Ķīnas kravu transportēšana uz Eiropu pa tranzīta koridoru caur Latviju, visticamāk, ir mēnešu, nevis gadu jautājums, pēc tikšanās ar Ķīnas vēstnieku Jangu Guocjangu uzņēmumā Latvijas Dzelzceļš (LDz) atzina satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Šis būtu vēl viens transporta koridors, kurš varētu veiksmīgi konkurēt ar jau patlaban esošo koridoru caur Poliju, atzina gan Latvijas, gan Ķīnas pārstāvji. Jaunā tranzīta koridora tālākās iespējas un attīstība tiks pārrunāta arī augsta līmeņa starptautiskajā konferencē par savienojumiem starp Ķīnu un Eiropas Savienību, kas notiks jūnija sākumā Rīgā un kurā plānojis piedalīties arī Ķīnas transporta ministrs.

LDz prezidents Uģis Magonis skaidroja, ka Ķīnai ir sniegts vienots piedāvājumus, kuru var piedāvāt Latvija. Viņš norādīja, ka Ķīnas uzņēmēji ir labi informēti par Latvijas iestrādnēm un ķīniešiem par tām ir interese. Viņš gan bija atturīgs prognozēs, kad Ķīnas preces lielākos daudzumos varētu sākt transportēt caur Latviju, vien atzina, ka pēc pāris mēnešiem skaidrība būšot daudz lielāka. Vienlaikus Magonis atzina, ka perspektīva ir liela, lai arī liels darbs vēl esot priekšā. Viņš norādīja, ka situācija ir sarežģīta, jo Ķīnas preces jau pa citiem ceļiem tiek vestas uz Eiropu, taču Latvijai esot jāmāk izmantot tās priekšrocības, kuras tai ir, piemēram, brīvās ekonomiskās zonas, kuras ir arī ostās, un tās ļaušot piesaistīt Ķīnas investīcijas ostās.

Matīss skaidroja, ka Latvijai ir nepieciešama kravu diversifikācija, jo naftas un ogļu kravas tiek pārorientētas uz Krievijas ostām. Laba priekšrocība jaunajam tranzīta koridoram esot fakts, ka Latvijai ir labas attiecības ne tikai ar kaimiņvalstīm, bet arī valstīm, kas ir starp Ķīnu un Latviju, piemēram, Kazahstānu un Uzbekistānu, kur šis transporta koridora jautājums ir apspriests augstākajā līmenī. Tāpat svarīgs esot konkurētspējīgu tarifu piedāvājums.

Ķīnas vēstnieks norādīja, ka Latvijai ir reāli labas iespējas kļūt par svarīgu transporta un loģistikas daļu koridorā starp Eiropu un Ķīnu. Viņš skaidroja, ka Latvijai ir perfekts ģeogrāfisks izvietojums. Tāpat viņš norādīja, ka nav iemesla, kāpēc Ķīnas uzņēmēji nebūtu ieinteresēti Latvijā, kura ir tuvu preču patēriņa tirgum. Arī viņš skaidroja, ka transporta koridora nākotnes iespējas tiks pārrunātas starptautiskajā konferencē Rīgā jūnijā.

Caur Latviju plānots transportēt pārsvarā konteinerkravas ar augstas pievienotās vērtības precēm - elektronikas preces, rūpniecības preces. Latvija varētu būt ne tikai tranzītvalsts, kurai vilciens izbrauc cauri, bet arī vieta, kur sniedz šķirošanas, pakošanas un loģistikas pakalpojumus.

Kā norādīja Matīss, ja šis tranzīta koridors izrādīsies efektīvs un konkurētspējīgs, tad transportējamo kravu apjomi var būt milzīgi, ņemot vērā Ķīnas uzņēmumu potenciālu un izaugsmi. Viņš arī atzīmēja, ka jārada iespējas Ķīnas uzņēmējiem investēt Latvijas ostās. Turklāt transportēšana pa dzelzceļu esot daudz ātrāka nekā pa jūras ceļiem. Pa jūras ceļiem kravas tiek transportētas no 30 līdz 60 dienām, bet pa dzelzceļu - 14 dienas. Līdz ar to pa dzelzceļu varētu transportēt preces, kurām tirgū jānonāk pēc iespējas ātrāk.

Kā ziņots, šodien LDz viesojās Ķīnas vēstnieks Jangs Guocjangs, lai iepazītos ar LDz izstrādāto tranzīta piedāvājumu un pārrunātu sadarbības iespējas.

Koncerns Latvijas Dzelzceļš sastāv no valdošā uzņēmuma VAS Latvijas Dzelzceļš un piecām meitassabiedrībām - AS LatRailNet, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA LDz Cargo, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDz Infrastruktūra; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDz Ritošā sastāva serviss, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA LDz Apsardze.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra