Transports un loģistika

Latvijas ostu kravu apgrozījums sarūk par 4.3%

Līva Melbārzde, 13.07.2010

Jaunākais izdevums

Vislielākie kravu kritumi bijuši Engures, Pāvilostas un Ventspils ostās, kāpumi— Rojā un Skultē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses, informē VK pārstāvji.

Revīzijas autori secinājuši, ka par mazo ostu darbību valsts mērogā ilgstoši nav bijis intereses, un arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Tāpat arī konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, to skaitā nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.

VK skaidro, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem - ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ostu asociācija: vai runa ir par ostu privatizāciju?

Vēsma Lēvalde, 01.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ostu asociācija uzskata, ka ir pamats aizdomām, ka aiz runām par reformām var slēpties mērķis privatizēt Latvijas nacionālo bagātību – ostas.

Latvijas lielo ostu, kur pēdējos gados ieguldīti vairāki simti miljoni latu, gada apgrozījums ir ap 50 - 60 miljoniem latu. Latvija ir kļuvusi par tranzītkravu līderi reģionā un kravu apjoma ziņā ir krietni priekšā kaimiņvalstīm, ja salīdzina nevis atsevišķas ostas, bet kravu plūsmu valstī kopumā. Pēdējā laika polemika par it kā samilzušajām problēmām ostu pārvaldībā un nepieciešamajām reformām dod pamatu aizdomām par vēlmi privatizēt Latvijas ostas, uzskata Latvijas ostu asociācija.

Ostu pārvalžu iespējamo reformu sakarā kā iemeslu reformām min Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) un Baltijas asociācijas Transports un loģistika (BATL) (pēdējā apvienojušies vairāki Ventspils ostā strādājošie uzņēmumi) vēstules. Tās ir tikai divas sabiedriskas organizācijas, kas nebūt neatspoguļo visu nozarē iesaistīto pušu viedokli, uzsver Ostu asociācija. «Pašreizējais ostu pārvaldības modelis Latvijā ir ļoti progresīvs, jo nodrošina gan valsts, gan attiecīgās pašvaldības interešu ievērošanu. Ostu valdēs ir četri pašvaldības un četri valsts izvirzīti pārstāvji. Piemēram, Lietuvā Klaipēdas ostu pārrauga viena – Satiksmes ministrija, kas nedod iespēju visām iesaistītajām pusēm piedalīties lēmumu pieņemšanā. Ostu valžu locekļi ne tikai pieņem lēmumus ostu attīstībai, bet arī nodrošina informatīvo saikni ar izvirzītājiem – attiecīgi pašvaldību un konkrēto ministriju. Reti kura valsts institūcija ir tik plaši pārvaldīta,» norāda Ostu asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielajām Latvijas ostām būs vienotas prasības ostu maksai, kā arī atvieglojumu un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņu noteikšanai, paredz otrdien valdībā atbalstītais noteikumu projekts.

Ministru kabineta (MK) noteikumi "Kārtība, kādā ostas pārvalde nosaka ostas maksas, to atvieglojumus, ostas pakalpojumu tarifu robežlīmeņus" izstrādāti, pamatojoties uz Ostu likumu. Satiksmes ministrijā (SM) norāda, ka Latvijas lielajām ostām paredzētas vienotas, pārredzamas, taisnīgas un nediskriminējošas prasības ostu maksai, to atvieglojumiem un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņu noteikšanai. Atbilstoši Eiropas Parlamenta regulai šie noteikumi neattiecas uz mazajām ostām.

Ostu likums paredz, ka ostas maksas un ostu pakalpojuma tarifa robežlīmeņus nosaka ostas pārvalde. SM skaidro, ka, ņemot vērā Eiropas Parlamenta regulas ieteikumus, lai ostu maksas būtu efektīvas, tās katrā atsevišķā ostā būtu jānosaka pārredzami atbilstoši ostas komercstratēģijai un investīciju plānām un - attiecīgā gadījumā - ar vispārējām prasībām, kas noteiktas attiecīgās dalībvalsts vispārējās ostu politikas ietvaros. SM arī norāda, ka attiecībā uz minētajiem ostu pakalpojumiem būtu jāparedz kārtība, lai nodrošinātu, ka maksas tiek noteiktas pārredzamā, objektīvā un nediskriminējošā veidā un ir samērīgas ar sniegtā pakalpojuma izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aptauja: Latvijas ostu vadības algas noteikšanā būtu lietderīgi izmantot ostu darbības rādītājus

Dienas Bizness, 29.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostu pārvalžu darbu un darbības rezultātus būtiski varētu uzlabot precīzu darbības rādītāju noteikšana, par kuru sasniegšanu atbildētu ostu pārvaldes, ir pārliecināti Latvijas ostās strādājošie uzņēmumi un nozares eksperti, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktā aptauja par ostu pārvalžu darbību un pārvaldības principiem.

Turklāt ostu pārvaldēm noteikto vairāku rezultatīvo rādītāju sasniegšana varētu tikt izmantota, nosakot ostu pārvaldes vadības atalgojumu. Bez tam, ostās strādājošie uzņēmēji norāda, ka ir nepieciešams palielināt ostu pārvalžu darbības caurskatāmību un pilnveidot ostu vadības uzdevumus, lai ostas ne tikai nodrošinātu infrastruktūru, bet arī sadarbībā ar citiem transporta koridora dalībniekiem aktīvi līdzdarbotos kravu plūsmu piesaistē.

«Pasaules labākā prakse paredz visaptverošu galveno darbības rādītāju izstrādi, kas ļautu ieinteresētajām pusēm novērtēt ostu pārvalžu darbību,» saka SIA KPMG Balticsasociētā direktore Jūlija Māsāne-Ose. Viņa min, ka lielākajā Eiropas ostā – Roterdamas ostā tiek noteikts ap 40 galveno darbības rādītāju, un katram no tiem ir budžetā paredzēta vērtība, kuru nepieciešams sasniegt. «Lai izvērtētu, vai plāns ir sasniegts, katru gadu tiek salīdzinātas faktiskās rādītāju vērtības ar budžetā paredzētajām. Jāatzīmē, ka šo sistēmu var izmantot ne tikai uzraudzībai, bet arī darbības rezultātu novērtēšanai. Turklāt budžetā paredzēto rādītāju sasniegšana var būt par pamatu ostas pārvaldes vadības atalgojuma noteikšanai».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ostu reformu aicina izvērtēt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdē

Db.lv, 30.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostu komersantus pārstāvošās biedrības uzsver, ka pašlaik Satiksmes ministrijas (SM) virzītajai ostu reformai pastāv būtiski šķēršļi, lai likumprojekts tā pašreizējā (atjaunotā) redakcijā tiktu virzīts apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē bez Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdes sasaukšanas.

Atklātā vēstulē trīs lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) komersantus pārstāvošās biedrības, vēršoties pie Ministru kabineta (MK), Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekļiem, koalīcijas attīstības komitejas dalībniekiem un citām atbildīgajām amatpersonām, rosina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” turpmāko virzību un izstrādi atbilstoši vienotai izpratnei par Latvijas ostu turpmāko attīstību.

Padome ir tā institūcija, kura Ministru prezidenta, šīs institūcijas priekšsēdētāja, uzraudzībā īsteno valsts politiku ostu attīstībā un koordinē visu ostu darbību. Turklāt viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir izvērtēt politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību, un sniegt atzinumu par tiem. Diemžēl Padome nav sasaukta jau kopš pagājušā gada, lai gan Nolikums to paredz reizi ceturksnī, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes locekļi Ivars Landmanis un Aivars Gobiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem 2023. gada astoņos mēnešos Latvijas lielajās ostās, salīdzinot ar pērnā gada šādu periodu, par 16,8% samazinājies kopējais kravu apjoms, taču vienlaikus vērojams pieaugums vairākos kravu segmentos, tostarp palielinās labības, konteineru un celtniecības kravu apgrozījums.

Joprojām pozitīva tendence saglabājas mazo ostu kravu apjoma pieaugumā, kas palielinājies par 12%.

Ņemot vērā kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu salīdzinot ar pērno gadu, ostas aktīvi meklē risinājumu, veidojot jaunus loģistikas koridorus un attīstot alternatīvas piegāžu ķēdes, tādējādi veicinot pieaugumu atsevišķos kravu segmentos un ilgtermiņā kāpinot kopējo kravu apjomu. Līdztekus tam tiek meklētas un piesaistītas jaunas investīcijas ražošanas attīstībai ostu teritorijās.

Neskatoties uz kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu, pieaug labības kravu apjoms gan Latvijas ostās, gan dzelzceļa pārvadājumos. Par 6,4% pieaudzis labības kravu apjoms ostās, savukārt dzelzceļa pārvadājumos šajā kravu segmentā apgrozījuma palielinājums bijis par 28%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pētījums: Konkurence Baltijas jūras ostu starpā pieaugs; arvien būtiskāka loma reģionā būs Krievijas ostām

Nozare.lv, 07.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas jūras ostas galvenokārt apkalpo Austrumu-Rietumu koridora kravu plūsmu un konkurence par šīm kravām reģiona ostu starpā turpinās palielināties, arvien būtiskāku lomu ieņemot Krievijas ostām, liecina biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltijas jūras ostu konkurētspējas pētījuma provizoriskie rezultāti.

Pēdējo desmit gadu laikā Baltijas valstu ostu apkalpoto kravu īpatsvars esot samazinājies no divām trešdaļām līdz mazāk nekā pusei no Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu kravu apgrozījuma. 2012.gadā Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu apgrozījums sasniedza 344 miljonus tonnu, tajā skaitā 40% bija Baltijas valstu ostu apgrozījums. Lai saglabātu konkurētspēju un vēlamo kravu apjomu, Baltijas valstu ostām būs nepieciešams kāpināt efektivitāti, būtiski pilnveidot ostu un termināļu infrastruktūru, kā arī paaugstināt pakalpojumu kvalitāti.

KPMG Baltics asociētā direktore Jūlija Māsāne-Ose skaidro, ka visos trīs galvenajos reģiona ostu kravu veidos - naftas produkti, akmeņogles un konteineri - šobrīd jau dominē Krievijas ostas. Naftas produktu pārkraušanā līderis ir Primorskas osta, bet ar katru gadu pieaug arī jaunizveidotās Ustjlugas ostas loma, kas ir tiešs konkurents Baltijas ostām un jau ir apsteigusi Ventspili un Tallinu. Tāpat Ustjlugas osta ir apsteigusi līdzšinējo līderi, Rīgas ostu, akmeņogļu pārkraušanā. Savukārt Sanktpēterburgas osta dominē konteinerkravu pārvadājumos, teikts pētījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu samazinājušies par 14,2 %, bet ostās – par 28 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 101,2 milj. t kravu, par 16,8 milj. tonnu jeb 14,2 % mazāk nekā pirms gada.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24 milj. t kravu, kas ir par 42,3 % mazāk nekā 2019. gadā. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 2,1 milj. t kravu – par 21,1 % vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 21,9 milj. t kravu, apjoms samazinājās par 45 %. Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 2 milj. t, par 11,3 % mazāk, importa pārvadājumos – 16,3 milj. t, samazinājums par 50,7 %, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 3,6 milj. t, par 20,9 % mazāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 14,6 milj. t kravu, par 53,8 % mazāk nekā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu pieauga par 12,2 %, bet ostās samazinājās par 8,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 23,4 milj. t kravu, par 2,5 milj. tonnu jeb 12,2 % vairāk nekā pirms gada. Pieaugums vērojams pirmo reizi kopš 2018. gada 2. ceturkšņa.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 6 milj. t kravu, tik pat cik 2020. gada 1. ceturksnī. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,4 milj. t kravu – par 10,4 % vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 5,6 milj. t kravu, apjoms samazinājās par 0,6 %. Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 0,5 milj. t, par 1 % vairāk, importa pārvadājumos – 4 milj. t, samazinājums par 11,4 %, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 1,1 milj. t, par 71,7 % vairāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 3,6 milj. t kravu, par 12,5 % mazāk nekā 2020. gada 1. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu komunikāciju un beidzot vienotos par pārvaldības modeļa maiņas nepieciešamību un saturu, Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu komersanti 22.martā organizēs diskusiju, kurā piekritis piedalīties arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Esošā situācija Latvijas ostās nav pārāk iepriecinoša. Pārkrauto kravu apjoms Rīgā un Ventspilī ir ļoti strauji krities, kamēr Liepājā, neņemot vērā ogļu kravu apjoma ievērojamu samazinājumu, tas ir pat pieaudzis. Vairāki ostu komersanti ziņo, ka viņu regulārie ārzemju investori savas investīcijas ir apturējuši un neatsāks sadarbību, kamēr netiks definēts skaidrs un komersantiem labvēlīgs tiesiskais regulējums ostu pārvaldībā.

Lielo ostu komersanti uzskata - lai Latvijas ostas virzītos tālāk pēc iespējami labākā attīstības scenārija, valstij, pašvaldībām un ostu komersantiem nepieciešams būt vienisprātis par šī sektora mērķiem, tiesisko regulējumu, tā ekonomisko pamatojumu un plānu, kā tiek piesaistītas investīcijas un attīstīta pilsētu, ostu un visas valsts tranzīta infrastruktūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos - labības, koksnes šķeldas un konteineru kravām, informē Satiksmes ministrija.

Ostās kopumā janvāra mēnesī ir pārkrauti 3,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā 2023.gada janvārī. Ar pozitīvu kravu apjoma pieaugumu gada pirmais mēnesis aizritējis Liepājas, Skultes un Mērsraga ostā.

Kā liecina Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati, gada pirmajā mēnesī samazinājies lejamkravu apjoms par 0,6 miljoniem tonnu, beramkravas par 0,02 miljoniem tonnu, bet ģenerālkravu apjoms sarucis par 6 tūkstošiem tonnu. Kritumu lejamkravām ietekmējis naftas produktu apgrozījums, pārkrauto beramkravu samazinājumu noteicis ogļu kravu apjoma kritums, savukārt ģenerālkravu - ro-ro un kokmateriālu pārkrauto kravu apjoma samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā tiks risināts apbūves tiesību jautājums, pirmdien ostu pārvaldības reformai veltītajā diskusijā atzina eksperti.

Atklājot diskusiju, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka iepriekš mainīt ostu pārvaldības principus centās valdības 2002.gadā un 2012.gadā, kas beidzās bez rezultāta, tādējādi līdzšinējā valdība cenšas veikt ostu pārvaldības reformu ar trešo piegājienu.

Ministrs norādīja, ka 1990.gados ieviestais ostu pārvaldības modelis tika izveidots, lai partijas pār tām nodrošinātu kontroli, tāpēc patlaban pienācis laiks ostas pārveidotu par kapitālsabiedrībām, tādējādi mazināto politisko ietekmi ostās. Linkaits uzsvēra, ka ostu pārvaldībā ir jānoņem politiskā ietekme, pārvaldniekus izraugoties atklātā konkursā. Ministrs piebilda, ka ostu pārvaldības maiņa neparedz mainīt "ekonomisko pusi", proti, tā neparedz mainīt nodokļus vai pārskaitīt pašvaldībām ostas gūto ieņēmumu daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības uzsākšanu ar SIA UPB Nams, lai lidostā Rīga būvētu kravu angāru Baltic Cargo Hub.

Šis modernais angārs kļūs par lielāko specializēto aviācijas kravu apstrādes centru Latvijā un vadošo centru Baltijā, nostiprinot lidostas kā vadošā gaisa kravu pārvadājumu mezgla pozīcijas. Jaunbūvei būs tieša piekļuve kravu apkalpošanas peronam, padarot kravu importa, eksporta un tranzīta procesus ātrus un vienkāršus.

Latvijas Republikas satiksmes ministrs Kaspars Briškens: “Baltic Cargo Hub ir nozīmīgs attīstības punkts Latvijas aviācijas nozarei, kas nostiprina mūsu pozīcijas reģionālajā aviācijas kravu pārvadājumu un loģistikas kartē. Šis modernais centrs ne tikai apliecina mūsu apņemšanos uzlabot Latvijas loģistikas iespējas, bet arī stiprina mūsu stratēģisko redzējumu, lai izmantotu aviāciju ekonomiskās izaugsmes un starptautiskās tirdzniecības veicināšanai. Ar šādām iniciatīvām mēs ne tikai paplašinām savu infrastruktūru, bet arī veidojam tiltus, kas savieno Latvijas uzņēmumus ar pasauli, veicina inovācijas un uzlabo mūsu valsts konkurētspēju.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn krities pārvadāto kravu apjoms

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija iekšzemes kravu pārvadājumiem ar autotransportu – par 2,4 miljoniem tonnu jeb 4,7 % salīdzinājumā ar 2014. gadu.

2015. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 55,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,4 % mazāk nekā 2014. gadā. Iekšzemē pārvadāja par 33 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (1,7 miljonus tonnu kravu), ko ietekmēja kokmateriālu un graudu pārvadājumu pieaugums. Savukārt starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos kravu apjoms saruka līdz 53,9 miljoniem tonnu – par 3,2 % mazāk nekā 2014. gadā.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā būtiski ietekmēja eksporta kravu pārvadājumu apjomu. 2015. gadā pa dzelzceļu pārvadāja 2,8 miljonus tonnu eksporta kravu (ieskaitot pārvadājumus no Latvijas ostām), kas ir par 1,7 miljoniem tonnu (37 %) mazāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ostu padome neatbalsta ostu nodokli

Egons Mudulis, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieklausoties Latvijas ostu pārstāvju protestos, Latvijas Ostu tranzīta un loģistikas padome atbalstīja Latvijas Ostu asociācijas ierosinājumu noraidīt Ekonomikas ministrijas piedāvājumu ieviest ostu nodokli, lai samazinātu lielo ostu pārvalžu nelietderīgos tēriņus.

Ostu nodoklis nepārsniegtu 20% no dažādiem ostas ienākumiem, tostarp ostu maksām, zemes nomas, sniegtajiem ostas pakalpojumiem, norādīja ekonomikas ministra Daniela Pavļuta padomniece Ilona Platonova, konkrētus plānotā nodokļa ieņēmumus gan neminot. Viņa sacīja, ka jaunā nodokļa ieviešanai būtu nepieciešams veikt izmaiņas Ostu likuma 12. pants, kas attiecas uz ostu pārvalžu finanšu līdzekļiem, un 14. pantā, kas attiecas uz ostas maksu sadalījumu.

Pēc I. Platonovas teiktā šodienas Dienas Biznesā, Ekonomikas ministrija ierosina aplikt ar 20% maksājumu valsts budžetā lielo ostu maksas, kas kopumā pērn veidoja 48,49 milj. Ls, līdz ar ko budžets varētu iegūt 9,7 milj. Ls, ko Ekonomikas ministrija iesaka novirzīt autoceļu uzturēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nepārdomātā ostu reforma apdraud tūkstošiem ostu darbinieku dzīves kvalitāti

Ventspils ostā strādājošo arodbiedrību atklātā vēstule valdībai, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomātas un sasteigtas reformas vienmēr noved pie reformējamās nozares krīzes, tajās nodarbināto cilvēku dzīves līmeņa krišanās, nodokļu ieņēmumu sarukuma valsts budžetā un kārtējā emigrācijas viļņa. Šobrīd uz šādas reformas sliekšņa stāv Latvijas trīs lielās ostas.

Šajās ostās strādā tūkstošiem darbinieku, un ikvienam no viņiem ļoti svarīga ir nākotnes prognozējamība, pārliecība, ka arī rīt viņiem būs darbs, un uzņēmums, kurā viņi strādā, jau tā strauji rūkošajos kravu apstākļos spēs turpināt darbu. Tas, kāda būs Latvijas ostu nākotne un kāds ir to ilgtermiņa attīstības plāns, ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuriem visi ostās strādājošie – gan stividori, gan celtņu operatori, noliktavu darbinieki, dokeri un citi, vēlas saņemt skaidru atbildi. Diemžēl atbildes vietā tik vien ir kā paziņojums, ka reforma būs, un 1. aprīlī grozījumi “Likumprojektā par ostām” tiks skatīti valdībā.

Jau tagad ir skaidrs, ka ostu reforma nav pienācīgi izdiskutēta, mēs neesam dzirdējuši, ka būtu veikts reformas ekonomiskais izvērtējums un skaidri pateikts, kādas sekas tā atstās uz ostās strādājošajiem cilvēkiem. Vai reformas rezultātā tiks piesaistītas jaunas investīcijas, attīstīti jauni pakalpojumi un darba vietu skaits palielināsies, vai arī tās ietekmē potenciālie investori un kravu īpašnieki izvēlēsies kaimiņvalstu ostu pakalpojumus? Ostu industriālajās zonās nav iespējams radīt tik daudz jaunu ražotņu, lai tās spētu nodrošināt ar darba vietām visus, kuri nepārdomātas valsts tranzīta politikas un arī ostu reformas ietekmē zaudēs darbu. Tikai viens piemērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostu, tranzīta un loģistikas padomes biedri piektdien ar noteiktām izmaiņām likuma par ostām grozījumu projektā atbalstīja tā tālāku skatīšanu valdībā.

Uz sēdi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) bija iesniegusi kopumā 11 priekšlikumus izmaiņām grozījumos likumā par ostām, uz kuriem sēdes laikā arī tika prezentētas atbildes no Satiksmes ministrijas (SM) puses.

Sēdē SM, ostu komersantu un pašvaldību pārstāvjiem izdevās rast kompromisu tādos jautājumos kā visu līgumu un tiesību pārņemšana, nemainot esošos nosacījumus, konceptuāli izdevās vienoties par ostu sadarbības padomes izveidi, kas pēc lielo ostu pārveidošanas par kapitālsabiedrībām spētu ar padomdevēja funkciju atbalstīt jaunizveidoto uzņēmumu padomes, kā arī par to, ka būtu nepieciešams noprecizēt veidu, kā ostu kapitālsabiedrības var un nevar iesaistīties uzņēmējdarbībā, lai nekropļotu ostās esošo konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas ostas kravu apgrozījums pērn bijis 47,7 miljoni tonnu, bet Latvijas lielajās ostās pārkrauto kravu apgrozījums bija 43,2 miljoni tonnu. 2020. gads bija pirmais, kad Klaipēdā pārkrāva vairāk kravu nekā visās Latvijas ostās kopumā.

Tendence turpinās arī šā gada pirmajā ceturksnī, liecina ostu provizoriskie dati.

Lietuvas sabiedriskais medijs lrt.lv vēstī, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos Klaipēdā pārkrauti 11,3 miljoni tonnu kravu. Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, visās ostās, ieskaitot arī mazās ostas, kopumā pārkrauti 11,15 miljoni tonnu kravu. Latvijas un Lietuvas CSP metodikas nedaudz atšķiras, tomēr novirzes nav tik būtiskas, lai šos skaitļus nevarētu salīdzināt aptuveni, jo kopējā tendence ir novērojama arī iepriekšējos gados.

Vai iemesli ir krīze un Krievijas ostas?

Jau piecu gadu periodā ir vērojams pamatīgs kravu apgrozījuma kritums visās Latvijas ostās, kas faktiski sākās 2010. gadā, kad darbu sāka Krievijas noteiktā valsts politika par savu kravu pārvadāšanu caur savām ostām. Tomēr 2015. gadu var uzlūkot kā savstarpējas sacensības starta punktu starp Rīgu un Klaipēdu, jo gan politiskie uzstādījumi no Krievijas puses, gan Latvijas un Lietuvas nostāja pret procesiem austrumos bija līdzīgi, un būtu muļķīgi apgalvot, ka lietuvieši vairāk kravu spēj akumulēt tādēļ, ka mazāk stingri raudzītos uz procesiem Ukrainā vai Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut savās ostās, savukārt Baltijas valstu ostas atstāt «sausā», pašreizējo tranzītkravu apjomu ostās pēc gadiem varēs uzskatīt par laimi.

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš atzīst, ka ekonomisko situāciju Latvijā ietekmēs ne tikai iekšpolitiskie lēmumi, bet arī ārvalstīs nolemtais, jo īpaši attiecībā uz tranzītbiznesu.

Fragments no intervijas

Pērn kravu apgrozījums Latvijas ostās bija lielāks nekā 2017. gadā. Vai šī tendence saglabāsies arī šogad?

Neredzu objektīvu pamatu kravu pieaugumam ostās, kaut arī to var koriģēt jau konkrētu eksporta produktu pasaules tirgus cenas un jo īpaši Krievijas ostu kapacitāte, infrastruktūras remontdarbi. Jā, 2018. gadā visās lielajās ostās ir kravu apjoma pieaugums, kas vairāk ir savdabīgs izņēmums nekā likumsakarība. Ogļu apjomi Latvijas ostās pērn bija tāpēc, ka Krievijai savās ostās nebija kapacitātes tik daudz tās pārkraut un arī pasaules tirgus cenas veicināja to piegādes. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravu ir tranzīts no citām valstīm - pārsvarā no Latvijas austrumiem, un loģiski, ka tās ir Krievijas kravas. Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks. Proti, savulaik Krievijā vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemta Krievijas flotes atdzimšanas stratēģija, kurā atsevišķa sadaļa bija atvēlēta ostu modernizācijai, attīstības koncepcija, kas paredzēja – šīs valsts kravas orientēsies uz savas valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Tādējādi kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma – mūsu ostās Krievijas kravu nebūs. Vēlāk, pēc notikumiem Ukrainā, Krievija cenšas atteikties no importa – eksporta kravu pārkraušanas arī Ukrainas ostās. Protams, šo politisko uzstādījumu Krievija nav pilnībā izpildījusi, jo pieprasījums pēc kravu apstrādes Krievijas ostās joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ir vēl kāds aspekts – Latvija ir ES dalībvalsts, bet Krievijai ar ES joprojām ir sankciju (liegumu) karš kopš 2014. gada augusta par konkrētu produktu piegādēm, tas arī ietekmē Krievijas un ES tirdzniecību, kas tikai vēl vairāk samazina nepieciešamību izmantot kravu pārkraušanai Latvijas ostas. Jāņem vērā, ka pavisam nesen bija ziņa par to, ka Ļeņingradas apgabala un Krievijas valdība parakstīja dokumentu, kas paredz Somu jūras līcī līdz 2022. gada nogalei izveidot ostu ar pārkraušanas jaudu 70 milj. t gadā. Labi, Krievijā varbūt arī šo 1,2 miljardu eiro vērto projektu neīstenos noteiktajos četros gados, bet piecos vai sešos gados noteikti. Tādējādi, piemēram, 2025. gadā līdzās lielajām Sanktpēterburgas, Primorskas un Ustjlugas ostām strādās vēl viena (780 ha platībā) ar jaudu, kas ir vairāk, nekā visas ostas Latvijā pārkrāva 2018. gadā. Raugoties no pašreizējām pozīcijām, tas nozīmē, ka pēc 2024. gada Baltijas valstu ostas lielā mērā būs «atbrīvotas» no Krievijas kravām. Tad Latvijā 2018. gadā pārkrauto Krievijas kravu apjomi šķitīs kā pasaka. Ir tikai viens nezināmais. Ja Krievijas ekonomika attīstās ar dinamiku 7-8% gadā, tad šīs valsts ostas nespēs nodrošināt visu kravu pārkraušanu, kam šāda scenārija gadījumā būtu jāpieaug aptuveni par 14–16%. Tikai šāda scenārija gadījumā būs nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem. Taču jebkurā situācijā Baltijas valstu ostu termināļu vidū konkurence par kravām tikai pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru