Jaunākais izdevums

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) panākusi kompromisu ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un Veselības ministriju (VM) par prasībām veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai, aģentūrai LETA apstiprināja asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Viņa pauda, ka šovakar divām pusēm izdevies vienoties pat pamatprasībām streika prasību ietvaros. Kozlovska gan piebilda, ka vienošanās oficiāli varētu tikt noslēgta vien pirmdien, kad to parakstīs veselības ministre Anda Čakša, Kučinskis un koalīcijas partiju vadītāji, tādējādi apņemoties pildīt solīto.

"Saprotu, ka pirmdien šie paraksti varētu būt par finansējuma palielinājumu veselības aprūpei, ieskaitot primāro veselības aprūpi, kā arī reformu, e-veselību un citām prasībām," teica Kozlovska.

Kozlovska skaidroja, ka saskaņā ar Streika likumu katra nozares pārstāvja dalība streikā bija brīvprātīga, savukārt streika juridisko vadību bija uzņēmusies Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), kura attiecīgi arī var lemt par streika izbeigšanu.

"Mēs, LLĢĀA atbalstām streiku ar noteiktu prasību izvirzīšanu. Ja mēs par šīm prasībām vienojamies ar premjeru, valdību un politiķiem, tad mēs tālāk skatām, vai mēs atbalstām, vai neatbalstām tālākās [Streika komitejas] darbības," sacīja Kozlovska.

LLĢĀA atbalsts streikam būs tiktāl, cik tiks saņemta oficiāla ar parakstiem apstiprināta vienošanās. "Ļoti ceru, ka tas būs tieši pirmdien," sacīja Kozlovska, liekot noprast, ka, saņemot oficiālu solījumu, lauku ģimenes ārsti varētu noslēgt savu dalību streikā jau nākamajā dienā pēc tā.

"Šodien vienojāmies par visiem pamatpunktiem ar premjera biroju un veselības ministri," uzsvēra Kozlovska.

Veselības ministre Anda Čakša aģentūrai LETA norādīja, ka dienas garumā strādāts ar LLĢĀA iesūtītajiem precizējumiem. "Esam vienojušies par pamatprasībām, kas ir bijušas, un saprotu, ka lauku ģimenes ārsti gatavi turpināt darbu un neturpināt protesta akcijas," teica politiķe.

Čakša skaidroja, ka ar lauku ģimenes ārstiem panākts kompromiss par niansēm iepriekšējā vienošanās, piemēram, virtuālo pacientu slodzi uz vienu ārstu, kas jau paredzēta veselības aprūpes reformas ziņojumā. "Domāju, ka vienošanās abām pusēm ir pieņemama un saprotama," vērtēja ministre.

Kā aģentūra LETA uzzināja VM, LĢĀA savus priekšlikumus ministrijai vēl neesot iesniegusi.

Jau ziņots, ka paziņojumā medijiem LĢĀA norādīja, ka, izskatot Kučinska priekšlikumus, Streika komiteja nolēma neparakstīt piedāvāto vienošanos, to pamatojot ar vienošanās projektā neietvertajiem priekšlikumiem par streika svarīgākajām prasībām.

LĢĀA streika komiteja gatavo atbildes priekšlikumus un tos iesniegs Ministru prezidentam šodien. Tāpat LĢĀA aicina Kučinski plānot divpusēju tikšanos ar Streika komiteju nākamās nedēļas sākumā, lai varētu klātienē izskatīt LĢĀA streika komitejas priekšlikumus.

Notiekošais ģimenes ārstu streiks tiek turpināts, jo valdības piedāvātais neparedz risinājumus streika prasībām, uzsvēra asociācijā. Tā sagaida, ka Kučinskis un Čakša meklēs piemērotus risinājumus ģimenes ārstu izteiktajām prasībām un tādējādi parādīs, ka valdība spēj uzņemties atbildību un risināt problēmas ar piemērotiem līdzekļiem.

Kā ziņots, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, pirmdien plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.

Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija (VM) piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.

Tāpat VM un ģimenes ārstu domas atšķiras jautājumā par reformā iekļauto ieceri veidot kopprakses. LĢĀA vadītāja Veide skaidroja, ka šādu kopprakšu veidošana nozīmēs dežūras vakara stundās un brīvdienās, kas mainīs visu līdzšinējo darba modeli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ārstus nedrīkst padarīt par datu ievades operatoriem

Rūta Kesnere, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālināta ārstēšana noteikti ir attīstāms virziens, kam gan vēl nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos

To uzsver Dienas Biznesa un holdinga Repharm rīkotā apaļā galda, kas veltīts e-veselībai, dalībnieki: Nacionālā Veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, ģimenes ārste Aija Šnikvalde, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras daļas vadītājs Kārlis Bētiņš, uzņēmuma Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta vadītājs Jānis Kirilka un SIA Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš.

Diskusiju sākšu ar aktualitāti. Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vēl joprojām uztur spēkā prasību, ka e-veselības sistēmas, kas attiecas uz e-receptēm un e-darba nespējas lapām, ieviešana ir jāatliek, jo sistēma vēl nav tik gatava, lai ārsti ar to varētu strādāt. Turklāt LĢĀA īpaši uzsver, ka nav pret e-veselības lietošanu kā tādu, bet iebilst pret negatavo sistēmu. Kāda ir Nacionālā veselības dienesta nostāja?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ģimenes ārsti neparakstīs vienošanos un turpinās streiku, mainot tā formu

LETA, 17.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), izvērtējot Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) un veselības ministres Andas Čakšas gala piedāvājumu veselības nozares uzlabošanai, neparakstīs vienošanos un turpinās protestu, mainot tā formu, žurnālistiem paziņoja LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide.

«Izskatot priekšlikumus, redzam, ka nekas nav mainījies, un pat tie vienošanās priekšlikumi, kas panākti tikšanās laikā, nav iekļauti. Mēs neejam uz vienošanos un neparakstām to,» paziņoja Veide.

Viņa norādīja, ka, redzot situāciju un saņemot pacientu zvanus, nolemts mainīt protesta formu. «Streiku turpinām, bet mainām formu,» sacīja Veide.

Streika termiņš patlaban noteikts līdz 1.oktobrim. Līdz tam laikam LĢĀA gan mēģinās aicināt uz sarunu Kučinski, lai rastu situācijas atrisinājumu. Taču līdz tam jaunā streika forma noteiks, ka ģimenes ārsti veiks pacientu aprūpi, dienā pieņemot ne vairāk kā 20 pacientus. Ja būs vairāk nekā 20 pacienti, tad viņiem būs jāpierakstās rindā, kas var ilgt pat vairāk nekā trīs nedēļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Receptes izrakstīšana nav vērtējama kā vienkārša «čatošana ar e-vidi».

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija rosina veikt grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, nosakot pacientiem līdzmaksājumu 1,42 eiro apmērā par receptes izrakstīšanu, jo arī tā vērtējama kā vizīte pie ārsta, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja parlamenta deputāte un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska (ZZS).

E-veselības ieviešana paver iespējas medikamentu receptes iegūt attālināti, pacientam vienkārši sazvanot sava ārsta praksi un neapmeklējot viņu klātienē. Sociālajos tīklos iedzīvotāji jau ir pauduši prieku par šo aspektu, to novērtējot kā vienu no e-veselības sistēmas ieguvumiem. Savukārt ārsti šādi var zaudēt pacienta maksājumu, kas iedzīvotājiem jāveic, ikreiz apmeklējot ģimenes ārstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz aicinājumu atlikt streiku līdz 22.jūlijam, tas sāksies no nākamās nedēļas, kā arī iepriekš bija plānots, aģentūru LETA informēja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā (LĢĀA).

Streikā piedalīsies vairāk nekā 600 ģimenes ārsti. Sīkāku informāciju par streiku LĢĀA plāno sniegt preses konferencē, kas notiks rīt plkst.12 asociācijas birojā, Blaumaņa ielā 5a-43.

Streika komiteja uz trešdien pēcpusdienā premjera Māra Kučinska (ZZS) birojā notikušajām sarunām nebija aicināta, tāpēc nekādas ziņas par tām nevar sniegt, apgalvots LĢĀA paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

«Streika komitejai un streikotājiem nav saistoši citu personu ieskati par streika organizāciju un norisi,» norāda LĢĀA.

Sīkāku informāciju LĢĀA vadītāja ceturtdienas vakarā nesniedza un uz telefona zvaniem neatbildēja.

Savukārt LĢĀA valdes loceklis Pauls Prinicis aģentūrai LETA sacīja, ka ģimenes ārsti ir ļoti dusmīgi par to, ka viņu intereses neņem vērā. «Būtiski, cik nopietni Veselības ministrija, Ministru prezidents un valsts uztver to, ka mūsu pacients var nesaņemt ģimenes ārsta pakalpojumu. Ja to uztver kā nopietnu draudu, sarunām [par veselības aprūpes finansēšanas modeli] vajadzētu atsākties no tās vietas, kur noslēdzās pagājušajā nedēļā,» teica LĢĀA valdes loceklis. Viņš uzsvēra, ka LĢĀA neatkāpsies no savām prasībām, jo streika komitejai dots mandāts cīnīties par 609 ģimenes ārstu interesēm, kas ir liela daļa no visiem ģimenes ārstiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, pirmdien plkst.12 streiku sāks ģimenes ārsti.

Tā kā Veselības ministrijas un ģimenes ārstu streika sarunās pagājušajā nedēļā netika panākta vienošanās, ģimenes ārsti nolēma no pirmdienas sākt streiku. Tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.

Šajā laikā ģimenes ārsti pārtrauks sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

Streikā piedalīsies vairāk nekā 600 ģimenes ārsti.

Streika laikā Nacionālā veselības dienesta mājaslapā darbosies īpaša interaktīva karte par primārās veselības aprūpes saņemšanas iespējām pacientiem. No plkst.12 primārā veselības aprūpe tiks nodrošināta slimnīcās, veselības centros, poliklīnikās, kā arī citās veselības aprūpes iestādēs, tostarp tajās ģimenes ārstu praksēs, kas streikā nepiedalīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada nogalē valdībā atbalstītās izmaiņas kvīšu atskaitē ģimenes ārstiem būtiskipalielina administratīvo slogu, norādīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) vadītājas.

Kā skaidroja LĢĀA prezidente Sarmīte Veide, līdz šim ģimenes ārstu prakses atskaitījās par izrakstītajām kvītīm, reizi ceturksnī Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) norādot izrakstīto kvīšu numurus. Tomēr pagājušā gada nogalē pieņemtie grozījumi Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču kārtībā paredz, ka EDS jāievada katra izrakstītā kvīts, norādot pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, saņemto pakalpojuma veidu, kā arī kvīts numuru un samaksāto summu.

Veide norādīja, ka šāda kārtība rada milzīgu slogu ģimenes ārsta praksē, kurā parasti strādā ārsts un viena vai divas māsas. Grāmatveža pienākumus līdz šim pildījuši paši ģimenes ārsti, un, palielinoties slogam, samazinās laiks, ko ģimenes ārsts varēs veltīt saviem pacientiem vai pavadīt mācībās, piebilda LĢĀA prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Veselības apdrošināšanai būtu jābūt normai darba tirgū

Monta Ieleja, ABSL Latvia izpilddirektore, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija skārusi ne vien katra ikdienas maksājumus, bet arī medicīnas pakalpojumu izmaksas un cenas, kā rezultātā darba devēji šobrīd novēro būtisku sadārdzinājumu veselības apdrošināšanas polisēm. Radusies situācija met ēnu ne vien pār uzņēmēju maciņiem un darbinieku dzīves kvalitāti.

Jau 16 gadus nepārskatītais neapliekamais minimums veselības apdrošināšanai potenciāli varētu ietekmēt visu veselības aprūpes sistēmu kopumā. Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare sagaida atbildīgo valsts institūciju iesaisti šajā jautājumā, lai nevājinātu jau tā nepilnīgo valsts veselības aprūpes sistēmu. Ignorējot cenu kāpumu, laba veselības apdrošināšana drīzumā nodarbinātajiem varētu kļūt par luksusa tipa labumu nevis normu.

Nozare, kas vēsturiski bijusi kā piemērs citiem rūpēs par darbinieku labbūtību

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare jau gadu desmitu darba tirgū bijusi pazīstama ar savām rūpēm par darbinieku labbūtību, piedāvājot veselības apdrošināšanu. Nozares ieskatā šāds darbiniekam piešķirtais labums, ņemot vērā Latvijas jau tā novājināto veselības aprūpes sistēmu, uzskatāms vairāk kā pašsaprotama norma nevis privilēģija. Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas statistikas datiem, apdrošināto personu skaits 2022. gadā bijis vairāk nekā 447 tūkstoši, kas ir visaugstākais rādītājs visā šīs statistikas apkopošanas vēsturē. Turklāt 2022. gadā veselības apdrošināšanas parakstīto prēmiju apjoms bija 10,3% no kopējā valsts veselības aprūpes budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VK: Valsts nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un zāļu kompensāciju

Db.lv, 20.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) negrasās atkāpties no savām prasības - palielināt kapitācijas naudas apjomu un pagaidām streiku pārtraukt neplāno, aģentūrai LETA norādīja LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide.

Piedāvājumu par kapitācijas naudas pieaugumu asociācija neesot sagaidījusi arī pēc ceturtdien notikušās sarunas ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS).

Ceturtdien vakarā LĢĀA saņēmusi vēstuli no Kučinska ar viņa piedāvājumu ģimenes ārstiem situācijas uzlabošanai, aģentūrai LETA pastāstīja LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide. Viņa skaidroja, ka esot panākts kompromiss par pieslēgšanos e-veselības sistēmai, reformas īstenošanu. Taču vienošanās par kapitācijas naudas pieaugumu aizvien nav panākta.

Veide atzina, ka kapitācijas naudas palielināšana ir prasība, no kuras ģimenes ārsti negrasās atteikties, taču līdz šim premjera piedāvājumā ir tikai punkts par atalgojuma daļas palielināšanu atbilstoši reformas plānam. Veide sacīja, ka mediķiem ir ļoti būtiski panākt kapitācijas naudas pieaugumu, lai spētu nodrošināt prakses vietu uzturēšanu, kas, kā sacīja ārste, ik gadu sadārdzinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes ārstu prakses no valsts saņems papildu finansiālo atbalstu gan par vakcinācijas pret Covid-19 nodrošināšanu, gan arī par sapotētajiem pacientiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc viņa teiktā, šādu atbalsta mehānismu Veselības ministrija (VM) izstrādājusi pēc auglīgām sarunām ar vadošajiem ģimenes ārstiem par to, kā vēl valsts varētu stimulēt ģimenes ārstus vakcinēt savus pacientus pret Covid-19.

Kā informēja Pavļuts, uz 10.augusta valdības sēdi tiks virzīts VM izstrādāts rīkojuma projekts, kas paredzēs ģimenes ārstu praksēm izmaksāt piemaksas par pacientiem, kuri savakcinēti pret Covid-19, un, ja vakcinēto pacientu īpatsvars pārsniegs 50% vai 70% no visiem prakses pacientiem, tad šīs piemaksas būs vēl lielākas.

"Arī katrai ģimenes ārsta praksei, kura vakcinē, (..) būs pieejami papildus līdz 1500 eiro mēnesī, lai algotu papildu darbinieku vai tehniski aprīkotu prakses telpas, citiem vārdiem sakot, lai varētu dabūt to, kas ir nepieciešams labākai vakcinācijas procesa nodrošināšanai," stāstīja veselības ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Joprojām strīda dēļ par kapitācijas naudu valdība ar ģimenes ārstiem vienošanos nepanāk

LETA, 12.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, tiekoties veselības ministrei Andai Čakšai, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidentei Sarmītei Veidei, vienošanās par streika pārtraukšanu netika panākta.

Kā trešdien žurnālistiem norādīja Kučinskis, puses joprojām nevar vienoties par kapitācijas naudas palielināšanu, tāpēc šis jautājums rīt tiks nodots Veselības nozares stratēģiskajai padomei. Saistība ar kapitācijas naudu palielināšanu tikšanās laikā tika izskatīti vairāki kompromisi, tomēr šī jautājuma risināšana vēl atvērta rītdienai, piebilda Kučinskis.

Gan Čakša, gan Kučinskis neatbalsta kapitācijas naudas palielināšanu, tomēr puses spējušas vienoties par visām pārējām ģimenes ārstu prasībām, tostarp nolemts uz laiku atlikt jautājumu par manipulāciju tarifu pārskatīšanu.

Kučinskis arī norādīja, ka proporcionālais mediķu darba algas pieaugums, kas paredzēts veselības aprūpes sistēmas reformā, neapmierina ģimenes ārstus, tāpēc tikšanās laikā tās dalībnieki atgriezās pie sarunas par kapitācijas naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinot akciju Valdība vilcinās, ārsti dara, ģimenes ārsti trešdien, 12.jūlijā uz vienu dienu pārtrauks streiku, LTV raidījumā Rīta panorāma teica Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) valdes loceklis Pauls Princis.

Ar šādu rīcību ģimenes ārsti vēloties pateikties pacientiem par atbalstu laikā, kad valdība vilcinās pieņemt ārstu prasības, skaidro P.Princis.

Šodien valdībā iecerēts panākt vienošanos ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju (LLĢĀA) par lauku ģimenes ārstu dalības izbeigšanu streikā.

Ģimenes ārstu streiks tika uzsākts 3.jūlijā un tajā piedalās vairāk nekā 600 ģimenes ārsti. Viņu prasība ir palielināt kapitācijas naudas maksājumu par 30%. Veselības ministrijas piedāvājumam palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu ārsti nepiekrīt, skaidrojot, ka ģimenes ārsts vienlaikus ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārslodzes, spriedzes un birokrātijas dēļ, ar kuru saskaramies veicot ikdienas darbu un papildus saistībā ar nosūtīšanas kārtību Covid-19 testēšanai, ģimenes ārsti atrodas uz izdegšanas robežas, pastāstīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

"Kolēģi zvana un saka, ka viņi būtībā ir uz izdegšanas robežas," norādīja Veide, piebilstot, ka izdegšanas pamatā ir pārslodze, spriedze un birokrātija, kas tiek uzlikta uz ģimenes ārstu pleciem.

Veide uzsvēra, ka ģimenes ārstu pamatdarbs - pacientu veselības aprūpe - tiek ierobežots, jo tagad daļa darba ir jāatvēl nosūtījumu izsniegšanai, ko teorētiski varētu darīt arī ar pierakstu uz testu veikšanu un ar laboratorijām saistītie darbinieki.

Lai gan ģimenes ārsti pagaidām vēl tiekot galā, pēc Veides sacītā, ir manāms pakāpenisks pieaugums darba apjomā. Vēl vairāk visu sarežģī e-veselības sistēmas, kas tiek izmantota kā pamats dažādu dokumentu ievadei, funkcionēšanas traucējumi. Veide jau iepriekš aģentūrai LETA prognozēja, ka ar šo jauno kārtību, e-veselības sistēmā varētu rasties dīkstāves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstniecības darbinieku streiks brīdī, kad Veselības ministrija (VM) intensīvi strādā pie papildu finansējuma nodrošināšanas veselības nozarei, ir vēršanās pret visiem Latvijas iedzīvotājiem un, iespējams, mēģinājums šūpot valdību, uzskata veselības ministre Anda Čakša.

Čakša šodien žurnālistiem atzina, ka patlaban ģimenes ārsti «diezgan ļaunprātīgi izmanto situāciju, kad VM ļoti fokusēti strādā, lai nozarei papildus iegūtu finansējumu atalgojumiem». «Manā skatījumā streiks ir sasteigta un neadekvāta lieta. Tas nav streiks, tā ir līguma nepildīšana, un tā nav adekvāta rīcība, jo valdība skaidri pateikusi, ka finansējums veselībai un atalgojuma pieaugums būs nākamajā gadā,» sacīja ministre.

«Manā skatījumā tas ir diezgan ļaunprātīgs spiediens, bet tas nozarei nedod neko, un tā ir vēršanās pret visiem Latvijas iedzīvotājiem,» secināja Čakša.

Runājot par to, vai ģimenes ārstu streika un atteikšanās strādāt pagarināto normālo darba laiku norise faktiski vienlaikus ir bijusi speciāla rīcība, Čakša pauda, ka «ar teorijām nemēģina nodarboties», bet viņa mēģina risināt akūtas un sarežģītas situācijas. Ņemot vērā, ka VM ir izpildījusi prasības, kas saistītas ar normālā pagarinātā darba laika saīsināšanu, politiķes skatījumā patlaban neesot argumentu, kāpēc būtu jārīko streiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā ieviesta valsts veselības apdrošināšana un divi veselības pakalpojumu grozi

LETA, 01.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Topošā valdība deklarācijā grib iekļaut solījumu likvidēt plānoto divu grozu sistēmu veselības aprūpē

LETA, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu likvidēt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, kas pērn tika noteikta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušās ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai.

Idejas valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.

Veselības jomā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu noteikt pierādījumos balstītu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, kas tiek obligāti nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem un dzīvesvietas.

«Mēs uzskatām, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām. Mūsu mērķis ir universāla veselības apdrošināšanas sistēma, kas tiek finansēta no dažādiem avotiem un pieejama katram Latvijas rezidentam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas,» paudusi darba grupa, kas valdības deklarācijai izstrādāja priekšlikumus veselības aprūpes jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par veselības aprūpes galveno prioritāti jākļūst cilvēka dzīves kvalitātei ilgtermiņā

Zane Martinsone, EY Vadības pakalpojumu nodaļas Vecākā projektu vadītāja, 22.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu, ka Latvijas veselības aprūpes nozare profesionalitātes ziņā ir sasniegusi līmeni, kas neatpaliek no Rietumvalstu labākajiem piemēriem – mums ir lieliski ārsti, augstas kvalitātes veselības aprūpes iestādes, izcili profesori. Tas, kas mums pietrūkst, ir mūsdienīga, uz pacientu vērsta mērķtiecīga aprūpe, kas gādā par cilvēka dzīves kvalitāti ilgtermiņā.

Pārāk bieži mūsu cilvēki un aprūpes speciālisti cīnās ar sekām – it kā negaidītām slimībām, kas, kā tiek pieņemts, neizbēgami atnākušas ar vecumu, vai it kā neparedzētām kaitēm, ar kurām tad jācīnās pēdējā brīdī.

Jāvirzās uz “pacientvērstu” aprūpi un dzīves kvalitāti kā galveno mērķi

Mums ir jāmaina attieksme un pieeja – no šādas “ugunsgrēku dzēšanas” uz mērķtiecīgu, pacientvērstu aprūpi. Šādas aprūpes mērķis un – vienlaikus arī rezultāts – ir cilvēka dzīves kvalitātes saglabāšana (proti, spēja pēc iespējas patstāvīgi darboties) pēc iespējas ilgāku laiku. Valstu (Zviedrija, Nīderlande, u.c.), kurās veselības un sociālās aprūpes sistēmas pārorientētas uz pacientvērstu, integrētu aprūpi, pieredze rāda, ka šī pieeja ļauj salīdzinoši ilgu laiku nodrošināt cilvēka dzīves kvalitāti ar nelieliem zudumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Igauņu Viveo Health ienāk Latvijā

Anda Asere, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas attālinātas medicīnas un apdrošināšanas jomas jaunuzņēmums "Viveo Health" saskata potenciālu arī Latvijas tirgū.

"Viveo Health" piedāvā veselības apdrošināšanu kopā ar telemedicīnas pakalpojumu. Skaidrojot, ko tas nozīmē, SIA "Viveo Health" vadītājs Normunds Kravalis teic, ka cilvēkiem, kuru veselību darba devējs ir apdrošinājis "Viveo Health", vajadzības gadījumā septiņas dienas nedēļā ir iespēja zvanīt vai rakstīt platformas ārstiem un saņemt palīdzību – konsultāciju, atvērt slimības lapu, izrakstīt recepti zālēm. Tā kā šis pakalpojums ietilpst veselības apdrošināšanas polisē, tas ir bez papildu maksas. Ja nepieciešama palīdzība klātienē, ārsts izlemj, kura speciālista konsultācija vai kādi izmeklējumi vajadzīgi, un izveido pierakstu. "Pacientam atliek vien ierasties uz vizīti vai izmeklējumu," viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru