Dienas Bizness

  • 19 svētdiena,
    februāris

    Zane, Zuzanna

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8572

    USD: 1.0650

Ražošana

Latvijas ostas un dzelzceļš apkalpo mazāk kravu

Par 8,1% samazinājušies apkalpoto kravu apjomi Latvijas ostās šā gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar pērno gadu. Pārkrauto ogļu apjomiem krītoties par 1,18 milj. t un naftas produktiem par 0,67 milj. t, no janvāra līdz maijam ostās apkalpots 31,27 milj. t kravu.

Galvaspilsētas ostas apgrozījums samazinājies par 8,8% līdz 14,34 milj. t galvenokārt augšminēto kravu grupu dēļ. Savukārt vilslielākais pieaugums par 31,7% vērojams ķīmisko beramkravu grupā, kur apkalpots 0,67 milj. t. Rīgā kāpums arī pārkrauto TEU konteineru ziņā par 4,5%, veidojot 151,2 tūkst. vienību. Par 8,7% vairāk pārkrauts arī melno metālu un to izstrādājumu, veidojot 21,2 tūkst. t. Tai pašā laikā apjomu kritumu piedzīvojušas gan ro-ro (kravas auto u. tml.), gan koksnes kravas – attiecīgi par 2,9% līdz 39,57 tūkst. vienību un par 7,8% līdz 1,06 milj. m3.

Lielo ostu starpā visstraujāko apgrozījuma samazinājumu piedzīvojusi Liepāja. Tur pirmajos piecos mēnešos apkalpots par 28,9% kravu mazāk, nekā pērn šajā laika posmā. Liepājā apkalpots 2,08 milj. t, un galveno lomu kravu kritumā spēlējusi labība un tās produkti, kur samazinājums par 0,51 milj. t jeb 43,8%. Arī koksnes kravas apkalpotas par 35% jeb 0,14 milj. t mazāk. Tai pašā laikā auguši pārkrautās koksnes šķeldas, jēlnaftas, ro-ro kravu un melno metālu un tā izstrādājumu apjomi.

Ventspils osta piecos mēnešos apkalpojusi 14,26 milj. t kravu, kas ir par 3,4% mazāk nekā pērn šajā laika posmā. Tur lielāko kritumu absolūtajos skaitļos piedzīvojušas ķīmiskās beramkravas, naftas produkti un ogles, attiecīgi par 31,6% jeb 0,27 milj. t, par 2,8% jeb 0,23 milj. t un 5,5% jeb 0,22 milj. t. Savukārt pieaugums vērojams ro-ro kravu grupā par 80 vienībām jeb 0,3%, kas gan svara ziņā ir samazinājums par 0,2% jeb 1,6 tūkst. t.

Arī mazajās ostās apkalpots par 3,7% mazāk kravu, nekā pērn pirmajos piecos mēnešos, veidojot 596,2 tūkst. t. Skultē gan vērojams kāpums par 1,6% līdz 293,1 tūkst. t. Savukārt Salacgrīvā vien neliels kravu apjomu samazinājums par 0,2% līdz 123 tūkst. t, bet Mērsragā apkalpots 160 tūkst. t kravu, kas ir par 17,1% mazāk nekā pērn.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms krities par 12,7% līdz 25,02 milj. t. Par 17,9% līdz 21,25 milj. t samazinājies kopējais tranzīta kravu apjoms. Caur ostām tranzītā pa dzelzceļu apkalpots par 13,5% jeb 3,2 milj. t kravu mazāk nekā pērn pirmajos piecos mēnešos. Tai pašā laikā pieauguši gan importa, gan eksporta kravu apjomi – attiecīgi par 32,2% līdz 2,03 milj. t un par 62,4% līdz 1,35 milj. t.
 

Saistītie raksti

Komentāri

Reklāma