Jaunākais izdevums

Vidēja auguma vīrs, platiem pleciem un kupliem matiem bija Kristaps Morbergs. Joprojām visu laiku nepārspēts mecenāts latviešu vidū.

Visu savu mantu viņš novēlēja Latvijas Universitātei — mantojuma vērtība bija 2.7 miljoni latu 1928. gadā, ko 1937. gadā lēsa jau ap 3.1 miljonu latu!

— Morbergs ir liela un īpatnēja figūra, kam līdzīgas nav visā Latvijā. Varbūt kur nebūt Amerikā var atrast kādu miljonāru, kurš nodzīvojis tik savādu bagātnieka dzīvi. Izņemot pāris desmit anekdotes, kas cirkulē pa Rīgu no mutes mutē, nekā noteikta pat Morbergu ļaudis pateikt nezin. Viņš dzīvojis ārkārtīgi noslēgti, it kā izvairīdamies no cilvēkiem. Pie vecā miljonāra reti kas būs piegājis ar citādu domu, kā palūgt naudu. Tādēļ nelaiķim bij liela neuzticība pret cilvēkiem. Sabiedriskā darbā Morbergs nav piedalījies. Ar ziedojumiem nevienu nav pabalstījis. Dzīvojis savādu dzīvi, kā vienīgais mērķis bijis tikai krāt bagātības. Ne jau sev, jo viņa mūža dienas jau bija saskaitītas, bet kādam cēlam, augstam mērķim, — rakstīja žurnāls Aizkulises 1928. gadā, kad Kristaps Morbergs 83 gadu vecumā aizgāja mūžībā.

— Žēl, ka viņš savos pēdējos dzīves gados nav vedis dienasgrāmatu. Tas būtu pamācošs dzīves stāsts par to, kā cilvēks, ienākot Rīgā pastalās, tiek par visbagātāko cilvēku Latvijā.

Uz augšu!

Divdesmit gadu vecumā 1864. gadā Kristaps no Kurzemes Bukaišu pagasta devās iekarot Rīgu. Viņš dzīvo ārkārtīgi taupīgi, strādā smagu fizisku darbu. Kad Kristaps un viņa kaimiņš Fricis Sūna dodas uz darbu, Rīgas puikas izsmej viņus par pastalniekiem. Fricis kapitulē un atgriežas Bukaišos, bet Kristaps krāj un prāto, kā tikt uz priekšu.

Nepaiet ne desmit gadu, kad Morbergs jau atvēzējas Rokfellera cienīgam vērienam. No 1874. līdz 1885. gadam viņš pērk gruntsgabalus, uzceļ sešus piecstāvu namus Aspazijas bulvārī, Zigfrīda Meierovica bulvārī un Vaļņu ielā. Jā, protams, viņš trāpīja īstajā brīdī, jo laikā no 1857. līdz 1863. gadam tika nojaukti Rīgas vecpilsētu ietverošie vaļņi — radās plaša bulvāru josla un iespēja tikt pie jauniem apbūves gabaliem, kuros drīkst celt tikai daudzstāvu mūra namus. Deviņu gadu laikā Morbergs ir iekrājis pietiekami, lai 1873. gadā celtu nevis kādu koka nameli pilsētas nomalē, bet trīsstāvu mūra māju iepretim Strēlnieku dārzam (Kalpaka bulvārī 5). Deviņu gadu laikā no vienkārša, vien pagastskolas izglītību guvuša latviešu lauku puiša viņš kļuvis par izglītotu sava laika vāciskās Rīgas namsaimnieku. Turpmākās labklājības pamatus Morbergs ieliek laikā no 1874. līdz 1879. gadam, kad nopērk savus vērtīgākos gruntsgabalus un tos apbūvē.

No kurienes Morbergam radās vajadzīgie līdzekļi tik grandiozam pasākumam, ja ne tik sen viņš ieradās Rīgā ar maizes kulīti uz muguras un dažiem rubļiem kabatā?

— Morberga bagātības pamats esot pirmās sievas pūrs. Tā nav bijusi liela nauda, bet tā devusi iespēju apdāvinātam latvietim braukt uz ārzemēm, iemācīties būvniecību, — prātoja Aizkulises 1928. gadā. Jā, tiesa, 1874. gadā Morbergs apprecas. Viņa ir desmit gadus par Kristapu jaunākā Anna Adelheide Jūlija Hugenbergers, dzimusi Kurzemes mācītāja ģimenē. Tomēr Kristapa laulība nav laimīga — jau pēc pieciem gadiem Annu kā neglābjami garā vāju ievieto slimnīcā.

Morberga biogrāfs Artūrs Krūmiņš piedāvā savu versiju. Neesot patiess apgalvojums, ka Morbergam milzīgu peļņu ienesuši pilsētas vaļņa pamatakmeņi, ko viņš izlauzis savos grunstgabalos. Viņaprāt, Morberga labklājības pamatu veidoja izsvērts risks — kredīta darījumi. Piecpadsmit gadu laikā (1874 — 1889) tie, saskaņā ar zemes grāmatu ierakstiem, sasniedz respektējamu summu — apmēram 700 000 rubļu. Lielāko tās daļu kreditējusi Rīgas Namsaimnieku kredītbiedrība.

— Ja ņemsim vērā tikai šos 700 000 rubļus un ja atcerēsimies 1864. gada Morbergu ar dažiem rubļiem kabatā, tad kļūs jo skaidri redzams, cik daudz dzīvē spēj panākt trīs faktori: uzņēmība, neatlaidība un izturība. Nemēģināsim kaut ko slēpt vai aizplīvurot, bet teiksim droši un atklāti: spēle bija augsta. Va banqe! Un, ja kāds nokļūst līdz šim saucienam, tad jāpievieno vēl ceturtais faktors — laime, tas mazais, sīkais nieciņš laimes, kas kritiskajā mirklī novelk savā pusē likteņa svaru kausu, — skaidro Artūrs Krūmiņš.

Protams, arī objektīvu priekšnoteikumu netrūka — Rīga augtin auga. 1850. gadā tā saskaitīja 61 500 iedzīvotāju, bet 1897. gadā — jau 256 000. Caurmēra pieaugums gadā tātad vairāk nekā 4000. Turklāt 1858. gadā valdība atcēla veco ierobežojumu, atļaujot celt mūra ēkas arī priekšpilsētās, ko daudzi naski izmantoja. No latviešu tā laika censoņiem celtniekiem Morbergs vienīgais visu lika uz vienu kārti — iekšpilsētas bulvāru joslu. Priekšpilsētās rosījās Jānis Baumanis (1834 — 1891), Kristaps Bergs (1843 — 1907) un citi.

—Rīga auga nepārtraukti un raženi, bet dzīvokļu piedāvājumi varēja aizsteigties šim augumam priekšā gadu vai vairākus gadus, un tad — tad sākās namsaimnieku krīze. Tā varēja sevišķi bargi piemeklēt tos, kas atradās kredītu saistību valgā. Arī Morbergam krīzes rēgs nav pagājis secen, — norāda Artūrs Krūmiņš.

Riskēt prasme

Tas krīzes rēgs arī parādīja Morberga raksturu. Jāni Baumani kredītu atteikums izputināja, un viņš galu galā kļuva par ierēdni, bet Morbergam tas nekaitēja. Kad vietējie vācu kreditori draud liegt kredītus, par kuriem top viņa jaunbūves, Morbergs par pēdējo naudu dodas uz Berlīni pie banku centrālēm, no kurām ir atkarīgas Rīgas kredītiestādes. Artūrs Krūmiņš stāsta, ka Morbergs Berlīnē nopērk sev dārgu zirgu, bez kaulēšanās samaksājot pilnu prasīto summu un piedalās izjājienos, kur satiekas arī vairāki viņam personīgi pazīstami finanšu pasaules priekšstāvji. Jāšanas sports tuvina. Morberga stalto kumeļu apbrīno, tiek vaicāts, cik par to samaksāts. Tik un tik. Tik daudz?! Bet Morbergs vientiesīgi paplikšķina kumeļa kaklu:

— Bet kungi, to summiņu taču mans bērais būs vērts!

Aizdomas šķobās. Vai tiešām šā rīdzinieka situētība būtu apšaubāma? Viņš taču pērk dārgus zirgus! Berlīnes labās ziņas par Morbergu grūtajos laikos intriģē Rīgas finanšu aprindas. Vai tikai veiklais Morbergs nav Berlīnē veicis kādu izdevīgu naudas operāciju? Kad Morbergu drīz redz braucam lepnā divjūga karietē, arī Rīgā sāk nostiprināties pārliecība, ka viņa stāvoklis ir drošs.

Pirmais latviešu arhitekts Jānis Baumanis tikai prāto, ka apbūves gabals pie Teātra laukuma būtu sevišķi izdevīgs ienesīgas viesnīcas celšanai, ja vien tā īpašnieks nedzīvotu tālajā Parīzē. Bet Morbergs aizbrauc uz Parīzi un atgriežas kā zemes gabala īpašnieks. Top sava laika slavenākā Latvijas viesnīca Hotel de Rome (to nobumboja Otrā pasaules kara laikā, bet padomju gados tur uzcēla viesnīcu Rīga).

Pilnasinīgs egocentrists

Kristapa un viņa pirmās dzīvesbiedres laulību šķir 1881. gadā, nosakot, ka Morbergam pēc labākiem spēkiem jārūpējas par savas bijušās dzīves biedrenes uzturēšanu līdz pat viņas dzīves galam, maksājot mūža renti, ko viņš apzinīgi darīja. Jau nākamajā — 1882. gadā Kristaps Morbergs pārved mājās par sevi divdesmit vienu gadu jaunāko laulāto draudzeni Augusti Luīzi Hartmani. Ar tobrīd septiņpadsmit gadus jauno sievieti Kristaps iegūst uzticamu, mīlas pilnu sirdi uz mūžu. Līgums slēgts par šķirtu mantu starp laulātajiem. Viņu dzīvi gan sarūgtināja Adelheides brāļa aktīvie centieni panākt, lai tiesa piespriež māsai (kuras mantinieks ir viņš) pusi no Morberga 1874. — 1881. gadā iegūtās mantas.

90. gadu sākumā kredītu nasta kļūst vieglāka. Mājas ir viņa atpūtas oāze. Tur rosās divas kalpones un sulainis, kam jāuzņemas arī kučiera pienākumi. Pamazām apkalpotāju skaits pieauga — četras kalpones, divi sulaiņi, kučieris un divi staļļa puiši. Morbergs brauc jau četrjūgā.

Ik gadus janvāra beigās vai februāra sākumā Morbergs kopā ar kundzi atpūtās ārzemēs — Rivjērā Francijā vai Toskānā Itālijā. Aprīlī atgriezās Rīgā, lai drīz pēc tam braukātu uz Dzintariem. Morbergs nesmēķē, alkoholu lieto ļoti mēreni. Toties zirgi ir viņa kaislība! Drīz Morbergam to ir jau divpadsmit. — Savus plašos līdzekļus Morbergs vairoja, būdams sīkumos ļoti taupīgs, tā kā viņu pat dēvēja par skopu. Bet uz ārieni viņam patika dižoties: paša greznais dzīvoklis, vasarnīca Dzintaros, lepni neparastas rūzganas spalvas izbraucamie zirgi bija visu ievēroti un apbrīnoti, — raksta Pauls Kundziņš.

Aizkulises 1928. gadā atstāstīja, kā 1906. gadā kāds cara armijas virsnieks pie Morberga ieturējis pusdienas: pusdienas bijušas tiešām karaliskas. Bijuši labākie ārzemju vīni, pie galda apkalpojis mājas sulainis. Visvairāk virsnieku pārsteidzis tas, ka M. dzīvoklī bijuši 12 sunīši. Tiem bijusi rezervēta vesela zāle. Katram sava gultiņa ar mīkstiem spilvenīšiem un virs katras gultas uzraksts ar sunīša–īpašnieka vārdu. Pagāja 22 gadi, saka virsnieks, un līdz šim laikam es neesmu aizmirsis šo miljonāra sunīšu pansiju. Turpretim pēdējos gados Morbergs dzīvojis ļoti noslēgti, ne ar vienu nav sagājies, nav mīlējis tērēt naudu viesību rīkošanai.Var būt, ka šai noslēgtībā ir meklējams to baumu cēlonis, kas izplatīts par Morberga taupību. M. bijis tik taupīgs, ka pats maizi griezis un devis kalponēm.

Kas to lai zina, kā īsti bija ar Morberga taupīgumu, bet skaidrs, ka nostāsti par viņu ir pat kardināli pretēji. Lūk, vēl viens:

— Morbergam bija uzticīgs šveicars, kurš kalpojis jau ilgus gadus. Galu galā šefte tam apnikusi un tas aizgājis meklēt citu nodarbošanos. šķiroties Morbergs teica: tevi vienādi sagaidīs tava vieta, un tava alga tev tiks izmaksāta, kur tu arī nebūtu. šveicaram laimējās, tas dabūja labāku vietu, bet katru mēnesi akurāti no Morberga tas saņēma savu šveicara algu.

— Tādas ir ārējās, mainīgās pazīmes. Nemainīgs palika Morbergs pats sevī, — to jau apgalvo viņa biogrāfs Artūrs Krūmiņš.

— Viņa dzīves zelta gudrība bija tā, ka viņš prata izsvarot izdevumus ar ienākumiem, ka viņš nekad nedzīvoja pāri saviem līdzekļiem. Dzirdot par apkalpotāju lielo saimi, par Morberga lepno četrjūgu, par viņa mākslas priekšmetu kolekcijām, par viņa braucieniem uz ārzemēm, — varētu mosties doma par izšķērdību. Zinot Morberga prasību, ka jāiegrāmato izdevums pat par 7 kapeiku pastmarku, varētu domāt par skopumu. [..] Viņā nebija ne jausmas no tā askētiski ideālā dzīves uzskata, ka viss jādod un jāziedo līdzcilvēkiem, bet pašam jāatstāj — nekas. Morbergs bija pilnasinīgs egocentrists, kurā iemita bezgala daudz labsirdības. [..] Pēc Morberga taisnības sajūtas darba augļi vispirmā kārtā pienācās pašam darba darītājam. Viņš bija strādājis, viņš arī gribēja sava darba svētību baudīt!

Atturīgais tautiskums

— Nacionālā ziņā Morbergs bija atturīgs. Tautiskās atmodas pasākumos viņš nepiedalījās. Bet noliegt savu tautību viņš nenoliedza. Reiz pa gadu savā mājā viņš rīkoja plašu uzņemšanu latviešu sabiedrībai, kas tai bij svarīgs notikums, par ko daudz mēdza runāt, — 1963. gadā, apcerot latviešu celtniecības celmlaužus, raksta arhitekts Pauls Kundziņš. Sabiedriskajai dzīvei Morbergs pievērsās maz.

— Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija, kura ikgadus sarīkoja atpirkšanos no jaungada vizītēm studentu stipendiju fondam par labu, varēja uz savām listēm vienmēr atzīmēt Morberga vārdu. Latviešu biedrība ievēlēja Morbergu par savu mūža biedru, bet minētajā biedrībā kaut kādu amatu Morbergs, cik zināms, nav ieņēmis.

— Dzīves vakaram pienākot, vecais Morbergs, uzstādīdams savas dzīves bilanci, būs gan, visu pārdomādams, nācis pie atziņas, ka manta vien, kas nekalpo garam un paliek bez cienīga mantojuma saņēmēja, nedod nekā, un ka cilvēks, kas atraujas no savas tautas, izdziest kā sveces liesma, par ko pat piemiņas nepaliek,— raksta Pauls Kundziņš. Tā radās Morberga cēlais novēlējums. Nodrošinājis savus piederīgos un piešķīris mūža pensijas darbiniekiem un kalpotājiem, viņš savu nekustamo īpašumu novēlēja Latvijas Universitātei.

— Ļoti ticams, ka K. Morberga nodomus ietekmējuši tieši šie pirmie latviešu mecenātisma piemēri un populāri paraugi plašajā pasaulē (atgādināšu, ka kopš 1901. gada saskaņā ar rūpnieka Alfrēda Nobela testamentu sāka piešķirt Nobela prēmijas zinātnē un ap to pašu laiku veidojās amerikāņu naftas rūpnieka Džona Deividsona Rokfellera filantropa ieceres, kuras ar 1913. gadu sāka īstenoties arī starptautiskā mērogā, — norādījis akadēmiķis Jānis Stradiņš.

Post factum

Aspazijas bulvārī trīs namus — Romas viesnīcu, biroju namu un biroju un dzīvokļu namu, Zigfrīda Meirovica bulvārī divus (biroju un dzīvokļu namus) un dzīvokļu namu Vaļņu ielā, vasarnīcu Rīgas Jūrmalā (Dzintaru prospektā 52/54), Bukaišu Lielstrikaišus, grāmatas, mākslas darbus un 600 000 latu naudā Morbergs ar 1925. gada testamentu novēlēja Latvijas Universitātei. Testaments stājās spēkā 1930. gada 27. maijā, un 1931. gada 23. janvārī LU pārņēma mantojumu ar Morberga norādījumiem:

a) Manai mantojuma masai piederošos nekustamos īpašumus nedrīkst ne atsavināt, nedz arī apgrūtināt ar parādiem. Nekustamie īpašumi pastāvīgi uzturami vislabākā kārtībā. Dzīvojamās ēkas vienmēr izlietojamas dzīvokļiem, tās nedrīkst izīrēt traktieru uzņēmumiem, izpriecas iestādēm vai citiem tamlīdzīgiem publiskiem uzņēmumiem vai iestādēm;

b) manai mantojuma masai piederošais, Aspazijas bulvārī ar numuru pieci esošais nams, kurā šimbrīžam atrodas Romas viesnīca, arī uz priekšu izlietojams kā viesnīca un Romas viesnīca līdz ar restorāciju un restorācijas pagrabu tālāk uzturama, pie kam es stingri noteicu, ka tai, kā līdz šim jāpatur Rīgā pirmklasīga uzņēmuma raksturs;

c) man piederošais nekustamais īpašums — zemes gabals ar vasarnīcu Rīgas Jūrmalā, Edinburgā, kurš piešķirams manai laulātai draudzenei Augustei Mohrberg, dzimušai Hartman, lietošanai, kamēr viņa dzīvo [..], pēc viņas nāves izlietojams kā botānisks dārzs ar nosaukumu Augustei MOHRBERG vasarnīca–botānisks dārzs un tanī ievietojami, bez manām puķēm un dažādiem augiem, manā pilsētas dzīvoklī esošie retie stādi. šo nekustamo īpašumu nedrīkst iznomāt.

Izpildot Morberga piekodinājumu, ka Romas viesnīcai jāpatur Rīgā pirmklasīga uzņēmuma raksturs, 1931. gada 1. martā LU to slēdza, lai pārbūvētu par modernāko viesnīcu Baltijas valstīs. 1932. gada 9. septembrī tā vēra durvis apmeklētājiem. Uz viesnīcas pirmo stāvu, pametot telpas tagadējā Basteja bulvāra namā, kur atrodas Makdonalda ēstuve, pārcēlās slavenais Otto Švarca restorāns, bet viesnīcas pagraba stāvā Švarca īpašniece Dora Jirgensone ierīkoja ne mazāk slaveno Romas pagrabu. šo iestāžu pirmklasīgo raksturu vēl joprojām apliecina krāšņie no stāsti par šajās sienās pavadīto brīvo laiku tā apmeklētāju memuāros.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Universitāte sāka rīkoties — tās meitas uzņēmums LU fonds finansiālo darbību sāka 1999. gada 1. janvārī. šobrīd ne tikai ar Morberga mantojuma apsaimniekošanu nodarbojas divi uzņēmumi — LU fonds, kas pārvalda naudas līdzekļus un maksā Kristapa Morberga stipendijas, un SIA Latvijas Universitātes nekustamā īpašuma aģentūra. Universitāte, saņēmusi nolietotas mājas Rīgas pilsētas centrā ar vecajiem īres līgumiem spēkā, nolēmusi atjaunot nekustamo īpašumu un iegūto naudu izlietot mecenāta novēlējumu īstenošanai. šobrīd jau sākti darbi, lai Basteja bulvāri 10 un 12 rekonstruētu par piecu zvaigžņu viesnīcu Kristaps Morbergs (projektu izstrādājis arhitektu birojs Sarma & Norde). Daļu no tā realizācijā iegūtajām finansēm novirzīs studentu dzīves uzlabošanai, tādējādi pildot Kristapa Morberga testamentu. LU restaurēs arī Morberga vasaras villu Jūrmalā un visas tai piederīgās vēsturiskās ēkas, kurās iekļaus trīs un četru zvaigžņu viesnīcu. Un būs šeit arī Augustei MOHRBERG vasarnīca–botānisks dārzs.

picturegallery.44cd6c11-bac3-41ab-9b6b-72cc9a72e5aa

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kriss Normens Rīgā un Daugavpilī prezentēs savu jauno albumu Junction 55

Db.lv, 26.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā un Daugavpilī notiks neaizmirstami “Smokie” leģendārās oriģinālbalss Krisa Normena koncerti viņa grupas pavadībā.

Dziedātājs izpildīs ne tikai “zelta” hitus, bet arī prezentēs Latvijas iedzīvotājiem dziesmas no sava jaunā albuma “Junction 55”, kas iznāks 2024. gada pavasarī.

Svētku noskaņu vairos pozitīvs lādiņš, ar kuru pirms leģendas uzstāšanās dalīsies 80. gadu diskotēku zvaigzne grupa “Ottawan”. Poproka leģenda Kriss Normens vienu koncertu sniegs 2024. gada 5. martā Rīgā (Arēnā “Rīga”) un Daugavpilī 2024. gada 9. martā (Daugavpils Olimpiskajā centrā). Biļešu izplatītājs - www.bilesuparadize.lv

Mūzikas fanus visā pasaulē nav īpaši nepieciešams daudz iepazīstināt ar Krisu Normenu. Viņa īpašās aizsmakušās balss dēļ grupa "Kidness", pēc grupas menedžeru ieteikuma, savulaik tika pārdēvēta par "Smokey" un vēlāk par "Smokie".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts Policija pēdējā laikā regulāri saņem sūdzības par krāpšanas gadījumiem, ņemot elektroniskos kredītus uz citas personas vārda, informē policijas pārstāvji. Ņemot to vērā, izstrādāts pakalpojums, kas turpmāk varētu iegrožot šādu pārkāpumu izplatību.

«Šim nozieguma veidam varētu būt augsta latentitāte: cilvēki bieži vien par notikušo izvēlas policijai neziņot, jo jūtas vainīgi, ka paši labprātīgi kādam ir iedevuši savus datus, tostarp internetbankas pieejas kodus un paroles, saka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs Toms Sadovskis. Policija gan aicina upurus nebaidīties un par krāpšanas gadījumiem ziņot policijā, jo kredītu krāpnieki ir sava aroda profesionāļi, kas atrod pieeju dažādiem cilvēkiem dažādās dzīves situācijās.

Leģendas, ko noziedznieki izmanto krāpšanā, ir dažādas. «Viena leģendu grupa ir saistīta ar solījumiem pieņemt darbā. Šajos gadījumos cilvēkam tiek teikts, ka, lai sagatavotu darba līgumu vai izmaksātu algu, ir nepieciešams zināt internetbankas pieejas kodu. Leģendai notic cilvēki, kuri minimāli lieto internetbanku un nepārzina tās darbību. Otra leģendu grupa ir saistīta ar konta izīrēšanas pakalpojumu, orientējoties uz cilvēkiem, kuri zina internetbankas darbības pamatprincipus. Šajos gadījumos upuris notic krāpnieka stāstam par tīra konta nepieciešamību, piemēram, prasītājs stāsta, ka VID nobloķējis viņa kontu un tāpēc nav, kur ieskaitīt naudu u.tml. Par palīdzēšanu parasti tiek solīti 10 – 20 lati mēnesī,» krāpnieku leģendas skaidro T. Sadovskis. Līdzās krāpniecībai ar labprātīgi nodotiem datiem, pastāv arī krāpniecība ar zagtiem datiem, bet tā ir mazāk izplatīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ingman sāk ražot Latvijas leģendas

Sandra Dieziņa, 11.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ingman Saldējums, investējot 20 tūkstošus Ls, sācis ražot jaunu salējumu Latvijas leģendas.

Jaunie saldējumi izstrādāti, balstoties uz latviešu nacionālo garšu īpatnībām. Jaunajā sērijā ir trīs veidu saldējumi – ar rupjmaizes kārtojuma, ābolkūkas - kanēļa un konfektes Gotiņa garšām. Jaunās saldējumu sērijas ražošanā izmantotas tādas sastāvdaļas kā īsts krējums, Lāči rupjmaize un Pure Food ievārījumi. Latvijas leģendas saldējumi šobrīd pieejami ģimenes iepakojumos.

Ingman Saldējums ir Somijā populārā ģimenes uzņēmuma Ingman Ice Cream Oy Ab meitas uzņēmums. Ingman grupas uzņēmumi darbojas Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

G4S inkasatora formā saģērbies viltvārdis, kas labi zinājis bankas darbības specifiku, dažu minūšu laikā ticis pie trīs miljonu kronu (aptuveni 130 tūkst. Ls) liela laupījuma, raksta Postimees.

Šo pirmdien 10 no rīta Igaunijas SEB bankas Rapla filiālē ienācis G4S inkasatora formā ģērbies vīrietis, vērsies uzreiz pie atbildīgā bankas darbinieka un, pārmijot ar to dažas vispārīgas frāzes igauņu valodā, atstāja bankas filiāli ar viņam kā inkasatoram nodoto naudu.

Db jau rakstīja, ka G4S inkasatori piedzīvojuši nedienas arī Latvijā. Pērn decembrī tiem tikuši nolaupīti vairāk nekā 100 tūkst. Ls, vienu no G4S inkasatoriem nāvīgi sašaujot.

Toties Francijā inkasatori ar sīkumiem nekrāmējas. Tur kopš vakardienas jau policija meklē nozagtu inkasatoru mašīnu ar 11 miljoniem eiro, ziņo RIA Novosti. Tur Loomis firmas inkasatori no Banque de France Lionā izveduši 38 maisus naudas. Pēc tam inkasatori iegājuši savā ofisā, atstājot automašīna tikai šoferi. Kad viņi atgriezušies, auto jau bija pazudis. Vasarā līdzīgs gadījums noticis arī Krievijā, tur no Sberbankas inkasators Aleksandrs Šūrmanis nolaupīja 250 milj. rubļu (vairāk nekā 4 milj. Ls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Vācija mājup vedīs savas zelta rezerves

Lelde Petrāne, Gunta Kursiša, 18.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas centrālā banka mājup vedīs gandrīz 700 tonnas smagās zelta rezerves, kas tiek glabātas Ņujorkā un Parīzē, ziņo pasaules mediji.

Lai pārāk neatvieglotu darbu tiem, kas plāno iejaukties zelta stieņu pārvešanas gaitā, Vācijas Bundesbank neatklāj, kādā veidā un kad dārgmetāls tiks pārvests. Tomēr tiek paredzēts, ka no Francijas zelts tiks pārvietots kravas mašīnā, bet no ASV – ar vairākām lidmašīnām – ik reisā pārvedot no trīs līdz piecas tonnas zelta, lai metālu varētu apdrošināt.

Pašlaik zināms, ka zelta pārvešana paredzēta līdz 2020. gadam. No Francijas paredzēts pārvest 374 tonnas 12,5 kilogramus smagu zelta stieņu. Pašlaik dārgmetāls tik glabāts Banque de France, un tā jaunās mājas būs glabātuvē, kas atrodas ēkā pie Bundesbank. Tajā pašā laikā uz Bundesbank paredzēts repatriēt 300 tonnas Vācijai piederoša zelta, kas atrodas Ņujorkā. Kopumā Ņujorkā pašlaik glabājas 1500 tonnas vācu zelta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spriež, kad britu mārciņas cena noslīdēs līdz paritātei gan ar eiro, gan ASV dolāru

Viens no lielajiem nezināmajiem, kas var ietekmēt Eiropas ekonomikas nākotni, ir tas, kā atrisināsies Brexit process. Abu britu potenciālo nākamo premjeru retorika liek domāt, ka ir paaugstināta iespējamība tam, ka Apvienotā Karaliste pamet Eiropas Savienību (ES) bez kādas vienošanās. Tas nozīmētu haosu, un attiecīgi daži pirms 31. oktobra, kad vajadzētu būt zināmam lēmumam par Brexit likteni, jau laicīgi mēģina «pamest kuģi» un finanšu tirgū ieņem nogaidošākas pozīcijas. Neskaidrība par šī procesa gala iznākumu ir milzīga un, politiķiem strīdoties, kurš ir lielāks «brexiters», par to nākas samaksāt sterliņu mārciņai. Pamatā tiek klāstīts – ja vienošanās līdz oktobra beigām netiks panākta, briti tāpat pametīs ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Francijā atsaukto zirga gaļas produkciju atdos trūcīgajiem

Lelde Petrāne, 01.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas valdība ir devusi zaļo gaismu pārtikas palīdzības labdarības organizācijām valsts trūkumcietējiem izsniegt tūkstošiem atsaukto gatavo maltīšu, kuru sastāvā ir zirga gaļa, ziņo thelocal.fr.

Francijas lielveikali, ieskaitot saldētās pārtikas gigantu Picard, atsaukuši tūkstošiem gatavo ēdienu, jo tajos ir zirga gaļa, nevis liellopa gaļa, kā norādīts patērētājiem.

Nevēloties redzēt, kā tonnām pārtikas nonāk atkritumos, trīs pārtikas palīdzības labdarības organizācijas - Restos du Coeur, Secours Populaire un Banque Alimentaire - izteica interesi izsniegt šo ēdienu nabadzīgajiem.

Šī iniciatīva saņēmusi atbalstu, kas nozīmē, ka pārtika pie trūkumcietējiem nonāks, bet pirms tam būs jāmaina uz tās esošā informācija, norādot, ka tā satur zirga gaļu.

Tomēr šobrīd pastāv jautājums, vai labdarības organizācijām pietiks līdzekļu, lai izsniegtu saldētos ēdienus, kuru transportēšanai nepieciešams speciāls autotransports.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir uzkrājis 298 015 eiro, bet finanšu instrumentos ieguldījis 884 981 eiro, liecina Levita valsts amatpersonas deklarācija, kuru viņš iesniedzis, stājoties Valsts prezidenta amatā.

Levitam pieder obligācijas 94 997 eiro vērtībā. Prezidentam ir arī līdzekļi četros ieguldījumu fondos - kopumā 245 540 eiro vērtībā, kā arī citi ieguldījumi 544 443 eiro vērtībā.

Levits deklarējis 232 641 eiro uzkrājumus «Luminor Bank» Latvijas filiāle un 64 414 eiro uzkrājumus bankā «Banque et Caisse d»Epargne de l'Etat» Luksemburgā. Deklarācijā norādīts, ka Levitam ir arī 960 eiro uzkrājumi Francijas bankā «Societe Generale».

Prezidentam ir arī dzīvības apdrošināšana.

Deklarācijā norādīs, ka prezidents ieņēmis valdes locekļa amatu Eiropas publisko tiesību asociācijā «Societas Iuris Publici Europaei».

Valsts pirmās amatpersonas īpašumā ir divi dzīvokļi Rīgā un viens - Cēsīs, kā arī divi zemes īpašumi Mārupes novadā, liecina Levita iesniegtā amatpersonas deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Stokholmā sākas ikgadējā konference, ko rīko Zviedrijas bankas Handelsbanken, SEB un Nordea, pulcinot Eiropas baņķieru noslēpumainās organizācijas Institut International d'Etudes Bancaires (IIEB) locekļus, ziņo Dagens Industri.

Sanāksmes dienas kārtība netiek publiskota, taču esot paredzēti gan semināri un diskusijas, gan pusdienas un iepirkšanās. Par vienu no galvenajām pasākuma rīkotājām tiek uzskatīt SEB vadītāja Annika Falkengrēna, un SEB galvenie akcionāri — Valenbergu ģimene — rīkos baņķieriem pusdienas kādā no ģimenes savrupmājām. Kā pasākumu dalībnieki tiek minēti Deutsche Bank vadītājs Jozefs Akermans, Commerzbank priekšsēdētājs Klauss-Pēters Millers, Société Générale vadītājs Frederiks Odo, Rothschild & Cie Banque vecākais partneris barons Deivids de Rotšilds, Danske Bank vadītājs Pēters Strārups, Banco Popolare vadītājs Pjērs Frančesko Savioti un Barclays Bank priekšsēdētājs Markuss Eidžijs. Taču Handelsbanken vadītājs Pēr Bomans nolēmis nepiedalīties, jo bankai radušies iebildumi gan pret pasākuma slepenību, īpaši krīzes laikā, gan kopējo izmaksu apjomu. Kā vēsta mediji, Handelsbanken, SEB un Nordea nespējot vienoties par to, kurš vai cik lielā mērā apmaksās vērienīgos pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien eiro vērtība samazinājās līdz vājākajam līmenim kopš 2015.gada marta, reaģējot uz ziņām par Itālijas premjerministra Mateo Renci atkāpšanos pēc sagrāves konstitucionālajā referendumā, raksta Bloomberg.

Vienotās valūtas vērtība saruka pret visām 16 lielākajām valūtām.

«Tirgus patlaban pret vides izmaiņām reaģē ātrāk,» norāda Banque Audi SA eksperts Janniks Nauds, piebilstot, ka atkal pastāv iespēja, ka eiro ar dolāru sasniegs paritāti. Varbūt tas nenotiks tagad uzreiz, taču tas ir reāli.

Eiro kritums sasniedza 1,1% līdz 1,0548 dolāriem. Pirms tam eiro vērtība samazinājās par 1,5% līdz 1,0506 dolāriem, kas ir zemākais līmenis kopš 2015.gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 3. novembrī, notiks konference Latvijas Bankas simtgades konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku". Uz to pulcēsies Eiropas finanšu sektora līderi – Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, ECB Padomes loceklis un Banque de France prezidents Fransuā Vileruā de Galo, ECB Valdes loceklis Frenks Eldersons, ECB Padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un daudzi citi. Pirms konferences Uldis Rutkaste apraksta būtiskākos eiro zonas izaicinājumus, ar kuriem saskarsimies nākotnē.

Pēdējo 15 gadu laikā pasaules ekonomika ir piedzīvojusi virkni nozīmīgu satricinājumu, kas atstājuši paliekošas pēdas daudzu pasaules valstu tautsaimniecībās. Varētu pat teikt, ka krīzes ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par ekonomiskās politikas veicēju ikdienu. Lielā finanšu krīze, Eiropas parādu krīze, deflācijas draudi un gausā ekonomikas virzība, pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un vairākas desmitgades nepieredzēti augsta inflācija, ko vērojam šobrīd – visi šie notikumi ir prasījuši izšķirošus lēmumus un pat ekonomiskās politikas paradigmu maiņu, lai mazinātu negatīvās sekas valstu tautsaimniecībām un iedzīvotājiem. Raugoties atpakaļskata spogulī, droši vien ne visi lēmumi bijuši optimāli un pareizi. Tomēr krīžu līkločos esam mācījušies un uzlabojuši savu sniegumu. Arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien kļuvis zināms, ka a/s Diena un SIA Izdevniecība Dienas bizness pastarpināti pilnībā pieder kādai «Roulandu ģimenei no Lielbritānijas», norādīja Dienas Biznesa valdes loceklis Aleksandrs Tralmaks. Šīs ģimenes aizdevums pārvērsts akcijās un šobrīd tai pilnībā pieder Luksemburgā reģistrētā Nedela S.A., kas savukārt ir abu kompāniju īpašniece.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, Lielbritānijā dzīvojošajai Roulandu (Rowland) ģimenei pieder investīciju uzņēmums Blackfish Group, tāpat tā darbojas nekustamo īpašumu biznesā un šovasar dibinājusi banku Luksemburgā Banque Havilland, kas dibināta uz bankrotējušās Īslandes bankas Kaupthing Bank Luxembourg pamatiem.

Ģimenes īpašumu vērtība tiek lēsta 500 - 630 milj. GBP.

Independent raksta, ka Roulandu ģimenes galva ir Džonatans Roulands (Jonathan Rowling), kurš ir Lielbritānijā zināma nekustamā īpašuma biznesa darboņa Deivida Roulanda (David Rowland) dēls. Deivids Roulands, būdams metāllūžņu tirgotāja dēls, savu bagātību ir uzcēlis praktiski no nekā, savu pirmo miljonu nopelnot 23 gadu vecumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas un Dienas Bizness īpašnieks: ir septiņu gadu plāns

Linda Krūmiņa, speciāli Db, 14.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Diena un SIA Izdevniecība Dienas Bizness iegāde ir tikai un vienīgi investīciju darījums, un septiņu gadu laikā plānots gūt peļņu, šonedēļ tikšanās laikā Luksemburgā personīgi apliecināja abu mediju īpašnieka: Roulendu ģimenes pārstāvis Džonatans Roulends.

«Mēs saņēmām piedāvājumu, kuru izskatījām un akceptējām – esam nolēmuši investēt caur fondu, kas fokusējas uz Baltiju, Latviju, medijiem,» skaidro Dž. Roulends.

Jau ziņots, ka pagājšnedēļ kļuva zināms, ka a/s Diena un SIA Izdevniecība Dienas bizness pastarpināti pilnībā pieder Roulandu ģimenei no Lielbritānijas.

Šīs ģimenes aizdevums pārvērsts akcijās un šobrīd tai pilnībā pieder Luksemburgā reģistrētā Nedela S.A., kas savukārt ir abu kompāniju īpašniece. A/s Diena un SIA Izdevniecība Dienas bizness pārdošanas darījums noslēdzās šī gada 3.jūlijā. Iepriekš abu kompāniju īpašnieks bija zviedru Bonnier Business Press.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ēras maiņa Latvijas biznesā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 02.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teicām – Adrians Dāvis, domājām – Latvijas gāze, teicām – Andris Oskars Brutāns, domājām – Valmieras stikla šķiedra

Līdz ar skaistā pavasara mēneša maija beigām jārunā arī par zināmu noslēgumu vienam no Latvijas biznesa posmiem. Par savu aiziešanu no līdzšinējiem amatiem paziņoja divu lielu uzņēmumu vadītāji – a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis un a/s Valmieras stikla šķiedra valdes priekšsēdētājs Andris Oskars Brutāns. Abi uzņēmumi ir ļoti būtiski Latvijas tautsaimniecībā, bet to līdzšinējie vadītāji ilgās darba pieredzes un arī personīgo īpašumu dēļ ir Latvijas biznesa leģendas.

Viņi ar saviem vadītajiem uzņēmumiem ir «saauguši» tik ļoti, ka, sakot, Adrians Dāvis», mēs patiesībā domājam a/s Latvijas gāze, bet Andris Oskars Brutāns mums asociējas ar a/s Valmieras stikla šķiedra. Būtībā Latvijā var runāt par zināma gadu gājuma cilvēku varas grožu nodošanu citās rokās. Pie viņiem var pieskaitīt arī pašreizējo Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kurš ir nolēmis uz nākamo periodu šajā amatā vairs nekandidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink domā izvērsties arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās

Egons Mudulis, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbībā ir pieņemta prakse, ka kompānija tērē tik daudz naudas cik tā var atļauties. Proti, ja ir laba peļņa, tiek pirktas veselības apdrošināšanas polises darbiniekiem, «uzsaukta» kafija, nodrošināts transports uz ražotni utt. Savukārt, ja peļņas daļa ir sanākusi maza, vai arī uzņēmums spiests kādu laiku strādāt ar zaudējumiem, darbinieki paši apmaksā veselības aprūpes pakalpojumus, pusdienas, kafiju un ceļa izdevumus.

Protams, valsti nevar vadīt kā uzņēmumu, taču ir nepieņemami, ka Saeima joprojām ir apņēmības pilna dzīvot gana izšķērdīgi, neraugoties uz faktu, ka sen bija tas mēnesis, kad izdevās izpildīt nodokļu iekasēšanas plānu. Varētu gari un plaši diskutēt, kāpēc ir sanācis tā, ka Saeimas deputātu algas nav jāgriež vispār, kaut gan tas ir jādara ar minstru un Valsts prezidenta atalgojumu, nemaz jau nerunājot par daudzās nozarēs strādājošajiem. Diez vai kādam varētu iestāstīt, ka deputāta darbs ir svarīgāks par to, ko padara, piemēram, labs ārsts. Taču interesantākais ir tas, ka deputātiem joprojām tiks maksāti vairāk nekā 100 lati reprezentācijas izdevumiem, bet tautas kalpi — nerīdzinieki tiks arī pie kompensācijas par dzīvokļa īri Rīgā. Turklāt ir dzirdēts par gadījumiem, kad deputāti šos dzīvokļus īrē no saviem bērniem par milzīgām summām. Ir, protams, leģendas, ka pirms daudziem gadiem bērni savus novecojušos tētus un mammas ragaviņās uz mežu veduši, bet tagad laiki mainījušies un arī jaunā paaudze kļuvusi advancētāka — no vecākiem par tiesībām dzīvot siltā mājoklī plēš deviņas ādas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar atjaunoto Gaujas Nacionālā parka (GNP) tūrisma zīmolu - Enter Gauja - plānots izaicināt Rīgu kā tūrisma objektu Latvijā, kā arī padarīt GNP par Top 5 tūrisma objektu Baltijā, šodien jaunā zīmola prezentācijā uzsvēra zīmola izstrādātāja - aģentūras SIA McCann Rīga - pārstāvji.

Kā pasākumā norādīja aģentūras McCann Rīga vadītājs Gatis Mūrnieks, jaunajam GNP tūrisma zīmolam jākļūst par tādu, kas vēl pēc 20 gadiem liktu atcerēties un apmeklēt GNP.

Savukārt McCann Rīga stratēģiskais plānotājs Edgars Arnītis atzīmēja, ka ar šī zīmola palīdzību plānots veicināt gan vecākās, gan jaunākās paaudzes vēlmi apmeklēt Gaujas Nacionālā parka tūrisma objektus, kas nozīmē to, ka zīmolam jābūt spēcīgam ne vien ierastajā vidē, bet arī digitālajā vidē.

Arnītis skaidroja, ka patlaban GNP apvieno vairāk nekā 60 dažādus tūrisma objektus. Tāpēc, lai gan vietējiem, gan ārvalstu apmeklētājiem būtu vieglāk orientēties, zīmola izstrādes gaitā ir izveidotas četras galvenās sadaļas - daba, kultūra, vēsture un aktīvā atpūta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Havaju salas – vulkānu radītā paradīze

Iesaka Līga Zemture, modes biznesa eksperte; Sagatavojusi Linda Zalāne, 17.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienmēr bija sapnis reiz nokļūt Havaju salās, jo leģendas par to dabas skaistumu bija dzirdētas jau bērnībā, mītu un intrigu uzturēja arī amerikāņu filmās paustais, ka atpūta Havaju salās ir kā paradīze zemes virsū. Ar vīru nospriedām, ka šis galamērķis varētu būt mūsu ikgadējā jaunā gada brauciena vērts. Esam kaismīgi ceļotāji un savām acīm redzējuši daudz, un mums jāatzīst, ka Havaju salās dabas skati ir patiesi skaisti un vareni.

Kad turp braukt?

Havaju salās pavadījām trīs nedēļas. Laiks bija perfekts, un gaisa temperatūra bija apmēram 30 grādu. Lietus nebija nevienu dienu. Arī mans uzticamais ceļojuma pavadonis grāmata Lonley planet vēsta, ka ieteicamākais laika periods, kad doties uz Havaju salām, ir no decembra līdz aprīlim un no jūnija līdz augustam. Šajā periodā ir arī pateicīgākais laiks vaļu vērošanai.

Ko tur redzēt?

Vispirms ieradāmies Oahu (O’ahu). Tur atrodas arī salu galvaspilsēta Honolulu. Tā ir salu lielākā pilsēta, kurā ir arī slavenā Vaikiki pludmale, kas iekļauta pasaules top 10 pludmaļu sarakstā. Tiesa, pludmale realitātē bija briesmīga – netīra un pilna ar bezpajumtniekiem, kas turpat uz soliņiem ieturēja maltīti un kopā ar atpūtniekiem mazgājas Klusajā okeānā. Izskaidrojums šādai situācijai ir tāds, ka Havaju salās pirms dažiem gadiem līdz ar ekonomisko krīzi ļoti daudz ļaužu zaudēja darbu un kļuva par bezpajumtniekiem. Tā nu viņi dzīvo zem klajas debess līdzās tūristiem. Esmu daudz ceļojusi, bet tik daudz bezpajumtnieku vienuviet neesmu redzējusi nekur. Valsts likumdošana neļauj ierobežot šo cilvēku brīvību pat tad, ja viņi bojā slavenās pludmales tēlu un tūristu atpūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dimanta auskars, kas agrāk piederēja Djego Maradonam - vienam no visu laiku labākajiem futbolistiem - izsolē Itālijā pārdots par 25 tūkstošiem eiro, kas ir piecas reizes lielāka cena nekā par šo auskaru tika prasīta, ziņo BBC.

Auskaru iegādājusies kāda sieviete, kuras personība netiek atklāta. Pēc pirkuma viņa vien sacījusi, ka ar to ir apmierināta.

Izsolē iegūtie naudas līdzekļi tiks novirzīti Argentīnas futbola leģendas 37 miljonus eiro lielo Itālijas nodokļu parādu nomaksai. Šādu parādu D. Maradona sakrājis laika posmā no 1984.-1991.gadam.

Auskaru policija futbola leģendai konfiscēja pērn, kad viņš bija devies uz Itāliju, lai apmeklētu svara zaudēšanas klīniku.

Taču šis nebija pirmais gadījums, kad D. Maradonam Itālijā konfiscētas mantas.

Kad viņš 2006.gadā apmeklēja Neapoli, policija viņam konfiscēja divus Rolex pulksteņus. Arestēt futbolistu Itālijas policijai nav likumīga pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas Biznesu un Dienas Žurnālus īpašumā pārņem AS Diena padomes locekļi

Dienas Bizness, 19.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir noslēdzies darījums, kā rezultātā koncerna AS Diena uzņēmumus SIA Dienas Bizness un SIA Izdevniecība Dienas Žurnāli iegādājās divi koncerna ilggadējie padomes locekļi Jānis Maršāns un Jānis Svārpstons.

J. Maršānam un J. Svārpstonam vienādās daļās piederošā SIA SM Investīcijas (SMI) noslēdza darījumu šā gada 17. novembrī.

SMI uzskata, ka vienīgajam Latvijas biznesa laikrakstam Dienas Bizness un Izdevniecības Dienas Žurnāli izdevumiem ir izaugsmes potenciāls. Tie ir sabiedrībā un savās auditorijās labi novērtēti un atzīti mediji. Uzzinot par iespēju veikt ieguldījumus šajā biznesa jomā, tika pieņemts lēmums šo izdevību izmantot.

Darījumu komentē SMI valdes loceklis Jānis Maršāns:

«Esmu bijis ilglaicīgi iesaistīts darbā mediju nozarē, savulaik strādājot gan kā žurnālistam laikrakstā Diena, gan esot mediju koncerna Diena padomē. Kolēģi AS Diena padomē jau zināmu laiku sprieda par neprofila aktīvu statusu, kurus kā dalībnieka pārstāvji tie vēlējās realizēt. Tieši no AS Diena padomes puses nāca priekšlikums manas iesaistes palielināšanai šajā biznesā un iespējā ieguldīt konkrētos mediju produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nedos naudu gadsimta leģendām

Atis Rozentāls, Db, 20.08.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA T-Fabrika lūgums Rīgas domei piešķirt 12 tūkstošus latu koncertizrādei Gadsimta leģendas, visticamāk, tiks noraidīts.

Rīgas domes (RD) izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejai sagatavots lēmuma projekts, kurā dome atturas no līdzekļu piešķiršanas.

SIA T-Fabrika valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš piedāvāja RD līdzfinansēt pasākumu, kura laikā solīja jauniešiem sniegt plašu izziņas materiālu pa desmitgadēm, sākot ar Lielo oktobra revolūciju līdz mūsdienām. Starp muzikālajām daļām solīts erudītu konkurss par Rīgas vēsturi.

«Šajā informātikas laikmeta pilnbriedā vērojama ne visai apsveicama tendence – jaunatnes informācijas pieejamības un pārslogotības apstākļos diemžēl pazeminās zināšanas par būtiskiem mūsdienu vēstures posmiem, pat pēdējām desmitgadēm,» teikts daiļrunīgajā M.Ozoliņa vēstulē. Tomēr RD Izglītības, jaunatnes un sporta departaments norādījis, ka tas atklātu projektu konkursu ietvaros galvenokārt atbalsta vietējā mēroga jaunatnes iniciatīvas, kuru mērķauditorija ir Rīgas bērni un jaunieši. Konkursi tiek izsludināti divreiz gadā (februārī un oktobrī), un informācija par tiem tiek publicēta vortālā www.e-skola.lv. Tā kā SIA T-Fabrika iesniegtais projekts ir valsts līmeņa pasākums, aicinām tā organizēšanai piesaistīt privātos investorus vai finanšu līdzekļus no valsts budžeta, vēršoties Valsts Kultūrkapitāla fondā. Departaments savu iespēju robežās projekta realizēšanas laikā var nodrošināt informatīvu atbalstu, teikts atzinumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Himna ir jādzied

Silvestrs Savickis, [email protected], 05.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa laikam masu saziņas līdzekļu slejās tiek iztirzāta tēma par Rīgas un Latvijas kā tūrisma citadeles popularizēšanu. Top skanējumu ieguva Rīgas pašvaldības un aviokompānijas Air Baltic projekts Live Riga, kura adresāti meklējami ārzemēs, kā arī, gandrīz vienlaicīgi, Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) realizētā kampaņa Redzi, Latvija runā, kas primāri ir vērsta uz vietējo tirgu.

Pirms pāris gadiem Ēriks Stendzenieks paziņoja, ka viss līdz šim no valsts tūrisma kūrētāju un Latvijas Institūta puses darītais ir kaķiem un piedāvāja savu stāstu versiju kampaņā youwontbelieveit, kur figurēja tādi objekti kā Jūrkalnes zilā govs, aerodiums, Pedvāles muzejs, dziesmu svētki u.c. Pilnībā piekrītu, ka potenciālie ārzemju tūristi brauks skatīties atšķirīgas no citviet pasaulē redzētajām, interesantas un, galvenais, konkrētas lietas. Arī mēs taču braucam uz Romu skatīties konkrētu Trevi strūklaku, bet uz Ķīnu – Lielo mūri un pēc tam tikai apgūt vēstures leģendas.

Katra no kampaņām ir izraisījusi gan pozitīvu vērtējumu, gan kritikas gūzmu un tas ir tikai labi. Diskusijas veicina kvalitāti. Tomēr būtisks ir jautājums, kur gan šīs visas tūrisma veicināšanas aktivitātes paliek? Kādu brīdi, kritikas krustugunīs, tās tiek apspriestas publiskajā telpā, bet tad pazūd no ierindas latvieša dienas kārtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta vietne Twitter, kurai patlaban ir vairāk nekā 200 miljoni lietotāju, ceturtdien kļūs septiņus gadus veca. Lai to atzīmētu, CNBC publicējis sešus faktus par šo mikroblogošanas vietni, kurus lielākā daļa cilvēku nezina.

1. 2006. gadā bija kompānija ar nosaukumu Odeo, kas palīdzēja cilvēkiem publicēt audio ierakstus. Trūkstot izaugsmei un investoriem par to esot neapmierinātiem, vienā dienā tika nolemts īstenot tā saukto ideju izstrādes pasākumu (angliski: hackathon). Šīs ideju ģenerēšana noveda pie Twitter dzimšanas.

2. Twitter tika izveidota rotaļlaukumā Sanfrancisko. Šo faktu atklājis dibinātājkomandas biedrs Doms Sagolla. Sociālā tīkla dibinātājs Džeks Dorsijs ideju esot pasniedzis tik vienkārši, ka visus tā pārliecinājusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Optimisms ir racionāla pircēja ienaidnieks, teicis Vorens Bafets.

Investīciju pasaules uzmanība vienmēr pievērsta tam, kāds skatījums par notiekošo finanšu tirgū ir šīs jomas leģendām, kur ļoti daudzi pat mēģina kopēt šādu investoru taktiku, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jāteic, ka mūsdienu investoru vidū nav lielākas leģendas par Berkshire Hathaway vadītāju Vorenu Bafetu, kurš slavens ne tikai ar savu spēju konstanti apsteigt tirgu, bet arī ar saviem trāpīgajiem un asprātīgajiem finanšu tirgus raksturojumiem.

Visu rakstu lasiet pirmdienas, 29. februāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dzintara stratēģis meklēs jaunus ceļus

Zane Atlāce-Bistere, Māris Ķirsons, Jeļena Šaldajeva, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas un parfimērijas leģendas "Dzintara" maksātnespējas pasludināšana uzņēmuma vadītāja Iļjas Gerčikova biznesa tvērienu nav apturējusi – 81 gada vecumā viņš dibinājis jaunu kosmētikas uzņēmumu "Dzintars Beauty".

1849. gadā dibināto Heinriha Ādolfa Brigera ziepju un parfimērijas fabriku, kas vēlāk pārtapa par Rīgas parfimērijas un kosmētikas ražošanas apvienību "Dzintars", ar mainīgiem panākumiem vairāk nekā 40 gadus stūrējis Iļja Gerčikovs. Iemantojot 6,82 miljonu eiro parādsaistības pret valsti un negūstot uzņēmuma nodrošinātā kreditora – Valsts ieņēmumu dienesta – akceptu tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem, uzņēmums šā gada novembrī tika pasludināts par maksātnespējīgu.

Kosmētikas un parfimērijas ražotāju līdz šādam finālam noveda dažādi iemesli, kas virknējušies jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, kad tas ar Ministru padomes lēmumu kļuva par akciju sabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru