Maija beigās Administratīvā rajona tiesa pieņēma izskatīšanai pieteikumu un ierosinājusi tiesvedību Zitas Uzkliņģes lietā. Ar leikēmiju slimā Zita lūdz atcelt Veselības ministrijas lēmumu un uzlikt par pienākumu Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) atlīdzināt radīto morālo kaitējumu 5 000 LVL apmērā, Db.lv informēja Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrības koordinatore Lāsma Trofimova.

VOAVA, pieņemot lēmumu nekompensēt dzīvībai nepieciešamo medikamentu apmaksu, ir pārkāpusi vienlīdzības principu, tiesiskās paļāvības principu, likuma un tiesiskuma principu. Tāpat VOAVA nav pienācīgi izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus, sakarā ar grūtniecības iestāšanos Zitai Uzkliņģei bija jāpārtrauc efektīvā terapija. Savukārt pēc bērna piedzimšanas vieta zāļu saņēmēju rindā vairs nebija paredzēta.

''Nekas nav paredzamāks kā grūtniecības ilgums – tie ir 9 mēneši. Līdz ar to bija iespējams aprēķināt, ka jau 2007.gadā man būs nepieciešams atsākt uzsākto terapiju. Būtībā tās ir problēmas mūsu valsts sistēmā. Nevar normālā valstī pastāvēt šādi ierobežojumi, kad man ir jāgaida uz kāda cita nelaimi, lai varētu saņemt medikamentus, kas ļautu pašai dzīvot,'' stāsta Zita, kuras dēlam šinī rudenī apritēs divi gadi.

Celtnieki vēl nezina, vai tiesāsies par savām interesēm, vai arī nāks pretī pasūtītājam. Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas Saeimā izstrādās vairākus aprēķinu variantus, kuros plāno parādīt, cik lieli zaudējumi būs valstij, samazinot finansējumu Gaismas pils celtniecībai.

To Dienas biznesam pavēstījis būvnieku apvienības sabiedrisko attiecību speciālists Gints Feders. Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvnieki vēl nezina, vai tiesāsies par savām interesēm, vai arī nāks pretī pasūtītājam.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

«Lubānas tirgu nojauc, bet kāds veikals tur taps, varam tikai minēt. Cik var noprast, tas būs kāds ārzemju lielveikals, kam vietējie salāti, puķes un omīšu āboli diez vai šķitīs prioritāte,» ar šādu paziņojumu medijos vērsusies Pļavnieku iedzīvotāja Gunita Upīte, kura nobažījusies par Lubānas tirgus nākotni Rīgā.

Biznesa portāls db.lv noskaidroja, ka Lubānas tirgus ēka tiks daļēji demontēta, bet par tirgus tālāko pastāvēšanu būs jālemj tā īpašniekiem.

Šī gada 3.maijā SIA «Placēns» izdota būvatļauja Nr.BV/18-393-ABV, kas paredz, ka Lubānas iela 133a un 113d var turpināties projektēšanas darbi, portālam db.lv apstiprina Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns. Viņš paskaidro, ka demontēta tiks tikai daļa no ēkas, bet otra daļa tiks saglabāta. «Vai tur arī turpmāk būs tirgus, tas jājautā īpašniekiem,» saka Rīgas būvvaldes darbinieks. Ar SIA «Placēns» biznesa portālam db.lv sazināties neizdevās.

Projektēšanas darbu veic SIA «Diānas Zalānes projektu birojs». Sazinoties ar projektētāju, db.lv noskaidroja, ka minētajā adresē plānots būvēt tirdzniecības centru un projektu birojs min, ka, iespējams, tas būs veikals «Lidl». Ēka paredzēta 2000 kvadrātmetru platībā, tās projektēšana varētu aizņemt aptuveni gadu un tikpat arī pati būvniecība.

Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķe, pazīstama vijolniece Elgita Polloka smagi cietusi avārijā uz Liepājas - Ventspils ceļa un izlēmusi ceļu uzturētājam rakstīt kompensācijas pieprasījumu.

Ja būs nepieciešamas, tad arī tiesāsies, raksta laikraksts Kurzemes Vārds. Vijoliniece Lieldienu brīvdienās ar diviem dēliem un māti devusies uz Jūrkalni. Elgita manījusi, ka ceļš nav labs, tādēļ braukusi ar mazāku ātrumu, nekā atļauts. Tomēr kādā bedrē pārsista kreisās puses priekšējā riepa un mašīna kļuvusi nevadāma, laikrakstam stāstījusi cietusī. Tagad vijolniece un viņas dēls guļ Liepājas Reģionālās slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā. Dēlam ir smadzeņu satricinājums, bet vijolnieces roka ir salauzta un izmežģīta vairākās vietās, tāpēc bija vajadzīga operācija, bet roka tagad pilna ar metāla skrūvēm.

Automašīna, visticamāk, esot norakstāma. Par slimnīcu būs jāmaksā, tāpat būs vajadzīga ilgstoša ārstēšanās. Cietusī izlēmusi ceļu uzturētājam rakstīt kompensācijas pieprasījumu. Ja būs nepieciešamas, tad arī tiesāsies.

Vēl diviem Latvijas iedzīvotājiem, kuri atgriezušies no slēpošanas kūrorta Itālijā, apstiprināta koronavīrusa izraisītā slimībā Covid-19, tādējādi saslimšanas gadījumu skaits sasniedzis desmit, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Līdz šim Latvijā kopā veikts 291 izmeklējums uz Covid-19, no tiem 17 pēdējās diennakts laikā.

SPKC pārstāve Ilze Arāja apstiprināja, ka pēdējie divi saslimušie ir no tās pašas tūristu grupas, kurā līdz šim bija septiņi saslimušie. Visi pacienti ārstējas ambulatori, proti, mājās un atrodas ģimenes ārstu uzraudzībā, norādīja Arāja. Viņa arī informēja, ka visi saslimušie ir piaugušie.

LASI VĒL: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Kā vēstīts, Latvijā pirmais Covid-19 gadījums tika reģistrēts 2.martā - tā bija kāda rīdziniece, kura 29.februārī ielidoja no Minhenes, pirms tam ceļojot pa vīrusa skarto Itālijas reģionu. Saslimšana sievietei bija vieglā formā un jau 3.martā, ņemot vērā, ka atkārtotas analīzes bija negatīvas, slimniece tika izrakstīta no slimnīcas un turpināja ārstēšanos mājās.

Latvijā apstiprināti vēl trīs saslimšanas gadījumi ar jauno koronavīrusa izraisīto slimību "Covid-19", tādējādi kopējais saslimušo skaits sasniedzis sešus cilvēkus, liecina Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) "Twitter" kontā ievietotais paziņojums.

Pēdējās diennakts laikā veikti 22 izmeklējumi, kopā veikti 244 izmeklējumi uz aizdomām par "Covid-19" saslimšanu, Latvijā apstiprināti seši saslimšanas gadījumi, teikts paziņojumā.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" uzsvēra, ka pēdējie pieci saslimušie ir vienas grupas tūristi, kuri inficējušies Itālijā. Visi pieci gadījumi saistīti ar ceļojumu uz kūrortu Červinjā, kas atrodas Itālijas ziemeļos netālu no Šveices robežas.

Visi pieci saslimušie 7.martā atgriezušies no Itālijas ar "airBaltic" reisu "BT-630" no Milānas.

Perevoščikovs uzsvēra, ka šīs personas inficējās nevis lidmašīnā, bet gan Itālijas ziemeļos. Tāpat viņš atgādināja, ka jau svētdien SPKC sazinājās ar visiem lidmašīnas pasažieriem un brīdināja par mājas karantīnas nepieciešamību.

Daudzi C hepatīta slimnieki no šā gada bijuši pārsteigti, ka Rīgas Austrumu slimnīcā par svarīgām analīzēm, kurās nosaka vīrushepatīta slodzi, prasa samaksu, lai gan pērn šīs analīzes bija valsts apmaksātas, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Bez šo analīžu veikšanas ārstēt C hepatītu ir veltīgi, laikrakstam norādījis apvienības HIV.LV vadītājs Aleksandrs Molokovskis. Taču slimniekam pašam, kuram jāmaksā arī ievērojams līdzmaksājums par C hepatīta ārstēšanā nepieciešamajiem medikamentiem, šos laboratoriskos izmeklējumus apmaksāt praktiski neesot iespējams, jo tie var izmaksāt ap simt latu.

Veselības ministre Ingrīda Circene atvainojusies slimniekiem un norādījusi, ka naudu viņi varēs saņemt atpakaļ.

Šā gada sākumā vairāki slimnieki, kuriem ir hronisks C hepatīts, saņēmuši ziņu no ārstiem, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) vairs neapmaksā vairākus izmeklējumus, tostarp arī HCV-RNS (vīrushepatīta C) analīzi. «Mana ārstējošā ārste pateica, ka par to man būs jāmaksā pašai. Un tas maksās gandrīz simt latu,» Neatkarīgajai stāstījusi kāda C hepatīta slimniece.

Saistībā ar jaunā koronavīrusa "Covid-19" izplatību Valsts ieņēmumu dienests (VID) seko līdzi nodokļu nomaksai transporta un viesmīlības sektorā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Transporta sektors un viesmīlības sektors tiek ietekmēti no koronavīrusa. Mēs turam roku uz pulsa - tiklīdz būs kādas problēmas, ziņosim Finanšu ministrijai un tā tālāk valdībai," teica VID vadītāja.

Vienlaikus Jaunzeme atzīmēja, ka atbilstoši jaunākajiem datiem nodokļu ieņēmumi pildās labi. "Tādā ziņā nav bažu, bet nebija jau arī tāda situācija līdz pat martam, kad redzam, ka koronavīruss ir atnācis līdz mums," viņa sacīja.

Pēc VID ģenerāldirektores minētā, tostarp īpaši labi pildās iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī pievienotās vērtības nodoklis iekasēts atbilstoši plānam.

Jau vēstīts, ka Latvijā līdz šim sešiem cilvēkiem apstiprināta saslimšana ar "Covid-19", no tiem pēdējie pieci sestdien, 7.martā, atgriezušies no Itālijas ar vienu reisu - "airBaltic" reisu "BT-630" no Milānas.

Latvijā jaunā koronavīrusa izraisītā slimība "Covid-19" atklāta vēl diviem cilvēkiem, kuri nesen atgriezušies no ceļojuma Itālijā, tādējādi kopējais saslimšanas gadījumu skats sasniedzis astoņus, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Arī minētie divi cilvēki atgriezās Latvijā 7.martā un inficējušies Itālijas kalnu kūrortā Červinjā - tāpat kā vēl pieci Latvijas tūristi.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) informē, ka visi pēdējie septiņi saslimušie ir vienas grupas tūristi. "Ja kādam vēl ir doma "pa kluso no vīrusa" aizšmaukt paslēpot vai vienkārši paceļot - septiņi cilvēki inficēti. Visi no vienas grupas. Kopā bija 19 atpūtnieki," sociālajā vietnē "Twitter" raksta ministre.

Līdz šim Latvijā kopā veikti 274 izmeklējumi uz "Covid-19", no tiem 30 pēdējās diennakts laikā.

No SPKC sniegtās informācijas izriet, ka minētie septiņi cilvēki no Itālijas atgriezās ar "airBaltic" reisu "BT-630" no Milānas. Kopumā infekcijas skartajā reisā bijuši 39 pasažieri, tostarp 25 no Latvijas. SPKC ir apzinājis visus pasažierus un apkalpes locekļus. Mediķi uzsver, ka visiem šajā reisā lidojušajiem būtu nosakāma stingra mājas karantīna divu nedēļu garumā ģimenes ārsta uzraudzībā.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) uzskata, ka būtu lietderīgi pārcelt skolēnu pavasara brīvlaiku par nedēļu vai divām, lai izjauktu potenciālo ceļotāju ritmu.

Ministre TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja, ka viņas priekšlikums pagaidām nav guvis atbalstu, tomēr, ja būs nepieciešams, viņa vēlreiz rosinās šo jautājumu izskatīt.

Vienlaikus skolas pētot variantus, ka pēc brīvlaika, ja tā laiki netiek pārcelti, iespējams, jāizsludina karantīna un mācības notiktu attālināti.

Patlaban Latvijā visas izglītības iestādes strādā ierastajā režīmā. Plānots, ka no 16.marta līdz 20.martam pavasara brīvlaikā dosies 1. līdz 11.klašu skolēni, bet no 23.marta līdz 27.martam - 12.klašu skolēni.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sociālajā vietnē "Twitter" informējis, ka kādam skolēnam nācies atstāt skolu, jo viņa ģimenes locekļiem apstiprināta Covid-19 infekcija. Bērns ir vesels un viņa veselības stāvoklis tiek novērots, norāda centrā, uzverot, ka bērns skolu pametis tiklīdz viņa ģimenes locekļiem apstiprināta infekcija. Tāpat SPKC skaidro, ka Covid-19 inkubācijas laiks ir divas līdz 14 dienas, tas nozīmē, ka pirmās divas dienas pēc kontakta, cilvēks nav infekciozs pat gadījumā, ja ir inficējies. Skolas nosaukumu centrā neatklāj.

Vakar Parex bankas organizētajās labdarības vakariņās kopā ar pasaulslaveno tenoru Hosē Karrerasu (Jose Carreras) tika savākts ziedojums par kopējo summu 25 975 LVL, kas nonāks ar leikēmiju slimu bērnu ārstēšanai Latvijā. Labdarības vakariņās piedalījās un ziedoja Parex bankas klienti un sadarbības partneri, informē Parex bankas korporatīvo komunikāciju speciālists Viktors Zaķis.

Labdarības akcija – ziedojumu vākšana ar leikēmiju slimiem bērniem – notiks arī Hosē Karrerasa koncerta laikā šovakar Dzintaru koncertzālē. Uz šo koncertu kā viesi ir uzaicināti arī vairāki ar leikēmiju slimi Latvijas bērni.

Hosē Karreras arī pats ir pārslimojis leikēmiju, no kuras atbrīvoties viņam palīdzēja ASV sekmīgi veikta kaulu smadzeņu pārstādīšanas operācija. Pēcāk pasaulslavenais tenors Hosē Karreras izveidoja labdarības fondu, kas sniedz palīdzību ar leikēmiju slimu cilvēku ārstēšanai un rehabilitācijai. Labdarības fonda centrālais birojs atrodas Spānijas pilsētās Barselonā, bet tā filiāles ir izvietotas gan ASV, gan Vācijā. Latvijā ar leikēmiju slimiem bērniem palīdz Mārtiņa fonds, kura direktore Elita Keiša Hosē Karrerasam preses konferences laikā uzdāvināja mazo leikēmijas slimnieku veidotas aplikācijas.

Astoņas sievietes, kuras saņēmušas nekvalitatīvus krūšu implantus, cieš no vēža, paziņojusi Francijas Veselības ministrija. Pastāv bažas, ka šādus krūšu implantus, kas ražoti Francijas dienvidos, nēsā 44 tūkstoši sieviešu, ziņo thelocal.fr.

Francijas Veselības ministrija informējusi, ka piecām sievietēm, kuras saņēmušas PIP krūšu implantus, ir krūts vēzis. Vēl trīs sievietes cieš no limfomas un leikēmijas.

Visas astoņas sievietes implantus saņēmušas no ražotāja PIP.

Veselības aizsardzības iestādes PIP slēgušas pagājušajā gadā, jo atklājies, ka kompānija izmanto nemedicīnisku silikona gelu. Kompānijas vadītājs apsūdzēts krāpšanā.

Veselības «sargsunim» AFFSAPS pagaidām neesot izdevies izveidot saikni starp PIP implantiem un vēzi. Tomēr valdība izveidojusi komiteju, kas uzraudzīs sievietes, kuras saņēmušas šī ražotāja implantus.

Kādas leikēmijas slimnieces mēģinājums panākt, lai valsts pilnā mērā apmaksā tai nepieciešamos medikamentus cietis sakāvi. Satversmes tiesa atzinusi, ka šādi pastāvošie ierobežojumi atbilst Satversmei.

Lietu Satversmes tiesa ierosināja pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Tā izskatīja lietu, kurā paciente lūdza noteikt viņai nepieciešamo zāļu iegādes izdevumu kompensāciju 100% apmērā. Starpība starp zāļu izmaksu un kompensācijas apmēru esot lielāka par diviem tūkstošiem latu, turklāt zāles nepieciešamas pacientes dzīvības uzturēšanai. Pacientei esot izveidojusies rezistence pret lētākām zālēm, kuru iegādes izdevumi tiek kompensēti pilnā apmērā, tādēļ dārgāko zāļu lietošana esot vienīgā alternatīva.

Paciente uzskatīja, ka šobrīd spēkā esošās normas, kas nosaka, ka pacientam noteiktos gadījumos tiek kompensēti zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumi, bet ne vairāk kā 10 000 latu apmērā vienam pacientam 12 mēnešu periodā, ir pretrunā ar valsts pamatlikumā noteiktajām vienlīdzības tiesībām.

Pēdējā pusgada laikā leikēmijas pacienti bez valsts kompensētajām zālēm Leukeran palikuši divreiz, pērn vasaras vidū un tagad kopš decembra sākuma. Vasarā ražotājs pēkšņi nolēma gandrīz desmitkāršot zāļu cenu, taču beigās vienojās līdz gada beigām atstāt iepriekšējo, vēsta laikraksts Diena.

Tagad par kompensējamo zāļu sarakstu atbildīgajam Nacionālajam veselības dienestam (NVD) Leukeran izplatītājs PharmaSwiss zāļu trūkumu skaidrojis ar to, ka esot «problēmas ar ražošanu», tāpēc nevar šobrīd piegādāt. Kad varēs, visdrīzāk zāļu cena būs krietni augsta, noskaidrojis laikraksts.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību pārstāve Dace Kārkliņa stāstījusi, ka zāles Leukeran pērn lietoja ap 850 pacientiem un zālēm šobrīd Latvijā nav alternatīvu preparātu. «Tagad zāles pacientam jāpērk par saviem līdzekļiem. Ja tās nelietos, slimība attīstīsies,» sacījusi D. Kārkliņa. Arī NVD pārstāve Laura Lapiņa atzinusi: nav citu zāļu tieši ar šādu aktīvo vielu. Kā NVD var nodrošināties pret šādu pēkšņu vienīgo zāļu trūkumu, L. Lapiņa atzinusi, ka risinājuma īsti nav. Līdz ar to nav izslēgtas turpmākas iespējamas problēmas ar šo vai citu zāļu pieejamību. Sodīt ražotāju vai izplatītāju šādos gadījumos nevarot un neesot arī jēgas, ja ražotājs ir tikai viens uzņēmums. «Galvenais nodrošināt, lai pacientiem ir zāles,» Dienai paskaidrojusi L. Lapiņa.

Man nav nekādu bažu par Latvijas gāzes vietu Latvijas tirgū - kā ir atzinuši arī Eiropas līmeņa eksperti, Latvijas gāze ir viens no labākajiem enerģētikas uzņēmumiem. Mani uztrauc, ka Latvijas gāze tiks sadalīta tādā veidā, ka būs lielas problēmas ar apgādi, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks un akcionārs Juris Savickis.

Vai ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumi par draudiem un šantāžu neliecina, ka ir apstājies dialogs starp valsti un LG akcionāriem un situācija virzās uz tiesāšanos?

Vispār negribu tiesāties pats ar savu valsti. Bet jāsaka, ka dialoga faktiski nav bijis. Notiek viedokļu apmaiņa ar LG vadību, diemžēl ministre negrib ieklausīties profesionālos cilvēkos. Caur medijiem tiek taisīta propaganda, lai, maldinot par īstajiem situācijas apstākļiem un patieso līgumu saturu, savā pusē dabūtu politisko vilkmi. Tomēr cerams, ka vistuvākajā laikā dialogs notiks.

Sakiet, vai jūs esat par vai pret gāzes tirgus liberalizāciju?

Priekšroka izlemt, kā tiks sadalīta AS Latvijas gāze, ir 40 miljonu akciju turētājam, nevis 117 akciju turētājam, ceturtdien intervijā laikrakstā Diena uzsver LG vadītājs Aigars Kalvītis, piebilstot - ja tas notiks pret akcionāru gribu, tas var izmaksāt Latvijas valstij milzīgu naudu.

Tuvojas apkures sezona - ar kādām gāzes cenām to sagaidīs iedzīvotāji?

Jau šobrīd dabasgāzes tarifi samazinājušies līdz pat 25% siltumapgādes uzņēmumiem, ja salīdzina ar gadu iepriekš. Tā ir iepriecinoša ziņa Latvijas iedzīvotājiem - šī apkures sezona būs daudz lētāka. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka dabasgāzes cena pasaules tirgū ir kritusies.

Atšķiras valdības un Latvijas gāzes viedoklis par termiņiem, kuros iespējama gāzes tirgus liberalizācija un ar to saistītie pasākumi. Kur ir problēmas sāls?

Vispirms gribu uzsvērt to, ka biznesā un uzņēmējdarbībā visām lietām ir jānotiek loģiskā secībā. Latvijas gāzei 97%-98% akcionāru ir privātuzņēmumi, savukārt valstij pieder tikai 117 no 40 miljoniem akciju. Būtu tikai loģiski, ja šī sadalīšana atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām notiktu pēc principa, kas būtu pieņemams vairākumam akcionāru šajā privātajā uzņēmumā. Bet šodien dažas lietas, kas ir iestrādātas Enerģētikas likuma grozījumos, patiesībā ir nepārdomātas. Ir skaidrs, ka 2017. gada 3. aprīlī patērētāji varēs brīvi izvēlēties piegādātāju un ka ir jānodala gāzes glabāšanas un transportēšanas resursi atsevišķi no tirdzniecības. Tas ir pats par sevi saprotams. Bet tas, ka likumā ir prasīta šīs jaunās pārvades un uzglabāšanas kompānijas pārdošana līdz 2018. gadam, tas, manuprāt, nav loģiski. Jo darījums, kurš ir mērāms simtos miljonu eiro, nevar notikt deviņos mēnešos. Tie termiņi, kas nolikti šobrīd, ir neloģiski. Turklāt, ja valsts neizmantos paredzētās pirmpirkuma tiesības, atliks tikai pusgads. Kā mēs no visas jaunāko laiku vēstures zinām, šādi darījumi nenotiek pusgadā. Piemēram, E.ON Ruhrgas akciju pārdošana norit jau ilgāk par gadu. Mums kā uzņēmumam šādi sasteigti termiņi absolūti nav pieņemami. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka 40 miljonu akciju turētājam, nevis 117 akciju turētājam ir priekšroka izlemt, kādā veidā mūsu kompānija tiks sadalīta. Jo, ja tas notiks pret akcionāru gribu, tas var izmaksāt Latvijas valstij milzīgu naudu.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu, ar kuru aizliegts nelāgu slavu guvušās SIA Parking Control pārstāvjiem turpmāk izmantot automašīnu bloķēšanas iekārtas. Ja tas tā notiks – klienti varēs vērsties Valsts policijā, vēsta Latvijas Avīze.

Saskaņā ar PTAC lēmumu mašīnu vadītāji, kuri savu automašīnu būs atstājuši SIA Parking Control apsaimniekotajā teritorijā, turpmāk varēs vērsties policijā, lai noņemtu riteņu bloķēšanas iekārtas. Policijai būs tiesības aizturēt autostāvvietas pārstāvjus par nepakļaušanos policijas prasībām un patstāvīgi noņemt riteņu bloķētājus vai izsaukt speciālos dienestus bloķēšanas iekārtu noņemšanai.

«Esam uzņēmējsabiedrībai uzlikuši sodu par negodīgu un agresīvu komercpraksi 7000 latu apmērā, bet par vairākkārtēju informācijas nesniegšanu – 3900 latus. Neviena soda nauda nav samaksāta, firma ar mums tiesāsies,» laikrakstam sacījusi PTAC juriste Sarmīte Kapeika. PTAC lēmumu pārsūdzēšana gan neapturot pieņemto lēmumu izpildi.

Rīgas dome atbalstīja trīs izpilddirekciju likvidāciju, turklāt budžeta deficīta apstākļos pieļauj iespēju atteikties no visām.

Ar balsu vairākumu dome atbalstīja Kurzemes rajona, Centra rajona un Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekciju likvidāciju, tādējādi darba uzteikumus saņems aptuveni 150 darbinieki. Domes izpilddirektors Juris Radzevičs atzina, ka ticis izskatīts arī variants izpilddirekcijas likvidēt vispār, taču tik īsā laikā nav iespējams nodot to funkcijas citām pašvaldības iestādēm. Likvidējot izpilddirekcijas, pašvaldība varēs citiem mērķiem izmantot arī to ēkas, atstājot tikai klientu apkalpošanas punktus.

Bijušais Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektors Juris Viņķelis (PS), kurš cerēja atgriezties amatā mierizlīguma ceļā, norādīja, ka darbinieki, visticamāk, tiesāsies. Savukārt Sergejs Dolgopolovs (SC) ironiski izteicās, ka kreisās orientācijas partijai revolucionāri risinājumi piestāvot. Par izpilddirekciju likvidāciju nobalsoja 46 deputāti, tostarp opozīcijas pārstāvji Ģirts Valdis Kristovskis (PS), Ieva Akuratere (PS), Olafs Pulks (JL), Edgars Jaunups (JL) un citi.

AS Latvijas Krājbanka klientu nauda ir vienkārši nozagta. Tā šodien izziņoto bankas administratora KPMG Baltics lēmumu rosināt sākt bankas bankrota procedūru vērtēja komponists Raimonds Pauls.

Paulam pērn par maksātnespējīgu atzītajā Krājbankā dažādās valūtās noguldīts gandrīz miljons eiro (700 000 latu).

«Ko es te varu teikt - kas zagts, tas nozagts,» sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstu. Viņa skatījumā, bankas klientu nauda arī ieguldīta airBaltic.

Pauls sacīja, ka parasti zagļus liekot cietumā, taču šajā lietā nekādas procedūras nenotiekot un neviens neliekoties ne zinis.

Vērtējot naudas atgūšanas iespējas, Pauls sacīja, ka tiesu darbi, visticamāk, vilkšoties gadiem, taču viņš pagaidām vēl nezinot, vai pats tiesāsies par naudas atgūšanu. Viņš atzina, ka vērtēs tālāko situāciju un tad pieņems lēmumu.

G.V.F.Hēgelis: «Valsts ir tikumiskās idejas realitāte.»

«Patvaļa» – šādu vārdu tiesībsargs lieto iesniegumā ģenerālprokuroram ar lūgumu pārbaudīt VID rīcības tiesiskumu lietā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem. Par šo lietu tad arī vēlējos sīkāk pievērsties šai blogā, jo katra no iesaistītajām personām, šķiet, nav bez vainas. Secinājums īsumā – kaut arī nepiekrītu AT Senāta viedoklim, ka ienākums no masveida nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas nebija IIN objekts, neesmu pārsteigts, ka VID atkal atradis formālu iemeslu, kādēļ tam nav jāpilda AT Senāta spriedumus. Cerams, tas novedīs pie plašākas diskusijas par dažām greizām VID rīcības tendencēm kopumā nodokļu strīdos.

"Nevajag uzvesties tā, it kā tiesu nebūtu! Šobrīd visa retorika Saeimā, CFLA un citviet ir tāda, it kā šie būvnieki, kas apsūdzēti kartelī, jau būtu vainīgi. Tā nav! Viņi ir pārsūdzējuši lēmumu, viņi tiesāsies. Process var noritēt gadu, divus, iespējams, trīs. Ir skaidrs, ka tā retorika, kas šobrīd ir, liecina par tirgus pārdali".

Tā lielajā intervijā Dienas Biznesam saka zvērināts advokāts, eksperts karteļu lietās Artūrs Spīgulis. Viņš arī piebilst, ka normāls juridisks mehānisms ir, ka jebkuram uzņēmumam, kuram ir piemērots sods, ir tiesības šo sodu pārsūdzēt tiesā. Tikai tad, kad tiesāšanās beidzas, ir iespējams runāt par lēmuma sekām. Šobrīd retorika ir, ka uzņēmumus vajag diskvalificēt tagad.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.septembra numurā lasi:

Krievijas magnāts Oļegs Deripaska Londonas Augstākajā tiesā tiesāsies par 13,2% daļu pasaules lielākajā alumīnija ražotājā Rusal.

Lietu pret O. Deripasku ierosināja Mihails Černijs (Michael Cherney), kurš apgalvo, ka ir bijis O. Deripaska biznesa partneris un O. Deripaska viņam parādā 13,2% daļu kompānijā Rusal, kas ir vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru vērtas. O. Deripaska to kategoriski noliedz, ziņo BBC.

O. Deripaska un M. Černijs iepazinās deviņdesmitajos gados, kad saskaņā ar M. Černija teikto viņš ievērojis O. Deripaska uzņēmējdarbības spējas un uzticēja viņam dažas no savām biznesa interesēm. Tāpat M. Černijs apgalvo, ka viņš 2001. gadā Londonā parakstīja dokumentu, kā arī slēdza mutisku vienošanos par dalību kompānijā Rusal.