«Ja privātais airBaltic investors ir gatavs ieguldīt visus nepieciešamos līdzekļus aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanā, valstij ar savu naudu tur bāzties ir bezjēdzīgi.»

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Ventspils mērs un ZZS premjera kandidāts Aivars Lembergs. Viņaprāt, valsts ir izvēlējusies ceļu kā pasīvais airBaltic akcionārs, kas kompānijas vadībā aktīvi neiesaistās, līdz ar to pašlaik nebūtu ko spriedelēt par to, cik daudz miljonus no valsts budžeta būtu jāiegulda airBaltic.

Arī finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) 900 sekundēs norādīja, ka pašlaik neredz iespēju, ka valdība varētu dot naudu airBaltic. «Valsts ilgstoši no privātā akcionāra puses ir maldināta. Finanšu ministrija nevar dot naudu airBaltic, kamēr nav auditētu gada pārskatu un pilnībā skaidrs, kas kompānijā notiek,» sacīja A. Vilks. Viņš arī pauda uzskatu, ka airBaltic privātajam investoram Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS), pretēji to vadītāju apgalvojumiem, nav naudas, ko airBaltic ieguldīt, turklāt privātam investoram ir nepieciešams, lai airBaltic vēl arvien būtu nacionāla aviokompānija, kas dod tai daudz priekšrocību.

DB jau rakstīja, ka valdība 6. septembrī lēma par to, ka airBaltic finanšu situācijas stabilizēšanai abiem kompānijas akcionāriem tajā būtu jāiegulda 50-70 milj. Ls. Citās domās ir BAS pārstāve Inga Piterniece, kas laikrakstam Diena norādījusi, ka BAS jau ir ieguldījis airBaltic vairāk nekā 50 milj. Ls, tāpēc šajā situācijā BAS ieguldījums varētu būs maksimāli 30 milj. Ls, valstij ieguldot atlikušo summu. Taču BAS arī esot joprojām gatava veikt visu nepieciešamo ieguldījumu, bet šajā gadījumā valsts daļa airBaltic samazinātos līdz 25%.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra