Kaut arī Latvijas dzelzceļa caurvedes spēja, īpaši jau Baltkrievijas virzienā ir sasniegusi teju maksimumu, LDz Cargo vajadzības gadījumā varētu pārvest tās kravas, kas aizietu no Klaipēdas, ja saasinātos baltkrievu un leišu attiecības tā dēvētā plīša desanta dēļ.

Šāds piedāvājums gan vēl nav izskanējis, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs, taču tai pašā laikā piebilst: «Mēs paņemsim visu, ko varam paņemt.»

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko asie izteikumi pret Lietuvu, kaimiņvalstij pieļaujot zviedru lidmašīnas ielidošanu Baltkrievijas teritorijā, liek Klaipēdas ostas uzņēmumiem raizēties par iespējamajām ekonomiskajām sankcijām. Tiek lēsts, ka ostai tās varētu izmaksāt līdz pat 900 milj. litu (teju 184 milj. Ls), vēstīja LETA.

«Man šādu ziņu nav,» par iespējamo kravu novirzīšanu un Latviju saka Latvijas-Baltkrievijas ekonomisko sakaru veicināšanas biedrības valdes priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis, piebilstot, ka viņš par to tikai priecātos.

Pastāv iespēja, ka, konfliktam saasinoties, Minska varētu lielu daļu Baltkrievijas kravu no Klaipēdas novirzīt uz Latvijas, Krievijas un Ukrainas ostām. Tas varētu dot artavu ne tikai ostu, bet arī valsts ekonomikas kopējam rādītāju uzlabojumam. Sevišķi tas kļūst aktuāli brīdī, kad eksports sāk bremzēties.Baltkrievijas produkcija veido trešdaļu no visa Klaipēdas ostas kravu apjoma. Pirmajā pusgadā tur kopumā pārkrauti 20,28 milj. t kravu, kas ir par 10,4% mazāk nekā pērn. Tikmēr šā gada sešos mēnešos Klaipēdas ostā pārkrauti 5,71 milj. tonnu baltkrievu kravu, bet pērn šajā laika posmā 5,31 milj. t, liecina ostas sniegtie dati.

Pagaidām piedāvājums papildu kālija sāls vai naftas produktu pārvadāšanai no baltkrieviem nav saņemts, atzīst VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis. Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis norāda, ka ostā jaudas pietiek, piemēram, Kālija parka termināļa teorētiskā jauda ir līdz 7,5 milj. tonnu gadā.

«Šobrīd pārkraujam ap 2,4 milj. tonnu gadā,» saka a/s Kālija parks finanšu direktors Dainis Treimanis, taču terminālis jaudas varētu palielināt līdz 5,1 milj. tonnu, kā bija 2005.gadā. Arī viņš atzīst, ka no baltkrieviem piedāvājums nav saņemts.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra