Ieturēto pensijas daļu atmaksās tiem pensionāriem, kas strādāja laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam un kuriem pensija tika izmaksāta ierobežotā apmērā - Ls 60 (līdz 2001.gada 31.decembrim), Ls 90 (pēc 2002.gada 1.janvāra), Db.lv informēja Labklājības ministrija.

Atmaksās to pensijas daļu, kas netika izmaksāta, jo pārsniedza likumā noteikto ierobežojumu. Atmaksājot ieturēto pensijas daļu, tiks ņemts vērā pensijai noteiktais iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums.

Neizmaksāto pensijas daļu pensionāri saņems ne vēlāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim. Nauda tiks izmaksāta pakāpeniski, un vispirms ieturēto summu saņems gados vecākie cilvēki - vecumā virs 71 gadam.

Šī norma skar apmēram 42 tūkstošus pensiju saņēmēju un katrā gadījumā ir nepieciešami individuāli aprēķini, tādēļ naudas izmaksa paredzēta pakāpeniski.

Atmaksa notiks četros posmos, vadoties pēc saņēmēju vecuma:

Vecums Atmaksas laiks 2007. gadā

Bavārija ir ieņēmusi vadošo pozīciju Vācijas kempingu tūrismā. Pēc Vācijas tūrisma savienības (DTV) datiem, Bavārijā 2003. gadā nakšņoja 7,4 miljoni kempingu tūristu, nākošajās pozīcijās ierindojas Meklemburga-Pomerānija (7,1 miljonu nakšņojumu), Lejas Saksija (6,6 miljoniem nakšņojumu), seko Bādene - Virtemburga, Šlēsviga – Holšteina un Reinzeme - Falca. Pavisam Vācijā 2003. gadā kempingu tūristi tika veikuši 148,5 miljonus nakšņojumu, tai skaitā arī ieskaitīti ilglaicīgie kempingu tūristi. Ilglaicīgie kempingu tūristi vien tika veikuši 73 miljonus nakšņojumu, turpretī nomas kempingu vietās tika veikti 39,5 miljoni nakšņojumu, bet ārpus kempingu vietām – 11,7 miljoni nakšņojumu. Pēc DTV datiem, Bavārijā un Lejas Saksijā ir visvairāk kempingu vietu, proti, Bavārijā – 578, bet Lejas Saksijā – 565. Turpretī Zārlandē ir tikai 37 kempingi. Pavisam Vācijā ir uzskaitīti 3 624 kempingi ar 286 000 tūristu vietām un 376 000 ilglaicīgo kempingu tūristu vietām. Bez tam kempingos tiek piedāvātas arī 12 000 nomas nakšņojumu vietas. Avots: Eiropa.lv

Vācijas iekšzemes tūrisma rādītāji šā gada jūnijā nav iepriecinoši – konstatēts apgrozījuma kritums par 3%, kā rašanos, iespējams, ietekmējuši sliktie laika apstākļi. 2004.gada pirmajā pusgadā nakšņojumu skaits Vācijā sasniedza 151,2 miljonus, kas ir par 1% vairāk, nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Iekšzemes tūrisma pieprasījums palicis nemainīgs, toties par 11% pieaudzis ārvalstu tūristu skaits. Vislabāk apmeklētās pilsētas izrādījušās Berlīne (+14%), Brēmene un Hamburga (+8%), kā arī reģioni Saksija-Anhalta, Saksija un Ziemeļreina-Vestfālene. Klasiskajos vasaras atpūtas reģionos Šlēzviga-Holšteina, Meklenburga-Pomerānija, Lejas Saksija un Tīrengena vērojams tūristu skaita samazinājums. Avots: Eiropa.lv

Nīderlandes kompānija DAF Trucks sasniegusi vēsturiski lielāko tirgus daļu, uzņēmumam kļūstot par otru lielāko kravas automašīnu zīmolu Eiropā. Uzņēmums būtiski stiprinājis savas pozīcijas arī Baltijas valstīs. Pērn kravas automašīnu ražotājs DAF, kura ražotne atrodas Eindhovenā, nosvinēja 90 gadu jubileju.

Panākumus gūt palīdzējis arī Centrako – oficiālais DAF pārstāvis Lietuvā un Latvijā. Centrako piedāvā visu nepieciešamo kravas automašīnām un piekabēm, pārdod jaunas un lietotas kravas automašīnas, nodrošina garantijas un pēcgarantijas servisu, kā arī, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar DAF rūpnīcas servisu, piedāvā gan jaunas, gan lietotas oriģinālās rezerves daļas. Tieši Centrako ieguva Zelta balvu 2019 par kravas automašīnu pārdošanas sasniegumiem.

Līderu izvēle

2019. gada pirmajos mēnešos DAF zīmols līdz ar Volvo un Scania stiprinājis savas pozīcijas Latvijas tirgus līderu trijniekā. 2018. gadā Latvijas kravu pārvadātāji papildināja savus autoparkus ar 346 DAF XF 480 FT kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 16 tonnām, tādējādi zīmola tirgus daļu palielinot līdz 19%.

Oktobrī kravas automašīnu ražotājs DAF Trucks Barselonā prezentēja jauno LF kravas automašīnu sēriju (pilna masa no 7,5 līdz 19 tonnām), kā arī uzlabotos kravas automašīnu CF un XF modeļus, kurus pirmo reizi tirgum kompānija parādīja šā gada pavasarī.

Raksts tapis sadarbībā ar DAF

Liels pieprasījums pēc pilsētas kravas automašīnām LF tiek gaidīts Nīderlandē, Vācijā, Lielbritānijā un Ungārijā. Nākamajā gadā tiek plānots saražot vairāk nekā 11 000 DAF LF sērijas kravas automašīnu. Savukārt šajā gadā uzņēmums plāno pārdot 10 500 kravas automašīnu. Vislielākais pieprasījums starp DAF kravas automašīnām, tajā skaitā Latvijā, ir pēc XF sērijas modeļiem, kas ir šī segmenta etalons tālu maršrutu pieveikšanai. Šīs kravas automašīnas aprīkotas ar lielu dzīvojamo platību, darba un bagāžas telpu salonā. DAF XF ir labākās guļamvietas nozarē, un sēdvietas vadītājam nodrošina maksimālu komfortu automašīnas vadīšanai.

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei, informē tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa.

Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.

Lēmumi sociālo tiesību jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem, kas savukārt atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta.

Tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem:

Par pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu ir jādiskutē un jāvienojas ar sabiedrību, norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (V).

Labklājības ministrijā janvārī notika diskusija «Novecot aktīvi un strādājot - jauni izaicinājumi indivīdam un sabiedrībai kopumā», kurā piedalījās arī valdības sociālie partneri, finanšu un banku eksperti, pētnieki, nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, bet vienprātīgu viedokli formulēt pagaidām nav izdevies.

Sociālo un darba lietu komisija šogad noteikti strādās pie pensiju likuma grozījumiem. Pērnā gada nogalē pieņemtajos grozījumos likumā «Par valsts pensijām» Saeima deva uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2012.gada 1.maijam iesniegt parlamentā grozījumus šajā likumā, kuros varētu būt arī jautājums par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, vienlaikus izstrādājot mehānismus, kas aizsargātu cilvēkus pirmspensijas vecumā.

2014. gadā bezrecepšu medikamentus, vitamīnus vai augu valsts līdzekļus, ko nav izrakstījis ārsts, lietoja 54 % Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 14 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma provizoriskie dati.

Kopš 2008. gada bezrecepšu medikamentu patēriņš ir pieaudzis par 13 procentpunktiem. Ārstu izrakstītus recepšu medikamentus, izņemot kontracepcijas tabletes un citus kontraceptīvus hormonpreparātus, lietoja 41,4 % Latvijas iedzīvotāju.

Dažādos sociāli-ekonomiskajos dalījumos vismazāk recepšu medikamentus lieto Zemgales reģiona iedzīvotāji (37,7 %), turīgākie iedzīvotāji (29,8 %, 5. kvintiļu grupa), darba meklētāji (27,1 %) un iedzīvotāji ar augstāku izglītību (38,8 %). Savukārt visvairāk – kurzemnieki (44,4 %), iedzīvotāji ar zemāku izglītību (49,2 %), ekonomiski neaktīvie (61,8 %), kā arī tie, kuriem ir paaugstināts ķermeņa masas indekss (62,4 %).

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Vācijā cīņā ar koronavīrusa uzliesmojumu pirmdien sākas otrā fāze, un darbu atkal var atsākt daļa uzņēmumu, kas pandēmijas dēļ mēnesi bija slēgti.

Darbu, sākot no pirmdienas, var atsākt mazie un vidējie veikali, kuru platība nepārsniedz 800 kvadrātmetrus, tiesa gan, federālās zemes pašas var izlemt, kādā mērā un tieši kad tas notiks.

Darbu var atsākt automašīnu un velosipēdu tirgošanas uzņēmumi, kā arī grāmatnīcas neatkarīgi no to lieluma. Dažās federālajās zemēs tiks atvērti zoodārzi.

Saksija, Berlīne un Brandenburga atvērs skolas vecāko klašu skolēniem, kas gatavojas eksāmeniem. Citās zemēs skolas durvis vērs nedēļas beigās, bet dažās - tikai maija sākumā.

Debates par pašu jaunāko bērnu aprūpi ir ieilgušas, un pirmdien sanāks darba grupa, lai spriestu par silīšu pakāpenisku atvēršu visā valstī.

Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Automašīnu zādzību apkarošanas nodaļas priekšnieks Andris Stūrainis Db.lv atklāj, kādas metodes autozagļi Rīgā un tās apkārtnē patlaban izmanto visbiežāk. Vai zināji, ka autozagļu aprīkojums nopērkams pat internetā?

Līdz ar tehnoloģiju attīstību arī autozagļu grupējumi, īpaši organizēti grupējumi, attīsta gan savas prasmes, kā nozagt automašīnu, gan arī tiek izgatavotas dažādas elektroniskas ierīces, ar kuru palīdzību iespējams neitralizēt automašīnas izgatavotāja rūpnīcā uzstādītās drošības sistēmas. Dažādu elektronisku ierīču izmantošana auto zādzībās ir viena no populārākajām metodēm autozagļu vidū, stāstīja A. Stūrainis.

"Šajā sakarā vēlos atzīmēt - neskatoties uz to, ka jau vairākus gadus automašīnu zādzību kopējais skaits Rīgā turpina samazināties, zagto automašīnu izlaiduma gadi ar katru gadu paaugstinās. Ja vēl pirms trim gadiem Rīgā visvairāk zaga automašīnas, kas ražotas līdz 1996.gadam - tas ir līdz brīdim, kad lielākie autoražošanas koncerni sāka uzstādīt elektroniskās drošības ierīces, tad tagad lielākā daļa nozagto automašīnu ir ražotas laika posmā no 1996. līdz 2002.gadam, turklāt lielākā daļa ir VW un Audi marku automašīnas. Veicot pie autozagļu grupējumiem atrasto ierīču pētījumus sadarbībā, piemēram, ar Autonamu, esam secinājuši, ka Audi un VW automašīnām ir diezgan pavāja uzstādītā drošības sistēma, runājot par automašīnām, kas ražotas no 1996. līdz 2002.gadam," skaidroja A. Stūrainis.

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

«ŠKODA» ir palielinājusi piegāžu skaitu maijā par 13,4%, sasniedzot 112 400 vienības visā pasaulē un 115 vienības Latvijā. Šis gads «ŠKODA» iezīmē labāko maija mēneša rezultātu uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē.

Ir piedzīvota pozitīva izaugsme «ŠKODA» zīmolam Latvijas tirgū, stāsta Māris Jansons «ŠKODA» importētāja vadītājs Latvijā. Maija mēnesī «ŠKODA» piegādājusi 115 automašīnas klientiem, kas līdz šim ir labākais rezultāts šogad un ir par 35% vairāk nekā 2017. gada maijā. Iecienītākais «ŠKODA» modelis ir «OCTAVIA», tai seko lielais krossovers «KODIAQ» un mazākais «SUV» saimes dalībnieks «KAROQ».

«Pirmo reizi mūsu pastāvēšanas vēsturē esam piegādājuši vairāk nekā 100 000 automašīnu maija mēnesī,» stāsta Alans Favejs, «ŠKODA AUTO» par pārdošanu un mārketingu atbildīgais valdes loceklis.

Rietumeiropā piegāžu skaits palielinājies par 3,3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 44 200 automašīnu, kas ir par 1 400 automašīnām vairāk nekā 2017. gadā. «ŠKODA» sasniedza 15 100 piegādes Vācijas klientiem, Eiropas lielākajā vienas valsts tirgū. Čehu autoražotājs uzrādīja īpaši spēcīgu izaugsmi Francijā (3 000 automašīnu, +32,4%), Zviedrijā (2 000 automašīnu, +22,9%), Spānijā (2 800 automašīnu, +16,5%) un Somijā (1 100 automašīnu, +14,0%) un Grieķijā (400 automašīnu, +20,1%).

Latvijā patlaban nopērkamas trīs veidu hibrīdautomašīnas - Toyota, Lexus un Honda, liecina autotirgotāju sniegtā informācija. Par to, cik maksā šādas automašīnas, ar ko tās atšķiras no parastajām automašīnām un kuri Latvijas uzņēmēji jau iegādājušies hibrīdautomašīnas darba vajadzībām, lasiet Db.lv sagatavotajā apskatā.

Papildināts ar uzņēmuma TRIĀLS komentāru.

(Video, kurā Wess Motors Automašīnu pārdevējs Raimonds Buls stāsta par hibrīdautomašīnu darbības tehnoloģiju un skaidro, kādas ir šo automašīnu priekšrocības - raksta beigās.)

Uz jautājumiem atbild WESS Motors (Toyota un Lexus pārdevējs) Reklāmas nodaļas vadītāja Jana Šilvane:

- Vai Latvijā ir iespējams iegādāties Lexus un Toyota hibrīdautomašīnas?

Jā, Latvijā var iegādāties gan Toyota, gan Lexus hibrīdauto: Toyota Prius, Lexus RX400h, Lexus GS450h un jūlijā vai augustā Latvijā būs nopērkams vēl viens Lexus hibrīdauto - lielais sedans LS600h.

Iedzīvotāji visā Vācijā sūdzas, ka saņem negribētas dāvanas, kas krīt no debesīm: gigantiskus sasalušu fekāliju un urīna klučus, kas uz zemes nonāk no pāri lidojošajām lidmašīnām, vēsta thelocal.de.

Tā, piemēram, pēdējo dažu nedēļu laikā Bavārijā, Bādenē-Virtembergā un Saksijā konstatēti vismaz trīs šādi gadījumi, informējis izdevums Bild Zeitung.

Par laimi neviens cilvēks uz zemes pagaidām nav ievainots.

Rodersdorfā, Saksijā pirms divām nedēļām 81 gadu vecs pensionārs dzirdējis, ka kaut kas uzkrīt uz jumta. Pēc tam viņš savā dārzā atradis 20 centimetrus lielas sasalušas bumbas, kas briesmīgi smirdējušas.

Februārī Bādenē-Virtembergā 1,5 kilogramus smags sasaluša urīna gabals iegāzies kādas ģimenes dārzā. Tādi paši pārdzīvojumi bijuši kādai ģimenei Nirnbergā.

Izmeklētāji uzskata, ka ledus gabalu avots ir bojātas lidmašīnu tualetes.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns un Vācijas Saksijas-Anhaltes federālās zemes Valsts kancelejas vadītājs Rainers Robra šodien, 20.novembrī, Rīgā parakstīja nodomu protokolu par sadarbību starp Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM) un Saksijas-Anhaltes zemi.

Noslēgtā vienošanās paredz padziļināt abu pušu sadarbību vairākās jomās: administratīvi teritoriālā reforma Latvijā un Saksijā-Anhaltē, sabiedrisko pakalpojumu attīstība vietējā līmenī, kapacitātes stiprināšana un pilnveidošana Eiropas Savienības (ES) jautājumos, kopējas iniciatīvas reģionālas politikas novērtēšanai, diskusijas par Eiropas struktūrfondu reformu laika posmam pēc 2013.gada.

Kā uzsvēra ministrs E.Zalāns, Latvija un Saksija-Anhalte reģionālās attīstības jomā sadarbojas jau kopš 2006.gada, un parakstītā vienošanās ļaus nostiprināt izveidojušos kontaktus un veicinās pieredzes apmaiņu. Īpaši abas puses interesē sadarbība ES jautājumos, diskutējot par kohēzijas politikas nākotni un ES fondiem nākamajā plānošanas periodā.

Apkopojot akcijas Pārbaudi auto un esi drošs! rezultātus, konstatēts, ka vairāk nekā trešajai daļai automašīnu bija nepieciešams novērst dažādas tehniskas problēmas. Rezultāti liecina, ka 31% pārbaudīto automašīnu riepu protektoru kvalitāte neatbilda nekādiem drošības standartiem.

Akcijas laikā ikvienam autobraucējam Latvijas lielākajās pilsētās pie lielveikaliem Maxima bija iespēja bez maksas pārbaudīt ārējās apgaismes ierīces, drošības komplektu, vējstiklu slotiņu darbības kvalitāti, kā arī riepu protektoru nodilumu.

Rezultāti liecina, ka 31% pārbaudīto automašīnu riepu protektoru kvalitāte neatbilda nekādiem drošības standartiem un pārvietošanās ar šādām riepām nopietni apdraud braucēju drošību un veselību. 29% automašīnu bija neprecīzi noregulētas tuvās un tālās gaismas, 20% bija nepieciešams mainīt vējstiklu slotiņas, bet 24% automašīnu nebija aprīkotas ar drošības komplektu.

No nākamā gada 1. janvāra mazākais automašīnu nodoklis, kas būs jāmaksā jaunu mazlitrāžas automašīnu īpašniekiem, būs tikai 36 Ls, savukārt lielu limuzīnu pircējiem automašīnu nodoklī nāksies samaksāt pat 1750 Ls.

Proti, no 2010. gada 1. janvāra vieglo automašīnu un motociklu nodoklis jaunām automašīnām, kas tiek reģistrētas Latvijā, tiks aprēķināts, par pamatu ņemot oglekļa dioksīda jeb CO 2 izmešu daudzumu.

Vieglo automašīnu un motociklu nodokļa likuma grozījumi, kuri šodien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē paredz, ka, jo lielāks ir konkrētās automašīnas apstiprinājuma sertifikātā norādītais CO 2 izmešu daudzums uz 1 km, jo lielāks nodoklis būs jāmaksā šo automašīnu reģistrējot.

Automobiļiem ar CO 2 izmešu daudzumu līdz 120 gramiem uz vienu kilometru nodoklis būs 0.3 Ls par katru gramu, bet automobiļiem ar CO 2 izmešu daudzumu virs 350 gramiem uz vienu kilometru – 5 Ls par katru gramu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos atkārtoti piedāvājot iespēju bērniem skolas gaitas sākt jau sešu gadu vecumā, izmaiņas paredzot ieviest no 2018.gada 1.septembra. Iepriekš IZM ar šādu piedāvājumu startēja pagājušā gada septembrī, taču toreiz nepietiekami izdiskutētā iecere neguva atbalstu.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts nosaka obligātās pirmsskolas apguvi viena gada garumā un līdz ar to arī obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešiem gadiem, saglabājot vecākiem iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā obligātās pamatizglītības apguvi sākt gadu vēlāk, proti, no septiņu gadu vecuma. Patlaban normatīvajos aktos noteikts, ka obligātās pirmsskolas izglītības programmu īstenošana notiek no piecu gadu vecuma divu gadu laikā.

Imunizācijas valsts padome (IVP) kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes informēja tās vadītāja, profesore Dace Zavadska.

Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.

Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.

Velosipēdisti ir pilntiesīgi ceļu satiksmes dalībnieki, kuriem, tāpat, kā autobraucējiem un gājējiem, stigri jāievēro ceļu satiksmes noteikumi.

Statistika liecina, ka daudzi velobraucēji nav pietiekami apguvuši Ceļu satiksmes noteikumus, tādēļ viņu dalība ceļu satiksmē var apdraudēt gan viņu pašu, gan citu braucēju drošību. Pat, ja ceļu satiksmes noteikumos definētie velobraucēju pienākumi ir apgūti, drošs paliek nedrošs – katras jaunas velosezonas sākumā tos tomēr der atkārtot.

Piedāvājam apkopojošu ieskatu Ceļu satiksmes noteikumos definētajos velobraucēju pienākumos.

• Pa ceļu atļauts braukt tikai no 12 gadu vecuma. Jābūt klāt velosipēda apliecībai vai jebkura mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja apliecībai.

• Jābrauc vienā rindā, iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Netraucējot gājējus, atļauts braukt pa nomali un pa ietvi.

Pirmspensijas vecuma cilvēkus darbā Latvijā ņem nelabprāt un viņi atlaižamo sarakstā ierindojas pirmajās vietās, turklāt lielai daļai šāda vecuma cilvēku darbu atrast traucē zemais pašnovērtējums un noliegums pret visu jauno. Vienlaikus pirmspensijas un pensijas vecuma darbaspēks kļūst par pēdējo cerību situācijā, kad jaunie dodas labākas dzīves meklējumos, - šādi ir secinājumi pēc pētījuma par situāciju Latvijas darba tirgū.

Pirmspensijas vecuma cilvēki (10 gadi pirms pensijas) pašreizējā situācijā, kad daudzi jaunie cilvēki dodas darba meklējumos uz ārzemēm, Latvijā uzskatāmi par vērā ņemamu potenciālu darba tirgū, tādēļ veikts pētījums, lai noskaidrotu, kā šo potenciālu labāk izmantot, kā arī, kādi ir tā izmantošanas šķēršļi.

Pētījuma rezultātā secināts, ka pirmspensijas vecuma cilvēki patlaban Latvijā nav pietiekami novērtēti - ne no potenciālo darbadevēju puses - viņus darbā ņem nelabprāt, maksā mazāk nekā jaunajiem, ne no pašu puses, jo daudziem šāda vecuma cilvēkiem ir ļoti zems pašnovērtējums. Pētījuma autori arī akcentē, ka situāciju mainīt būs diezgan grūti, jo sabiedrībā šajā sakarā valda spēcīgi stereotipi.