Beidzot ir panākta vienošanās ar Brēmenes pilsētas Lietišķo zinātņu universitāti par Latvijas nano satelīta Venta-1 palaišanu orbītā.

Satelīta Venta-1 ievadīšana orbītā plānota 2016. gada otrajā ceturksnī ar indiešu nesējraķeti PSLV. Precīzs nesējraķetes starta datums vēl nav apstiprināts, jo tas ir atkarīgs no raķetes galvenās kravas gatavības.

Līguma parakstīšana ir noslēguma fāze nopietnam darba posmam, kas ietvēra pārrunas ar sadarbības partneriem, lai vienotos par satelīta Venta-1 palaišanas nosacījumiem, kā arī frekvenču saskaņošanu.

Pagājušajā mēnesī Ventspils Augstskola saņēma Valsts akciju sabiedrības Elektroniskie sakari apstiprinājumu, ka Venta-1 nepieciešamās radiofrekvences ir iekļautas starptautiskās radiofrekvenču koordinējošās organizācijas ITU Radiosakaru biroja Galvenajā frekvenču reģistrā MFIR un Venta-1 sakaru sistēma ieguvusi starptautisku juridisku aizsardzību. Nokļūšana MIFR reģistrā būtībā ir atļauja satelīta radioiekārtu darbināšanai noteiktajā orbītā. Tuvākajā laikā Ventspils Augstskola saņems arī formālu VAS Elektroniskie Sakari izdotu satelīta radioiekārtu lietošanas atļauju.

Gandrīz četri no pieciem cilvēkiem visā pasaulē uzskata, ka pieeja internetam ir viena no viņu pamattiesībām, liecina BBC World Service pasūtīta aptauja.

Aptaujā piedalījušies vairāk nekā 27 tūkstoši pieaugušu cilvēku no 26 valstīm.

BBC norāda, ka tādas valstis kā Somija un Igaunija jau ir noteikušas, ka piekļuve internetam ir daļa no to iedzīvotāju cilvēktiesībām. Un šis jautājums tiek apspriests arī starptautiskās organizācijās, piemēram, ANO.

Tiesības sazināties nedrīkst tikt ignorētas, BBC News akcentējis Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU) ģenerālsekretārs Hamadons Tūrs (Hamadoun Toure), piebilstot, ka «internets ir jaudīgākais potenciālais apgaismības avots kāds jebkad izveidots».

Viņš uzskata, ka valdībām ir jāuztver internets kā tāda pati pamata infrastruktūra kā ceļi, atkritumi un ūdens. «Mēs esam iegājuši zināšanu sabiedrībā un ikvienam ir jābūt pieejai [internetam], lai tajā piedalītos,» akcentējis savienības ģenerālsekretārs.

Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā notikusi plaša demonstrācija par godu satelīta nogādāšanai kosmosā. Tikmēr komunistiskās valsts vadītājs Kims Čenuns licis tuvākajā laikā kosmosā nosūtīt jaunus satelītus.

Ziemeļkorejas oficiālā telekanāla uzņemtajos kadros redzami plaši karavīru un civiliedzīvotāju pūļi, kas pulcējušies galvaspilsētā, lai atzīmētu sekmīgo satelīta nogādāšanu kosmosā. Pūlis aplaudēja armijas ģenerāļu teiktajām runām un slavināja valsts vadītāju K. Čenunu.

Satelīta nogādāšana kosmosā ir liels panākums jaunajam Ziemeļkorejas līderim, kurš pie valsts vadīšanas pienākumiem stājās pēc tam, kad aizvadītā gada decembrī nomira viņa tēvs Kims Čenirs, norāda CNN. K. Čenuns arī licis kosmosā nosūtīt jaunus satelītus, norādot, ka tas ir nepieciešams, lai attīstītu valsts zinātni, tehnoloģijas un ekonomiku. Tikmēr ASV brīdinājusi Ziemeļkoreju neveikt turpmākus raķešu startus.

Igaunijas Augstākā tiesa lēmusi par labu AS Viasat un noraidījusi Igaunijas Autoru savienības prasību par autoratlīdzības samaksu par satelīta apraidi Igaunijā, informē Viasat pārstāvji.

Strīda galvenais iemesls bija jautājums par to, vai AS Viasat ir pienākums saņemt licenci no Igaunijas Autoru savienības un maksāt tai maksu par savas satelīta platformas kanālu pieejamības nodrošināšanu klientiem Igaunijā.

2011.gadā Igaunijas Autoru savienība iesniedza prasību pret AS Viasat, uzdodot tai atslēgt visus tās satelīta platformas televīzijas kanālus vai veikt autoratlīdzības samaksu savienībai par šādu kanālu pārraidīšanu caur satelītu.

Lietu izskatīja Harju novada tiesa un Tallinas apgabaltiesa, un tās abas pieņēma lēmumu par labu Igaunijas Autoru savienībai.

Viasat pārsūdzēja šo lēmumu Igaunijas Augstākajā tiesā, kas 2013.gada 29.maijā daļēji apmierināja apelācijas prasību, bet nosūtīja lietu atpakaļ Tallinas apgabaltiesai pārskatīšanai. Tallinas apgabaltiesa ar 2014.gada 28.februāra lēmumu noraidīja prasību un konstatēja, ka Viasat nav pienākuma maksāt Igaunijas Autoru savienībai autoratlīdzību par savas platformas kanāliem. 18.jūnijā Igaunijas Augstākā tiesa noraidīja Igaunijas Autoru savienības apelāciju par Tallinas apgabaltiesas lēmumu, kas bija pieņemts par labu Viasat.

Brēmenē rīkotajā starptautiskajā konferencē „Integrēto satelīttehnoloģiju izmantošana tautsaimniecības attīstībā” viens no lielākajiem satelītu ražošanas uzņēmumiem Eiropā, OHB System AG, prezentēja kuģu satiksmes uzraudzībai izmantoto automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) satelītu attīstības plānus, kas paredz viena satelīta būvi Latvijā.

Kuģu identificēšana no kosmosa ir jauns, perspektīvs virziens, un Eiropas kontekstā kā viens no svarīgiem pasākumiem ir 3 jaunu nanosatelītu būvniecība ar AIS raidītājiem. Vienu no šiem jaunās paaudzes nanosatelītiem paredzēts būvēt Latvijā. Latvijas pirmajam nanosatelītam dots nosaukums Venta-1, un to būvēs Ventspils Augstskolas un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka speciālisti sadarbībā ar Brēmenes universitātes un OHB System AG inženieriem. Satelīta izstrāde ilgs 15 mēnešus un, to kosmosā plānots palaist no Indijas. Venta-1 signālu uztveršanai tiks pielāgota Ventspils Starptautiskā radio astronomijas centra infrastruktūra.

Latvijas Satelīta TV pakalpojumu sniedzēji ir nobažījušies, ka, Latvijā ieviešot digitālo televīziju, netiks ievēroti vienlīdzības principi un satelīta TV pakalpojumu sniedzēji tiks nostādīti nevienlīdzīgas konkurences apstākļos. Koncepcijā par ciparu TV ieviešanu Latvijā apskatītas ir trīs izplatītākās pārraides tehnoloģijas — zemes pārraide, kabeļa pārraide un satelīta pārraide. Satiksmes ministrija atbalsta zemes apraides tehnoloģiju ciparu televīzijas ieviešanai, un kompānijas baidās, ka tas nozīmē satelīta tehnoloģiju atstāšanu «ārpus spēles». «Mūsuprāt, alternatīva, kas Koncepcijā atzīta kā piemērotākā, veicinās nevienlīdzīgu konkurenci starp kompānijām, kas piedāvā dažādus tehnoloģiskos risinājumus, kā arī ierobežos patērētāju tiesības, nedodot mājsaimniecībām iespēju izvēlēties piemērotāko risinājumu,» norāda SIRIUS Satellite Services Latvija ģenerāldirektore Helēna Stepānova.

Gaismas tīkls jeb Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma, kas ir neatņemama Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta daļa, saņems 16.2 miljonu ASV dolāru finansējumu no Bila un Melindas Geitsu fonda un 7.9 miljonu ASV dolāru (4 miljonu latu) vērtu uzņēmuma Microsoft programmatūras ziedojumu, kopā sastādot vairāk kā 24 miljonu ASV dolāru (12.8 miljonu latu) lielu ieguldījumu.

"Gaismas pils nav tikai izcilas arhitektūras paraugs - savā būtībā tas ir ārkārtīgi moderns informācijas un komunikāciju tehnoloģiju projekts, kura mērķis ir dot iespēju ar Gaismas tīkla starpniecību piekļūt informācijai cilvēkiem visā Latvijā. Šis finansiālais atbalsts liecina, ka Gaismas tīkla ideja ir aizrāvusi arī Bila un Melindas Geitsu fondu," šodien preses konferencē norādīja kultūras ministre Helēna Demakova.

Bila un Melindas Geitsu fonda līdzekļi tiks izmantoti, lai iegādātos 3833 datorus lietošanai 874 bibliotēkās visā Latvijā. 17 bibliotēkas tiks pirmoreiz pieslēgtas internetam, 853 bibliotēkās interneta pieslēgums tiks uzlabots, bet 874 bibliotēkas tiks ierīkota bezvadu piekļuve internetam. 1455 bibliotekāri saņems apmācību darbā ar informācijas tehnoloģijām. 7700 bibliotēku lietotājiem visā Latvijā tiks apmācītas datorprasmes un interneta lietošanas iemaņas.

Igaunijas inženieri pabeiguši darbu pie Igaunijas pirmā satelīta ESTCube-1, un pirmdienas vakarā tas tiks nosūtīts uz kosmosa centru Franču Gviāna (Franch Guiana), informē ERR News.

Satelīts dosies kosmosā šā gada aprīlī, un galvenais tā uzdevums būs veikt elektriskās saules buras eksperimentu kosmosā. Elektriskā saules bura ir līdz šim netestēts kosmiskā aparāta virzīšanās veids, ko izgudrojis Somijas zinātnieks Peka Janhunens (Pekka Janhunen). Lai to veiktu, satelītam ar nesējraķetes palīdzību būs jānonāk zemajā Zemes orbītā aptuveni 680 kilometru augstumā.

«Lielākais ieguvums no ESTCube-1 projekta Igaunijai ir jaunu inženieru un zinātnieku paaudze, kas varēja gūt praktisku pieredzi tehnoloģijas izstrādāšanā. Tehnoloģija, kas izmantota satelītā, var tikt izmantota ne tikai kosmosa projektos, bet arī elektronikas industrijā kopumā,» stāstīja projekta vadītājs Marts Norma (Mart Noorma).

Pirmo Latvijas satelītu Venta - 1 kosmosā plānots palaist jau 2009.gada nogalē no Indijas.

Venta-1 funkcionēs kā loģistikas jeb automātiskās identifikācijas satelīts. Tas nozīmē, ka pie transporta līdzekļa iespējams piestiprināt nelielu raidītāju, kuru uztvertu satelīts un uz uzņēmuma bāzi pārraidītu ģeogrāfiskās koordinātas. Tāpat satelītam būs piestiprināta maza fotokamera, ar kuru varēs uzņemt attēlus, kā arī lāzera tālmēra retroreflektors, lai varētu veikt Venta-1 lokāciju no zemes, tādējādi pārbaudot orbītas kustības aprēķinus. Satelīta saziņai ar Zemi kā starpnieku izmantos Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra modernizēto infrastruktūru.

Šobrīd VATP speciālists satelītsistēmu sistēmu izstrādē, Ventspils Augstskolas absolvents Andis Dembovskis stažējas Vācijas uzņēmumā OHB-System AG, savukārt studenti Latvijā strādā pie satelītattēlu apstrādes (VeA), automātiskās identifikācijas sistēmas (VeA), satelīta kustības modelēšanas (VeA), telekomunikācijas kanāla izstrādes (RTU), magnētiskās stabilizācijas sistēmas (RTU), optiskās sistēmas projektēšanas satelīta fotokamerai (LU).

Ja Jūs, izmantojot Google Earth, sekosiet ceļam A-212 ziemeļos no Pleskavas, tad drīz vien ziemeļu daļā, Jūs ieraudzīsiet melnus ovālus plankumus, ziņo The Economist.

The Economist raksta, ka šīs celtnes ir uzbūvētas nesen, nevis palikušas no padomju laikiem, jo 2002. gadā šajā vietā nekādas celtnes nav.

Laikraksts raksta, ka tā ir vieno no retajām vietām no kurienes var sekot līdzi modernajam pavadonim Inmarsat 4 F-2, caur kuru tiek nodots liels informācijas daudzums, tai skaitā slepena valsts informācija starp ASV un Eiropas valstīm.

Nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) 2011.gada 15.-19. augustā rīko Satelīttehnoloģiju vasaras skolu 2011 uzņēmējiem, zinātniekiem, inženieriem un citiem interesentiem.

Vasaras skolā būs iespēja iegūt informāciju saistībā ar uzņēmējdarbības un likumdošanas jautājumiem kosmosa nozarē; saprast būtiskās lietas Eiropas Kosmosa aģentūras iepirkumu izpildei, t.sk. par tīrās telpas nepieciešamību pasūtījumu izpildē;

dzirdēt kosmosa industrijas pārstāvjus, kas izgatavo satelītus un izmanto tīrās telpas ražošanā, pārzina Eiropas Kosmosa aģentūras prasības, vairāku gadu garumā veiksmīgi darbojas kosmosa jomā;uzzināt informāciju no industrijas pārstāvjiem par biznesa iespējām saistībā ar kosmosa nozari; iepazīt Igaunijas pirmā satelīta ESTcube un Latvijas pirmā satelīta Venta-1 darbības principus un tehniskās specifikācijas, kā arī piedalīties satelīta Venta-1 modeļa testēšanā un simulāciju veikšanā.

Latvijas pirmais satelīts Venta-1, kas izstrādāts sadarbojoties Ventspils Augstskolai un Brēmenes Lietišķo zinātņu universitātei, orbītā ap zemi tiks ievadīts jau šomēnes, informē Ventspils Augstskolas Speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Šobrīd satelīts jau atrodas Indijā, pēc ceļojuma uz Indiju vēlreiz tehniski pārbaudīts un uzmontēts uz nesējraķetes. Venta-1 orbītā tiks nogādāts ar Indijas nesējraķeti PSLV-C38. Indijas kosmosa pētniecības organizācija ISRO ziņo, ka PSLV-C38 tiks palaista kosmosā līdz mēneša beigām. Tā kā raķetes starta brīdi ietekmē ļoti daudz faktoru, tad precīzu starta datumu ISRO parasti publiski iepriekš neziņo, atzīmē I. Ozola. Ar konkrēto startu saistītie speciālisti šobrīd ir informēti, ka starts ir plānots 23. jūnijā un sagaidāms, ka šis datums vairs netiks mainīts.

Satelīts Venta-1 tehniski bija gatavs startam pirms gada ar nesējraķeti PSLV-C34, taču, neveiksmīga novietojuma uz raķetes un lielā satelītu skaita dēļ, aprēķini rādīja, ka risks sadurties ar kādu citu satelītu bija pārāk liels, kādēļ Venta-1 satelīta starts ar PSLV-C34 nenotika.

Zviedrijas satelīta kompānija SES SIRIUS AB iesniegusi sūdzību Eiropas Savienībai pret Zviedrijas valdību. Kompānija apgalvo, ka tiek veidots jauns apraides monopols televīzijas industrijā. Zviedru valdība ir izveidojusi legālus pamatnoteikumus, kuros tiek piešķirtas privilēģijas digitālās zemes apraides tīklam, rīkojoties pretēji ES direktīvām par pāriešanu no analogās uz digitālo televīzijas apraidi, norāda Zviedru kompānija. Arī Latvijas Satelīta TV pakalpojumu sniedzēji ir nobažījušies, ka, Latvijā ieviešot digitālo televīziju, netiks ievēroti vienlīdzības principi un satelīta TV pakalpojumu sniedzēji tiks nostādīti nevienlīdzīgas konkurences apstākļos, jo Satiksmes ministrija atbalsta zemes apraides tehnoloģiju ciparu televīzijas ieviešanai.

15. - 19.augustā, Satelīttehnoloģiju vasaras skolas ietvaros, Ventspili apmeklē kosmosa industrijas esošie un topošie speciālisti no ASV, Vācijas un Baltijas valstīm, informē nodibinājuma Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs.

Dr. Rendijs Liefers, Amerikas Aviācijas un kosmosa institūta biedrs ar 30 gadu pieredzi kosmosa tehnoloģiju inženierijā, vasaras skolā pasniegs divu dienu kursu Understanding space. Trīs lektori būs no Vācijas otra lielākā satelītbūves uzņēmuma - OHB System AG, kas izstrādā arī Galileja satelītus. Inženieri Franks Engelhards, Villems Bode un Dr. Sc. Ing. Indulis Kalniņš iepazīstinās ar praktisko darbu industrijas iepirkumos, pētniecības un ražošanas procesos, kā arī vadīs praktisko semināru Tīrās telpas (Cleanroom) izmantošana satelītbūvē.

Igaunijas pirmā satelīta ESTcube un Latvijas pirmā satelīta Venta-1, un Lietuvas komandas dalīsies pieredzē par mazo satelītu izstrādi un piedalīsies satelīta Venta-1 modeļa testēšanā un simulācijās.

Digitālās televīzijas koncepciju tuvāko nedēļu laikā plānots iesniegt izskatīšanai valdībā. Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Raimonds Bergmanis Db norādīja, ka otrdien notikušajā SM darba grupas sanāksmē kopā ar pārstāvjiem no LTV, LNT, TV3 un TV5 vienojušies par koncepcijas turpmāko virzību. Tāpat darba grupa vienojusies, ka vislabākais variants digitālās TV attīstībai būtu tieši zemes apraides tehnoloģiju attīstīšana, jo «satelīta un kabeļu televīzijas tehnoloģijas jau attīstās pašas,» teica Bergmanis. Db jau iepriekš vēstīja par Latvijas satelīta TV pakalpojumu sniedzēju bažām, ka, Latvijā ieviešot digitālo televīziju, netiks ievēroti vienlīdzības principi un satelīta TV pakalpojumu sniedzēji tiks nostādīti nevienlīdzīgas konkurences apstākļos, jo ministrija atbalsta zemes apraides tehnoloģiju.

Līgo dienas rītā veiksmīgi kosmosā tika nogādāts Ventspils Augstskolas zinātnieku izstrādātais Latvijas 1. satelīts Venta-1. Jau pāris stundu pēc satelīta starta Ventspils Augstskolas radiostacijā izdevās uztvert Venta-1 signālu, kas apstiprina to, ka satelīts savu darbību kosmosā uzsācis veiksmīgi. Ar Venta-1 palīdzību paveikts vēl viens nozīmīgs sasniegums – kosmosā nogādāts arī satelīts, kurš pretendē uz pasaulē mazākā satelīta titulu, informē Ventspils Augstskolas speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Ar Harvardas universitātes pētnieka Zaka Mančestera (Zac Manchester) iniciatīvu realizētā projekta KickSat rezultātā ir radīts satelīts sērkociņu kastītes lielumā. Tā izmēri ir 3,2x3,2 cm un tā svars ir 5 grami. KickSat kosmosā nokļuva piestiprināts Venta-1 satelītam. Tā enerģijas avots ir tikai saules baterija, un tā mērķis ir pierādīt, ka arī tāda izmēra satelīts var izdzīvot kosmosā un raidīt informāciju uz zemi.

23. jūnija rītā plkst. 6.59 tika dots starts nesējraķetei, ar kuras palīdzību satelīts Venta-1 tika nogādāts kosmosā. Jau pēc 22 minūtēm Venta-1 atdalījās no nesējraķetes un uzsāka patstāvīgu darbību kosmosā. Venta-1 riņķos Zemajā zemes orbītā (LEO) aptuveni 505 km augstumā. Satelīts zemi apriņķos 16 reizes diennaktī, bet ne vienmēr tā signālu varēs uztvert. Signālu no Latvijas labi varēs uztvert 2-3 reizes dienā aptuveni uz 10 minūtēm.

Daudzi lauksaimnieki, kas nokļuvuši šādā situācijā, kad nav elektrības, pieslēdz slaukšanas iekārtas pie traktoriem un tādējādi rod elektroenerģiju piena izslaukšanas aparātiem, informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvis Kaspars Austriņš.

LOSP birojs sazinājies ar vairākām Kurzemes rajonu lauksaimnieku reģionālajām apvienībām, kuru teritorijā vēja brāzmas bijušas visspēcīgākās. Kurzemē liela daļa lauksaimnieku stiprās vētras dēļ palikuši bez elektrības. Pagaidām neesot informācijas par ļoti lieliem zaudējumiem, taču nogāzti daudzi koki un traucēta elektropiegāde.

Fermas īpašniece un Latvijas Piena Ražotāju Asociācijas valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece, apkopojot informāciju secinājusi: "Diemžēl arī šajā vētrā, tāpat kā pirms 2 gadiem notikušajā, daudzi lauksaimnieki nebija nodrošinājušies ar ģeneratoriem. Sliktākais, kas radies no elektrības zudumiem, ir slaukšanas aparātu, kā arī piena dzesētāju nefunkcionēšana, kas pasliktina piena kvalitāti un samazina uzglabāšanas termiņu."

Informācija, kas tiek glabāta lielākajā daļā mobilo ierīču, var nonākt kibernoziedznieku rokās - aptuveni 70% planšetdatoru īpašnieku un 53% mobilo tālruņu lietotāju izmanto ar paroli neaizsargātus piekļuves punktus bezvadu internetam, pētījumā, kurā ASV, Eiropā un Krievijā tika aptaujāti deviņi tūkstoši lietotāju, noskaidroja Kaspersky Lab.

Ar paroli neaizsargāti piekļuves punkti bezvadu internetam ir viena no populārākajām metodēm piekļuvei internetam līdzās mobilo sakaru tīkliem, kurus datu pārraidei izmanto 58% respondentu.

«Šķiet, ka daudzi lietotāji nezina par draudiem, kas rodas, izmantojot pieejamu Wi-Fi tīklu, piemēram, to, ka tādā veidā pārraidītus datus viegli var pārtvert hakeri,» norāda Kasperesky Lab pārstāvji. Viņi skaidro, tas var notikt ar, piemēram, Wi-Fi tīklā pārraidītiem internetbankas piekļuves datiem. Tādējādi svarīgas finanšu informācijas pārtveršana ir pamats nopietnām raizēm 60% lietotāju, norāda Kaspersky Lab pārstāvji, skaidrojot - problēmu vēl vairāk padziļina fakts, ka parasti mobilās ierīces ir mazāk aizsargātas pret nesankcionētu piekļuvi, nekā galda datori vai portatīvie datori.

To cilvēku skaits pasaulē, kuriem pieejams internets, 2015.gada beigās sasniedzis 3,2 miljardus, liecina sociālā tīkla Facebook sponsorētais ikgadējais pētījums State of Connectivity.

Pagājušajā gadā piekļuvi internetam ieguva 200 miljonu cilvēku, liecina pētījums.

Tomēr pārējais 4,1 miljards pasaules iedzīvotāju vēl arvien nevar piekļūt internetam un tā piedāvātajām ekonomiskajām iespējām.

«Attīstītā pasaule lielākoties atrodas tīmeklī, bet jaunattīstības pasaule tālu atpaliek,» secināts pētījumā.

«Pilsētu apgabali ir pieslēgti, daudzi lauku apgabali nav. Jo mazāk naudas, jo mazāk iespēju, ka būsiet tīmeklī. Daudzās valstīs sievietes izmanto internetu daudz mazāk nekā vīrieši. Un pat ja visa pasaule dzīvotu nepieciešamās infrastruktūras rādiusā, gandrīz miljards cilvēku ir analfabēti vai citādi nespēj gūt labumu no interneta satura,» norādīts pētījumā.

ES mērogā veiktais 27 000 mājsaimniecību pētījums ir atklājis, ka Eiropas telesakaru pakalpojumu jomā rodas jauni patēriņa modeļi. 24 % mājsaimniecību ir atteikušās no fiksētā telefona līnijas par labu mobilajiem telefoniem, un 22 % no tām izmanto datoru, lai veiktu zvanus internetā.

Palielinās dalībvalstu skaits, kurās Eiropas mājsaimniecībām ir bezvadu piekļuve internetam, izmantojot mobilos tīklus vai satelīttīklus. Tikmēr 29 % Eiropas mājsaimniecību pērk telesakaru un informācijas nesēju pakalpojumu komplektus. Tas ir gandrīz par 10 % augstāks rādītājs nekā pagājušajā gadā. Tomēr patērētāju galvenā prioritāte šajā ātri mainīgajā vidē joprojām ir pakalpojumu kvalitāte, Db.lv informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Arvien vairāk lietotāju fiksēto telefonu vietā izvēlas mobilos telefonus, un 24 % no ES 27 mājsaimniecībām lieto tikai mobilos telefonus. Šis īpatsvars ir ievērojami lielāks jaunajās dalībvalstīs (39 %) nekā ES - 15 (20 %), izņemot Somiju (61 %) un Portugāli (48 %). Dažās dalībvalstīs līdzās šim pieaugumam arvien vairāk lieto arī bezvadu piekļuvi internetam, izmantojot mobilos tīklus vai satelīttīklus (Čehijas Republika, Slovākija, Austrija un Itālija).

Mobilo un fiksēto telekomunikāciju operators Triatel ir uzvarējis Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā par platjoslas interneta infrastruktūras veidošanu gandrīz visā Latvijas teritorijā.

Plānots, ka līdz 2008. gada jūlijam ātrs internets būs pieejams vietās, kur pieeja tam līdz šim bijusi ierobežota, arī attālajos lauku apvidos ar vāju ekonomisko attīstību, Db.lv informēja Telekom Baltija/TRIATEL mārketinga direktors Raimonds Peļņa.

Latvijas iedzīvotājiem ātrgaitas internets pašlaik ir pieejams galvenokārt lielākajās pilsētās un rajonu centros. Ierobežota pieeja internetam kavē dažādu saimniecisku un sociālu projektu realizāciju mazāk attīstītajos Latvijas reģionos. Lai risinātu šo problēmu, Satiksmes ministrija izstrādājusi projektu platjoslas interneta attīstībai attālajos lauku reģionos. Projekta realizācijai piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējums, izsludināts konkurss par platjoslas sakaru tīkla realizāciju, kurā par uzvarētāju atzīts Triatel.

Ķīna izvietojusi modernu raķešu sistēmu lielākajā no Paraselu salām Dienvidķīnas jūrā, otrdien ziņoja ASV mediji.

Uz salu nosūtītas divas baterijas ar astoņiem moderniem zeme-gaiss raķešu palaidējiem, atsaucoties uz satelīta attēliem, vēstīja ASV mediji.

«Ieinteresētajām pusēm būtu kopīgi jāsadarbojas, lai saglabātu mieru un stabilitāti Dienvidķīnas reģionā,» paziņoja Taivānas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis, piebilstot, ka valstīm vajadzētu izvairīties no vienpusējiem soļiem, kas varētu pastiprināt spriedzi.

ASV amatpersona apstiprināja, ka satelīta attēlos redzama pretgaisa aizsardzības sistēma HQ-9, kuras darbības rādiuss ir 200 kilometri, ziņoja telekanāls Fox News.

Raķešu sistēma izvietota pludmalē laika posmā no 3.februāra līdz 14.februārim, vēstīja mediji.

Latvija būs pārstāvēta starptautiskajā, Eiropas Kosmosa aģentūras rīkotajā nometnē Space App Camp 2016, kas norisināsies Fraskati, Itālijā. Nometnes mērķis ir gūt ieskatu Eiropas Kosmosa aģentūras darbā, lai radītu mobilās lietotnes, izmantojot Zemes novērošanas satelīta Copernicus datus.

Nometnei Space App Camp 2016 bija pieteicies liels skaits dalībnieku no visas Eiropas, un četru dalībnieku komanda no Latvijas RedWhiteRed iekļuva 28 finālistu vidū, kam nometnē būs iespēja cīnīties par labākās idejas un realizācijas titulu.

Nometnē katra komanda radīs lietotni, kas risina globālas problēmas, izmantojot Eiropas Kosmosa aģentūras apkopotos satelīta datus. Risinājumi tiks izstrādāti dabas aizsardzības, lauksaimniecības, veselības aprūpes, tūrisma, transporta un loģistikas, viedpilsētu un citās jomās.

Komandu RedWhiteRed Latvian Team veido WIT Berry digitālā mārketinga speciāliste Linda Kimeiša, Sem.lv digitālo projektu vadītājs Kristaps Bunts, iOS programmētājs Pāvels Petrovs un UX dizaineris - iOS programmētājs Kārlis Lapsiņš.

Orbitālo satelītu operators SES, samaksājot 20 miljonus ASV dolāru, kļuvis par uzņēmuma O3b Networks kontrolpaketes turētāju ar 50,5% akciju līdzšinējo 49,1% vietā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Darījumu plānots noslēgt šī gada otrajā pusē. Līdz ar to uzņēmuma O3b kopējais kapitāla ieguldījums būs 323 miljoni ASV dolāru jeb 257 miljoni eiro.

Uzņēmums O3b Networks pārvalda 12 augstas caurlaidības satelītu kopumu 8000 km attālumā no Zemes tā sauktajā Zemes Vidējā Orbītā (Medium Earth Orbit MEO), sauktu par šķiedru debesīs. Satelītu kopums, kur katrs atsevišķais satelīts darbojas kā šķiedra, nodrošinot spēju nogādāt līdz 1.6 gigabitiem sekundē (Gbps). MEO orbītā satelīti kustas ātrāk nekā Zeme. Satelīti šķērso horizontu 360 minūtēs. Tas savukārt ļauj satelīta signālam ceļot ar gaismas ātrumu un nest sev līdzi gaismas ātruma savienojamību ar nepārraujamu precizitāti.

«Izveidot uzņēmumu ir viegli un ātri. Grūti ir to attīstīt, piesaistot finansējumu, meklējot partnerus, jaunus pielietojumus, jaunas tirgus nišas un klientus. Principā viss, kas sasniegts, tiek sasniegts tikai ar mērķtiecīgu darbu un pašu spēkiem,» tā stāsta pirms diviem gadiem dibinātā uzņēmuma Eventech rīkotājdirektors Ģirts Ozoliņš. Eventech tepat Latvijā ražo ārkārtīgi precīzas iekārtas, kas mēra satelītu atrašanās vietu vairāku desmitu kilometru attālumā no zemes.

Eventech ir tā dēvētais spin-off uzņēmumus, proti, tas attīstījies no Elektronikas un Datorzinātņu institūta (EDI), un start-up kompānijas darbība sākta ar trīs tūkstošu latu pamatkapitālu, kā arī aptuveni desmit tūkstošus latu aizņēmumu.

Kā stāsta Ģ. Ozoliņš, Eventech gadījumā produkts – ierīce, kas mēra satelītu atrašanās vietu – jau bija savā nozarē diezgan labi zināms. Tam jau pirms uzņēmuma dibināšanas bija savs tirgus, savukārt nākotnes plānos ir piedalīšanas Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) konkursos.

Tāpat arī uzņēmums cer piesaistīt riska kapitālu no investīciju fondiem, piemēram, Imprimatur Capital. Nepieciešamā investīciju apjoma amplitūda ir no 150 tūkst. eiro līdz 450 tūkst. eiro.