par atbalsta mehānismiem vietējā tirgus aizsardzībai un mudināt pircējus priekšroku dot Latvijas izcelsmes pienam, tapis ierosinājums izveidot veikalos nodalītus plauktus vietējiem un importētajiem piena produktiem.

Tas palīdzēs pircējiem daudz sekmīgāk orientēties piedāvājumā, uzskata kampaņas «Godīgs piens» iniciatoru pārstāvis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) Piena grupas vadītājs Guntis Gūtmanis.

Kampaņu Godīgs piens pamudinājis uzsākt fakts, ka tikai nedaudz vairāk kā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju tirdzniecības vietās spēj atšķirt vietējos piena produktus no importētajiem, liecina LOSP un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.

Kampaņas atklāšanas pasākumā prezentēti arī Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati par viņu gatavību iegādāties vietējos piena produktus un spēju tos atpazīt veikalu plauktos. Kā liecina pētījuma rezultāti, lielai daļai iedzīvotāju ir svarīgi, kas tiek likts pusdienu galdā – 51% respondentu atzina, ka, iegādājoties piena produktus, viņiem ir nozīmīga to izcelsmes valsts.

Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns un valdes loceklis Guntis Lausks iesnieguši atlūgumus, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

PA valdei piektdien būtu jāparaksta līgums par Citadeles pārdošanu.

E. Urpena informē, ka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis A. Spridzāna un G. Lauska iesniegumus par amatu atstāšanu saņēmis ceturtdiena, 29. oktobrī. «Esmu saņēmis atlūgumus no abiem Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, man, diemžēl, nebija iespējas tos nepieņemt. Lai ieceltu jaunu PA valdi, Ekonomikas ministrija operatīvi ir uzrunājusi cilvēkus, kas pārzina bankas Citadeles darījumu, jo šī darījuma noslēgšana pašlaik ir galvenais aģentūras uzdevums, un noslēguma fāzē ir praktiski neiespējami iesaistīt cilvēkus no malas. Pašlaik ir viens kandidāts uz valdes locekļa amatu; lai valde būtu rīcībspējīga, ir nepieciešami divi locekļi,» norāda ekonomikas ministrs.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā valdības izstrādātie noteikumi energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā nesasniegs izvirzīto mērķi.

LRT ieskatā atbalsts piemērots, neievērojot vienlīdzības principus un izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka vairākas nozares, tai skaitā tirdzniecības uzņēmumus, kas ir ievērojami energoresursu patērētāji un būtu iekļaujami pretendentu lokā uz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai.

2022. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus atbalsta sniegšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, kur noteikts, ka atbalsta programmas mērķis ir veicināt ieguldījumus uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstībā un energoresursu racionālā izmantošanā, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot komersantu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju un veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības attīstību.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

«Runas par «brīvi pieejamo miljardu» Visaginas AES projektam ir jāaizmirst. Tāda nav, un tas «radīsies» tikai tad, ja projekts būs komerciāli izdevīgs un šādu finansējumu projekta īstenotāji spēs piesaistīt,» Latvijas Vēstneša portālā norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, uzsverot, ka Latvija nepakļausies spiedienam parakstīt kādus saistošus dokumentus, kamēr no Lietuvas puses nebūs saņemtas atbildes uz neskaidriem jautājumiem par Visaginas AES.

«Miljards eiro, ko daudzos un dažādos veidos mīl piesaukt kā ieguldījumu Lietuvas ekonomikā, «ko taču varētu izmantot tepat Latvijā», patlaban nestāv valsts budžetā vai Latvenergo kasē un «negaida», kad liksim to lietā. Tā ir summa, kas būtu pieejama, turklāt ne no valsts budžeta līdzekļiem, tikai šim konkrētajam projektam, Latvenergo piesaistot finansējumu no starptautiskām eksportkredītu aģentūrām un finanšu institūcijām,» norāda ekonomikas ministrs.

Viņš pauž, ka nevar izslēgt iespēju, ka Latvenergo investīcijas Visaginas AES būvniecības laikā varētu samazināt Latvenergo peļņas dividendes valstij, bet, īstenojot komerciāli izdevīgu projektu, stacijas darbības laikā, kas būs 60 gadi, Latvenergo peļņa potenciāli var pieaugt un attiecīgi – arī izmaksātās dividendes.

Norisinājusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopsapulce, kuras ietvaros tika ievēlēta biedrības valde.

Tāpat kopsapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sniedza atskatu uz paveikto 2023.gadā, kā arī LOSP biedrus uzrunāja zemkopības ministrs Armands Krauze, sniedzot atbildes uz biedru jautājumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "LOSP ir nozīmīga lauksaimniecības nevalstiskā organizācija, kas pārstāv plašu Latvijas lauksaimnieku sabiedrību. Gan Zemkopības ministrijai, gan valsts iestādēm kopumā ir būtiski konsultēties ar nozares pārstāvjiem - lauksaimniekiem, nozares ekspertiem, uzklausot dažādu nozaru viedokļus attiecībā uz lauksaimniecības politiku, tās veidošanu kā Latvijas, tā arī Eiropas līmenī. Tas ir objektīvākas un iespējami labākais veids, kā gūt pilnvērtīgu informāciju par nozari - konsultējoties ar lauksaimniekiem, kas apvienojušies profesionālā organizācijā - kas spēj paust vienotu nozares viedokli - kā organizēta lauksaimnieku pilsoniskā sabiedrība. Izsaku pateicību LOSP, kas apvieno tik plašu lauksaimnieku profesionālo sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti starp nozarēm, ražotājiem un Zemkopības ministriju."

Ar cēlu mērķi - lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā - ir pieņemts lēmums slēgt visas legālās interaktīvo azartspēļu vietnes, tādējādi radot vislabvēlīgākos apstākļus nelegālajiem azartspēļu organizatoriem, kuru daļa jau tāpat 2019. gadā Latvijā bijusi ap 38%.

Nozare vērtē, ka 30 dienas ir kritiskais posms un pēc tam liela daļa spēlētāju jau būs nokļuvuši nelegālajā tirgū, un atgriezt legalajā tirgū viņus būs grūti. 22. martā Saeimā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas pasākumiem sakarā ar Covid -19 izplatību", kura 8. punkts ārkārtas situācijas laikā aizliedz organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Taču jau šī paša likuma nākamais 9. punkts saka: ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".