Tuvākajā laikā jātop būvfirmas SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) tālākās attīstības vīzijai, taču tā nebūs revolucionāra, bet evolucionāra, norāda bijušais pašvaldību lietu ministrs un Rīgas pilsētas SIA Rīgas pilsētbūvnieks vadītājs Ivars Gaters, kurš šā gada augustā kļuva par LEC valdes priekšsēdētāju.

«Jebkuras izmaiņas vadībā izraisa arī tālākas izmaiņas darbībā. No jaunajiem LEC akcionāriem esmu sapratis, ka mans uzdevums ir nevis revolūcija, bet evolūcija. Pamatā uzņēmums strādā trīs nozarēs – enerģētika, sakari un būvniecība un divas no tām - enerģētika un sakari - ir pietiekami specifiskas, kurās strādā ne pārāk liels uzņēmumu loks,» norādīja Gaters.

Viņš piebilda, ka tas ir gan lielākais LEC trumpis, gan arī lielākais izaicinājums – attīstīt šīs nozares, startēt arvien lielākos projektos. Enerģētikā uzņēmumam lielākais izaicinājums ir Kurzemes loka pirmā kārta, tas šajā nozarē uzņēmumam tuvākajā laikā būs lielākais projekts, turklāt nākamajos gados tiks sāktas arī Kurzemes loka nākamās kārtas, kuru kopējās izmaksas var sasniegt 200 miljonus latu.

Trešdien, 10.septembrī, pēc būvkompānijas LEC iniciatīvas Cesvaines pašvaldībai jāiesniedz konkrēti termiņi, kā pagasts būvniekiem iecerējis apmaksāt 616 409 latu lielo parādu par Cesvaines vidusskolas būvniecību, kas ekspluatācijā nodota 2007. gada 15. jūnijā. Tuvākajās dienās būvnieki tiksies arī ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu esošo situāciju un Cesvaines domes rīcību.

Pēteris Dzirkals, būvkompānijas LEC valdes priekšsēdētājs: "Uzskatu, ka līdz šim būvkompānija LEC pret Cesvaines pašvaldību ir demonstrējusi ārkārtīgi lielu toleranci, un diemžēl pagasts šo situāciju ir izmantojis. Esam secinājuši, ka Cesvaines domnieki nevēlas parādu saistīt ar savu budžetu un ilgstoši ir uzskatījuši, ka esošā parāda apmaksa ir valsts pienākums, izturoties aizvainoti un – nesaprasti. Šāda pozīcija gan neatspoguļo situācijas būtību.

Vēlos uzsvērt, ka valsts līdz šim ir izdarījusi maksimumu, atbalstot Cesvaines vidusskolas celtniecību un piešķirot 80% no kopējā finansējuma. Nevar rasties situācija, ka viena pašvaldība jūtas pārāka par citām, un par savu nepraktisko saimniekošanu atbildību liek uzņemties valstij un privātajam sektoram."

Izsludinot vairāk iepirkumu par mobilo sakaru pakalpojumiem, valsts pārvalde varētu ietaupīt milzu līdzekļus, iespējams, pat 4 milj. Ls.

Mobilo sakaru operatora Tele2 aprēķini liecina, ka valsts uz mobilo sakaru pakalpojumu rēķina, iespējams, varētu ietaupīt vairāk nekā 4 milj. Ls. Laikraksts Dienas bizness kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru sācis akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot ietaupīt. Vairākus uzņēmēju ierosinājumus Db saņēmis par to, ka valsts pārvalde līdzekļus varētu ietaupīt arī uz telekomunikāciju sakaru pakalpojumu rēķina, gan nosakot mazākus limitus darbiniekiem, gan pārskatot atmaksātos rēķinus, gan izsludinot vairāk iepirkumus par mobilo sakaru pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot konkurenci un iespēju izvēlēties lētāko piedāvājumu.

Ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts informatīvais ziņojums, kurā iekļauti veicamie pasākumi administratīvā sloga samazināšanai elektronisko sakaru tīkla komersantiem platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstībai, informē Satiksmes ministrijas pārstāvji.

Viens no informatīvajā ziņojumā apskatāmajiem jautājumiem ir saistīts ar servitūta par labu publiskajiem elektronisko sakaru tīklu operatoriem nodibināšanas nosacījumiem. Elektronisko sakaru komersanta servitūta tiesības šobrīd regulē Elektronisko sakaru likums, kas nosaka, kapubliskā elektronisko sakaru tīkla operatoram ir nekustamā īpašuma servitūta tiesības publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai un servitūta tiesības realizē, savstarpēji vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Ja puses nevar vienoties, servitūtu nodibina ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) ir atkārtoti reģistrējis 650 tūkstošus latu komercķīlu. Ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc., liecina piejamā informācija Lursoft.

«Pagarinot bankas līgumu par overdraftu, LEC ir pārreģistrējis jau esošo komercķīlu, kuras priekšmets ir prasījuma tiesības,» Db.lv stāstīja LEC valdes priekšsēdētājs Pēteris Dzirkals.

Db.lv jau vēstīja, ka šī gada februārī par LEC īpašnieku ir kļuvis SIA Energo holdings, kura dalībnieki ir uzņēmumi SIA GRIF 23, kam pieder 60% no uzņēmuma LEC, SIA Rīno (6%), SIA B. Holdings (19%), kā arī trīs privātpersonas – Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%). SIA Energo holdings lielākais kapitāldaļu turētājs un SIA GRIF 23 vienīgais īpašnieks ir būvuzņēmējs Guntis Rāvis. Savukārt SIA Rīno un SIA B. Holdings 100% pieder Iļjam Basinam.

SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) veiktas izmaiņas valdē, tostarp tās vadītāja krēslu pametot līdzšinējam valdes priekšsēdētājam Pēterim Dzirkalam, liecina ieraksts laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Būvfirmas LEC valdi pametuši arī tās līdzšinējie valdes locekļi Andris Asars-Asarovskis un Dzidzis Vītols.

Par jauno valdes priekšsēdētāju iecelts Aļģirds Pipars, tāpat valdes locekļa amatā iecelta Madara Upena. Iepriekšējās valdes locekļiem un vadītājam bija tiesības pārstāvēt LEC atsevišķi, taču jaunās valdes locekļi varēs pārstāvēt uzņēmumu tikai kopā ar citiem valdes locekļiem. Tādējādi arī līdzšinējās valdes locekles Sanitas Vības uzņēmuma pārstāvības tiesībās notikušas izmaiņas – turpmāk viņa varēs pārstāvēt LEC tikai kopā ar citiem valdes locekļiem.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada 21. februārī par LEC 100% īpašnieku kļuva būvuzņēmējam Guntim Rāvim 60% pastarpināti piederošā SIA Energoholdings. Energoholdings dalībnieku sarakstā ir SIA GRIF 23 (60%), SIA Rīno (6%), SIA B. Holdings (19%), kā arī trīs privātpersonas – Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

Par būvkompānijas SIA LEC valdes priekšsēdētāju kļuvis līdzšinējais valdes loceklis Andris Asars-Asarovskis, amatā nomainot Pēteri Dzirkalu, kurš tagad būs uzņēmuma padomes loceklis, liecina Lursoft informācija.

Uzņēmuma padomē arī iecelti trīs Igaunijas pilsoņi - Indreks Rahuma, Jaks Raids, Antons Sigals.

Strukturālās izmaiņas būvkompānijas LEC īpašnieki pamato ar mainīgajiem tirgus apstākļiem. Šis ir piemērots brīdis, lai kompānija izvirzītu jaunus mērķus un uzdevumus, kā arī tirgū nostiprinātu savas pozīcijas kā spēcīga komanda, kas gatava jauniem un vienotiem izaicinājumiem.

«Mana turpmākā darbība būs saistīta ar kompānijas stratēģisko attīstību, tostarp jaunu pakalpojumu ieviešanu un jaunu tirgu apguvi. Vēsturiski ir izveidojies, ka LEC īstenojis dažādu objektu celtniecību vairāk kā 12 pasaules valstīs. Tā kā šī pieredze uzņēmumam nav sveša, arī šobrīd uz to mērķtiecīgi ejam,» informē LEC padomes loceklis Pēteris Dzirkals.

Par būvkompānijas LEC valdes priekšsēdētāju kļuvis Andris Asars - Asarovskis, kurš līdz šim bijis uzņēmuma valdē, informē kompānija. LEC līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Pēteris Dzirkals turpmāk darbosies LEC padomē.

Strukturālās izmaiņas būvkompānijas LEC īpašnieki pamato ar mainīgajiem tirgus apstākļiem. Šis ir piemērots brīdis, lai kompānija izvirzītu jaunus mērķus un uzdevumus, kā arī tirgū nostiprinātu savas pozīcijas kā spēcīga komanda, kas gatava jauniem un vienotiem izaicinājumiem, norāda kompānija.

«Mana turpmākā darbība būs saistīta ar kompānijas stratēģisko attīstību, tostarp, jaunu pakalpojumu ieviešanu un jaunu tirgu apguvi. LEC īstenojis dažādu objektu celtniecību vairāk kā 12 pasaules valstīs. Tā kā šī pieredze uzņēmumam nav sveša, arī šobrīd uz to mērķtiecīgi ejam,» informē LEC padomes loceklis Pēteris Dzirkals.

Jaunais valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis būvkompānijā LEC strādā vairāk nekā astoņus gadus, un šo gadu laikā būtiski attīstījis telekomunikācijas nozari. Tieši telekomunikāciju joma papildus celtniecībai un enerģētikai ir viens no LEC darbības pamata profiliem un kompānijas balstiem.

Būvkompānija LEC (Latvijas Energoceltnieks) pēc Francijas kompānijas Thales Air System pasūtījuma pabeigusi jaunas radiolokācijas stacijas būvniecību VAS Latvijas gaisa satiksme novērošanas sistēmas modernizācijai.

Līdz 2010. gada pirmā ceturkšņa beigām gaisa satiksmes vadības sistēmas modernizācijas ietvaros plānots rekonstruēt vēl divas radiolokācijas stacijas Ērgļos un Cīravā. LEC darbus veic pēc Francijas kompānijas Thales Air Systems pasūtījuma, kas savukārt 2006. gadā noslēgusi līgumu ar VAS Latvijas gaisa satiksme.

„Jaunā radiolokācijas stacija ir Latvijai nozīmīgs objekts, īpaši ņemot vērā plānoto dinamisko lidostas Rīga attīstību. Radiolokācijas stacijas izbūve un radiolokatora uzstādīšana Rīgā ir viens no būvkompānijas LEC pēdējā laikā tehniski komplicētākajiem un atbildīgākajiem šāda veida objektiem, jo tas ietver daudzu sistēmu dubultās rezervēšanas infrastruktūru. Mūsu pārraudzībā ir visas infrastruktūras izbūve, savukārt pasūtītājs piegādā pašu monitoringa sistēmu, kas attiecas tieši uz gaisa telpas novērošanu,” norāda Andris Asars-Asarovskis, būvkompānijas LEC valdes loceklis.

Pēc īslaicīgas pabūšanas SIA IM Invest «rokās», SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) atkal maina īpašniekus

Par LEC 100 % īpašnieku kļuvis SIA Energo holdings, kura dalībnieki ir uzņēmumi SIA GRIF 23, SIA Rīno, SIA B. Holdings, kā arī trīs privātpersonas – Andris Asars-Asarovskis, Ivo Čerbakovs un Pēteris Dzirkals. SIA GRIF 23 īpašnieks un SIA Energo holdings lielākais kapitāldaļu turētājs ir būvuzņēmējs Guntis Rāvis. SIA Rīno un SIA B. Holdings 100% pieder Iļjam Basinam, liecina Lursoft informācija.

DB jau ziņoja, ka izmaiņas LEC īpašnieku sastāvā Uzņēmumu reģistrā fiksētas šā gada 16. februārī, kad par 100% LEC īpašnieku kļuva SIA IM Invest, kuras lielākais daļu turētājs – Skonto būves līdzīpašnieks Ivars Millers. Tādējādi sanāk, ka formāli par LEC līdzīpašnieku viņš pabijis ļoti īsu laiku.

No šī gada septembra SIA “Latvijas Energoceltnieks” (LEC) valdes locekļa amatā stāsies Dmitrijs Soldatenko, nomainot līdzšinējo vadītāju Andri Vilcmeieru.

A. Vilcmeiers atstās arī “Skonto Group” valdes priekšsēdētāja amatu, un turpmāk “Skonto Group” darbosies trīs līdzšinējo valdes locekļu sastāvā.

D. Soldatenko turpinās darbu arī kā būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" valdes loceklis un "LEC Construction International GmbH” direktors.

“Uzņēmums ir veiksmīgi pielāgojies pandēmijas situācijai un turpina darbu pie esošajiem projektiem tepat Latvijā, kā arī LEC galvenajā eksporta tirgū Vācijā. LEC darbībā ir rasti risinājumi, lai tas spētu efektīvi adaptēties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā. Esmu pateicīgs līdzšinējam LEC valdes priekšsēdētājam Andrim Vilcmeieram par viņa paveikto un sniegto ieguldījumu uzņēmuma attīstībā,” stāsta D. Soldatenko.

Saeimas Nacionālās drošības komisija lūdz valdību noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Līdztekus elektrības zudumam pārtrūka arī mobilie sakari.

Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Vairāki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi nav apmierināti, ka pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pieņēmis lēmumu par nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās, jo RNP nav tādu pilnvaru, pauda aptaujātajās kompānijās.

SIA "Baltcom" komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka "Baltcom" atbalsta telekomunikāciju tīklu sakārtošanu atbilstoši regulējuma prasībām un vienmēr reaģē uz attiecīgo organizāciju pieprasījumiem, kā arī uzskata, ka pašreiz nav nekāda pamata "Baltcom" infrastruktūras demontāžai.

Ivanova atzina, ka "Baltcom" pārstāvji ir pārsteigti par šādu iniciatīvu no RNP puses, jo, pēc Ivanovas teiktā, RNP nav normatīvos paredzētu pilnvaru konstatēt elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas likumību un pieņemt lēmumus par to demontāžu. "Līdz ar to šāda RNP rīcība bez atbilstošu iestāžu lēmuma un saskaņošanas ar elektronisko sakaru tīkla īpašnieku ir prettiesiska un var tikt vērtēta kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā sveša īpašuma apzināta bojāšana," sacīja "Baltcom" pārstāve.

Elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvnieka SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties diviem jauniem valdes locekļiem – Valērijam Drozdam un Jānim Sproģim, liecina Lursoft dati.

Tāpat uzņēmuma vadībā darbu turpina valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters.

LEC savu saimniecisko darbību uzsāka 1992. gadā, un pašlaik uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,105 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Lubānas iela 43, Rīga.

LEC 2011. gadā apgrozīja 16,49 milj. Ls – par 22% mazāk nekā 2010. gadā, savukārt kompānijas peļņa veidoja 980 tūkst. Ls, kas ir par teju 60% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 169. vietā.

2007. gadā LEC toreizējais īpašnieks Jānis Kols 100% uzņēmuma daļu pārdeva investīciju kompānijai Alta Capital Partners, savukārt 2011. gada februārī par LEC vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmējam Guntim Rāvim par 60% pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings. Energoholdinga īpašnieki ir G. Rāvim pilnībā piederošā SIA Grif 23 (60%), SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī trīs privātpersonas - Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) reģistrējis komercķīlu Nordea Bank Finland Plc, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 6,89 miljoni latu.

LEC savu saimniecisko darbību uzsāka 1992. gadā, un pašlaik uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,105 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Lubānas iela 43, Rīga.

LEC 2011. gadā apgrozīja 16,49 milj. Ls – par 22% mazāk nekā 2010. gadā, savukārt kompānijas peļņa veidoja 980 tūkst. Ls, kas ir par teju 60% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 269. vietā.

2007. gadā LEC toreizējais īpašnieks Jānis Kols 100% uzņēmuma daļu pārdeva investīciju kompānijai Alta Capital Partners, savukārt 2011. gada februārī par LEC vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmējam Guntim Rāvim par 60% pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings.Energoholdinga īpašnieki ir G. Rāvim pilnībā piederošā SIA Grif 23 (60%), SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī trīs privātpersonas - Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) vadībā notikušas izmaiņas, darbu valdē pametot līdzšinējiem tās locekļiem Aļģirdam Piparam un Sanitai Vībai, liecina infomācija Lursoft.

Uzņēmuma valdē turpina darboties tās līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters, kas, ka jau iepriekš vēstīts, LEC vadībā tika iecelts šā gada augustā, aizvietojot A. Piparu.

LEC 2011. gadā apgrozīja 15,5 milj. Ls, kas ir par 21,8% vairāk nekā 2010. gadā. 2009. gadā uzņēmuma apgrozījums veidoja 25,2 milj. Ls, bet 2008. gadā - 46,74 milj. Ls. LEC peļņa pērn bija 984 tūkst. Ls – par 59,6% vairāk nekā 2010. gadā, raksta aģentūra Leta.

Lec dibināts 1992. gadā un LEC vienīgais īpašnieks ir uzņēmums Energoholdings, kas savukārt pieder SIA Grif (60%), kuras īpašnieks ir uzņēmējs Guntis Rāvis, SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī Andrim Asaram-Asarovskim (5%), Ivo Čerbakovam (5%) un Pēterim Dzirkalam (5%), liecina Lursoft dati.

Būvkompānija LEC (Latvijas Energoceltnieks) investējusi pusmiljonu eiro jaunas pazemes urbšanas tehnoloģijas iegādei. Jaunā iekārta būtiski pilnveidos inženierkomunikāciju darbus.

Juanā iekārta ir īpaši piemērota darbiem sarežģītos vides apstākļos, turklāt samazinās komunikāciju izbūves izmaksas - turpmāk nevajadzēs bojāt apkārt esošo infrastruktūru un traucēt pilsētas satiksmi. Jauno urbšanas tehnoloģiju LEC piedāvās arī kā atsevišķu pakalpojumu citiem būvniekiem, nodrošinot apkalpošanu un speciāli apmācītus un kvalificētus darbiniekus.

Ditch Witch pazemes urbšanas tehnoloģija paredzēta inženierkomunikāciju tīklu izveides darbiem. Tā var tikt izmantota pazemes komunikāciju izbūvē, tai skaitā ūdensvadu, gāzes vadu, telekomunikāciju. Tā kā jauno tehnoloģiju varēs izmantot apvidos, kuros līdz šim piekļūšana ir bijusi apgrūtināta, tagad komunikāciju izbūve būs iespējama arī zem upes vai purva tuvumā.

Lai optimizētu procesu, kādā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) informē elektronisko sakaru komersantus par konstatēto atkārtoto vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu un brīdina par sekām, kādas sagaidāmas, ja konstatētais atkārtotais vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpums netiks novērsts, regulators ir sagatavojis lēmuma projektu Vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu novēršanas noteikumi elektronisko sakaru nozarē.

Lai aicinātu komersantus izteikt viedokli un priekšlikumus par noteikumu projektu, regulators izsludina publisko konsultāciju. Priekšlikumus par noteikumu projektu elektronisko sakaru komersanti aicināti izteikt līdz 22. janvārim.

Noteikumu projektā ir paredzēts, ja elektronisko sakaru komersants nenovērš gada laikā izdarītu līdzīgu vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu, SPRK nosūta vēstuli (nevis pieņem lēmumu), kurā norāda šo pārkāpumu, nosaka termiņu, līdz kuram ir jānovērš šis pārkāpums un brīdina elektronisko sakaru komersantu, ja tas nenovērsīs šo pārkāpumu, Regulators var elektronisko sakaru komersantam uz laiku līdz pieciem gadiem pārtraukt elektronisko sakaru komersanta darbību elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā un elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā, atņemot elektronisko sakaru komersantam tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Pagājušā gada beigās Latvijā reģistrēti 1,399 miljoni būvju, no kurām 1,373 miljoni jeb 98% ir dzīvojamās ēkas, bet 25,6 tūkstoši jeb 2% ir inženierbūves, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) pārskats, kas veidots, izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (NĪVK IS) reģistrētos datus.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būvju pārskatiem pērn saglabājusies iepriekšējo gadu tendence – būvju sadalījumā pēc galvenā lietošanas veida dzīvojamo māju kopskaits turpina pieaugt.

Dzīvojamo māju sadalījumā pēc to galvenā lietošanas veida vislielāko īpatsvaru ieņem viena dzīvokļa mājas, kas ir 302,8 tūkstoši jeb 85,1% no reģistrēto dzīvojamo māju skaita. Salīdzinoši maz reģistrētas un Latvijā sastopamas ir triju vai vairāku dzīvokļu dzīvojamās mājas (11% no dzīvojamo māju kopējā skaita), divu dzīvokļu mājas (3,7% no dzīvojamo māju kopējā skaita), bet dažādu sociālo grupu kopdzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 0,2%.

Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) piemērošanas uzsākšanu izraisītā vētra ir pierimusi. Lai gan VDAR ieviešanas pasākumi turpinās, Latvijā periodiski atceras arī par ePrivātumu un šajā jomā solīto jauno Eiropas Savienības (ES) regulu.

Galvenokārt par plānoto ePrivātuma regulu interesējas sīkdatņu izmantošanas un tiešā mārketinga dēļ. Tomēr, neskatoties uz to, ka jaunā regula vēl nav pieņemta, ePrivātuma jomā ir jaunumi, kas var ietekmēt atsevišķus digitālo pakalpojumu sniedzējus.

Šobrīd ePrivātuma jautājumi ES ir atrunāti Direktīvā 2002/58 (ePrivātuma direktīva), kura ir integrēta dalībvalstu normatīvajos aktos, piemēram, Latvijas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā. Būtisks ir ePrivātuma direktīvas piemērošanas ietvars: elektronisko sakaru nozare un attiecīgi elektronisko sakaru pakalpojumi. Cita ES Direktīva 2002/21 (pamatdirektīva elektronisko sakaru nozarei) definē elektronisko sakaru pakalpojumus šādi: pakalpojums, ko parasti nodrošina par atlīdzību un kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko komunikāciju tīklos, ietverot telekomunikāciju pakalpojumus un pārraidīšanas pakalpojumus tīklos, ko izmanto apraidei.

Reaģējot uz nozarē nesaskaņotā likumprojekta “Elektronisko sakaru likums” redakcijas virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā, Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi vērsušies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ar lūgumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt priekšlikumus elektronisko sakaru infrastruktūras izvēršanas šķēršļu novēršanai.

Kā norāda nozares uzņēmumi, šī brīža likumprojekta redakcija padara sakaru tīklu izbūvi nepamatoti dārgu un laikietilpīgu, turklāt tā neatbilst nozares attīstības priekšnoteikumiem un neļauj Latvijai sasniegt ES noteiktos mērķus.

"Vēlamies vērst Ministru prezidenta uzmanību, ka likumprojekts “Elektronisko sakaru likums” nerisina nozares attīstībai būtiskus jautājumus infrastruktūras izvēršanas jomā. Pieļaujam, ka pārkāpuma procedūras draudi par direktīvas termiņa nokavējumu un vairāku ministriju iebildumi šajā patiesi starpdisciplinārā jautājumā (sakari, būvniecība, digitalizācija, lietu tiesības, finanšu ietekme) ir radījuši situāciju, kurā kvalitatīva kompromisa meklējumi kopēja labuma sasniegšanai ir upurēti formālu termiņu un resorisku tradīciju labā," pausts telekomunikāciju uzņēmumu vēstulē.

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.