Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Reaģējot uz diskriminējošajām reklāmām, kas publicētas laikrakstos, kā arī joprojām dzirdamas radio, Tiesībsargs pēc savas iniciatīvas uzsāktās pārbaudes lietas ietvaros aicinājis SIA Exact management pārtraukt šo reklāmu publicēšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Laikrakstos publicētajā reklāmā zem virsraksta "Kamēr baltie atpūšas, melnie strādā", bija redzami divi portatīvie datori – balts uz melna fona, bet otrs – melns uz balta fona. Zemāk sīkā drukā raksturota datoru kvalitāte un dažādi parametri, kā arī norādītas cenas. Savukārt audio reklāmā radio vispirms dzirdams teksts "Kamēr baltie atpūšas, melnie strādā".

Datora virsraksts veidots darītāja formā - "baltie", kas atpūšas, un "melnie", kas strādā. Darītājs šajā gadījumā nevar būt datortehnika pati par sevi, bet gan tikai cilvēks, līdz ar to reklāmas virsraksts netiešā veidā norāda uz "baltiem" cilvēkiem, kas atpūšas un "melniem" cilvēkiem, kas strādā. Turklāt krāsas "balts" un "melns" attiecināšana uz cilvēkiem sarunvalodā ir sasaistīta ar cilvēku rasi un ādas krāsu. Vārdu salikums "kamēr baltie atpūšas, melnie strādā" šajā reklāmā norāda uz to, ka cilvēki ar melnu ādas krāsu joprojām tiek uzskatīti par tādiem, kam jāstrādā, kamēr citi atpūšas uz viņu darba rēķina.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Vairāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, kuriem šogad ir atvaļinājums, to ir izmantojuši mājas vai dārza darbu apdarīšanai. Šādu iezīmi uzrāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia 2007.gada jūlijā veiktā Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem aptauja.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumu izmanto vasarā: 46 % no visiem aptaujātajiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem atzīst, ka atvaļinājumu izmanto tieši šajā siltajā gadalaikā.

Vairāk kā trešā daļa iedzīvotāju, kuriem šogad ir atvaļinājums, to pavadījuši vai plāno pavadīt, apdarot mājas vai dārza darbus (36 %). Nākamā izplatītākā atvaļinājuma pavadīšanas nodarbe ir atpūta ārpus pilsētas kopā ar ģimeni vai draugiem (29 %). Caurmērā katrs ceturtais atvaļinājumā gājējs šī gada atvaļinājumam nebija izdomājis konkrētu tā pavadīšanas plānu un tāpēc atzina, ka nedarīšot neko vai vienkārši atpūtīšoties (26 %). Nedaudz biežāk kā katrs piektais atvaļinājuma baudītājs bija nolēmis apciemot radus (23 %). Arī ceļojumos doties bija nolēmusi apmēram piektā daļa atvaļinājuma izmantotāju: 21 % iedzīvotāju bija ieplānojuši apceļot Latviju, 19 % - doties ceļojumā uz ārzemēm.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Biedrība Zemnieku saeima (ZSA) pauž sašutumu par 11. janvāra Latvijas Televīzijas raidījumā De Facto paustajām bažām, ka uz 13. janvāra tautas sapulci Doma laukumā laucinieki ieradīsies alkohola reibumā un taisīs nekārtības.

"Tādi izteikumi ir aizvainojoši. Lauku cilvēki bija tie, kas ar savu gara spēku, pašaizliedzību un patriotismu izcīnīja Latvijas neatkarību. Un arī šoreiz laucinieki – konservatīvākā un patriotiskākā sabiedrības daļa - nebūs tie, kas dzerstīsies vai taisīs nekārtības. Uz tautas sapulci brauks tie, kuriem ir svarīga Latvijas nākotne," tā ZSA priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

"Jājautā, no kurienes vispār nāk tādi tendenciozi aizspriedumi, kas vērsti pret laukiem un lauku iedzīvotājiem. Mēs drīzāk aicinām tiesībaizsardzības iestādes pieskatīt tos, no kuru puses tiešām šobrīd nāk runas par nekārtībām," uzsver ZSA priekšsēdētāja vietnieks Uldis Krievārs.

Šonedēļ mācību iestādēs sāk darboties programmas Skolas auglis jaunā sezona. Skolēni trīs dienas nedēļā bez maksas saņems kādu augli vai dārzeni. Zemnieki norāda, ka faktiski laucinieki no programmas tiekot izspiesti, jo pretendēt uz augļu un dārzeņu piegādi var ne tikai tiešie ražotāji, bet arī skola, pašvaldība un ikviens starpnieks, kurš tos iepircis, trešdien vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Jau vairākus gadus programmā Skolas auglis iesaistījušies Durbes novada dārzkopji Rihards un Dagmāra Kokini. Viņu audzētos ābolus un bumbierus skolās slavē, un saimnieki iepriekš ar šo iespēju bija diezgan apmierināti.

«Tur nav kārtības ar likumdošanu,» secina R. Kokins, kurš darba mūžu aizvadījis tieslietu sistēmā. ES programmai doto naudu administrē Lauku atbalsta dienests (LAD), un tā esot domāta lauku ražotāju atbalstam. Taču faktiski laucinieki no programmas tiekot izspiesti, jo pretendēt uz augļu un dārzeņu piegādi var ne tikai tiešie ražotāji, bet arī skola, pašvaldība un ikviens starpnieks, kurš tos iepircis. «Ne viņš sēj, ne pļauj, bet piegādā skolai.» No zemniekiem šie pārpircēji cenšoties iegādāties preci pēc iespējas lētāk, piemēram, solot 30–40 centus par kilogramu. Bet no ES viņi saņemot 1,10 eiro par piegādāto kilogramu.

Rankas pagasta Zaļumu saimniecībā naktī uz 21.jūliju meža cūkas «uzarušas» hektāru nopļautas ganību zemes, kā arī vēl nenopļautās ganības un vēl nolīdzinājušas līdzās esošo kartupeļu lauku 0,4 hektāru platībā, kas atrodas gandrīz vai pie pašām mājām, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Es neesmu no tiem, kas skrien par katru sīkumu sūdzēties. Taču šādā situācijā, kad mums neliek mieru meža cūkas, gribētos, lai vismaz būtu iespēja kaut kur vērsties pēc padoma, ko darīt. Nekur nekādas atbildes nav. Interesanta situācija ir mūsu valstī. Ir daudz iestāžu, bet nevienā nejūtam nekādu atsaucību,» saka Zaļumu saimniece Sandra Krišjāne.

Šis neesot pirmais gadījums, kad Zaļumu piemājas saimniecība cietusi no meža cūkām. Maijā nelūgtie ciemiņi jau divas reizes uzrakuši ganību zemi. Lai saglābtu tīrumu, tas pavasarī divas reizes kultivēts. Taču tādā apjomā kā tagad meža cūkas Zaļumu saimniecībā vēl nekad nav darbojušās. Ir sajūta, ka te pāri brāzies cūku viesulis! «Nav runa par kompensācijas saņemšanu. Nekā tamlīdzīga. Mums tie lauki nav apdrošināti. Mums ir neliela saimniecība ar nedaudz lopiem, ganībām un kartupeļu lauku pašu vajadzībām,» skaidro S.Krišjāne. Saimniece apzinās, ka meža cūku apskādētā zeme būs jāuzar, bet par to var sekot soda sankcijas.

Par zemes iegādi savas mājas būvniecībai domā 17% aptaujāto iedzīvotāju, liecina pēc Hansabankas pasūtīja veiktās aptaujas dati. Visaktīvāk par zemes iegādi savas mājas būvniecībai domā aptaujātie ar augstiem ienākumiem (virs 500 Ls).

Tuvākā gada laikā zemes iegāde aktuāla ir 4% visu aptaujāto, tuvāko triju gadu laikā - 6%, bet 7% atzīmējuši, ka šis jautājums viņiem būs aktuāls tuvāko 10 gadu laikā.

7% zemi mājas celtniecībai jau ir iegādājušies, 9% jau pieder zeme ar māju, bet 43% atzīst, ka viņiem zemes iegāde mājas būvniecībai tuvāko 5 gadu laikā nebūs aktuāla.

Vīrieši daudz biežāk domā par zemes iegādi mājai - 19% vīriešu tuvākajos gados plāno iegādāties zemi, kamēr tikai 5% sieviešu to plāno. Sievietēm izteiktāka ir tendence par šo jautājumu domāt 10 gadu perspektīvā.

Vīrieši daudz biežāk ir atzinuši, ka viņiem jau ir sava māja - 19% (sievietes - 5%).

Visaktīvāk par zemes iegādi savas mājas būvniecībai domā aptaujātie ar augstiem ienākumiem (virs 500 Ls) - 38% plāno tuvāko 10 gadu laikā iegādāties zemi savai mājai, turklāt 18% plāno to darīt jau 3 gadu laikā, bet 6% - tuvākā gada laikā. Savukārt 19% no šīs mērķa grupas sava māja jau pieder, bet 13% jau iegādājušies zemi.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Sēde Nr.103

13.09.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par līdzekļu piešķiršanu divu deviņstāvu dzīvojamo māju Rīgā, Detlava Brantkalna ielā bez numura, projektēšanas darbiem

4. Par grozījumu Rīgas domes 16.11.2004. lēmumā Nr.3663 "Par likvidējamā Rīgas domes Rīgas Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" mantu un saistībām"

5. Par Rīgas festivālu mērķprogrammai iesniegto 2008.gada projektu vērtēšanas komisijas izveidi

6. Par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas mājoklis" darbības un attīstības stratēģijas 2008.-2012.gadam apstiprināšanu

7. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļa īpašuma - neizīrēta dzīvokļa Nr.4 Rīgā, Maskavas ielā 104, un dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala atsavināšanu

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Ikdienā mani klienti lielākoties ir vadītāji un galvenie speciālisti, kuru sūdzību centrālā tēma ir profesionāla izdegšana un pārgurums. Diemžēl aizvadītā gada laikā psihoemocionālu izaicinājumu gadījumu skaits sabiedrībā ir pieaudzis, saasinot problēmas, kuras nebijām pamanījuši vai centušies risināt.

Turklāt, tās skar visu profesiju un amata pozīciju ļaudis, nešķirojot pēc dzimuma vai vecuma. Bieži saņemu sūdzības par to, ka cilvēki vairs neredz jēgu darbam, ko viņi veic. Daudzi saskārušies ar attiecību grūtībām, trauksmes un panikas lēkmēm, hroniskām sāpēm, ēšanas traucējumiem, depresiju un miega traucējumiem. Daudzus no šiem izaicinājumiem ir iespējams laicīgi novērst, līdzsvarojot profesionālo un privāto dzīvi, iemācoties novērtēt sevi mājās un darbā, kā arī izbrīvējot laiku atpūtai ne vien nedēļas nogalēs, bet arī ikdienā.

Darbā visu vienā dienā nav iespējams paveikt

Bieži pamanu, ka vadītāji un motivēti darbinieki sev izvirza tik izaicinošu mērķus, ka šo mērķu sasniegšana nomāc visas citas dzīves jomas. Darba mērķiem vajadzētu būt ekoloģiskiem attiecībā pret veselības, attiecību, izaugsmes vai jebkuriem citiem dzīves mērķiem. Būtu vēlams vismaz tiekties uz šo līdzsvaru. Ja atpūtas ir par maz, ar laiku organisms sāk par to signalizēt ar dažādām stresa zīmēm: trauksmi, bezmiegu, nogurumu, depresiju, nomāktību. Tā kā Latvijā cilvēki ar šīm stresa pazīmēm saskaras bieži, visticamāk, atpūtas varētu būt par maz vai arī atpūšanās nenotiek tādos veidos, kas palīdzēt atjaunoties gan ķermenim, gan prātam.

Sēde Nr.101

30.08.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par politiski represētās personas statusa piešķiršanu Nadeždai Babņejevai

4. Par mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Rīgā, Kokneses prospektā 1A, būvniecības ieceres akceptēšanu

5. Par zemesgabala Hipokrāta ielā bez numura (kadastra Nr.01001220335) un tam piegulošās teritorijas detālplānojuma izstrādes uzsākšanu, detālplānojuma teritorijas robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu, kā arī sabiedriskās apspriešanas pirmā posma organizēšanu

6. Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā zemesgabala Rīgā, Visbijas prospektā (kadastra Nr.01000942026), iznomāšanu

Sliežu remontdarbu laikā, kas tiks veikti Šķirotavas stacijā 30.septembrī, kā arī 1., 2. un 3.oktobrī, noteiktas būtiskas izmaiņas Ogres un Aizkraukles virziena vilcienu kustības sarakstos. Lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus atcelto elektrovilcienu vietā, vairākiem elektrovilcieniem un dīzeļvilcieniem noteiktas papildu pieturas, kā arī mainīti daudzu vilcienu kustības saraksti, informē AS Pasažieru vilciens.

30.septembrī un 2.oktobrī nekursēs šādi elektrovilcieni:

· Nr.6250 Rīga (plkst.19:07)-Ogre (19:51);

· Nr.6256 Rīga (plkst.21:18)-Lielvārde (22:23) un Nr.6260 Rīga (plkst.23:20)-Lielvārde (0:25);

· Nr.6253 Ogre (plkst.20:13)-Rīga (20:58);

· Nr.6257 Lielvārde (plkst.21:10)-Rīga (22:10) un Nr.6261 Lielvārde (plkst.22:13)-Rīga (23:14).

1. un 3.oktobrī vilciens Nr.6204 Rīga (plkst.5:30)-Lielvārde (6:31) būs atcelts iecirknī Rīga-Salaspils un kursēs tikai no Salaspils stacijas plkst.5:54 atbilstoši sarakstam maršrutā Salaspils-Lielvārde.

30.septembrī un 2.oktobrī dīzeļvilciens Nr.622 Rīga (plkst.20:52)-Krustpils (23:15) no Rīgas aties plkst.20:41, 10 - 11 minūtes agrāk kursēs arī no citām posma Rīga-Šķirotava stacijām un papildus pieturēs Gaismā (plkst.21:03), Rumbulā (21:06), Dārziņos (21:11) un Dolē (21:15). No Salaspils līdz Krustpils stacijai vilciens kursēs atbilstoši sarakstam.

Sākot ražošanu un legalizējoties arvien lielākam skaitam mājražotāju, laucinieki cer atņemt pircējus importa pārtikas ražotājiem; eksperti uzsver nepieciešamību kooperēties , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2015.gadā līdz 16. janvārim reģistrēti desmit jauni mājražotāji, kopējam skaitam sasniedzot 1114. Populārākā ir maizes un miltu izstrādājumu ražošana mājas apstākļos, tikpat daudz arī augu izcelsmes produktu pārstrādātāju, kam seko gaļas produktu, izstrādājumu un maltās gaļas ražotāji. Mājražošanas popularitāte sakustējās krīzes laikā, zemniekiem sākot lauzīt galvas, ko darīt ar izaudzēto. «Daudzi saprata, ka vajag ķerties pie pārstrādāšanas. Tas bija sākuma punkts, kad cilvēki sāka saskatīt iespējas. Kā sniega bumba mājražošanas popularitāte vēlās tālāk,» norāda Videga Vītola, Valsts Lauku tīkla sekretariāta lauku attīstības speciāliste un uzņēmējdarbības konsultante.

Latvijas gaisa telpā no plkst. 9.00 pilnībā atcelti ierobežojumi, DB apstiprināja Civilās aviācijas aģentūras direktora vietnieks un Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks.

Šāds lēmums pieņemts atbildīgo institūciju sapulcē otrdienas rītā.

M. Čerņonoks uzsvēra, ka atbildīgās institūcijas pastiprināti turpinās uzraudzību un stingri uzraudzīs gaisa telpu un sekos līdzi aktuālai informācijai. Tāpat tiks pieprasīti ziņojumi no pilotiem un pastiprināta uzmanība tiks pievērsta tehnikai.

Otrdienas rītā lidostā Rīgā nosēdusies pirmā lidmašīna, atgādināja M. Čerņonoks, norādot, ka pēc pilota ziņojuma, secināts, ka «viss ir tīrs un labs un bīstamība nekāda.»

Vienlaikus viņš piebilda, ka Eiropā jau līdz šim veikti testi lidojumiem, lai pārliecinātos par lidojumu drošību.

Pirmais reiss starptautiskajā lidostā Rīga ieradās otrdien plkst. 07:45 no Kijevas, ko veica Ukrainas nacionālā lidsabiedrība AeroSvit, liecina lidosta Rīga sniegtā informācija. Savukārt ap plkst. 9.10 gaidāms SmartLynx čartera reiss no Tenerifes.

Elektroenerģijas sadales tarifi izsenis ir bijuši apvīti ar negatīvām emocijām, jo tie tieši ietekmē gandrīz jebkuru Latvijas ģimeni un uzņēmumu.

Sadales tarifi nozīmē arī ārkārtīgi lielu risku politiķiem, jo sevišķi tiem, kas ir atbildīgi par enerģijas nozari - neveikla tarifu skaidrošana var ieskandināt beigas attiecīgā ministra karjerai.

Tarifi, kapitāla piesaiste un konkurētspēja

Retāk mēs dzirdam par to, ka tarifi var būt ūdensšķirtne kapitāla ienākšanai Latvijas reģionos, un neatkarīgi, vai tas ir vietējais, vai ārvalstu kapitāls, reģionu nākotni izšķirs tas, vai kāds būs ieinteresēts tur investēt finanšu līdzekļus, radīt darbavietas un nodrošināt daudzu ģimeņu nākotni. Lēmums par kapitāla investīcijām balstās uz vairākiem faktoriem, bet vislielākajā mērā ņemot vērā dividenžu nodokļu likmi (kas ietekmē nākotnē sagaidāmo peļņu pēc nodokļiem), transporta infrastruktūru (ar kādām izmaksām ir sasniedzamas galvenās transporta artērijas, visbiežāk konteineru ostas) un enerģijas izmaksas.

Pagājušās nedēļas nogalē Franciju un tās galvaspilsētu Parīzi satricināja tā dēvēto dzelteno vestu protesti, kas pārauga vardarbīgās sadursmēs ar policiju. Protestos piedalījās gandrīz 300 000 cilvēku, un to iemesls bija gana straujš – teju 23% – degvielas nodokļa kāpums.

Francijas valdība izlēma paaugstināt šo nodokli, īpaši attiecībā uz dīzeļdegvielu, lai sekmētu zaļo dzīvesveidu un cīnītos pret klimata pārmaiņām. Kā raksta mediji un apgalvo franču politologi, šā nodokļa paaugstinājums bija tikai iemesls vērienīgajiem nemieriem, nevis to patiesais cēlonis. Kas tad ir dzeltenās vestes un ar ko ir neapmierināti francūži? Kā liecina franču un britu preses aptaujātie protestētāji, tie pieder pie franču vidusšķiras, kas saņem samērā zemas algas un maksā lielus nodokļus, vai arī ir bez darba. Pārsvarā protestētāji ir nevis lielo pilsētu, bet lauku un piepilsētu iedzīvotāji. Kāda 62 gadus veca skolotāja no provinces laikrakstam The Guardian atzīst: «Mēs, dzeltenās vestes, pārstāvam Francijas nabadzīgākos iedzīvotājus, tos, kuriem nav zobu, tos, kuriem ir vidēji vai zemi ienākumi.»

Virākums jeb 86 % Latvijas iedzīvotāju atzīmē Mātes dienu, turklāt 54 % iesdzīvotāju Mātes dienu uzskata par ļoti nozīmīgu dienu, kuru atzīmē vienmēr, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais pētījums.

32 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 59 gadiem Mātes dienu uzskata par maznozīmīgu dienu, ko reizēm atzīmē. Kopumā 86 % Latvijas iedzīvotāju Mātes dienu atzīst par svinamu dienu un to atzīmē. Savukārt 13 % iedzīvotāju neatzīmē Mātes dienu.

Salīdzinoši biežāk Mātes dienu par nozīmīgu uzskata iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 24 gadiem, latvieši, studenti, skolnieki, laucinieki, kā arī Pierīgas un Latgales iedzīvotāji. Savukārt starp tiem, kas neatzīmē Mātes dienu, biežāk ir iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 59 gadiem, iedzīvotāji ar vidējo speciālo izglītību, kā arī tie, kas dzīvo vieni paši vai divatā.

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 59 gadiem, kuri atzīmē Mātes dienu, šajā dienā apsveic mammas vai saņem sveicienus no bērniem - attiecīgi 40 % iedzīvotāju. Piektā daļa iedzīvotāju Mātes dienā dāvina vai saņem ziedus, kā arī 16 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 59 gadiem pavada šo dienu kopā ar ģimeni. 13 % iedzīvotāju dodas ciemos vai uzņem ciemiņus, kā arī klāj svētku galdu. Savukārt pasākumus ārpus mājām apmeklē 6 % Latvijas iedzīvotāju.

Nedēļas nogales pārgājienus SIA Dzīvojam zaļi īpašniekam Jānim Zariņam izdevies pārvērst veiksmīgā uzņēmējdarbībā

Jāņa biogrāfija ir interesanta – bijis skolotājs vēl 12. klasē, izvēlējies pamest algotu darbu Saeimā tieši 2008.gada izskaņā. «Aizgāju un sākās pārdomu laiks par to, ko darīt, negribēju braukt prom un netaisos to darīt. Apdomāju, ko vispār protu. 2008. gada decembra beigās gājām pārgājienā no Zasulauka līdz Bolderājai pa dzelzceļu, pa ceļam apspriedām ideju par pārgājienu aprakstiem, padomiem, forumu internetā. To arī realizēju – 2009.gada janvārī nodibināts IK Savādāks skatījums, un drīz dzima mājaslapa pargajieni.lv, aprīlī organizēts pirmais pārgājiens,» viņš stāsta.

Tulznas

Uzņēmums dzima brīdī, kad visapkārt visiem viss bruka, un pašam Jānim bija tikai aptuvens priekšstats par izvēlēto virzienu: «Protams, tas, ka esi diplomēts ģeogrāfs, ir labi, bet neko diži tas nepalīdz, tikpat daudz arī nezināmā – nav atbilstošas izglītības, nezini, kā maršrutus veidot, nav kontaktu, nesaproti, kas notiek – krīze visriņķī, esi iemests vai pats ielecis sabangotā jūrā un nu jāpeld, nav variantu!»

Savdabīgu veidu, kā atrisināt kartupeļu novākšanu no sava privātlauka, izdomājusi Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja. Viņas pakļautībā strādājošie īpašumu vērtētāji, izsolītāji, juristi un finansisti darba nedēļas vidū rakuši kartupeļus priekšnieces īpašumā, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Atrast Rīgas Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājas Rasmas Freimanes īpašumu Saldus rajona Šķēdes pagastā nav bijis sarežģīti. «Vietējie to sauc par visgreznāko māju apkārtnē. Pagalma vidū stāv nolikti spēkrati, arī Freimanes auto, bet pašas saimnieces nav. Toties viņas 30 hektāru lielajā kartupeļu laukā ceturtdienas vidū tupeņus rok ap cilvēkiem 20. Lauks ir liels. Tur strādā gan nolīgti vietējie laucinieki, gan nostāk no citiem, galvas nepacēluši, darbojas Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbinieki,» redzēto raksturoja raidījuma veidotāji.

Pašvaldības darbinieki - pamanījuši televīzijas kameru - katrs domājuši savu stāstu, kāpēc darbadienas vidū atrodas priekšnieces kartupeļu laukā - viens bildis, ka palīdz krustmātei, cits, ka strādā par vēdera tiesu.

Joprojām nav zināms ne tas, pa kurām mugurām īsti dancos nekustamā īpašuma nodokļa pātaga, ne tas, cik karstasinīgi būs tās deju ritmi.

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) reformas cepējiem gadījies to piededzināt. Dūmu ir patiešām daudz, bet diemžēl pagaidām nav nekā, ko galdā celt. Process kopumā izstiepies kā akordeona plēšas. NĪN reformas bļodā tiek maisītas ieceres, kas zaudē aprises, diskusijai brīžiem izplūstot interneta komentāru līmenī, tādējādi ievērojami attālinoties no realitātes, kuru ļoti skaidri taču raksturo iedzīvotāju maciņi. Nodevas katram iedzīvotājam, kurš piesaukts zemesgrāmatas apliecībā, ir neizbēgams liktenis. Šīs sabiedrības daļas skats nākotnē ir neziņā tīts, ja izskanējušo risinājumu diapazons svārstās no atbrīvojuma maksāt par vienīgo mājokli līdz kadastrālo vērtību ievērojamai uzskrūvēšanai. Mudīgi jāmeklē konkrētība, citādi NĪN ļembasts draud vienā mirklī pajukt kā lauku miestā piestājuši parūsējuši karuseļi. Likmes jāspēj ielikt saprātīgos un visiem īpašniekiem skaidri saprotamos un sa-mak-sā-ja-mos rāmjos.

Pēdējo gadu laikā Ķīna investējusi triljonus ASV dolāru infrastruktūras un nekustamā īpašuma būvē, un celtniecības apjomi ir apsteiguši iedzīvotāju skaita pieaugumu.

Šā gada sākumā finanšu analītiķis Gilams Talaks pauda, ka jaunu mājokļu būvniecība gan nenodrošinās dzīvesvietu cilvēkiem, kas vēlas pārcelties no laukiem uz pilsētu, jo laucinieki tik dārgus dzīvokļus nevarēs atļauties. Jaunos mājokļus pārsvarā iegādājas Ķīnas nesen izveidojusies vidējā klase, un nereti dzīvokļi tiek pirkti citās pilsētās - ne tajās, kur viņi dzīvo vai strādā. Daudziem ķīniešiem, kas var atļauties iegādāties mājokli, tas šķiet labs investīciju veids. Valdība atļāva ķīniešiem iegādāties pašiem savus mājokļus aptuveni pirms 15 gadiem.

Ik gadu Ķīnā tiek uzbūvētas 12 – 24 jaunas pilsētas, sekojot Ķīnas valdības īstenotajai politkai, un būviecība ir vienu no svarīgākajiem Ķīnas izaugsmes dzinējspēkiem.

Nekustamais īpašums ir viena no retajām iespējam, kur ķīnieši var ieguldīt, tādēļ Ķīnā dzīvokļi tiek pirkti kā investīcija, un lielā daļā gadījumu tie jaunbūvēs tā arī paliek neapdzīvoti, vēsta BBC.

Tas, ka Ķīnā izveidojas veselas neapdzīvotas pilsētas, ne tikai jaunceltņu «spoku rajoni», ir skaidrojams arī ar to, ka dzīvošana jaunā mājoklī mazinātu tā vērtību nākotnē. Tādēļ jauno dzīvokļu īpašnieki izvēlas saglabāt to vienīgi kā aktīvu, skaidro medijs.

Šī gada laikā Ķīnā jaunuzcelto mājokļu platība veido 1,5 miljardu kvadrātmetru, un valsts turpina būvēt.

Iepriekš vēstīts, ka Ķīnas tukšās «spoku pilsētas» neapdzīvotas varētu palikt vēl daudzu gadus. Ik gadu Ķīnā tiek uzbūvētas 12 – 24 jaunas pilsētas, sekojot Ķīnas valdības īstenotajai politkai, un būviecība ir vienu no svarīgākajiem Ķīnas izaugsmes dzinējspēkiem.