Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Saskaņā ar Eiropas Savienības regulu, no 2015. gada tiks ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums, kas būs cieši sasaistīts ar vienoto platības maksājumu (VPM), informē Zemkopības ministrija.

Saimniecībām obligāti būs jāizpilda zaļināšanas prakses, lai saņemtu VPM un zaļināšanas maksājumu. Ja tas netiks darīts, zaļināšanas maksājums tiks samazināts vai netiks izmaksāts.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauksaimniekus pievērst uzmanību izmaiņām tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumos, kas lauksaimniekiem obligāti būs jāņem vērā, jau šā gada vasaras otrajā pusē un rudenī plānojot nākamā gada sējumu struktūru un ziemāju sēju.

«Aicinu Latvijas lauksaimniekus jau tagad pievērst uzmanību zaļināšanas praksēm. Kaut arī zaļināšanas maksājums tiks īstenots no 2015. gada, ziemāju sēja sāksies jau tuvākajā laikā. Tāpēc lauksaimniekiem savlaikus ir jāiepazīstas ar jaunajām zaļināšanas prasībām, lai 2015. gadā pilnā apjomā varētu saņemt attiecīgo atbalsta maksājumu,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir saņēmusi informācija par to, ka lauksaimniekiem tiek pārtraukta elektroenerģijas piegāde, kas būtiski ietekmē lauksaimnieku ražošanas turpināšanu un nodara būtisku kaitējumu saimniecību ražošanas iekārtām.

LOSP aicina Latvenergo neatslēgt lauksaimniekiem elektrību ziemas periodā, informē LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.

Ar daudzām institūcijām ir iespējams vienoties par pilnīgu maksājumu atlikšanu uz noteiktu laiku, taču AS Latvenergo saistību nepildīšanas gadījumā pēc brīdinājuma nosūtīšanas atbrauc un atslēdz strāvu ziemas periodā, kad gaisa temperatūra sasniedz mīnus 20 grādus, kā rezultātā saimniecībām rodas zaudējumi, kas ir daudzkārt lielāki nekā parāds uzņēmumam par sniegtajiem pakalpojumiem. Jāpiebilst, ka brīdinājumi par parādu nomaksu tiek sūtīti pa pastu neierakstītās vēstulēs, tie ne vienmēr sasniedz adresātu, jo pēdējo gadu laikā laukos pasta darbība ir pasliktinājusies.

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Latvijā šī gada vasarā tika pārsniegti ļoti daudzi maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Tāpat pieredzējām ne vienu vien tropisku nakti. Karstuma mīļi, ļoti iespējams, to sauca par paradīzi zemes virsū, bet kā tas ietekmēja lauksaimniecības nozari? Graudaugu augšanai tomēr nepieciešami atbilstoši laikapstākļi.

“Jā, ziemāju raža, cik dzirdam no lauksaimniekiem, šogad ir mazāka, pats grauds ir sausāks un mazāks, taču vienlaikus graudu cenas dēļ pieprasījuma ir augstākas, tādējādi nav tā, ka graudkopji no tā īpaši ciestu. Lai vai kā, aicinām jebkuru lauksaimnieku, sevišķi mazo vai pavisam jauno, – skatīties uz savu darbību plašāk un tālejošāk, neliekot uzsvaru tikai uz vienas sezonas rezultātiem. Un, lai to varētu panākt, saimniecības attīstībai nereti nepieciešams papildu finansējums,” skaidro Lande.lv klientu konsultants Haralds Neimanis.

Kāda, jūsuprāt, izskatās lauksaimniecības nozares nākotne?

Tas, ko esam novērojuši, ir, ka pandēmija atgrieza cilvēkus vairāk pie dabas. Vai tas novedīs viņus pie profesionālās lauksaimniecības, to mēs nezinām, bet kādu daļu tas noteikti iedvesmos. Pēc pasaules datiem spriežot, līdz 2050. gadam pieprasījums pēc pārtikas pieaugs par 70%, jo populācija aug. Ko tas nozīmē? Lai visi cilvēki būtu nodrošināti ar pārtiku, vajadzēs arvien efektīvāk ražot. Tādējādi darbs būs. Tomēr, lai tas būtu paveicams tīri praktiski, lauksaimniekiem būs nopietni jāieguldās un jāattīstās, piemēram, jāizmanto savā saimniecībā modernā jeb precīzā lauksaimniecība – jauni kombaini, GPS tehnoloģijas utt., kam lielākoties nepieciešams papildu finansējums. Zemnieku vidū šobrīd aktīvi notiek arī paaudžu maiņa, un kurš gan jaunais vēlas strādāt ar vecu traktoru un saņemt mazu atalgojumu? Tāpēc mēs iedrošinam augt un attīstīties, nebaidoties ieguldīt ilgtermiņa izaugsmē, jo lauksaimniecības nozare būs aktuāla vienmēr. Turklāt mēs redzam, ka pandēmijas ietekmē daudzi lauksaimnieki ir kļuvuši vēl aktīvāki, spiež gāzes, nevis bremzes pedāli, un tas ir apsveicami! Inflācijas dēļ graudu iepirkuma cenas pakāpās, tādējādi šobrīd situācija vērojama salīdzinoši stabila.

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Valdība ir akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru Kabineta noteikumus Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros, Db.lv informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas Vecākā referente Liene Zvereva.

Normatīvais akts nosaka lauksaimnieku tiesības un pienākumus, piesakoties 14 dažādiem Eiropas Savienības (ES) tiešajiem maksājumiem. Kopš 2006.gada piešķiršanas nosacījumi pamatā nav mainījušies vienotajam platības maksājumam, atsevišķajam cukura maksājumam un vēl šādiem papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM): par laukaugu platībām; par lopbarības platībām; par nokautiem vai eksportētiem liellopiem; par zīdītājgovīm; par aitu mātēm, par zālāja un linu sēklām, par kartupeļu cieti.

Ar 2007.gadu lauksaimniekiem ir pieejami jauni tiešie maksājumi - atbalsts par enerģētiskajiem kultūraugiem un četri atdalītie PVTM, tas ir, atdalītais PVTM par platībām, atdalītais PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem, atdalītais PVTM par pienu un atdalītais PVTM īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem.

Latvijā šogad izaudzētā graudu raža ir pietiekami liela, lai nebūtu nepieciešams graudus importēt, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

«Kopumā raža Latvijā ir pietiekami liela, lai mums nebūtu jādomā par graudu iepirkšanu,» teica Lazdiņš.

Tāpat viņš atzina, ka Latvijā ir saimniecības, kurās visa raža ir novākta, taču atsevišķās saimniecībās ražas vākšanas darbi vēl turpinās. «Šā gada rudens ir īpaši nelabvēlīgs lauksaimniekiem Latvijā. Cik varējām, tik padarījām, bet ražas novākšana vēl turpinās pat šobrīd,» atzina Lazdiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka valsts plūdos cietušajiem lauksaimniekiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem plāno kompensēt apmēram 71% no ieguldītajiem līdzekļiem.

«Kopumā plūdu skartajā reģionā neiegūtā raža vai platības, no kuras nevarēja iegūt ražu, ir 73 000 hektāru. Pēc mūsu aprēķiniem, zaudējumi lauksaimniekiem ir radīti ap 50 miljoniem eiro. (..) Šobrīd ir piešķirti nepilni 15 miljoni eiro, kas kompensēs daļu no lauksaimnieku ieguldījumiem. Šī summa daļēji varētu nodrošināt to, ka lauksaimnieki, kuri neguva ražu, varēs iegādāties izejvielas, kas nepieciešamas nākamās ražas ieguvei,» klāstīja Lazdiņš.

2014.gada nogalē tika veikti grozījumi likumā Par akcīzes nodokli, kas paredz, ka no 2015.gada 1.jūlijā Latvijas lauksaimniekiem būs jāiegādājas iezīmētā (marķētā) dīzeļdegviela. Vairums Latvijas ražojošo lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un degvielas tirgotāji ir kategoriski pret jaunās normas stāšanos spēkā un uzskata, ka šobrīd, kad ir atvērts likums, nepārdomātais lēmums ir jāatceļ, informē biedrības Zemnieku saeima pārstāve Līva Norkārkle.

Jau vairākus gadus darbojas efektīva un moderna Lauku atbalsta dienesta pakļautībā esoša lauksaimniekiem paredzētās bezakcīzes dīzeļdegvielas uzraudzības sistēma. Lai lauksaimnieki būtu tiesīgi iegādāties tiem paredzēto dīzeļdegvielu, viņiem ir jāizpilda virkne nosacījumu. Ar jauno lēmumu papildus tiek ieviesta līdz galam nepārdomāta un neizvērtēta prasība - dīzeļdegvielas iezīmēšana (marķēšana), radot izmaksas gan lauksaimniekiem un degvielas tirgotājiem, gan valstij kopumā. Pēc lauksaimnieku aprēķiniem, iezīmētās (marķētās) dīzeļdegvielas cena pieaugs aptuveni par 5-6 eiro centiem par litru. Izmaksas radīsies arī veidojot papildus infrastruktūru atsevišķai krāsotās degvielas loģistikas nodrošināšanai un uzglabāšanai, kā arī kontroles sistēmai no valsts puses.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006.gadā ievērojami pieaugusi graudaugu kopējā sējumu platība – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu - par 42.9 tūkst. ha jeb 9.1%. Nelabvēlīgie laika apstākļi visā veģetācijas periodā ietekmējuši graudaugu ražību. 2006.gadā novākti 1.2 milj.tonnu graudu, kas ir par 155.6 tūkst. tonnu jeb par 11.8% mazāk nekā 2005.gadā.

Graudaugu vidējā ražība samazinājusies no 28.0 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 22.6 cnt 2006.gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ziemāju graudaugu kopraža sarukusi par 16.2 tūkst. tonnu jeb 2.6%, kaut gan 2006.gadā ar ziemāju kultūrām apsētas ievērojami lielākas platības – par 23.4 tūkst.ha jeb par 12.5% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Sējumu platības pieaugušas visām ziemāju kultūrām, izņemot tritikāli. 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, iesēts par 20.3 tūkst.ha jeb par 15.4% vairāk ziemas kviešu. To īpatsvars kopējā graudaugu sējumu platībā pieaudzis līdz 29.8%, bet graudu kopievākumā līdz pat 39.8%. Tai pat laikā, samazinoties vidējai ziemas kviešu ražībai no 37.7 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 30.3 cnt no 1 ha 2006.gadā, kopraža kritusies par 36.4 tūkst.tonnu jeb par 7.3%.

Lai kliedētu atbalsta pretendentu bažas par ES tiešo maksājumu lauksaimniekiem nosacījumiem 2023.gadā, Zemkopības ministrija (ZM) sniedz skaidrojumu par jaunajām prasībām no lauksaimniekiem, informē ZM.

Pirmkārt ZM apstrīd apgalvojumu, ka, lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem jābūt padziļinātām zināšanām informāciju tehnoloģiju (IT) jomā un pieteikumi jāpilda vairākās informācijas platformās, kur jāievada liels datu apjoms. Viedoklis pausts par dažu ekoshēmu atbalstu.

Zemnieku saeima: Šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savus uzņēmējus 

Ministru kabinetā 18.aprīlī tika apstiprināti tiešmaksājumu noteikumi. Tie regulēs pieteikšanās...

Ministrijā skaidro, ka no sešām ekoshēmām divu ekoshēmu un ekoshēmas viena apakšpasākuma gadījumā lauksaimniekiem būs jāsniedz informācija Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) izveidotajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) Pārvaldības sistēmā par augsnes kaļķošanas, augu aizsardzības līdzekļu (AAL) un mēslošanas līdzekļu izmantošanas plānošanu un lietošanu.

Kā norāda ZM, informāciju nepieciešams sniegt, lai varētu pārliecināties par atbalsta nosacījumu izpildi.

Vienlaikus attiecīgajām ekoshēmām šajā gadā paredzēta neliela daļa no kopējā finansējuma - 12,8 miljoni eiro jeb 3,9% no 2023.gadā tiešo maksājumu paredzētā 331 miljona eiro finansējuma un, salīdzinot ar 2022.gadu, tas ir vienāds ar šī gada tiešo maksājumu finansējuma palielinājumu.

ZM uzsver, ka pārējiem tiešo maksājumu pasākumiem ar kopējo finansējumu 318 miljoni eiro atbalstu pieteikšanās kārtība nav kļuvusi stingrāka, tāpēc lauksaimniekiem nebūs jāiesniedz vairāk informācijas kā 2022.gadā.

Lai pieteiktos kopumā 24 tiešo maksājumu veidiem, iesniegums būs jāiesniedz tikai Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskās pieteikšanās sistēmā (kā līdz šim), un tikai trīs ekoshēmu gadījumā būs jāsniedz informācija arī VAAD izveidotajā LIZ Pārvaldības sistēmā.

Otrkārt ZM apstrīd apgalvojumu, ka brīdī, kad līdz ražas novākšanai palikuši aptuveni trīs mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē.

ZM skaidro, ka attiecībā uz šī gada ražu, jauns ierobežojums paredzēts tikai vienai prasībai - labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasības izpildei, kas paredz aizsargjoslu izveidi trīs metru platā joslā gar novadgrāvjiem, kurā nedrīkst lietot mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus.

ZM uzsver, ka šīs prasības izpilde var būt apgrūtināta tikai tajās saimniecībās, kuras izveidojušas ziemāju sējumus un kuru rīcībā nav precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, mēslojuma izkliedētāji un augu aizsardzības līdzekļu izsmidzinātāji ar sekciju kontroles funkcionalitāti.

Vienlaikus ZM uzsver, ka gan šajā, gan jebkuru citu prasību gadījumā, ja rodas no lauksaimnieka rīcības neatkarīgi apstākļi, kas liedz izpildīt prasību, lauksaimniekam ir jāvēršas ar iesniegumu LAD, lai saglabātu iespēju saņemt atbalstu.

Tikmēr pārējo jauno labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasību gadījumā šogad ir paredzēti vairāki izņēmumi vai arī tās piemēros tikai no 2023.gada rudens, tādējādi tās neradīs ierobežojumus attiecībā uz esošo ražas gadu.

Piemēram, labas lauksaimniecības un vides stāvokļa septītā prasība par augu maiņu šogad neradīs ierobežojumus, jo ikgadējas augu maiņas platībās tiks ieskaitītas visas kviešu, miežu, rudzu, auzu, griķu, kartupeļu, dārzeņu platības. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa astotā prasība par neražojošu platību izveidi neradīs ierobežojumus, jo papuves varēs izmantot iepriekšminēto kultūraugu audzēšanai. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa piektā un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa sestā prasība par augsnes segumu ziemas periodā tiks piemērotas no 2023.gada rudens, savukārt labas lauksaimniecības un vides stāvokļa otrā prasība par kūdrāju un mitrzemju aizsardzību stāsies spēkā 2025.gadā.

ZM uzsver, ka 2023.gadā praktiski nav mainījušies lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas jeb darbības kritēriji, lai saņemtu tiešos maksājumus. Ir atcelta prasība papuvi apart līdz 15.septembrim, kā arī ir plānots 2023.gada augustā atcelt prasību par zālāju novākšanu, kas Ministru kabineta noteikumos ir paredzēta līdz šī gada 15.septembrim.

ZM gan atzīmē, ka zālāju novākšanas prasības atcelšanai gan nepieciešamas attiecīgas izmaiņas Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.-2027.gadam un to apstiprinājums Eiropas Komisijā.

ZM norāda, ka jaunas prasības ir paredzēti tikai ekoshēmās, jo tie ir jauni atbalsta pasākumi no 2023.gada. Ekoshēmas ir videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses, kuras daudziem lauksaimniekiem jau ir ierastas. Turklāt tās ir brīvprātīgas.

Ekoshēma par ekoloģiski nozīmīgu platību izveidi paredz atbalstu par tauriņziežu, nektāraugu starpkultūru, zālāju pasēja audzēšanu, zaļmēslojuma platību izveidi, ja attiecīgajās platībās nelieto AAL noteiktu laiku. Šie kultūraugi jau līdz šim tiek audzēti daļā lauksaimniecības zemju.

Savukārt zālāju saglabāšanas veicināšanas pasākums paredz atbalstu, ja zālājs netiek aparts divus gadus pēc kārtas. Arī šis pasākums neizvirza ārkārtējus ierobežojumus.

Tikmēr ekoshēmas, kas paredz kultūraugu dažādošanas un augsnes seguma prasības aramzemē, var radīt ierobežojumus tikai nelielā daļā saimniecību. Taču arī gadījumos, ja ir konstatējama novirze no prasību izpildes, lauksaimnieki joprojām saglabā tiesības uz atbalstu, kas var tikt samazināts proporcionāli neizpildei.

ZM aicina lauksaimniekus pieteikties tiešo maksājumu atbalstam 2023.gadā.

Šogad pieteikties tiešo maksājumu atbalstam varēs līdz pat 15.jūnijam, bet sākotnējo informāciju VAAD izveidotajā LIZ pārvaldības sistēmā varēs iesniegt līdz 30.jūnijam.

Ministrijas ieskatā tas ir pietiekams laiks, lai atbalsta iesniegumu sagatavotu, bet pirms tam lauksaimnieki aicināti izvērtēt, kādiem atbalsta pasākumiem pieteikties. Neskaidrību gadījumā lauksaimnieki var vērsties ZM, LAD, VAAD un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā.

Danske Bank un SIA Ganību Dambja Biznesa Centrs noslēgušas līgumu par finansējumu 8,4 miljonu eiro apmērā investīcijām esošajā InDi biroju centrā, kā arī esošo saistību refinansēšanai, informē bankā.

Daļa no piešķirtā aizdevuma – 1,7 miljoni eiro – tiks izmantoti stāvvietu teritorijas paplašināšanai, iegādājoties blakus esošo zemes gabalu, kā arī InDi biroju centra 1. stāva telpu rekonstrukcijai 4 000 kvadrātmetru platībā, ar mērķi pārveidot esošās noliktavu telpas par biroju telpām. Tāpat rekonstrukcijas plāni paredz apkārtējās vides uzlabošanu nomnieku komforta līmeņa paaugstināšanai.

SIA Ganību dambja biznesa centrs pārstāvji norāda, ka uzņēmuma mērķis ir nodrošināt saviem klientiem mūsdienīgas biroja telpas, radītas, domājot par klientu darbinieku ērtībām.

«Pirmā stāva telpu rekonstrukcija ļaus mums radīt citādu, Latvijā vēl nebijušu darba vidi. Atvērta tipa biroji tiek projektēti, koncentrējoties uz darbinieku komfortu,» skaidro uņēmuma valdes locekle un līdzīpašniece Zanda Zemniece.

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Ārvalstu uzņēmumi turpina iespaidīgos apmēros iegādāties zemi. Ja neskaita valsti, tad no desmit uzņēmumiem, kam Latvijā pieder vislielākās zemes platības, vairs tikai divos kontrole ir pašmāju fiziskajām vai juridiskajām personām – vēl par vienu mazāk nekā pirms gada, raksta Latvijas avīze.

Latvijas lielāko zemes platību īpašnieku – fizisko un juridisko personu – pirmajā divdesmitpiecniekā gada laikā turpinājusies līdzšinējā tendence: ārvalstu uzņēmumi joprojām iespaidīgos apmēros iegādājas zemi, rāda ikgadējā informācija, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta datiem.

Gada laikā pirmā divdesmitpiecnieka pārstāves ārvalstu kompānijas vien Latvijā iegādājušās vairāk nekā 36 tūkstošus hektāru – 50% pieaugums salīdzinājumā ar 24 tūkstošiem hektāru gadu iepriekš. Turklāt tikai pāris ārvalstu kompānijas šajā laikā savas zemes platības Latvijā samazinājušas.

Vēl tikai trīs pilnas darba dienas - tas ir, līdz otrdienai, 15. maijam, Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pieņems lauksaimnieku iesniegumus Eiropas Savienības (ES) tiešajiem maksājumiem, biznesa portālu Db.lv informēja Zemkopības ministrija.

No 15.maija līdz 11.jūnijam iesniegumu pieņemšana turpināsies, taču jārēķinās, ka par katru nokavēto darba dienu atbalsta apjoms tiks samazināts par 1%.

Līdz 11. jūnijam LAD pieņems iesniegumus arī agrovides atbalstam, kā arī labojumus platībmaksājumu iesniegumos, ja tādi ir nepieciešami.

Rokasgrāmatas platību maksājumu saņemšanai lauksaimnieki kopā ar lauka bloka kartēm un iesniegumu veidlapām var saņemt LAD reģionālajās pārvaldēs.

Kā jau ZM ziņojusi iepriekš, līdzšinējo astoņu atbalsta pasākumu vietā lauksaimniekiem šogad būs pieejami 11 atbalsta pasākumi.

Kopš 2006.gada piešķiršanas nosacījumi pamatā nav mainījušies vienotajam platības maksājumam, atsevišķajam cukura maksājumam un vēl šādiem papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM): par laukaugu platībām, lopbarības platībām, nokautiem vai eksportētiem liellopiem, zīdītājgovīm, aitu mātēm, zālāja un linu sēklām, kā arī par kartupeļu cieti.

Banka Citadele lauksaimniecības uzņēmumiem izstrādājusi jaunu atbalsta produktu – Atbalsta kredītu zemniekiem, informē bankas pārstāvji.

Tas pieejams katram lauksaimniekam, kurš sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu (LAD).

Atbalsta kredīts zemniekiem atšķiras no lauksaimniekiem pieejamajiem citiem Citadeles kredītiem ar to, ka tiek izsniegts bez īpašuma ieķīlāšanas un tiek noformēts paātrinātā kārtībā. Kredīta summas ir robežās no 1000 līdz 20 000 eiro, izsniegšanas termiņš ir apmēram piecas darba dienas no dokumentu iesniegšanas.

Galvenais kritērijs, pēc kura banka vadās kredīta izsniegšanā, ir no LAD saņemtie platību maksājumi. Kredīta limits ir līdz 70% apmērā no iepriekšējos divos gados saņemtajiem vidējiem ikgadējiem vienotajiem platības maksājumiem. Tas nozīmē, ka šo kredīta veidu var izmantot tie lauksaimnieki, kuru īpašumā ir vismaz 25 hektāri lauksaimniecības zemes. Procentu likme ir no 14% gadā un kredīts tiek piešķirts uz vienu gadu, taču ar pagarināšanas iespējām.

Pagājušajā gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 37,8 hektāri, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2010. gadā, kad to vidējais lielums bija 34,5 hektāri, liecina 2013. gada Centrālās statistikas pārvaldes lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājusies par 7,0% (no 21,5 ha 2010. gadā līdz 23 ha 2013. gadā). Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja 29,9 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

2013. gadā Latvijā bija 81,8 tūkst. ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, un kopš 2010. gada to skaits ir samazinājies par 1,6 tūkstošiem jeb 1,9%. 2013. gadā lauku saimniecību īpašumā bija 1201,2 tūkst. ha jeb 64,0% no visas izmantotās LIZ kopplatības, kas ir par 24,1 tūkst. ha jeb 2,0% vairāk nekā 2010. gadā. Nomāto platību īpatsvars veidoja 34,3% no visas izmantotās LIZ kopplatības (par 14,2% vairāk nekā 2010. gadā).

Ar iedzīvotājiem veltītu brīvdabas ballīti 17.novembrī Liepājā plānots atklāt rekonstruēto Zirņu - Ganību ielas maģistrāli jeb Dienvidu pieslēgumu Liepājas ostai.

Ikviens liepājnieks tiek aicināts uz projekta noslēguma svinībām, ziņo pašvaldība izplatītajā preses relīzē. Pasākuma ietvaros ikvienam liepājniekam un pilsētas viesim tiek solīta iespēja degustēt īpašās Zirņu ielas kroga piedāvātās uzkodas, klausīties muzikantu Stendera ielas zēni sniegumu, kā arī novērtēt svētku rotu, kas īpaši šajā dienā tiks piešķirta Zirņu ielai.

Rekonstrukcijas aktualitāti noteica tas, ka pilsētai ir jānodrošina atbilstošs ielu labiekārtojums un stāvoklis, norāda pašvaldība. Lai gan 10 gadu laikā Liepājā gandrīz dubultojies autotransporta līdzekļu skaits, tomēr ielu infrastruktūras attīstība un labiekārtojuma pakāpe ne visos pilsētas rajonos ir uzlabojusies. Projekta īstenošanas gaitā ir pilnveidota satiksmes infrastruktūra, kā arī paaugstināta valsts galveno autoceļu A9 un A11 sasaiste ar Liepājas ostu.

Ceļu būves uzņēmums SIA Binders Liepājā sola turpināt ziemā pārtraukto dienvidu pieslēguma izbūvi jeb Zirņu - Ganību ielas rekonstrukciju.

Meteoroloģiskie apstākļi šobrīd ļauj atsākt inženiertehnisko komunikāciju ierīkošanas darbus. Būvniecības sezona tiks sākta ar lietus ūdens kanalizācijas sistēmas izveidi Ganību ielā un braucamo daļu gultņu sagatavošanu Ganību, Kungu un Ezera ielā.

Uzņēmums periodiski samazinātos apjomos būvdarbus turpināja arī ziemā, jo rudenī darbi atpalika no iepriekš plānotā grafika. Galvenokārt ziemā tika veikta koku zāģēšana un žogu uzstādīšana. Ziemā tranzīta kustība Liepājā tika novirzīta pa daļēji izbūvēto Zirņu ielu, kurā bija ieklāta tikai asfalta apakšējā kārta. Pagaidu segumā vietām parādījušās bedres, taču SIA Binders projektu vadītājs Jānis Fedotovs apgalvo, ka vēl tiks ieklāta vairākus centimetrus bieza šķembu mastikas asfalta virsējā kārta. Arī darbu pasūtītāja - Liepājas domes - pārstāvis Vilnis Vitkovskis norāda, ka bojāmumi ir minimāli, jo nav konstatēti ielas iesēdumi, nobrukumi vai izskalojumi.

Liepājas Būvvalde apspriešanai nodevusi pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumu projekta pirmo redakciju Zirņu ielas piegulošajām teritorijām, kur tuvākajos gados tiks izveidots pilsētas Dienvidu – Ziemeļu maģistrāles posms. Sabiedriskā apspriešana noritēs no 15. maija līdz 1. jūlijam.

Liepājas pilsētas Dome 2008. gada 10. aprīlī ir pieņēmusi lēmumu Nr.172 Par pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumu pirmā posma pirmās redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai, ar kuru pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumi Ganību ielas, Tukuma ielas, Eduarda Tisē ielas, Zirņu ielas krustojumam, Zirņu ielai, Jaunajai ielai (no Zirņu ielas līdz Ganību ielai), Ganību ielai (no Jaunās ielas līdz jaunajam tiltam) pirmā posma pirmā redakcija tiek nodota sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai

Nākošajā nedēļā iznāks Būvvaldes un domes sabiedrisko attiecību un marketinga daļas kopīgi sagatavots informatīvs bezmaksas izdevums Zirņu Iela Šodien Un Rīt, kurā būs plašāk skaidrota plānojuma grozījumu projekta būtība un Zirņu ielas attīstība tuvākajā nākotnē. Liepājā līdz šim bija tikai viena tranzītiela Ziemeļu - Dienvidu virzienā - Ganību iela, kas apvedceļa trūkuma dēļ bija pārslogota gan ar smago, gan vieglo transportu

SIA Tapeks Rīgā veikala un noliktavu telpas Ganību dambī nomāja no SIA Tarpeks, taču abi uzņēmumi pieder vieniem īpašniekiem.

SIA Tapeks valdes priekšsēdētājs Vilnis Priedītis Db iepriekš stāstīja, ka neviena Tapeks veikala telpas nepieder SIA Tapeks, bet tiek nomātas. Zemesgrāmatas informācija liecina, ka ēkas Rīgā, Ganību dambī 25d un 25f, kur atrodas Tapeks veikals un noliktavas, pieder SIA Tarpeks. Savukārt Lursoft informācija liecina, ka SIA Tarpeks pieder Vilnim Priedītim un Intam Jansonam. Arī SIA Tapeks pieder V. Priedītim un I. Jansonam.

Biedrība Zemnieku saeima ir šokēta par Saeimas deputātu vienaldzīgo attieksmi pret lauksaimniekiem, kuriem liedz medīt mežacūkas, aizsargājot savus īpašumus un sējumus, bet atklāti lobē pilsētas mednieku un elitāro kolektīvu intereses.

Šādu paziņojumu Zemnieku Saeima izplatīja pēc tam, kad Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika izskatīts trešajam lasījumam likumprojekts Grozījumi Medību likumā. Komisija pieņēma likumprojektu esošajā redakcijā un tas, visticamāk, tiks apstiprināts nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē.

Pēc statistikas datiem, 2011./2012.gada sezonā meža cūku skaits bija ap 70 000, izsniegtas licences par 50 000, savukārt izmantotas tikai ap 20 000. Atsevišķos reģionos dzīvnieku sugas populācija pat 5 reizes pārsniedz pieļaujamo skaitu, kas rada lielus zaudējumus lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un meža nozarei. Lielākajā daļā Eiropas valstu (Polija, Vācija, Lietuva, Zviedrija, u.c.) lauksaimniekiem ir atļauts medīt mežacūkas, savukārt Latvijā savas intereses atklāti lobē pilsētas mednieki, kuri paši nespēj samazināt postījumus un dzīvnieku populāciju, un neļauj lauksaimniekiem to darīt pašiem.

Zemkopības ministrija (ZM) pārstrādājusi noteikumu projektu kārtībai, kādā šogad tiks piešķirts valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Ņemot vērā pagājušā gada pieredzi tiešo atbalsta maksājumu ieviešanā, jaunajos noteikumos iekļauti vairāki papildinājumi. Noteikumos, līdzīgi kā iepriekš, paredzēts, ka zemnieki varēs saņemt ES vienoto platības maksājumu, laukaugu platības un lopbarības platības maksājumus. Tāpat lauksaimnieki saņems arī papildu valsts tiešos maksājumus par liellopiem (kaušanas prēmija un zīdītājgovs prēmija) un aitu mātēm, realizēto piena kvotas tonnu, zālāju un linu sēklām, kā arī par kartupeļu cieti. Noteikumos iekļauti arī īpaši nosacījumi Lauku attīstības plāna (LAP) pasākumiem: atbalsts mazāk labvēlīgajiem apvidiem un apvidiem ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā, bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos, buferjoslu ierīkošanai, lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai. Saskaņā ar ES tiesību aktiem viens no būtiskākajiem papildinājumiem ir nosacījums, ka jāievēro lauksaimniekiem: ka 2005.gada platības maksājumu iesniegumā deklarētās pastāvīgās pļavas un ganības netiks samazinātas. Papildināti arī zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi. Pastāvīgās pļavas vai ganības, kā arī aramzemē iesētie ilggadīgie zālāji jānogana vai jānopļauj, zāle jānovāc vai jāsasmalcina un jāizkliedē līdz 1.augustam. Savukārt, ja šīs platības deklarētas maksājumiem par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos, buferjoslu ierīkošanu vai tiek izmantotas nektāra vākšanai biškopības vajadzībām, tās jānopļauj vai jānogana līdz 10.septembrim. Nosacījums par kūlas dedzināšanas aizliegumu attiecas uz Lauku attīstības plāna pasākumiem, ja lauksaimnieks pieteicies atbalstam par saimniekošanu mazāk labvēlīgajos apvidos un programmā ”Agrovide”. Šajā gadījumā ir jāievēro labas saimniekošanas prakse, kas nepieļauj kūlas dedzināšanu apsaimniekojamā teritorijā. Vienots iesniegums vienotajam platības maksājumam, laukaugu platības maksājumam, lopbarības platību maksājumam, maksājumam mazāk labvēlīgajiem apvidiem un apvidiem ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā, kā arī maksājumiem bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos un buferjoslu ierīkošanai šogad jāiesniedz līdz 15.maijam. Ņemot vērā to, ka 15.maijs ir svētdiena, Lauku atbalsta dienests (LAD) iesniegumus pieņems līdz 16.maijam, ieskaitot. Labojumus platību maksājumu iesniegumā varēs iesniegt līdz 10. jūnijam. Savukārt iesniegums, pretendējot uz maksājumu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai, LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs jāiesniedz līdz 1.septembrim. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad maksājumu par govi, kuru izmanto teļu zīdīšanai jeb zīdītājgovs prēmiju varēs saņemt arī par Latvijas brūno un Latvijas zilo govi. Tāpat zīdītājgovs prēmiju būs tiesības saņemt par ierobežotu skaitu telītēm no astoņu mēnešu vecuma. Iesniegumi papildu valsts tiešajiem maksājumiem par zīdītājgovīm, aitu mātēm, pienu un kartupeļu cieti jāiesniedz līdz šā gada 15.jūlijam. Iesniegumus maksājumiem par nokautajiem lopiem jeb kaušanas prēmijai, tāpat kā pagājušā gadā, varēs iesniegt četras reizes gadā – līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša piecpadsmitajam datumam. Pēdējais datums, līdz kuram varēs iesniegt iesniegumus par 2005.gadā nokautiem vai nokaušanai eksportētiem liellopiem, kuri vecāki par astoņiem mēnešiem, noteikts līdz 2006.gada 15.aprīlim. Šogad precizēts arī papildu valsts tiešā maksājuma par piena tonnu saņemšanas nosacījums. Maksājums tiks izmaksāts esošās piena kvotas ietvaros par laika posmā no 2004.gada 1.maija līdz 2005.gada 31.martam realizētajām piena tonnām. Šogad ES tiešajiem maksājumiem ir plānots šāds finanšu apjoms: vienotajam platības maksājumam - nepilni 39 miljoni eiro, papildus valsts tiešajiem maksājumiem - 61,3 miljoni eiro.

Lielākais zemes, it īpaši jau mežu zemes īpašnieks Latvijā joprojām pārliecinoši ir valsts. Bet lielākie zemes saimnieki privātuzņēmumu un personu vidū ir Mono holdinga boss Mihails Uļmans, meža nozares uzņēmējs no Kurzemes Modris Fokerots un Ventspils uzņēmējs Valentīns Kokalis.

Pētījums par privātpersonām, kam Latvijā pieder vislielākās zemes platības, veidojis žurnālists Lato Lapsa sadarbībā ar Valsts zemes dienestu. Pētījums publicēts portālā Pietiek.com.

Īpašnieks Zemes platība (ha) Izmaiņas gada laikā (m2)

1. Mihails Uļmans 5253,2921 +4065100,2

Jau vairākus gadus Mono holdinga boss ir Latvijas lielāko zemes īpašnieku fizisko personu saraksta līderis, - šo statusu viņam nodrošināja no pazīstamā uzņēmēja, pašlaik parādu piedzinēju vajātā Gata Saknīša iegādātās iespaidīgās platības.

2. Modris Fokerots 4132,3103 -1572000

Arī pazīstamais Kurzemes puses meža nozares uzņēmējs turpina samazināt sev piederošās platības, taču arī gada laikā mazumā gājušie 157 hektāri nemaina viņa pozīciju šajā sarakstā.

Lauksaimnieki paredz mazākas ražas, rudzu maizei cena var pieaugt, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Maiznieki jau šobrīd norāda, ka izmaksu pieaugumu vairs nevar akumulēt, bet cenu kāpums var mazināt maizes patēriņu. Tikmēr pārtikas tirgotāji uzskata, ka cenas jau sasniegušas augstāko līmeni.

Neskatoties uz optimistiskajām Eiropas Komisijas prognozēm par graudaugu platības un kopražas palielināšanos Latvijā 2011. gadā, Zemkopības ministrijas (ZM) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperti prognozē, ka 2011. gada kopējā graudu un rapšu platība saglabāsies 2010. gada līmenī. ZM Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas speciālistes Leldes Celmiņas apkopotie dati liecina, ka šogad varētu būtiski mainīties ziemāju un vasarāju graudaugu sējumu struktūra. Pērn ziemāji no kopējās graudu platības aizņēma 53 %, bet šogad - tikai 32%. Tas skaidrojams ar faktu, ka no pērn rudenī apsētās ziemāju platības bojā gājuši aptuveni 43%. No ziemāju graudaugiem visvairāk ir cietuši mieži - 57% - un kvieši - 43% sējumu platībās, savukārt rudzi un tritikāle pavasarī bija jāpārsēj 20-25% platībās. Tādējādi tiek prognozēts, ka ziemāju graudaugu kopraža varētu būt mazāka nekā iepriekšējā gadā. Bojā gājušo ziemāju platību vietā iesēti vasaras kvieši, vasaras mieži, kā arī vasaras rapši. Z/s Mazstrautiņi saimnieks Ainars Kalps klāsta, ka no ziemājiem nekā prātīga nebūšot - no 140 ha puse bija jāpārsēj un cietušas arī nepārsētās platības. Vasaras kultūras skāris sausums, taču lauksaimnieks cer, ka tā ietekme būs mazāka nekā laikapstākļu ietekme uz ziemājiem. Arī citi lauksaimnieki iepriekš pauda bažas par ziemāju slikto pārziemošanu, kas ietekmēs kopražu.