Jaunākais izdevums

Nevajag gaidīt, ka laime tev visu metīs klēpī. Sasniegumi meklējami tikai darbā – ar Dieva svētību. Tāda bijusi akciju sabiedrības Ch. Jirgenson–Otto Schwarz īpašnieku Kristiāna un Doras Jirgensonu devīze.

— Uz katriem 18 iedzīvotājiem Rīgā ir viens telefona aparāts, bet katrs iedzīvotājs runā pa telefonu ik pa trijām dienām reizi,— vēstīja Jaunākās Ziņas 1932. gadā. Tas nenozīmē, ka cilvēki sarunājās mazāk kā šolaik — vien telpa, kurā viņi to darīja, atšķirībā no mūslaiku virtuālās, bija apskatāma, aptaustāma, izgaršojama. Kafejnīcām un restorāniem, kur satika paziņas un vajadzīgos cilvēkus, uzzināja jaunumus un pārrunāja skandālus, vidusšķiras ikdienā bija milzīga loma. Ne velti tieši par krodziņiem reflektēja Pirmās republikas slavenie laikabiedri mūža otrajā pusē, populārāko vidū nosaucot Otto Švarca restorānu, Operas kafejnīcu un Romas pagrabu.

Aiz šiem zīmoliem stāv Kristiāns un Dora Jirgensoni, nākuši no Auces un Ķekavas, 1887. gadā viņi sāka kopīgu biznesu Rīgā kā dzelzceļa stacijas bufetes nomnieki, galu galā kļūstot par iespaidīgas impērijas īpašniekiem.

Zīmola saknes

Vai zināt, kur jaunās Latvijas Republikas prominentās aprindas svinēja ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica sarūpēto Latvijas atzīšanu de iure 1921. gada 26. janvārī? Protams, Otto Švarca restorānā.

— Sākot ar 1920. gadu, gandrīz visas starptautiskās sarunas, miera līgumu parakstīšana un t. t. noslēdzas ar mielastu Švarca restorānā. Lielākus sarīkojumus pie Valsts prezidenta pilī, uzņemot Somijas un Igaunijas Valsts prezidentus, Zviedrijas karali Gustavu V, pāvestu Piju IX (toreiz nunciju Rīgā) vadījusi Otto Švarca firma,— rakstīja Jaunākās Ziņas 1932. gadā.

Švarca restorāns bija neapšaubāmi populārs. Taãu vārds Otto Švarcs tobrīd — patiesībā jau kopš 1905. gada — vairs neatklāja firmas īpašnieka vārdu, vien kalpoja kā neapšaubāmi slavens zīmols, ko radīja Otrās ģildes tirgotājs Otto Švarcs. Viņš 1882. gada rudenī atvēra restorānu latviešu būvuzņēmējam Kristapam Morbergam piederošajā Romas viesnīcā. Restorāns ātri kļuva populārs, tāpēc jau 1892. gadā Švarcs to paplašināja, pārceļot uz Kaļķu ielas un Basteja bulvāra stūra ēku (tur šobrīd atrodas Makdonalds). Pēc Švarca nāves 1902. gadā biznesu pārņēma viņa atraitne, kas pēc trim gadiem restorānu, vīna un delikatešu veikalus pārdeva Kristiānam Jirgensonam. Viņš tad arī sarūpēja zīmolam slavu, kas nav mirusi šobaltdien.

Kas bija šis vīrs? Kristiāns Jirgensons dzimis 1862. gada 31. augustā (pēc vecā stila) Aucē. Jau trīspadsmit gadu vecumā sāka strādāt tirdzniecībā. Divdesmit piecu gadu vecumā (1887) sāka savu biznesu kopā ar sievu Doru. Viņa dzimusi 1866. gada 1. janvārī Ķekavā lauksaimnieka un tirgotāja Frīdriha Cimmermaņa un Doras, dzimušas Siliņas, ģimenē. 21 gada vecumā ar 100 rubļu pūra naudu kabatā, stipru ticību nākotnei un paļāvību savām darba rokām, Dora kopā ar vīru centās likt pamatus savai dzīvei — viņi nomāja bufetes Rīgas 1. un galvenajā dzelzceļa stacijā. Neatlaidīga darba, uzņēmības un veikalnieciskas tālredzības dēļ nokļūstot Rīgas turīgāko tirgotāju aprindās.

Kristiāns katru gadu braucis uz Parīzi, kur vērojis jaunievedumus restorāciju, kā tolaik dēvēja restorānus, dzīvē. Nežēlojot naudu, pasūtīja Parīzē modernākās mēbeles un Beļģijā labākos kristālspoguļus. Pirms Pirmā pasaules kara Švarca restorāns bija vāciska iestāde. Tas nav jāuztver kā pārmetums vai pārsteigums, jo vēl 19. gadsimta 90. gados latvieši pilsētas sabiedrībā lietoja galvenokārt vācu valodu. Īpaši ar to bija jārēķinās turīgajiem. Vēsturniece Kristīne Volfarte grāmatā Katram bija sava Rīga uzsver, ka vēl gadsimtu mijā bulvāru rajonā atradās restorāni, kuros nebija pieņemts lietot latviešu valodu. Tāds bija arī Otto Švarca restorāns. Tāpēc šis šķietamais jūklis tā īpašnieka uzvārda rakstībā — tikai Latvijas Republikā, kad 30. gados valsts veica kārtējo uzvārdu latviskošanas kampaņu, Ju¨rgensons ar diviem punktiņiem uz u pārtapa par Jirgensonu.

Starp citu, 20. – 30. gados Švarca restorāna vāciskums palika pagātnē. 1928. gadā Jaunākās Ziņas rakstīja, ka tas — tāpat kā visi šīs priekšzīmīgās firmas pasākumi — sāk arvien vairāk pulcināt Rīgas labāko sabiedrību. Delikātā mūzika un garšīgie atspirdzinājumi tur valdzinot publiku līdz pat vēlam vakaram. Apmeklētāju ir tik daudz, ka galdiņi jāpasūta iepriekš. Kā patīkams izņēmums esot jāmin arī, ka Otto Švarca five o’clock apmeklētāju vairākums ir latviešu inteliģence.

Pēckara renesanse

Pirmais pasaules karš nepiespieda Jirgensonus nolaist rokas. 1915. gadā kopā ar savu uzņēmumu viņi evakuējās uz Pēterpili, kur Jirgensons atpirka Krievijas impērijā pazīstamo Zmurova vīnu un delikatešu veikalu Jūras prospektā un viņa plašos vīna dārzus Krimā. Taču boļševiki, nākuši pie varas pēc 1917. gada apvērsuma, uzņēmumus, protams, atsavināja.

Dzelzs griba un nesalaužamā enerģija Kristiānam devusi spēku panest smagos likteņa sitienus, ko makam cirta karš. Atgriezies no Pēterpils Rīgā, teju pusgadsimtu vecais uzņēmējs metās atjaunotnes darbā. Tapa Tirdzniecības un rūpniecības akciju sabiedrība Ch. Ju¨rgenson — Otto Schwarz. 1920. gadā Jirgensons Jaunākajās Ziņās vēstīja, ka savu kopš 1915. gada slēgto restorānu atvērs 1. martā, turklāt agrākajām telpām tagad pievienojis arī kafejas restorānu pirmajā stāvā moderni un jaunlaiku prasībām piemērotās stilveidīgi iekārtotās telpās, kur pēcpusdienas un vakara stundās koncertēs pirmklasīgs trio. Sevišķu vērību, cik tas pie tagadējiem apstākļiem iespējams (Rīgā karastāvoklis ilga līdz 1921. gada 14. augustam — ī. B.), esmu piegriezis ēdienu un dzērienu izvēlei, tādēļ ceru uz jo dzīvu apmeklēšanu. Augstcienībā Ch. Ju¨rgensons zem firmas Otto Schwarz.

Tajā pašā 1920. gadā uzņēmējs nodibināja liķieru fabriku, sākumā sava restorāna vajadzībām. ņemot vērā pieprasījumu tirgū, nodibināja arī augļu un ogu vīndarītavu. Turklāt izveidoja vienīgo Kaukāza un Krimas vīnogu vīna pārstāvniecību Rīgā. Firmas plašajās vīnu noliktavās vienmēr krājumā atradās ap 25 000 litru labāko ārzemju un 72 000 litru vietējā vīna. Liķieru fabrikas apgrozījums auga gadu no gada, un 30. gados tā ieņēma vadošu vietu savā nozarē. Akciju sabiedrība Ch. Ju¨rgenson–Otto Schwarz ražoja visas liķieru šķirnes — ne tikai galda šņabjus: pomeranci, ķimeli, pīlādzi, bet arī smalkākos liķierus pēc ārzemju parauga, par izejvielām izmantojot tikai dabīgās sulas un ekstraktus. Īpaši iecienīti bija Allažu ķimelis, Pomerancis, Rīgas Balzams, vietējais ražojums Dubois un tāpat arī upeņu un citu vietējo ogu liķieri. Savus ražojumus firma eksportēja arī uz ārzemēm. Piemēram, Anglijā Ch. Ju¨rgenson— Otto Schwarz ražoto Allažu ķimeli dzēra Anglijas parlamentā, angļu kavalērijas un citos labākajos klubos.

Firmas uzņēmumos — liķieru fabrikā, vīndarītavā, vīnu lieltirgotavās, minerālūdeņu iestādē, konditorejā, kafejnīcā, restorānā un delikatešu tirgotavā 30. gadu sākumā strādāja apmēram 300 darbinieku. 1930. gadā Ch. Ju¨rgenson–Otto Schwarz piedalījās Beļģijas starptautiskajā izstādē, kur ieguva Grand Prix.

Robežu paplašināšana

Ieguvuši īpašumā gruntsgabalu ar namu tieši iepretim Švarca restorānam Aspazijas bulvārī 1, 1926. gada 2. februārī Jirgensoni atvēra populāro Cafe de l’Opera, tautā dēvētu par Operas, arī Švarca kafejnīcu un Švarcīti. Taču restorānu bizness nebija tāda pastāvēšana miera vējos. Ar alkohola tirdzniecību saistītās iestādes pastāvīgi atradās pašvaldības rūpju bērnu skaitā. Rīgas Dome modri rūpējās par žūpības apkarošanu, ar katru gadu palielinot traktiernodokli. Un, kaut gan kafejnīcās tolaik alkoholu nepārdeva, cieta arī tās. Piemēram, Cafe de l’Opera 1927. gadā maksāja 2000 latu lielu traktiernodokli, 1928. gadā — 4000, 1929. gadā — 8000, bet 1930. gadam Rīgas Dome to noteica jau 10 000 latu lielu. Tāpēc īpašnieki 1930. gadā nesekmīgi lūdza samazināt nodokli līdz 4000 latu, uzsverot, ka lielākā un moderni ierīkotā Cafe de l’Opera kafejnīca strādā ar mazāko peļņu, bet tajā pašā laikā esot spiesta maksāt trešo daļu no visām 28 Rīgas kafejnīcām uzliktā nodokļa. Un ka bez pamata esot konkurentu apgalvojums it kā trešdaļa visu kafejnīcu apmeklētāju uzturoties Operas kafejnīcā. Protams, šī pieticība īsti neatbilda īstenībai.

Ne tikai tase īstas pupiņu kafijas, garšīgas tortes un cepumi vilināja publiku uz Operas kafejnīcu — tās otrs trumpis bija pirmklasīga orķestra mūzika. Ik dienas no pulksten pieciem vakarā līdz pusnaktij koncertmeistara, vijolnieka Bruno Čunčiņa vadībā skanēja džeza un salonmūzika, arī nopietno komponistu darbi: operu fantāzijas, uvertīras, baletu svītas. Otrdienās un piektdienās no pulksten deviņiem vakarā līdz pusnaktij — nopietnāka mūzika. Publika pieprasījusi krievu čigānu romances un iepazīstināta arī ar jaunākajiem grāvējiem.

Otto Švarca restorāns savukārt 1930. gadā traktiernodoklī maksāja 22735 latus, kas nozīmēja, ka 17 Rīgas 1. šķiras restorānu sarakstā ienesības ziņā togad tas ierindojās 6. vietā (ienesīgākais bija naktslokāls Alhambra, kurš pilsētas kasei deva 35 235 latus traktiernodokļa).

Doras uznāciens

Kristiāns Jirgensons bija vecās skolas tirgotājs — ar plašu vērienu, dziļi taisnīgs un godīgs, iecienīts vietējās un ārzemju tirgotāju aprindās. Viņš bija valdes loceklis Latvijas Lloidā, akciju sabiedrībā J. Taube, Latvijas būvbiedrībā, Latvijas Tirgotāju savienībā, Rīgas tirgotāju kamerā, piedalījās daudzos saimnieciskos uzņēmumos, labdarības un citās biedrībās. Viņa vārds bijis vērtīgāks par katru rakstisku saistību. Solīdums bija viņa augstākais bauslis un kā tāds viņš arī bija plaši pazīstams, — uzsvēra laikabiedri nekrologos, kas ziņoja: 1928. gada 2. aprīlī pulksten pusdesmitos vakarā ar sirdstrieku viņā saulē aizgājis Ch. Ju¨rgenson — Otto Schwarz impērijas valdes priekšsēdētājs un direktors rīkotājs. Pēc Kristiāna nāves viņa vietā stājās Dora. Viņa neapstājās pie Kristiāna spraustajām robežām, bet impēriju paplašināja.

šī ekspansija saistās ar Kristapa Morberga vārdu. Atgādināsim, ka izcilais latviešu uzņēmējs Morbergs, kas mūžībā aizgāja 1928. gada 13. aprīlī, savu iespaidīgo mantu novēlēja Latvijas Universitātei. Tās vidū arī slaveno Romas viesnīcu. Testaments gan spēkā stājās tikai ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu 1930. gada 27. maijā. Tad arī Latvijas Universitāte sāka Romas viesnīcas pārbūvi, kas ilga teju divus gadus, pēc kuras Roma kļuva par modernāko viesnīcu Baltijas valstīs. Iespēju tajā nomāt restorānu telpas ieguva akciju sabiedrība Ch. Ju¨rgenson — Otto Schwarz.

1932. gadā uz viesnīcas pirmo stāvu no līdzšinējām telpām Basteja bulvārī 2 pārcēlās Švarca restorāns, un prese pompozi ziņoja, ka Otto Švarcs pēc 50 gadiem atkal dzīvo Romā. Jirgensone nomāja arī restorānu Romas pagrabs. Pārbūvētā Romas viesnīca vēra durvis publikai 10. septembrī. Vestibilā viesus — Valsts prezidentu Albertu Kviesi, Ministru prezidentu Marģeri Skujenieku, ministrus, diplomātiskā korpusa pārstāvjus, armijas vadošos virsniekus un visādu citādu prominenci — saņēma Latvijas Universitātes rektors profesors Mārtiņš Bīmanis un prorektori profesors Fricis Balodis un docents Pēteris Zālīte, bet pēc viesnīcas apskates uz banketu Švarca restorānā aicināja Dora Jirgensone.

1936. gada 1. janvārī Ministru kabinets godināja firmas īpašnieci 70. dzimšanas dienā ar 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Laikraksts Rīts, apbrīnojot gaviļnieces panākumus dzīvē, norādīja, ka enerģiju, nelokāmo raksturu, reizēm paskarbo valodu, mīksto sirdi un jauko humoru Dora Jirgensone mantojusi no mātes — īstas latviešu lauku sievietes, kas darbā bijusi stingra un veicīga, bet visus vadījusi un rīkojusi kā bajāriete. Tāpat stāstīja, ka Dorai darbā palīdz visas trīs meitas un dēls Arvīds, kas bijis viņas labā roka.

Tomēr Jirgensonu ģimenes dzīve nebūt nebija tik rāma, kā to skicēja prese. 1933. gadā Latviju pāršalca sensācija, ko avīze Jaunākās Ziņas izteica virsrakstā Vai gaišreģis Finks ieprecēsies Otto Švarca firmā? Tapa zināms, ka skandalozais Eižens Finks saderinājies ar Jirgensonu vidējo meitu Alisi Lilienfeldi, vienu no Švarca impērijas mantiniecēm, kurai prese piedēvēja skandalozi brīvdomīgas sievietes reputāciju. Apgalvoja, ka revolūcijas un Pilsoņu kara laikā viņa esot dienējusi Kaukāza mežonīgajā divīzijā, bijusi redīsiņš, proti, balto spiegs pie sarkanajiem, bet Latvijā lielinieku laikā sēdējusi cietumā.

— Līdz šim Lilienfelde dzīvo atsevišķā dzīvoklī un saņem visus dzīves līdzekļus no savas mātes. Lilienfeldei ar Finku apprecoties, šie līdzekļi aptrūks, jo māte šādas precības nekad neatzīšot un ir jau devusi tam gadījumam vajadzīgos rīkojumus, — rakstīja Jaunākās Ziņas. šīs laulības gan nenotika.

Dora Jirgensone (starp citu, Latvijas aerokluba mūža goda biedre) nav bijusi sīkumaina attieksmē pret personālu un dēvēta par cienmāti. Kāzu, bēru un kristību gadījumos darbiniekiem izsniegusi ievērojamas naudas summas vai arī vērtīgas dāvanas. Ilggadīgiem darbiniekiem, kas gribējuši uzsākt savus veikalus, aizdevusi naudu, negaidot peļņu. Viņu ar labu vārdu memuāros piemin komponists, Latvijas Konservatorijas rektors Jāzeps Vītols, ko 1919. gadā no Pētera Stučkas lielinieku valdīšanas laika bada glābusi līdzjūtīgā dvēsele Dora Jirgensona kundze, kuras mājās viņš pasniedzis privātstundas klavierspēlē divām viņas māsas meitenēm, honorārā par katru stundu saņemot tasi garšīgas kafijas ar sviestmaizi.

Aleksandrs Bāris, kas par Romas viesnīcas viesmīli strādāja no 1931. līdz 1940. gadam, memuāros liecina:

— Uzņēmumā necieta nekādas intrigas, nedz apmelojumus, un to personīgi uzmanīja mūsu vecākā priekšniece Dora Jirgensona kundze. Gandrīz 70 gadu veca, viņa bija izcila lietpratēja un taisnības iemiesojums. Viņa bija tik akurāta, ka, ierodoties pagraba stāvā, kur viņa ienāca vispirms, visus pulksteņus varēja nostādīt uz trijiem pēcpusdienā. Tikpat noteikta viņa bija arī visās citās lietās un to prasīja no visiem saviem darbiniekiem.

Šī noteiktība bija visiem zināma, un par to pat rakstīja Rīgas laikraksti. Dorai Jirgensona kundzei bija ass skatiens, un viņa saprata visu, bet ļoti necieta nolaidību. Viņa daudziem jaunākajiem pavāriem un viesmīļiem sagādāja izdevību kādu laiku pavadīt ārzemēs. To darīja ar nolūku, lai viņi iemācītos valodas un jaunas darba metodes, pie kam viņa piešķīra arī ievērojamus naudas pabalstus. Ja kāds darbinieks viņu pirmo neieraudzīja, tad viņa pirmā to sveicināja. Pēc īsas vadītāja iztaujāšanas, vai viss norit kārtīgi, Jirgensona kundze vēlreiz izstaigāja visas restorāna telpas. Vēlāk viņa iegriezās brīvā istabā, kur ar savu meitu un divām mazmeitiņām paēda pusdienas. Tur dāma sevi ļāva apkalpot tikai mācekļiem un deva labu dzeramnaudu. Dažreiz viņa māceklim uzdeva visādus jautājumus. Ja viņš bija vajadzīgo iemācījies un labi atbildēja, tad viņa vēlreiz atvēra naudasmaku. Dāmai ļoti nepatika, ja darbinieki smēķēja. Lai gan Baltijas valstīs cigaretēm bija garš iemutis un tāpēc darbiniekiem pirksti nekļuva brūni, visi izvairījās no smēķēšanas Jirgensona kundzes klātbūtnē. Viņa nevienam neko neteica, bet smēķētāji zināja viņas nepatiku pret nikotīnu un nogaidīja, kamēr viņa aizgāja mājās, jo nekad nepalika uzņēmumā ilgāk par divām stundām.

Liktenis Dorai bija labvēlīgs — viņa nenodzīvoja līdz brīdim, kad ikdienas rāmo plūdumu būtu pārtraukusi padomju okupācija 1940. gadā. Aleksandrs Bāris raksta, ka viņa nomira jau 1940. gada sākumā:

— Viņas pēdējā vēlme bijusi, lai visiem tiem, kas atnāktu atvadīties, dzīvoklī uzklātu auksto uzkožamo galdu. Tur katrs varēja ēst un dzert, ko vien vēlējās un cik līda iekšā.

picturegallery.554541d2-a472-4c0f-a48c-6449b0a2ac40

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Verners Otto (Werner Otto), vācu izcelsmes celmlauzis pasta pasūtījumu katalogu biznesā, kura Otto Group izaugusi no maza kurpju tirgotāja līdz starptautiskam mazumtirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumam, miris 102 gadu vecumā, atsaucoties uz grupas izplatīto paziņojumu, vēsta thelocal.de.

Otto, kurš dzimis kā pārdevēja dēls netālu no Vācijas galvaspilsētas, bet vēlāk pārcēlies uz ziemeļu ostas pilsētu Hamburgu, miris pagājušās nedēļas trešdienā Berlīnē, liecina Otto Group paziņojums.

«Verners Otto bija starp pēdējiem pēckara perioda ekonomikas pionieriem...,» teikts paziņojumā.

Viņš sapņoja kļūt par rakstnieku, bet 1949. gadā laida klajā savu pirmo pasta pasūtījumu katalogu, piedāvājot kurpes.

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, kad Vācija atkopās pēc Otrā pasaules kara, pasta pasūtījumu katalogu bizness uzplauka un Otto bizness pārauga impērijā.

Grupa, kas joprojām ir ģimenes bizness un ko vada viens no Otto dēliem, pagājušajā gadā strādāja ar vairāk nekā 11 miljardu eiro apgrozījumu un nodarbina aptuveni 50 000 cilvēku 20 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar jauno BMW M5 nule ir uzstādīti divi jauni Ginesa rekordi - visvairāk nobrauktie kilometri nepārtrauktā sānslīdē jeb driftā astoņās stundās un drifta tandēmā ar diviem auto vienā stundā, pastāstīja «Inchcape Motors Latvia» BMW grupas vadītājs Ivars Norvelis.

BMW instruktors Johans Švarcs (Johan Schwartz) nepārtrauktā driftā astoņās stundās nobrauca 374,2 kilometrus, pārsniedzot iepriekšējo rekordu par 230 kilometriem. Tikmēr «BMW Performance» centra galvenais autobraukšanas instruktors Mets Malinss (Matt Mullins) drifta tandēmā aizvadīja 79,3 kilometrus.

«Vēl interesantāku šādu braucienu padarītu vien driftēšana uz ledus ar radžotām sporta riepām, tad saķere uz ledus būtu pat labāka kā uz slapja asfalta, bet kā papildu šova elements būtu sniega mākonis aiz mašīnas,» komentē latviešu drifta braucējs Kristaps Blušs.

Pēc sportista stāstītā, tik ilgu driftēšanu iespējamu padarīja fakts, ka trase nepārtraukti tika laistīta ar ūdeni. Salīdzinājumam - sacensībās uz sausas trases riepas nodilst un vairāk nav lietojamas pēc nieka 40 sekundēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Otto Group pārņem Quelle Krievijā

, 24.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies darījums, kurā viens no pasaules lielākajiem pasta sūtījumu uzņēmumiem Otto Group pārņēmis maksātnespējīgo pasta sūtījumu uzņēmumu Quelle Krievijā, liecina Otto Group sniegtā informācija.

Otto Group norāda, ka Quelle iegāde Krievijā ļauj kompānijai kļūt par lielāko spēlētāju Krievijas tirgū un dod attīstības iespējas arī citās valstīs. Otto Group darījumā pārņēmis arī Quelle zīmolu un tiesības uz to arī Vācijā un citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs.

Iegūtā preču zīme ļaus Otto Group izmantot arī lielāko daļu interneta domēnu, logotipus, attēlus u.c. Otto Group nodrošinās to, ka Quelle Krievijas uzņēmuma likvidācijas procesā Quelle Deutschland darbība netiks apdraudēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc Kuzņecovi, kas varēja iesist mietiņu savām fabrikām jebkur plašajā Krievijas impērijā, tomēr izvēlējās Rīgu?

Apzināti. Iztiksim bez ilūzijām — Kuzņecovi bija īsti kapitālisti un sava laika jaunie krievi ar pareizo sakodienu, kam bija skaidrs — Krievijas impērijas Rietumu vārti, ostas pilsēta Rīga paver ērtu ceļu ne tikai trauslās produkcijas eksportam, bet arī izejvielu importam.

Līdzās nenoliedzamajam pragmatismam sava loma bija arī reliģiozitātei. Kuzņecovi bija dievbijīgi ļaudis, turklāt piederēja pievecticībnieku kopienas, kas impērijā bija kritusi nežēlastībā jau 17. gadsimtā. Toties mūsu Rīgā pajumti bija radusi viena no lielākajām vecticībnieku kopienām.

Tomēr stāsts par Kuzņecovu panākumiem nav stāsts par modru, bet konstantu dreifēšanu zvaigžņu vidū, kaut gan sākās kā tiešām spējš raķetes lidojums debesu spīdekļu virzienā. Patiesībā vēstījumi ir divi. Tas pirmais — pompozs uzvaras gājiens Krievijas impērijas tirgū, nokožot konkurentus pa labi un pa kreisi. Otro sāka 1. pasaules karš, kam punktu uz i uzlika 1917. gada oktobra apvērsums Krievijā. Komunisti Kuzņecovus atstāja pie sasistas siles. Atgūties pašu spēkiem viņi nespēja un galu galā palīgos aicināja kādu latviešu uzņēmēju. šo maz zināmo lappusi Kuzņecovu fabrikas vēsturē atklājis maskavietis, Kuzņecovu dzimtas pētnieks V. Štrauss nepublicētā manuskriptā, ko viņš ir nodevis Rīgas porcelāna muzeja rīcībā. Bet — par visu pēc kārtas!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidēja auguma vīrs, platiem pleciem un kupliem matiem bija Kristaps Morbergs. Joprojām visu laiku nepārspēts mecenāts latviešu vidū.

Visu savu mantu viņš novēlēja Latvijas Universitātei — mantojuma vērtība bija 2.7 miljoni latu 1928. gadā, ko 1937. gadā lēsa jau ap 3.1 miljonu latu!

— Morbergs ir liela un īpatnēja figūra, kam līdzīgas nav visā Latvijā. Varbūt kur nebūt Amerikā var atrast kādu miljonāru, kurš nodzīvojis tik savādu bagātnieka dzīvi. Izņemot pāris desmit anekdotes, kas cirkulē pa Rīgu no mutes mutē, nekā noteikta pat Morbergu ļaudis pateikt nezin. Viņš dzīvojis ārkārtīgi noslēgti, it kā izvairīdamies no cilvēkiem. Pie vecā miljonāra reti kas būs piegājis ar citādu domu, kā palūgt naudu. Tādēļ nelaiķim bij liela neuzticība pret cilvēkiem. Sabiedriskā darbā Morbergs nav piedalījies. Ar ziedojumiem nevienu nav pabalstījis. Dzīvojis savādu dzīvi, kā vienīgais mērķis bijis tikai krāt bagātības. Ne jau sev, jo viņa mūža dienas jau bija saskaitītas, bet kādam cēlam, augstam mērķim, — rakstīja žurnāls Aizkulises 1928. gadā, kad Kristaps Morbergs 83 gadu vecumā aizgāja mūžībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kriss Normens Rīgā un Daugavpilī prezentēs savu jauno albumu Junction 55

Db.lv, 26.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā un Daugavpilī notiks neaizmirstami “Smokie” leģendārās oriģinālbalss Krisa Normena koncerti viņa grupas pavadībā.

Dziedātājs izpildīs ne tikai “zelta” hitus, bet arī prezentēs Latvijas iedzīvotājiem dziesmas no sava jaunā albuma “Junction 55”, kas iznāks 2024. gada pavasarī.

Svētku noskaņu vairos pozitīvs lādiņš, ar kuru pirms leģendas uzstāšanās dalīsies 80. gadu diskotēku zvaigzne grupa “Ottawan”. Poproka leģenda Kriss Normens vienu koncertu sniegs 2024. gada 5. martā Rīgā (Arēnā “Rīga”) un Daugavpilī 2024. gada 9. martā (Daugavpils Olimpiskajā centrā). Biļešu izplatītājs - www.bilesuparadize.lv

Mūzikas fanus visā pasaulē nav īpaši nepieciešams daudz iepazīstināt ar Krisu Normenu. Viņa īpašās aizsmakušās balss dēļ grupa "Kidness", pēc grupas menedžeru ieteikuma, savulaik tika pārdēvēta par "Smokey" un vēlāk par "Smokie".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Pāvilostas SPA viesnīcas būvniecība iestrēgst tiesā

Zane Atlāce - Bistere, Žanete Hāka, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas pieņēmusi SIA "Kuldīgas būvserviss" pieteikumu par SIA "Aviao" maksātnespējas procesa pasludināšanu, Db.lv informēja SIA "Kuldīgas būvserviss".

"SPA Hotel Otto" būvniecības darbi Dzintaru ielā Pāvilostā notiek kopš 2018.gada augusta. Plašāku sabiedrības ievērību tie izpelnījās rievpāļu iestrādāšanas laikā, kad kļūdainas ģeoloģijas dēļ ievērojami sarežģījās būvdarbi un izteiktā vibrācija ietekmēja apkārtējo iedzīvotāju ikdienu tādā mērā, ka sākās iedzīvotāju parakstu vākšana ar iebildumiem pret SPA viesnīcas būvniecību. Šie sarežģījumi ietekmēja arī būvniecību - palēninot būvdarbu gaitu un radot papildus izmaksas, skaidro SIA "Kuldīgas būvserviss" pārstāvji.

"Īpašuma attīstītājs "Aviao" līdz šim ne tikai nav uzņēmies atbildību par sevis iesniegtās kļūdainās ģeoloģijas sekām, bet arī, nespējot panākt sev vēlamo, kopš š.g. augusta beigām ar apsardzes palīdzību ir pārņēmis būvobjektu, darbus atļaujot veikt vien atsevišķiem SIA "Kuldīgas būvserviss" apakšuzņēmējiem. Šobrīd būvdarbu līgums ar SIA "Kuldīgas būvserviss" ir izbeigts un būvdarbus turpina SIA "Kuldīgas būvserviss" šī objekta projekta vadītāja jaundibinātais uzņēmums SIA "Capric Management". Papildus nekorektajai līguma pārņemšanai, "Aviao" nav veikusi samaksu par šī gada augsta beigās un septembrī izpildītajiem un apstiprinātājiem būvdarbiem 128 tūkstošu eiro apmērā un faktiski izvairās no sarunām ar būvnieku" apstiprina valdes loceklis Mārtiņš Puķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Otto internetlapā piedāvā Apple piezīmju datorus par 30 eiro

, 31.07.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta un katalogu tirgotājs Otto iedzīvojies pamatīgās nepatikšanās— pārskatīšanās dēļ tas savā mājaslapā augstvērtīgus Apple MacBook Air piezīmju datorus piedāvājis par 29.99 un 49.95 eiro, raksta Spiegel.

Vairāku stundu laikā otrdien šos datorus ar superatlaidi paspējuši pasūtīt jau ap 200 klientu. Otto tagad taisnojas, ka kāds darbinieks kļūdas dēļ ierakstījis ap 1700 eiro vērtā datora Apple MacBook Air cenas vietā 29.99 un 49.95 eiro, bet klientiem gan būtu vajadzējis saprast, ka šo datoru par tādu cenu iegādāties nav iespējams. Tagad Otto domā tikt cauri ar 100 eiro vērtu dāvanu karti katram no Apple piezīmju datora pasūtītājiem, turklāt piedāvā arī piedalīties 50 šo piezīmju datoru izlozē.

Juristi uzskata, ka pasūtītājiem diez vai ir cerības šādā gadījumā tomēr no Otto pieprasīt piegādāt Apple datorus par internetā minēto cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pāvilostas molu pagarināšanai Eiropas naudu var nedabūt

Jānis Goldbergs, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostas molu pagarināšana gaida trešo darbu pagarinājumu. Novads riskē pazaudēt summu, kas ir līdzvērtīga pašvaldības gada budžetam – 3 miljonus eiro.

Pāvilostas ostas pārvalde 2016. gadā ieguva tiesības izmantot teju 3 miljonus eiro Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda naudas abu ostas molu pagarināšanai. Darbu izpildes termiņš būvniekam Kauno tiltai beidzies otro reizi, un pastāv iespēja, ka Pāvilosta būs darbus apmaksājusi no saviem līdzekļiem. Lauku atbalsta dienests šobrīd vērtē pasūtītāja – Pāvilostas ostu pārvaldes – lūgumu būvniecības termiņu pagarināt līdz 2019. gada 21. maijam. Lai arī darbi teju pabeigti un novada vadība skaidro, ka tūdaļ viss būs galā, LAD apstiprinājums vēl nav dots.

Jau kopš 2017. gada februāra Pāvilostas molu pagarināšanas darbus veic konkursa uzvarētājs – Lietuvas uzņēmums Kauno tiltai, kas piedāvāja zemāko cenu. Molu pamatos uz kārklu bizēm bija jānogremdē pamatīgas kastes, kas pildītas ar akmeņiem. Visas 2017. gada vasaras laikā darbus realizēt neizdevās. Kauno tiltai nomainīja apakšuzņēmēju un jau rudenī vienojās par darbu termiņa pagarināšanu līdz šā gada rudenim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīcas FG Royal Hotel īpašnieku lēmums neturpināt restorāna Otto Schwarz zīmolu, visticamāk, ir saistīts ar patenta tiesībām, uzskata Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.

«Protams, ir žēl, ka restorāns vairs nebūs savā vēsturiskajā vietā. Tas bija kā Rīgas vizītkarte restorānu jomā,» norāda Graikste, vienlaikus piebilstot, ka jautājumi par patentiem nekad neesot vienkārši atrisināmi un «tā noteikti nebija ļaunprātība no jauno viesnīcas īpašnieku puses».

Vienlaikus eksperte uzsver, ka restorānu attīstības līmenis kopumā Rīgā ir ļoti augsts, ko apliecinot arī ārvalstu vērtējumi - gan ēdienu kvalitātē, gan apkalpošanas kultūrā.

Tāpat esot vērojams, ka papildus tādiem labi pazīstamiem zīmoliem kā restorāns Vincents parādoties arī jauni spēlētāji, kas spēj sniegt augstvērtīgu servisu saviem apmeklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Nogrimušais zemessūcējs saremontēts; to nav iespējams izmantot lielo viļņu dēļ

Dienas Bizness, 04.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savā vietā pēc remonta atgriezies pērn Ukrainā iegādātais zemessūcējs Otto, kurš nogrima Pāvilostas jūras vārtos šā gada 22. augusta pievakarē. Pagaidām zemessūcēju darbiem nav iespējams izmantot, jo viļņi ir pārāk lieli, un tiek meklēti citi veidi, lai pabeigtu iecerēto ostas padziļināšanu, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Ostas padziļināšanas darbi ar Otto ir iespējami mierīgos laika apstākļos. Šobrīd rudens vētrās ir maz cerību, ka tas varētu veikt kādus darbus. Pie tam mums ir jānolīgst jauna komanda, kurai darbi ar jauno tehniku vispirms jāapgūst,» tā Kursas Laikam Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

«Es mēģinu atrast citu risinājumu. Piedāvājumi ir vairāki, bet tie visi maksā traku naudu, kas ostas budžetam nav pa kabatai, tomēr spēcīgāka tehnika ir vajadzīga. Par to pārliecinājāmies, kad strādāja Otto,» skaidro ostas pārvaldnieks.

Vairāk nekā mēneša garumā notika apstākļu noskaidrošana, kāpēc negadījums notika, un no amata tika atstādināta Otto komanda, bet R. Griškēvičs amatā palika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Andra Jansona vadībā no nelielas manufaktūras Daiļrade koks ir kļuvis par vienu no lielākajiem un veiksmīgākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā.

Tobrīd Andris Jansons saņēmis piedāvājums strādāt par Daiļrades ražošanas vadītāju. «Pēkšņi es vairs nerakstīju disertāciju, bet biju atbildīgs par 3000 cilvēkiem. Tomēr tirgus bruka, un uzņēmums putēja ārā. Daiļrade tika sadalīta un privatizēta, un uz trīs suvenīru ražošanas cehu bāzes tika nodibināts Daiļrade koks. Sākām no nekā, atstrādājām Daiļrades parādus, ražošanai pievienojām tirdzniecību, spērām soli pa solim un tagad esam viens no lielākajiem mēbeļu ražošanas uzņēmumiem.»

Uzņēmējs ir pārliecināts, ka deviņdesmitajos biznesam gājis vēl grūtāk nekā šodien. «Bija pieejami tikai īstermiņa kredīti ar 30-40 % likmi. Ņēmām kredītus, pirkām iekārtas, investējām ražošanā, pēc tam pārkreditējāmies, pirkām jaunas iekārtas. Katrs solis bija avantūristisks, tomēr ar aprēķinu apakšā. Mums bija skaidrs, ka gribam to darīt, un, ja gribam, tad vajadzētu sanākt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācijā «šķirsies» Otto un Zara

Lelde Petrāne, 11.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc desmit gadus ilgas partnerības vadošais Vācijas mazumtirgotājs un pakalpojumu sniedzējs Otto Group nolēmis saraut saites ar Spānijas apģērbu ķēdi Zara, vēsta dw-world.de.

Kā norāda medijs, Zara tādējādi zaudēs spēcīgu partneri Vācijā.

Kā ziņojis Vācijas ziņu izdevums Der Spiegel, Otto ir noraizējies par iespējamo kaitējumu, kādu saistība ar Inditex meitas uzņēmumu varētu nodarīt tās tēlam. Iemesls ir Zara Vācija vēlme mainīt savu juridisko satusu no vācu GmbH uz nīderlandiešu BV & Co KG.

Lai gan abas juridiskās formas raksturo privātu kompāniju ar ierobežotu atbildību, ir viena būtiska atšķirība: pārejot uz Nīderlandes formu tiktu ierobežotas uzņēmuma padomes (works council) tiesības.

Pirmdien Vācijas spēcīgā Verdi arodbiedrība jau paziņojusi, ka tā šo pāreju uzskata par satraucošu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mainījušies viesnīcas Radi un draugi īpašnieki un valde

Žanete Hāka, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par viesnīcu «Radi un draugi» apsaimniekojošā uzņēmuma SIA «Anglijas Daugavas Vanagu Fonda viesnīca Radi un draugi» īpašniekiem pastarpināti kļuvuši Igaunijas uzņēmēji Otto Tamme un Paavo Kiik, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim SIA «Anglijas Daugavas Vanagu Fonda viesnīca «Radi un draugi» vienīgais īpašnieks bija Lielbritānijā reģistrētais fonds «The Latvian Welfare Trust». Taču tagad par vienīgo īpašnieku kļuvis šī gada maija sākumā reģistrētais uzņēmums SIA «Hotel Property», kura patiesā labuma guvēji ir Otto Tamme un Paavo Kiik.

Īpašnieku maiņa notikusi 30.maijā, bet 31.maijā tā reģistrēta komercreģistrā.

Līdz ar īpašnieku maiņu mainīts uzņēmuma nosaukums - tas kļuvis par SIA «Hotel Property Old», kā arī valde - par vienīgo valdes locekli iecelts Paavo Kiik. Līdzšinējā valde - valdes priekšsēdētāja Ilze Grickus un valdes locekļi Pāvils Misiņš un Pēteris Aleksandrs Pētersons - atbrīvoti no amatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja IKEA un OTTO produkciju no Latvijas mēbeļražotājiem vairs neņems, tūkstošiem cilvēku var zaudēt darbu, ziņo Dienas Bizness.

To intervijā laikrakstam sacīja Scan Thors Baltikum/Otto International izpilddirektors mēbeļu tirdzniecībā Austrumeiropā Jens Skite Hansens. Ja Latvijas valsts meži (LVM) neatgūs FSC sertifikātu, kas apliecina, ka iegūtā koksne atbilst vides prasībām, tad Latvijas mēbeļražotāji var palikt bez miljoniem eiro vērtiem pasūtījumiem un daudziem tas var nozīmēt arī biznesa likvidāciju.

Turklāt FSC sertifikāts skar ne tikai mēbeļu ražotājus, bet visu kokrūpniecības nozari kopumā, jo daudzviet tiek pieprasīta koksne tikai un vienīgi ar FSC sertifikātu. Otto kataloga pārstāvis uzskata, ka mēbeļražotājiem tagad FSC sertificētā koksne būs jāiepērk citur, ja reiz LVM vairs nav sertificēti, tomēr tas nozīmē arvien pieaugošas izmaksas ražotājiem un viņu produkcijas konkurētspējas mazināšanos pasaules tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lauma Lingerie mainās akcionāru padome

Vēsma Lēvalde, 27.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veļas ražotājaa a/s Lauma Lingerie akcionāru padomē vairs nebūs baltkrievu Milavitsa pārstāvju.

Par to liecina informācija Latvijas Vēstnesī. Atbrīvots padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Dičkovs un padomes loceklis Sergejs Kusonskis. Viņu vietā stājies Otto Tamme (priekšsēdētāja vietnieks) un Toomas Tool. Turpinās darbu padomes priekšsēdētāja Baiba Ģēģere. Padomes izmaiņas saistītas ar izmaiņām Silvano Fashion Group dalībnieku sastāvā šī gada sākumā, Db.lv informēja Otto Tamme. Silvano Fashion Group ir a/s Lauma Lingerie (100%), Linret EST, Milavitsa (78%) un France Style Lingerie (100%) mātes uzņēmums. Otto Tamme darbojas arī Silvano padomē. 2009.gadā Silvano pārdeva zaudējumus nesošos PTA Grupp, Linret un Splendo Polska LT.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pāvilostas SPA viesnīcas attīstītāja maksātnespējas prasījums noraidīts

Zane Atlāce - Bistere, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 9.janvārī atzinusi SIA "Kuldīgas Būvserviss" prasījumu pēc SIA "Aviao" maksātnespējas par nepamatotu un to noraidījusi, liecina Db.lv rīcībā esošais tiesas spriedums.

Db.lv pērn decembrī ziņoja, ka tiesa pieņēma SIA "Kuldīgas būvserviss" pieteikumu par SIA "Aviao" maksātnespējas procesa pasludināšanu.

SIA "Aviao" attīstītā "SPA Hotel Otto" būvniecība Dzintaru ielā Pāvilostā notiek kopš 2018.gada augusta.

Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējot rakstveida pierādījumus, tiesa atzinusi, ka SIA "Kuldīgas būvserviss" pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Tāpat tiesa uzlikusi SIA "Kuldīgas būvserviss" par pienākumu apmaksāt SIA "Aviao" tiesāšanās izdevumus, kas radušies, atspēkojot šo nepamatoto maksātnespējas pieprasījumu. Tiesa savā lēmumā norāda, ka SIA "Aviao" rīcībā esošie finansu līdzekļi vairākkārtīgi pārsniedz SIA "Kuldīgas Būvserviss" prasījuma apmērus, un ka pušu starpā esošais strīds nav risināms ar līdzīgām metodēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība trešdien paziņojusi, ka atmetusi ieceri tirdzniecībā pāriet uz impērijas laika mēriem, jo konsultācijās 99% aptaujātu izteikušies par metriskās sistēmas saglabāšanu.

Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) 1920.gadā valdība apsvēra likumu grozījumus, kas ļautu tirgotājiem izmantot tradicionālo svara un tilpuma mēru sistēmu - mārciņas un pintes.

Taču šī ideja tika atmesta, jo 98,7% no 100 938 respondentiem, kas tika izvaicāti oficiālo konsultāciju gaitā, izteikušies, ka, pārdodot vai pērkot dažādas preces, tos apmierina metriskā sistēma.

Izvērtējot konsultāciju rezultātu valdība izlēmusi atteikties no likumu grozīšanas, atļaujot iekšzemes darījumos plašāk izmantot impērijas laika mērus, teikts Uzņēmējdarbības un tirdzniecības ministrijas paziņojumā.

Tomēr ministrija norādījusi, ka Lielbritānijai ir "ilga un lepna" impērijas mēru un to izmantošanas vēsture, "kas cieši saistīta ar mūsu kultūru un valodu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Rīgas grausti - no neglītā pīlēna par gulbi

Elīna Pankovska, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērojot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi vidi degradējošām būvēm, to īpašnieki sāk sarosīties

Fotogalerijā var aplūkot ēkas pirms un pēc renovācijas, vai teritorijas sakopšanas!

«Sākotnēji ar ēku īpašniekiem gājām, runājām, teicām, kā nav kauna, ka pilsētas centrā atrodas šādi īpašumi. Vairāk auklējāmies kā ar bērniem. Tas rezultātus nedeva. Jāmin, ka daudz šādos gadījumos palīdz uz āru publiskota informācija, piemēram, par to, ka plānojam piespiedu sakārtošanu, bet, ja tas nenotiks, tad ēku nojauksim. Tas dod signālu arī citiem īpašniekiem, un viņi patiesi sarosās. Veidojas tāda kā ķēdes reakcija,» Dienas Biznesam norāda Rīgas domes Īpašumu departamenta (RDĪD) vadītājs Oļegs Burovs.

Pēc viņa domām, situācija arī izmainījās, kad tika pacelta NĪN likme par vidi degradējošām būvēm, kas šobrīd jau darbojas trīs gadus. Normāli īpašnieki maksā 1,5% no kadastrālās vērtības, bet graustu īpašnieki - 3%. Vislielākā vērtība parasti ir zemei, ja ēka atrodas Vecrīgā, klusajā centrā vai Mežaparkā, tad starpība sanāk liela. Piemēram, ēkas Marijas ielā 6 īpašnieki pirms tam maksāja 488 eiro gadā, bet tagad - vairāk nekā 17 tūkst. eiro. Vēl viens piemērs ir māja Vīlandes ielā, kur pirms tam īpašnieki maksāja gadā divus tūkstošus eiro, bet tagad - 66 tūkst. eiro. «Mēs sākām aktīvi sodīt graustu īpašniekus, un pagājušajā gadā pašvaldība iekasēja gandrīz pusotru miljonu eiro no paaugstinātās nodokļu likmes. Arī paši īpašnieki sāka domāt, ka turēt šādu īpašumu nav izdevīgi. Šī metode iedarbojās labāk nekā vienkārši stāstīšana un kaunināšana,» uzsver O. Burovs. Tomēr, lai motivētu īpašniekus sakārtot ēkas, pašvaldība ne tikai soda. Proti, ja īpašums tiek sakārtots, ir iespēja iegūt nodokļu atvieglojumus. Piemēram, par pilnībā renovētu un atjaunotu koka ēku, kurai ir arī dekoratīvais apgaismojums fasādei, var saņemt nodokļu atvieglojumu 90% apmērā uz pieciem gadiem. Mūra mājai tie ir 75%, ja tiek atjaunota tikai fasāde un uzstādīts dekoratīvais apgaismojums – 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgstošām diskusijām Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas locekļi ar jaunajiem Kalnciema ielā 2B esošās ēkas īpašniekiem vienojušies ēku demontēt līdz līmenim, kad būvinženieri sniegs atzinumu, ka tā ir pilnībā droša.

Komitejā par ēkas likteni šodien lēma gan būvinženieri, gan satiksmes organizatori, gan arī ēkas jaunie īpašnieki. Jaunie ēkas īpašnieki ir igauņu uzņēmums SIA «Novira Capital», kas ir īpašnieki arī Raņķa dambī 14 esošajai ēkai. Tādējādi viss ēku komplekss tagad pieder vienam īpašniekam.

Būvinženieru uzņēmuma SIA «CMB» valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis pastāstīja, ka veikta tikai nama vizuālā tehniskā apsekošana, jo pašā ēkā iet iekšā esot bīstami. Ēkas centrālajā daļā esot pilnībā izdegušas jumtu būvkonstrukcijas un visi izdegušie materiāli no sestā stāva ir sabrukuši līdz pat pirmajam. Apsekošanas gaitā konstatēts, ka izdegušas arī daudzas logu ailes, līdz ar to nesošās sienas ir zaudējušas savu nestspēju un kļuvušas nestabilas. «Apgalvot, cik tā bīstamība ir liela, bez detalizētas izpētes nevar, taču namam jau tagad ir iebrukuši starpailu pildījumi un nesošajās sienās ir izveidojušās arī plaisas,» sacīja Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts Policija pēdējā laikā regulāri saņem sūdzības par krāpšanas gadījumiem, ņemot elektroniskos kredītus uz citas personas vārda, informē policijas pārstāvji. Ņemot to vērā, izstrādāts pakalpojums, kas turpmāk varētu iegrožot šādu pārkāpumu izplatību.

«Šim nozieguma veidam varētu būt augsta latentitāte: cilvēki bieži vien par notikušo izvēlas policijai neziņot, jo jūtas vainīgi, ka paši labprātīgi kādam ir iedevuši savus datus, tostarp internetbankas pieejas kodus un paroles, saka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs Toms Sadovskis. Policija gan aicina upurus nebaidīties un par krāpšanas gadījumiem ziņot policijā, jo kredītu krāpnieki ir sava aroda profesionāļi, kas atrod pieeju dažādiem cilvēkiem dažādās dzīves situācijās.

Leģendas, ko noziedznieki izmanto krāpšanā, ir dažādas. «Viena leģendu grupa ir saistīta ar solījumiem pieņemt darbā. Šajos gadījumos cilvēkam tiek teikts, ka, lai sagatavotu darba līgumu vai izmaksātu algu, ir nepieciešams zināt internetbankas pieejas kodu. Leģendai notic cilvēki, kuri minimāli lieto internetbanku un nepārzina tās darbību. Otra leģendu grupa ir saistīta ar konta izīrēšanas pakalpojumu, orientējoties uz cilvēkiem, kuri zina internetbankas darbības pamatprincipus. Šajos gadījumos upuris notic krāpnieka stāstam par tīra konta nepieciešamību, piemēram, prasītājs stāsta, ka VID nobloķējis viņa kontu un tāpēc nav, kur ieskaitīt naudu u.tml. Par palīdzēšanu parasti tiek solīti 10 – 20 lati mēnesī,» krāpnieku leģendas skaidro T. Sadovskis. Līdzās krāpniecībai ar labprātīgi nodotiem datiem, pastāv arī krāpniecība ar zagtiem datiem, bet tā ir mazāk izplatīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ingman sāk ražot Latvijas leģendas

Sandra Dieziņa, 11.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ingman Saldējums, investējot 20 tūkstošus Ls, sācis ražot jaunu salējumu Latvijas leģendas.

Jaunie saldējumi izstrādāti, balstoties uz latviešu nacionālo garšu īpatnībām. Jaunajā sērijā ir trīs veidu saldējumi – ar rupjmaizes kārtojuma, ābolkūkas - kanēļa un konfektes Gotiņa garšām. Jaunās saldējumu sērijas ražošanā izmantotas tādas sastāvdaļas kā īsts krējums, Lāči rupjmaize un Pure Food ievārījumi. Latvijas leģendas saldējumi šobrīd pieejami ģimenes iepakojumos.

Ingman Saldējums ir Somijā populārā ģimenes uzņēmuma Ingman Ice Cream Oy Ab meitas uzņēmums. Ingman grupas uzņēmumi darbojas Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokrūpnieki un koksnes izstrādājumu pircēji ar nepacietību gaida, kad LVM atkal sāks pārdot apaļkoksni ar FSC sertifikātu, ceturtdien informē laikraksts Dienas bizness.

«Ja LVM atkal būs FSC sertifikāts, mēs par to ļoti priecāsimies.» DB sacīja Scan Thors Baltikum/Otto International izpilddirektors mēbeļu tirdzniecībā Austrumeiropā Jenss Skite Hansens. Viņš norāda, ka uzņēmuma vajadzībām sakarā ar LVM FSC sertifikāta zaudēšanu koksne bijusi jāiepērk Igaunijā un Baltkrievijā, kas sadārdzinājis izmaksas par 5-10%. «FSC sertifikāts mums ir ļoti būtisks, jo no 2012. gada 1. janvāra visos Otto katalogos varēs tirgot mēbeles tikai ar FSC sertifikātu. Šim sertifikātam ir arī augsta atpazīstamība no patērētāju puses, piemēram, Vācijā šo sertifikātu pazīst un tam pievērš uzmanību vairāk nekā 70% gala patērētāju. Tāpēc, ja LVM būs vēl arī cits sertifikāts, tas ir apsveicami, bet mums nozīmīgs ir tikai FSC,» tā J. S. Hansens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

APART International ienāk Baltijā

, 15.07.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2010. gada pavasarim Latvijā plānots atvērt divus Vācijā radītā modes preču zīmola APART veikalus.

Jau šī gada 6. augustā durvis vērs APART veikals tirdzniecības centrā Spice, savukārt 2010. gada pavasarī tiks atklāts otrs zīmola veikals vienā no vadošiem Rīgas tirdzniecības centriem. Tuvākajos trīs gados Eiropā iecienītā zīmola ekspansija plānota arī Igaunijā, Lietuvā un Somijā.

APART veikali Baltijas valstīs un Somijā tiek attīstīti uz franšīzes līguma pamata. Franšīzes tiesību turētājs Baltijā un Somijā ir kompānija APART Balticum.

APART Balticum valdes priekšsēdētāja Irina Patrašanu atzīst: «Baltijas valstis mēs redzam kā interesantu un zīmola APART mentalitātei atbilstošu tirgu. APART piedāvā modi ar košiem un krāsainiem tērpiem un plašām kolekcijām, sākot no apģērbiem un apaviem līdz aksesuāriem, smaržām un grezniem juvelierizstrādājumiem. Zīmols ir iecienīts Vācijā un Austrumeiropā, īpašu popularitāti zīmols ir iekarojis Krievijā, kur tā seja ir Kristīna Orbakaite. APART International aktīvi paplašina biznesu arī citos tirgos, tā piemēram, šogad plānota 17 zīmola veikalu atklāšana Amerikas Savienotajās Valstīs.»

Komentāri

Pievienot komentāru