Lēto aviosabiedrību parādīšanās nenoliedzami ir izdarījusi apvērsumu avio tirgū, taču apgalvot, ka zemo cenu kompānijas ir aviācijas nākotne, nevar. Lēto aviokompāniju galvenā priekšrocība: tās piedāvā klientiem elastīgu cenu struktūru, proti – tie maksā tikai par to, ko vēlas saņemt. Savukārt tradicionālās aviosabiedrības šobrīd iestrēgušas, «piedāvājot visu», bet zemo cenu kompānijas dod iespēju pirkt biļeti par pārdesmit eiro, par to saņemot sēdvietu lidmašīnā, savukārt maksājot vairāk, pasažieri var pasūtīt sev ēdienu u.t.t. Paplašina lidojumu tīklu Lētās aviosabiedrības ir panākušas jaunu lielu tirgu rašanos tur, kur tas netika uzskatīts par iespējamu, it sevišķi Eiropas iekšzemes lidojumos. Mēneša sākumā EasyJet paziņoja, ka paplašina savu lidojumu tīklu no Parīzes, atklājot jaunus lidojumus uz Milānu, Barselonu un Marseļu, papildus jau trim esošajiem maršrutiem, kas tiek apkalpoti četras reizes dienā. Tikmēr no bankrota gruvešiem atjaunotā Šveices nacionālā aviokompānija Swiss paziņojusi, ka rudenī samzinās maršrutu skaitu par ceturto daļu. Piemēram, EasyJet šobrīd piedāvā 105 virzienus Eiropā, Ryanair no deviņām bāzes lidostām Eiropā veic ap 100 maršrutiem Eiropas iekšienē. Šo kompāniju piedāvātās cenas ir visnotaļ dažādas: bieži reklāmas akcijas piedāvā lidojumu no viena Eiropas gala līdz otram par padsmit mārciņām, taču ikdienā plānots ceļojums ar EasyJet, piemēram, no Kopenhāgenas uz Londonu turp virzienā maksās 20 mārciņas, savukārt atpakaļ 70 mārciņas. Taču lēto aviokompāniju klupšanas akmens lielākoties ir faktā, ka tām savā darbībā jāpaļaujas uz veiksmi. Lai spētu nodrošināt zemās cenas, kompānijas darbības izmaksām jābūt vēl zemākām. Tāpēc tās nevar atļauties rezerves lidmašīnas un operatīvu tehnisko apkopi. Ja lidmašīnai rodas tehniska problēma pāris stundu pirms pacelšanās, tad tas nozīmē, ka pasažieri droši var doties uz tuvāko ostu, dzelzceļa staciju vai citas aviokompānijas kasi, jo lētajām kompānijām rezerves lidmašīnu nav. Tādējādi brauciens var izvērsties ne tikai dārgāks, nekā iecerēts, bet arī dārgāks, nekā lidojot ar veco un dārgo kompāniju. Protams, kļūme var arī nenotikt. Dilemmas priekšā Kamēr tradicionālās Eiropas aviokompānijas norāda, ka vēl jāpaiet laikam, lai redzētu, kurš izdzīvos, kurš ne, cita pēc citas tās paziņo par jaunu cenu politiku un izmanto svētkus, lai piedāvātu zemākas cenas. Piemēram, British Airways britu laikraksta The Guardian veiktajā aptaujā par lētāko aviosabiedrību Lielbritānijā ieņēma pirmo vietu — acīmredzot, reklāmas poltika par cenu struktūras maiņu ir bijusi veiksmīga. Turklāt gandrīz visas Eiropas aviosabiedrības pirms pāris gadiem izveidoja savus meitas uzņēmumus – lētās aviokompānijas, lai uzsāktu novēlotu konkurenci ar lētajiem censoņiem. Iedvesmojušās no EasyJet, Ryanair un Virgin Express spējas gadā ievērojami palielināt pārvadāto pasažieru skaitu, tradicionālās aviokompānijas pirms pāris gadiem sāka strādāt abās frontēs. Vācu aviokompānija Lufthansa izveidoja lēto meitas uzņēmumu German Wings, SAS izveidoja Snowflake, arī Swiss paziņoja par lētās aviokompānijas izveidi. Savukārt British Airways pagājušajā gadā pārdeva savu jau krietni senāk izveidoto lēto atvasi Go. Aviokompānijas Ziemeļeiropas, Centrāleiropas un Austrumeiropas ģenerālmenedžeris Robins Heiss skaidro, ka šāda kompānijas struktūra atzīta par aplamu. «Tas nozīmē, ka ar laiku mēs sākam konkurēt paši ar sevi. Tas ir destruktīvi,» viņš norāda. Ja tradicionālā aviokompānija ir nodibinājusi zemo cenu meitas uzņēmumu, tā var rēķināties, ka šādas kļūmes gadījumā pasažieri dosies uz biļešu kasi un prasīs apmainīt, piemēram, Go biļeti pret British Airways biļeti atpakaļceļam. Tas kaitē imidžam, secinājuši tradicionālo aviokompāniju pārstāvji. Nenovērtēja konkurentu R. Heiss uzskata, ka šobrīd komplicētajos tirgus apstākļos vainojami paši lielie avio tirgus veterāni, nepievēršot īpašu uzmanību jaunajiem lētajiem censoņiem to rašanās brīdī. Speciālisti atzīst, ka lēto aviosabiedrību radītās pārmaiņas tirgū ir lielākās un ietekmīgākās, kopš brīža, kad Eiropā sāka darboties b

Polijas gaisa satiksmes tirgū pirms iestāšanās Eiropas Savienībā vēl ir gaidāma liberalizācija. Uzsākot 2004. gada vasaras lidojumu plānu (marta beigās) tiek paredzēts, ka būs vairāk lidojumu piedāvātāju un lidojumu maršrutu. Tā, piemēram skandināvu lidsabiedrība SAS ir paziņojusi, ka palielinās savu lidojumu skaitu uz Poliju par 40%. Tai skaitā palielinot arī lidojumu skaitu maršrutā Kopenhāgena – Danciga un atverot jaunu lidojumu līniju Kopenhāgena – Krakova. Iestājoties ES, Polija rēķinās ar starptautisko sadarbības kontraktu palielināšanos un jaunu lidojumu līniju atklāšanu. Eksperti prognozē, ka pasažieru skaits varētu palielināties par vienu piekto daļu. No 1999. gada līdz 2002. gadam pasažieru skaits ir palielinājies ik gadu par 7,3%. Saglabājoties pozitīvajai 2003. gada tendencei, 2004. gadā varētu sasniegt septiņus miljonus pasažieru gadā, turpretī optimisti nosauc pat 8,5 miljonus pasažieru gadā. Polijas lielākā lidsabiedrība LOT vēlas palielināt esošo lidojumu maršrutu startu skaitu, kā arī plāno uzsākt lidojumus starp Štetinu – Minheni, Varšavu – Dublinu, Varšavu – Venēciju. Tāpat plānots ir arī biežāk nekā līdz šim veikt lidojumus uz Barselonu, Madridi, Tallinu un Odesu. Patlaban netiks veidoti citi lidojumu maršruti uz Rietumeiropu, jo vietu noslogojums lidmašīnās sasniedz tikai 60%. Lidsabiedrība British Airways plāno palielināt lidojumu skaitu no Londonas uz Krakovu līdz piecām reizēm nedēļā, turpretī lidsabiedrība KLM vēlas trīs reizes nedēļā veikt lidojumus no Amsterdamas uz Varšavu. Poļu pirmā lēto lidojumu lidsabiedrība Air Polonia no vasaras sezonas sāks piedāvāt lētos lidojumus uz Londonu, Madridi, Parīzi, Romu un Atēnām. Avots: Eiropa.lv

Lēto lidojumu aviosabiedrības un internets atņem tūroperatoriem iespēju cenu manipulācijai. Lēto lidojumu straujā attīstība nopietni sāk apdraudēt standartizētos ceļojumos, kuri no citiem tūrisma piedāvājumiem atšķīrās ar zemāku cenu nekā ceļotāja individuāli noorganizētā atpūta. Čarterlidojums kopā ar viesnīcu dažreiz izmaksāja lētāk nekā lidojuma biļete regulārā gaisa satiksmē. Šāda cenu politika piesaistīja ceļotājus, taču tagad standartizēto ceļojumu lētākās cenas nešķiet vairs tik pievilcīgas, ja tās salīdzina ar lēto lidsabiedrību piedāvājumiem. Piemēram, lidojums ar lidsabiedrību Lufthansa un Eurowings meitas uzņēmumu Germanwings uz 15 Eiropas metropolēm izmaksā ceļotājam lētākajā variantā tikai 29 eiro. Tūroperatori nespēj piedāvāt lētāku variantu un tāpēc standartizētais ceļojums ar piesaisti kādai konkrētai viesnīcai nav vairs neinteresē. Tūristam ir izdevīgi pašam noorganizēt savu ceļojumu, rezervējot lēto lidojumu biļeti un izdevīgāko viesnīcu ar interneta palīdzību. Pašreiz lētās lidsabiedrības piedāvā savus lidojumus galvenokārt uz Eiropas metropolēm, taču arī atpūtas reģioni ir pievilcīgi, lai šīs lidsabiedrības pieteiktu sevi atpūtas tūristu apkalpošanas jomā. Šāds pavērsiens tūrisma tirgū izjauktu gadu gados iestrādāto biznesa mehānismu. Rietumu tūroperatori sāk pamazām pieslieties domai, ka klasiskie, standartizētie ceļojumi pēc būtības ir vakardienas produkts. Tūrisma eksperti iesaka tūroperatoriem intensīvāk piedāvāt atsevišķus ceļojuma komponentus, kurus varētu ērti kombinēt individuālu ceļojumu organizēšanā. Mūsdienu tūrists vēlas pats izvēlēties savu viesnīcu un atpūtas svarīgākos elementus ceļojuma laikā. Ceļojuma biroju loma iegūs lielāku vērtību tieši konsultāciju jomā, lai tūristam izvēloties sarežģītāku ceļojumu, piemēram, Sibīrijas, Amazones vai Latgales tūrēm, būtu iespēja saņemt kavlitātīvu informāciju. Internets samazina starpnieku lomu Pašreiz Eiropas lidojumu tirgū strauji pieaug lēto lidsabiedrību ietekme, kur lielāko lidsabiedrību tirgus daļa kā Easyjet un Ryanair ik ceturksni pieaug par vairākiem simtiem tūkstošu pasažieru. Tradicionālajām lidsabiedrībām kā Lufthansai un British Airways bija nekavējoties jāmaina tarifu politika. Viesnīcu biznesā arī ir vērojamas intensīvas mārketinga aktivitātes internetā, lai savu produktu varētu piedāvātu pa tiešo, bez starpniekiem. Par šo nepatīkamo tendenci liecina dati no ASV, kur kopš pagājušā gada jūnija ir slēgts katrs astotais ceļojuma birojs. 2002. gadā ASV ir reģistrēti 22 miljoni online pircēju, kuri nopirkuši ceļojumus apmēram 26 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tas ir par 31% vairāk nekā pirms gada. Eiropā šī jaunā tūrisma biznesa koncepcija aktīvi nostiprinās tādos lielos Eiropas tūrisma un interneta tirgos kā Lielbritānija, Vācija un daļēji arī Francija. Latvijā tuvākajā laikā lielas izmaiņas vēl nav gaidāmas, jo lidojumu tirgus ar valsts palīdzību tiek ierobežots par labu vienai konkrētai lidsabiedrībai un interneta tirgus attīstībai ir vēl jāsagaida lētākas pakalpojumu cenas.

Pēdējā laikā masu mēdijos un profesionāļu vidū plašu diskusiju izraisījis jautājums par, t.s., lēto aviokompāniju iespējamo "ienākšanu" Latvijas tirgū. Atbalstām viedokli, ka iespējas nokļūt uz Latviju ir jāpaplašina un lidojumu izmaksas ir jāsamazina. Starptautiskajos tūrisma tirgos mēs bieži dzirdam pārmetumus par dārgajām lidojumu cenām un aviokompāniju trikiem tikai dažas vietas uz katru reisu pārdot lēti, lai būtu ko reklamēt. Lētās aviokompānijas noteikti būtu pievilcīgs ceļošanas piedāvājums tūristiem. Un tad arī Latvijas reģioniem tiktu vairāk tūristu, jo tur ir lētākas viesnīcas un divzvaigžņu viesnīcu celtniecībai Rīgā būtu lielāks biznesa pamatojums. Taču, atbalstot viedokli, ka jānodrošina arvien vairāk un dažādas Latvijas kā tūrisma galamērķa sasniedzamības iespējas, lēto aviokompāniju piedāvājums varētu būt tikai viens no piedāvājumiem. Jautājums ir: cik tas ir reāli? Nekādā gadījumā tirgū nav pieļaujamas monopoltiesības kādai vienai aviokompānijai, jo tas mazinātu konkurenci, izkropļotu brīvā tirgus attiecības, bet rezultātā negatīvi ietekmētu pašu galveno – Latvija (kā arī citas valstis, uz kurām gribam ceļot mēs paši) nekļūtu vieglāk sasniedzama, jo no tirgus aizietu citi aviopārvadātāji, samazinot piedāvājumu kopumā, nerunājot par draudiem pakalpojumu kvalitātei un drošībai. Latvijas salīdzinoši mazais tūrisma tirgus nevar dot lielas pasažieru plūsmas garantijas. Tāpēc liekas nepamatoti kādas lētās aviokompānijas apgalvojumi, ka tā gada laikā varētu atvest uz Rīgu vairāk kā 600 000 pasažieru. 2002.gadā Latvijas valsts robežas šķērsoja 2 273 000 ārzemnieki, no tiem tikai 7% ieradās ar lidmašīnām, t.i. 159 110 pasažieru. Savukārt pēc Rīgas lidostas datiem 2003. gadā no Rīgas uz Frankfurti izlidoja 66 403 pasažieri, uz Stokholmu – 55 312, bet uz Helsinkiem – 77 941. Tas, ka tūristu skaits uz Latviju ar katru gadu pieaug, ir visu tūrisma uzņēmēju daudzu gadu pūliņu rezultāts Latvijas reklamēšanā, kā arī pēdējo veiksmīgo notikumu norise – Eirovīzija, uzvaras futbola starptautiskajās spēlēs, iestāšanās Eiropas Savienībā un citos, kuri veidojuši Latvijas atpazīstamību. Taču tā visa vēl ir par maz, lai pēkšņi daudzi simti tūkstoši tūristu no vienas valsts vēlētos apmeklēt Latviju. Pat valsts papildus atvēlētie līdzekļi tūrisma mārketingam šajā gadā rezultātus dos ne uzreiz, bet pakāpeniski. Vēlamies arī vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka lētās aviosabiedrības parasti nodrošina pārlidojumus tikai Eiropas valstu ietvaros, un tad arī tikai no punkta A uz punktu B. Tas nozīmē, ka sekmējot kādas lētas aviokompānijas ienākšanu tirgū uz nevienlīdzīgiem noteikumiem, mēs pazaudētu iespējas sasniegt pārējo pasauli. Lēto aviokompāniju lidojumu saraksti nav saskaņoti ar citiem starptautiskiem reisiem, tām nav savstarpējo līgumu ar citām aviokompānijām par pārvadājumiem, tās izmanto lidlaukus, kuri ir 80 - 100 km attālumā no lieliem starptautiskiem lidlaukiem, daudzos gadījumos cena par lidojumu kopā ar lidostas nodokļiem un transportu no attālā lidlauka līdz ceļojuma galamērķim ir tāda pati kā citām aviokompānijām utt. Šādi noteikumi ir pilnīgi pieņemami tūristiem, kuri dodas atpūtā uz Eiropas valstīm, bet pilnīgi nepieņemami tiem, kuri dodas biznesa darīšanās vai lai piedalītos kongresā. Taču tieši šie tūristi ir mums visvajadzīgākie, jo tie arī atstāj valstī visvairāk naudas. Pēc CSB datiem katrs ārzemju tūrists 2002.gadā Latvijā iztērējis 19,9 LVL, bet katrs biznesa tūrists 40,9 LVL. Tas nozīmē, ka nekādā gadījumā nedrīkstētu pieļaut izspiest no tirgus lielos starptautiskos pārvadātājus, bet tiem arī jānodrošina labvēlīga biznesa vide Latvijā. Jau šodien daudzas no tām piedāvā arvien lētākus lidojumus gan Eiropas maršrutos, gan starpkontinentālajos pārlidojumos. Pozitīvi vērtējam lidostas "Rīga" attīstību pēdējos gados, uzskatām, ka tā arī turpmāk jāattīsta kā starptautisks lidojumu centrs, kuru ar vienādiem noteikumiem izmanto visas aviosabiedrības un kura kalpo par Rīgas vārtiem dažādu kategoriju tūristiem: atpūtniekiem, biznesmeņiem, kongresu dalībniekiem un citiem. Uzskatām, ka "lēto

8.jūnijā militārie gaisa kuģi veiks pirmos zemos lidojumus, kas līdz šim ārpus gaisa telpas virs Ādažu poligona citviet Latvijas gaisa telpā netika veikti, bet ir nepieciešami, lai to piloti uzturētu kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas nepieciešamas kaujas un citu lidojumu veikšanai, informē Aizsardzības ministrija.

Pirmo zemo lidojumu Latvijas gaisa telpā veiks ASV lidmašīnas A-10 Thunderbolt II, kas šā gada februārī tika nosūtītas uz Eiropu operācijas Atlantic Resolve ietvaros, kas izveidota pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par sabiedroto spēku pastiprinātu klātbūtni alianses austrumos. Daļa no šīm lidmašīnām pašreiz ir izvietotas Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.

Zemie lidojumi notiks tikai šādiem lidojumiem paredzētās lidojumu zonās un tikai iepriekš saskaņotos datumos un laikos, informācija par kuriem sabiedrībai jau ir pieejama Nacionālo bruņoto spēku interneta vietnē www.mil.lv.

Bruņotie spēki uzsver, ka gan zemie lidojumi, gan vispārējās un operacionālās gaisa satiksmes lidojumi, Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.

Lēto aviosabiedrību parādīšanās nenoliedzami ir izdarījusi apvērsumu avio tirgū, taču apgalvot, ka zemo cenu kompānijas ir aviācijas nākotne, nevar. Šo kompāniju galvenā priekšrocība: tās piedāvā klientiem fleksiblu cenu struktūru, proti – tie maksā tikai par to, ko vēlas saņemt. Tradicionālās aviosabiedrības šobrīd iestrēgušas, piedāvājot visu, bet zemo cenu kompānijas dod iespēju pirkt biļeti gan par pārdesmit eiro, par to saņemot sēdvietu lidmašīnā, savukārt maksājot vairāk, pasažieri var pasūtīt sev ēdienu u. t. t. Lētās aviosabiedrības ir panākušas jaunu lielu tirgu rašanos tur, kur tas netika uzskatīts par iespējamu, it sevišķi Eiropas iekšzemes lidojumos. Taču, vērtējot lēto lidsabiedrību servisu, zināmā mērā pareizs ir teiciens — skopais maksā divreiz. Lēto aviokompāniju klupšanas akmens lielākoties ir faktā, ka tām savā darbībā jāpaļaujas uz veiksmi. Lai spētu nodrošināt zemās cenas, kompānijas darbības izmaksām jābūt vēl zemākām. Tāpēc tās nevar atļauties rezerves lidmašīnas un operatīvu tehnisko apkalpi. Ja lidmašīnai rodas tehniska problēma pāris stundu pirms pacelšanās, tad tas nozīmē, ka pasažieri droši var doties uz tuvāko ostu, dzelzceļa staciju vai citas aviokompānijas kasi, jo lētajām kompānijām rezerves lidmašīnu nav. Tādējādi brauciens var izvērsties ne tikai dārgāks, nekā iecerēts, bet arī dārgāks, nekā lidojot ar veco un dārgo kompāniju. Protams, kļūme var arī nenotikt. Dilemmas priekšā Kamēr tradicionālās Eiropas aviokompānijas norāda, ka vēl jāpaiet laikam, lai redzētu, kurš izdzīvos, kurš ne, cita pēc citas tās paziņo par jaunu cenu politiku un izmanto svētkus, lai piedāvātu vēl zemākas cenas. Turklāt gandrīz visas Eiropas aviosabiedrības pirms pāris gadiem izveidoja savus meitas uzņēmumus – lētās aviokompānijas, lai uzsāktu novēlotu konkurenci ar lētajiem censoņiem. Iedvesmojušās no EasyJet, Ryanair un Virgin Express spējas gadā pārvadāto pasažieru skaitu palielināt pat par 40 % , tradicionālās aviokompānijas pirms pāris gadiem sāka strādāt abās frontēs. Vācu aviokompānija Lufthansa izveidoja lēto meitas uzņēmumu German Wings, SAS izveidoja Snowflake, pirms pāris mēnešiem Šveices nesen no bankrota gruvešiem atjaunotā nacionālā aviokompānija Swiss arī paziņoja par lētās aviokompānijas izveidi. Savukārt British Airways pagājušajā gadā pārdeva savu jau krietni senāk izveidoto lēto atvasi Go. Aviokompānijas Ziemļeiropas, Centrāleiropas un Austrumeiropas ģenerālmenedžeris Robins Heiss skaidro, ka šāda kompānijas struktūra atdzīta par aplamu. «Tas nozīmē, ka ar laiku mēs sākam konkurēt paši ar sevi. Tas ir destruktīvi,» viņš norāda. Ja tradicionālā aviokompānija ir nodibinājusi zemo cenu meitas uzņēmumu, tā var rēķināties, ka šādas kļūmes gadījumā pasažieri dosies uz biļešu kasi un prasīs apmainīt, piemēram, Go biļeti pret British Airways biļeti atpakaļceļam. Tas kaitē imidžam, secinājuši tradicionālo aviokompāniju pārstāvji. Nenovērtēja konkurentu R. Heiss uzskata, ka šobrīd komplicētajos tirgus apstākļos vainojami paši lielie avio tirgus veterāni, nepievēršot īpašu uzmanību jaunajiem lētajiem censoņiem to rašanās brīdī. Speciālisti atzīst, ka lēto aviosabiedrību radītās pārmaiņas tirgū ir lielākās un ietekmīgākās, kopš brīža, kad tika atcelti starpvalstu līgumi. R. Heiss norāda, ka ar bažām noraugās uz tām vecajām lidsabiedrībām, kas šobrīd cenšoties neatpalikt no lētajiem, veido pašas savus zemo cenu meitas uzņēmumus. Viņš ir pārliecināts, ka arī tām pēc kāda laika nāksies no tām atteikties, jo aviokompānija var veiksmīgi darboties tikai tad, ja koncentrējas uz galveno biznesu. Tomēr dārgāko, bet kvalitatīvāko lidojumu cienītājiem nevajadzētu satraukties, jo, visticamāk, pastāvēt turpinās arī tradicionālās aviokompānijas. Pēc speciālistu novērojumiem, šo tirgu pamest ir ārkārtīgi grūti, jo nacionālās aviokompānijas zināmā mērā tiek uzskatītas par nacionālo lepnumu un tiek attiecīgi balstītas un subsidētas. Pagājušā gada vidū zemo cenu aviosabiedrību tirgus vēl tika uzskatīts par visnotaļ pievilcīgu un ātru peļņu nesošu. Gandrīz vienlaikus parādījās vairākas jaunas kompānijas,

Sākot no šā gada 27. marta līdz 29. oktobrim stāsies spēka airBaltic vasaras sezonas lidojumu saraksts, kurā ir paredzētas izmaiņas lidojumu grafikā, trīs jaunu tiešo lidojumu uzsākšana, kā arī iekšzemes lidojumu atklāšana uz Liepāju. Vasaras sezonā airBaltic no Rīgas kopumā veiks 26 tiešos lidojumus, bet no Viļņas - 11. airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē vasaras sezonas lidojumu saraksta izmaiņas: “Vasaras sezonā airBaltic pasažieri noteikti pamanīs ievērojamas izmaiņas, kas galvenokārt saistītas ar lidojumu skaita pieaugumu, trīs jaunu maršrutu atklāšanu - uz Barselonu, Minheni un Parīzi. Domāju, ka nozīmīgs notikums būs arī airBaltic lidojumu uzsākšana uz Liepāju, kas uztverams kā pilotprojekts iekšzemes gaisa satiksmes attīstībā. Mēs ceram, ka mūsu pasažieri pozitīvi novērtēs visas šīs izmaiņas un tas veicinās aviopasažieru skaita pieaugumu uz un no Latvijas, kā arī uz un no Lietuvas.” Vasaras sezonā galvenās izmaiņas lidojumos no Rīgas būs saistītas ar lidojumu skaita palielināšanu, piemēram, uz Helsinkiem un Tallinu līdz šim veikto divu lidojumu vietā airBaltic vasaras sezonā veiks trīs lidojumus katru darba dienu. airBaltic uz Pēterburgu lidos sešas reizes nedēļā katru dienu, izņemot sestdienas, bet uz Dublinu - piecas reizes nedēļā. Savukārt uz Stambulu airBaltic vasaras sezonā palielina reisu skaitu līdz trīs reisiem nedēļā līdzšinējo divu reisu vietā. Vasaras sezonā airBaltic uzsāks četrus jaunus tiešos lidojumus no Rīgas. Neilgi pirms vasaras sezonas sākuma, 24. martā airBaltic uzsāks tiešos lidojumus uz Barselonu, kas tiks veikti trīs reizes nedēļā. airBaltic sāks tiešos lidojumus uz Minheni, kas tiks veikti četras reizes nedēļā sākot no 27. aprīļa. Pirmais reiss uz Parīzi būs sestdien, 30. aprīlī un tiks veikts trīs reizes nedēļā. Savukārt, aprīlī airBaltic uzsāks pirmo iekšzemes lidojumu uz Liepāju. Sakarā ar AVRO RJ -70 tipa lidmašīnu izņemšanu no airBaltic flotes šī gada 4. martā, vairākos maršrutos AVRO RJ -70 lidmašīnu vietā tiks izmantotas Boeing 737 - 500 tipa lidmašīnas. Turpmāk no Rīgas uz Kijevu, Oslo, Briseli, Stokholmu, Berlīni, Štutgarti un Vīni airBaltic lidos ar Boeing 737 -500 tipa lidmašīnām. Vasaras sezonā, sākot no maija, airBaltic atsāks tiešos lidojumus no Viļņas uz Helsinkiem divas reizes dienā, bet pārtrauks lidojumus uz Ķelni. Tāpat vasaras sezonā airBaltic veiks divus reisus dienā uz Tallinu, bet uz Kopenhāgenu - trīs reisus dienā līdzšinējā viena reisa vietā. Sākot no 16. maija, airBaltic veiks lidojumus no Viļņas uz Dublinu katru dienu, līdzšinējo trīs reisu vietā. Savukārt uz Minheni airBaltic no Viļņas nodrošinās sešus lidojumus nedēļā. Pārējos airBaltic maršrutos gan no Rīgas, gan Viļņas vasaras sezonā nav paredzētas nekādas izmaiņas salīdzinājumā ar ziemas lidojumu sarakstu. Avots: airBaltic

Zemo cenu lidsabiedrībai Ryanair Latvija ir ceturtais straujāk sarūkošais tirgus pēc lidojumu skaita samazinājuma, šodien raksta Dienas bizness.

No aviācijas analītikas portāla anna.aero apkopotajiem datiem izriet, ka, salīdzinot ar 2011. gada vasaru, šogad Ryanair no Rīgas lidostas veiks 21 lidojumu nedēļā mazāk. Salīdzinājumam Igaunijā lidojumu skaits sarucis tikai par sešiem, bet Lietuvā, kur Ryanair ir lielākais gaisa pārvadātājs ar 43% tirgus daļu, lidojumu skaits vasarā pieaugs par septiņiem nedēļā. Pēc šiem datiem sanāk, ka Latvija ir Ryanair ceturtais straujāk krītošais tirgus uzreiz aiz Marokas (37 lidojumi mazāk), Īrijas (par 31 lidojumu mazāk) un Apvienotās Karalistes (25 lidojumi mazāk). Lielākais lidojumu skaita pieaugums ir Spānijā – 167, Ungārijā – 141 un Itālijā – 113. Jāpiebilst, ka gan Spānijā, gan Ungārijā šī gada sākumā bankrotēja vietējās lidkompānijas Spanair un Malev, bet Ryanair nekavējās ar jaunu savu bāzu izveidošanu šajās valstīs. Tomēr jautājums par Ryanair lidojumu skaita samazināšanu no Rīgas jāskatās kompleksi: pirmkārt, Ryanair stiprā pozīcija Lietuvā atņem pasažierus Rīgai, otrkārt, jo stiprāka un straujāk augoša nacionālā aviokompānija, šajā gadījumā airBaltic, jo tā pievelk arvien vairāk citu aviokompāniju Rīgai, tāpēc ka augošs tirgus ir interesants visiem aviopārvadātājiem.

Covid-19 krīzē apturēto un samazināto lidojumu skaita dēļ pērn Latvijā mainījusies civilās aviācijas drošuma risku struktūra, palielinoties atgadījumiem, kas varētu būt saistīti ar civilās aviācijas personāla nepietiekamu lidojumu pieredzi.

Tā secināts valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) publicētajā Lidojumu drošuma pārskatā par 2020.gadu.

2020.gadā palielinājies navigācijas kļūdu izraisīto atgadījumu skaits civilajā aviācijā, kas pērn apsteidza iepriekšējo gadu otro visbiežāko kategoriju - sadursmes ar putniem. CAA navigācijas kļūdu salīdzinoši lielo skaitu skaidro ar to, ka lidojumu apkalpēm, veicot ievērojami mazāk lidojumu, ir nepietiekama prakse (gan pārvietojoties pa lidlauka peronu, gan lidojumu laikā), kas izraisa biežākas kļūdas navigācijā.

2019.gadā tika ziņots par 81 atgadījumu, kas saistīts ar navigācijas kļūdu, kamēr pērn - par 82 šādiem atgadījumiem, neskatoties uz to, ka kopējais lidojumu skaits lidostā "Rīga" 2020.gadā (35 591 lidojumi) ir ievērojami mazāks salīdzinājumā ar 2019.gadu (87 007 lidojumi).

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Lēto lidojumu lidsabiedrības nav ietekmējis Irākas karš. Piemēram, lidsabiedrība Germanwings neizjūt ietekmi Irākas kara rezultātā, bet secina, ka pasažieru ceļojumi kļūst īsāki. Arī Eiropas lielākā lēto lidojumu lidsabiedrība Ryanair darbībā nekādas negatīvas izmaiņas netiek novērotas. Lidsabiedrība Hapag-Lloyd Express atzīmē, ka patlaban notiek lielāka biļešu rezervēšana nekā parasti un apjomu samazināšanās netiek konstatēta. Tagad lēto lidojumu lidsabiedrības gūs priekšrocības no pilsēttūrisma, jo iedzīvotāji mazāk izmanto klasiskos standartizētos ceļojumus, bet vairāk seko lēto lidsabiedrību piedāvājumiem. Jāatzīmē, ka Hapag-Lloyd Express no visiem pārvadātajiem pasažieriem 40% ir darījumu biznesa pārstāvji. Turpretī lidsabiedrībai Lufthansai ir samazinājies pasažieru skaits, kā rezultātā vairs nelido jau septiņas lidmašīnas, kam sekoja arī darba vietu samazināšana, īpaši reisos uz Ameriku un Āziju. Visu līdzšinējo mērķu sasniegšanai tiek samazinātas frekvences un izmantotas mazākas ietilpības lidmašīnas. Kopš šī gada sākuma Lufthansai samazinājies lidmašīnu noslogojums, kā arī vietu rezervēšana sarukusi, īpaši biznesa klases dārgo vietu pārdošanā. Šī gada janvārī un februārī salīdzinājumā ar 2002. gadu Luhthansai palielinājās pasažieru skaits par 10,5%, sasniedzot 6,7 miljonus, bet noslogojums samazinājās par 1,2%, sasniedzot 68,9%. Avots: Wirstschaftsblatt

Lai arī pēc ziņām, ka Ryanair samazinās lidojumu skaito no Tallinas, varētu būt radies iespaids, ka lidostā ziemā svilpos vējš un gaudos vilki, lidojumu skaits no Tallinas lidosta šoziem, salīdzinot ar pagājušo ziemas sezonu, pieaugs par trešdaļu, citējot lidostas paziņojumu raksta Baltic-Course.com.

«Pēc ziņām par zemo cenu aviokompānijas Ryanair lidojumu skaita samazināšanu no Tallinas lidostas radās iespaids, ka šoziem Tallinas lidostā tukšumā svilpos vējš un gaudos vilki. Tomēr tā pilnīgi noteikti nav taisnība,» norādīja lidostas komunikāciju speciālists Lauris Linnamāe (Lauri Linnamae), uzsverot, ka no lidostas lidojumu skaits, gluži pretēji, šoziem palielināsies.

Tāpat kā pagājušajā gadā, šogad no Tallinas lidojumus veiks 13 aviācijas kompānijas. Pērn tās veica lidojumus uz 30 galamērķiem, bet šogad lidos 29 maršrutos. Februārī Estonian Air uzsāks lidojumus uz Gēteborgu, un sākot no marta aviokompānija veiks lidojumus uz Londonu, tādējādi kopumā palielinot vienā nedēļā veikto lidojumu skaitu par 35%, salīdzinot ar pērno gadu.

Starptautiskajā lidostā «Rīga» un Liepājas starptautiskajā lidostā pirmajā pusgadā kopā apkalpoti 3,563 miljoni pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) apkopotie dati.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas starptautiskajās lidostās kopumā apkalpoti 3 563 189 pasažieri un 43 155 lidojumi salīdzinājumā ar 3 251 023 pasažieriem un 40 117 lidojumiem pērn šajā pašā laika posmā.

Vairāk nekā 45% apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu uzrādījusi starptautiskā lidosta «Liepāja». Pērn pirmā pusgada laikā lidosta ir apkalpojusi 4205 pasažierus, turpretim šā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti jau 6104 pasažieri. Būtiskais pasažieru skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» ar šā gada 31. martu no trīs līdz piecām reizēm nedēļā palielinājusi regulāro lidojumu skaitu uz un no Liepājas.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus dalībnieki strādā pie tiešsaistes pasūtījumu veikšanas, tāpat kļūst populārāki helikopteri - tādas atziņas izskanēja septītajā Baltijas Biznesa aviācijas forumā Rīgā.

Biznesa aviācijas būtība ir savienojamība, norādīja Briselē bāzētās Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) tirgus izpētes vadītājs Arturs Tomass. Viņa pārstāvētā organizācija darbojas jau 42 gadus, tajā ir 730 biedri, tostarp 150 operatori. Organizācijā ir lielākā daļa Eiropas nozares operatoru.

Eiropā biznesa aviācijā kopumā tiek izmantotas 3600 lidmašīnas, tostarp vairāk nekā 1000 gaisa kuģi pieder EBAA biedriem, bet pārējās - maziem operatoriem vai privātīpašniekiem. Kopumā pasaulē ir ap 35 tūkst. biznesa aviācijas gaisa kuģu, no tiem apmēram puse ASV, 5% Brazīlijā, 5% Kanādā un 5% Meksikā. Apmēram 60% no Eiropas flotes veido mazas lidmašīnas. Visvairāk biznesa aviācijas lidmašīnu ir Vācijā (745), Lielbritānijā (508) un Francijā (458). Nozare nodrošina apmēram 8% no visiem gaisa kuģu lidojumiem Eiropā jeb apmēram 2000 lidojumus dienā, vidējam lidojumam sasniedzot vienu tūkst. km. Apmēram 90% šo lidojumu tiek veikti Eiropas iekšienē, vidēji ietaupot divas stundas salīdzinājumā ar regulāro aviosatiksmi, bet lielākie ieguvumi ir maršrutos, kur netiek nodrošināta tieša komerciāla satiksme, atzīmē A. Tomass. Eiropas Savienībā ar nozari tieši un netieši saistītas 400 tūkst. darbavietas. Biznesa aviācijas pienesums Eiropas ekonomikai sasniedz 100 miljardus eiro gadā.

Par gaisa satiksmes organizēšanu Latvijā atbildīgās AS «Latvijas gaisa satiksme» vadīto lidojumu skaits Latvijas gaisa telpā šogad pirmo reizi varētu sasniegt 300 000, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

«Mūsu pēdējo gadu rezultāti ir ļoti labi. Taču es uzreiz uzsvēršu, ka mūsu ekonomiskie rādītāji nav svarīgākie - galvenais mūsu uzdevums ir nodrošināt drošu gaisa satiksmi. Tādēļ svarīgi ir tas, ka mēs izpildām visus drošības rādītājus. Tikai tad seko ekonomiskie rādītāji,» teica Tauriņš.

Viņš norādīja, ka pagājušajā gadā «Latvijas gaisa satiksme» vadīja 292 475 lidojumus, kas ir par 8,7% vairāk nekā gadu iepriekš, turklāt arī 2019.gada pirmā pusgada rezultāti ir labi - «Latvijas gaisa satiksmes» vadīto lidojumu skaits gada pirmajā pusē pieaudzis par 5,8%, sasniedzot 145 167.

«Mēs domājam, ka līdz gada beigām pārsniegsim 300 000 lidojumu slieksni, kas būs rekords. No vienas puses, tas ir saistīts ar to, ka palielinās lidojumu skaits kā tāds. Taču, no otras puses, es gribu uzsvērt, ka mums ir sīva konkurence ar mūsu kaimiņiem, un lidsabiedrības efektīvāko ceļu izvēlas, izvērtējot virkni faktoru. Tiek ņemts vērā ne tikai taisnākais ceļš un laika apstākļi, bet arī lidojumu drošība un ekonomiskie apsvērumi. Uz to norāda kaut vai tas, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos lidojumu skaits Latvijas gaisa telpā ir palielinājies straujāk nekā Lietuvā un Igaunijā,» stāstīja Tauriņš.

Lidsabiedrību alianse Oneworld rīko akciju, kuras ietvaros tiks piedāvāts 15 000 uzņēmumiem Vācijā cenu samazinājums par 40% biznesa ceļotāju lidojumiem. Šīs akcijas mērķis ir piesaistīt darījumu klientus kā arī ar cenu samazinājumiem pārvilināt pie sevis, piemēram, lidsabiedrības Lufthansa pasažierus. Lidsabiedrību aliansē Oneworld ietilpst British Airways, American Airlines, Iberia, Aer Lingus, Finnair un Lan-Chile. Tiek plānots turpināt šādu akciju arī Francijā un Itālijā. Šāda agresīva cenu konkurences cīņa starp lidsabiedrībām nespēj ilgstoši piesaistīt firmu pārstāvjus tikai vienai lidsabiedrībai. Ikvienai lidsabiedrībai darījumu ceļotāji ir ļoti interesanta mērķa auditorija, jo tie maksā ne tikai dārgāku cenu par biznesa klases biļetēm, bet arī visbiežāk izmanto lidsabiedrību pakalpojumus. Īpaši pastiprinājusies ir lēto lidsabiedrību konkurence tradicionālajām lidsabiedrībām. Piemēram, lidsabiedrība Germanwings jau ir noslēgusi ar 146 uzņēmumiem speciālus līgumus, kas paredz atlaides lidojumiem no Ķelnes/Bonnas lidostas. Arī lidsabiedrība Air Berlin piedāvā elastīgus tarifus, kas domāti speciāli darījumu ceļotājiem. Akcija, ko aizsākusi britu lidsabiedrība British Airways ir patlaban lidsabiedrību alianses Oneworld intensīvākais darījumu klientu piesaistes solis. Līdztekus arī franču lidsabiedrība Air France pastiprina savu darbību Vācijas tirgū. Pagājušajā gadā franču lidsabiedrība veiksmīgi palielināja savu apgrozījumu par 30% tieši Vācijas biznesa klientu vidū. Franču lidsabiedrības speciālā programma “Voyageur Rewards” dod atlaides līdz 15% lidojumiem biznesa klasē. Vācijas lielākai lidsabiedrībai Lufthansa nākas stāties pretī šiem agresīvajiem citu lidsabiedrību cenu piedāvājumiem. Lufthansa patlaban piedāvā saviem klientiem uzlabotu biznesa klases komfortu un ekskluzīvus lidostas terminālus kā arī plāno visu savu tālo lidojumu floti aprīkot ar interneta pieslēgumu. Bez tam jau darījumu ceļotāji, kas lido uz Dienvidāfriku un ASV var izjust izmaksu samazinājumus līdz pat 50% salīdzinājumā ar regulārajiem cenu tarifiem. Iemesli lidojumu biļešu izmaksu samazināšanai: · Lielākai daļai uzņēmumu sakarā ar tautsaimnieciskās attīstības lejupslīdi ir jāietur taupības kurss un līdz ar to daudzi darījumu ceļojumi tiek atcelti. Uzņēmumi tagad aizvien biežāk iegādājas ekonomiskās klases lidojumu biļetes ierasto biznesa klases vietā. · Lidojumu tirgus ir piesātināts un ievērojami paplašinās lēto lidojumu lidsabiedrību piedāvājumi. · Lidsabiedrības, pirms lidot ar tukšām lidmašīnām, tomēr izlemj labāk samazināt biļešu cenas (tagad arī darījumu ceļotājiem) un palielināt lidmašīnu noslogojumu. Avots: Handelsblatt

Atraktīvajā lēto lidojumu tirgus segmentā laužas vairākas jaunas lidsabiedrības, kuras zog pasažierus tradicionālajām lidsabiedrībām. Lufthansa (LH) cenšas pretoties ar jauno cenu tarifu politiku. Lufthansas jaunā sistēma paredz efektīvāku lidojumu rezervēšanu, lai brīvās pasažieru vietas varētu intensīvāk noslogot. Piemēram, cenas Vācijas iekšzemes lidojumiem sākas ar 98 eiro, ieskaitot nodokļus un lidostas nodevas. Lidojumu biļešu rezervēšana internetā izmaksās tikai 88 eiro. Lufthansa uzsver, ka šie tarifi nav atkarīgi no pasažiera uzturēšanās ilguma lidojuma galapunktā vai arī definētiem pirmspārdošanas laikiem. Tarifu džungļi Jaunā cenu sistēma veicina laicīgu rezervēšanu un fleksibilitāti izvēloties lidojuma laikus. Vienlaicīgi pasažieriem kļūs arī komplicētāk orientēties tarifu džungļos, jo no ierastajiem pieciem Eco tarifiem kļūs desmit. Visi lidojuma maršruti turp un atpakaļ maksās 98 eiro un vienā virzienā 60 eiro. Lufthansa ieviesīs sešus tā saucamos kombi-tarifus, kuri katram lidojuma maršrutam būs dažādi. Lidojumi turp un atpakaļ būs veidojami no dažādiem tarifiem. Par šādām kombi-tarifu biļetēm nevarēs saņemt naudas kompensāciju, bet gan tikai pārrezervēt uz kādu citu laiku ar 50 eiro piemaksu. Lufthansa ar šo tarifu miksāciju vēlas aizpildīt lidmašīnu sēdvietas. Par 98 jeb 88 eiro tiks pārdotas apmēram 10% sēdvietu (150 000-200 000 lidojumu biļetes) iekšzemes lidojumos. Aviocenas atšķirsies atkarībā no dienas laika, piemēram, pirmdienas rītos no Hamburgas uz Frankfurti nebūs ne vienas biļetes par lēto cenu. Lidojuma maršrutam Berlīne - Frankfurte jauno tarifu sakarā ar konkurences padomes lēmumu drīkst piedāvāt tikai no nedēļas nogalēs ar pārnakšņošanu, tādā veidā pasargājot lidsabiedrības Germania intereses. Stabila prognoze Lufthansa ar jauno konceptu vēlas piesaistīt ceļotājus, kuri vidējos maršrutos Vācijas iekšienē izmantoja autotransportu. Jaunais tarifa koncepts sāks darboties Vācijas iekšzemes lidojumiem sākot ar 10. septembri un ar oktobri paplašināsies uz Lielbritāniju, Turciju un vēlāk uz citām Eiropas zemēm. LH šo jauno cenu tarifu politiku uzskata par ļoti perspektīvu, kura palīdzēs aviokompānijai uzlabot ne tikai pasažieru skaitu, bet arī finansiālo stāvokli. Lidmašīnu noslogojumam ir jāpalielinās Vācijas iekšējā tirgū par 5%, sasniedzot 68%. Pirms ieviešot jaunos cenu tarifus, LH ir veikusi eksperimentālus lidojumu piedāvājumus, kuri apstiprināja jauna koncepta efektivitāti.

Latvijā darbu sācis lidojumu cenu salīdzināšanas portāls Flyzeta.lv. Tajā ceļotgribētāji var bezmaksas salīdzināt vairāk nekā 400 aviolīniju un lielāko Latvijas interneta aģentūru aviobiļešu cenas.

Pēc piemērotākā varianta izvēlēšanās lietotājs tiek novirzīts tieši uz biļešu pārdevēja mājaslapu bez jebkādas starpniecības maksas. Šādi portāli nupat kā sākuši darboties arī Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Krievijā.

«Lidojumu cenu salīdzināšanas pakalpojums jau ilgu laiku ir populārs ārzemēs, taču Latvijā vēl tikai tiek attīstīts. Līdz šim lietotājiem, lai uzzinātu, vai viņu atrastās biļetes patiešām ir lētākās, vajadzēja pārbaudīt cenas dažādās interneta vietnēs. Portāls Flyzeta.lv ir unikāls ar to, ka sistēma ne tikai parāda aviokompāniju biļetes, bet arī interneta aviobiļešu aģentūru piedāvājumus. Klientiem tiek atstāta brīvība izvēlēties, kur iegādāties biļetes lidojumam, un nav jāmaksā komisijas maksa. Turklāt mēs pastāvīgi papildinām aviokompāniju un to portālu, kas pārdod aviobiļetes, sarakstu, cenšoties ceļotājiem piedāvāt pēc iespējas lētākus lidojumus jūsu izvēlētajā maršrutā,» saka Gintare Mačiene (Gintarė Mačienė), Flyzeta.lv portāla vadītāja.

Jārēķinās ar lielu konkurenci aviokompāniju starpā, mazo Baltijas tirgu, risku sadalīšanu spēlētāju starpā

To atzina Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) dalībnieki diskusijā par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu.

Nākotnes izaicinājums Rīgas lidostai ir tālsatiksmes lidojumu galamērķu nodrošināšana, norāda LAD. Saskaņā ar starptautiskā aviācijas statistikas un konsultāciju uzņēmuma OAG datiem, par tālsatiksmes lidojumu galamērķiem no Rīgas lidostas prioritārie tirgi, kur varētu būt stabils pasažieru plūsmas pieprasījums un kas varētu veicināt lidsabiedrību interesi par regulārās gaisa satiksmes uzsākšanu no Rīgas, ir ASV, Ķīna un Kanāda (primāri Ņujorka, Pekina un Toronto). Tā kā tālsatiksmes attīstībai nepieciešama laba savienojamība reģionālajā lidojumu tīklā, svarīgi, lai airBaltic būtu sadarbības partneris, kas varētu nodrošināt tranzīta pasažieru plūsmu tālajos maršrutos. Tālajos savienojumos ieinteresēta ne tikai lidosta. Piemēram, Rīgas brīvostai tie noderētu, attīstot galvaspilsētu kā kruīza sākuma ostu un galamērķi.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair pārvadāto pasažieru skaits uz un no Baltijas valstīm pārsniedzis desmit miljonus. Lidsabiedrības desmit miljonais pasažieris ceļojis no Kauņas uz Līdsu, informē aviokompānija.

Ryanair desmit miljonie pasažieri bijuši četrus gadus veci Lietuvas dvīņu - Armands un Raimands Pupsis, kas ar vecākiem devās uz Līdsu. Dvīņi un viņu vecāki saņēmuši lidsabiedrības lidojumu kuponus, bet pārējiem pasažieriem, kas lidojuši uz Līdsu, piedāvāta svētku kūka.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība darbību Baltijas valstīs uzsāka 2004. gada oktobrī Rīgā. Pašlaik aviokompānija no Baltijas lido 50 maršrutos un kopumā pārvadājusi 5,8 miljonus pasažieru uz un no Latvijas, 3,6 miljonus uz un no Lietuvas un 500 tūkstošus uz un no Igaunijas. Tāpat Ryanair Baltijas lidostās ar darbu nodrošina 10 tūkstošus cilvēku, informē aviokompānija.

Lēto lidojumu lidsabiedrība Ryanair vēlas ievērojami vairāk izdot lidojumu brīvbiļetes. Vēl šogad lidsabiedrība vēlas palielināt no 15 uz 20% “Null Euro” biļešu skaitu, to paziņojis lidsabiedrības šefs Michael O'Leary. Viņš atzīmē arī, ka pagaidām (tuvāko piecu gadu laikā) netiek plānots veikt lidojumus uz Austrumeiropu, jo, pirms lidot uz Poliju, vēl pastāv daudz interesantu lidojumu mērķu Vācijā, Spānijā vai Itālijā. Michael O'Leary arī prognozē, ka pēc pieciem gadiem gandrīz puse pasažieru varēs lidot bez maksas. Tāpat šogad tiek plānots pazemināt vidējās cenas par 15%, bet nākošo piecu gadu laikā, attiecīgi katru gadu, vēl samazināt par 5%. Lidsabiedrības šefs prognozē, ka sākot no 2004. gada ik gadu palielināsies pasažieru skaits par pieciem miljoniem. Šī gada oktobrī lidsabiedrība izlems vēl par jauna lidojumu maršruta tīkla izveidi Vācijā, jo no 2004. gada februāra ir nolemts Vācijā izmantot četras no desmit jaunajām lidmašīnām. Turpretī nākošo piecu gadu laikā ik gadu izveidot jaunu lidojumu tīklu un desmit jaunas lidojumu līnijas. Avots: Eiropa.lv

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat Latvijas gaisa kuģiem tiek ierobežotas tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas. Lēmums stājas spēkā nekavējoties.

Šādi lēmumi valdības sēdē pieņemti, reaģējot uz Baltkrievijas varas iestāžu rīcību, pārtverot un piespiedu kārtā nosēdinot Minskas lidostā Eiropas Savienības aviokompānijas "Ryanair" civilo pasažieru gaisa kuģi, izvērtējot aviācijas drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju un atsaucoties Ārlietu ministrijas iniciatīvai.

Valdības lēmumā noteikts arī, ka Latvijas lidostās netiek apkalpoti citu valstu gaisa kuģi, kas lidojuma maršrutā izmanto Baltkrievijas gaisa telpu.

Tas nozīmē, ka SM apturēs lidojumu atļauju Baltkrievijas aviosabiedrībai "Belavia" un neizsniegs neregulāro lidojumu atļaujas Baltkrievijas pārvadātājiem. Tāpat tiks apturēta "airBaltic" lidojumu maršruta atļauja uz Minsku.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic vasaras sezonā sola palielināt lidojumu skaitu uz Amsterdamu un Briseli.

Lidojumu skaits maršrutā Rīga – Amsterdama no septiņiem lidojumiem nedēļā pērn vasaras sezonā tiks palielināts līdz 12 lidojumiem nedēļā šajā vasaras sezonā.

Tāpat lidojumu skaits no septiņiem līdz 12 pieaugs arī maršrutā Rīga – Brisele.

«Beniluksa valstis aviokompānijai ir ļoti nozīmīgi tirgi. Palielinot lidojumu skaitu uz Amsterdamu un Briseli, airBaltic uzlabos piedāvājumu gan vietējiem pasažieriem, gan tiem, kuri ceļo caur Rīgu tranzītā,» norāda airBaltic izpilddirekotrs Martins Gauss.

Jau vēstīts, ka nacionālā lidsabiedrība vasaras sezonā apņēmusies palielināt lidojumu skaitu uz Austriju, Vāciju un Šveici. airBaltic palielinās lidojumu skaitu maršrutā Rīga - Vīne no septiņiem lidojumiem nedēļā pērn vasaras sezonā līdz 12 lidojumiem nedēļā šajā vasaras sezonā. Lidojumi tiks nodrošināti sadarbībā ar aviokompāniju Austrian Airlines. Lidojumu skaits maršrutā Rīga - Cīrihe pieaugs no sešiem līdz septiņiem lidojumiem nedēļā, savukārt lidojumu skaits maršrutā Rīga - Minhene pieaugs no septiņiem līdz 12 lidojumiem nedēļā.

Lietuvas aviokompānija flyLAL ar agresīvu cenu politiku nolēmusi ielauzties Latvijas aviotirgū, tādējādi saasinot konkurenci.

Aviosabiedrība flyLAL-LithuanianAirlines, jau sākot ar 30. martu, uzsāks lidojumus no Rīgas uz Viļņu, tādējādi piedāvājot Latvijas klientiem plašas iespējas caur Viļņas lidostu nokļūt 14 dažādos galamērķos Rietumeiropā, kā arī Maskavā un Kijevā. Lielākā daļa galamērķu tieši pārklājas ar Latvijas aviokompānijas airBaltic reisiem, radot tiešās konkurences apstākļus starp abām aviokompānijām. Abām aviokompānijām jau ir sīvas konkurences apstākļi Viļņas lidostā, kur airBaltic 2006. gadā izspieda Lietuvas nacionālo aviokompāniju no līderpozīcijām. Vēl 2005. gadā Lietuvas aviokompānija pārvadāja 40.4% visu Viļņas lidostas pasažieru, bet airBaltic vien 25%, savukārt jau 2006. gadā attiecība bija 28.7% pret 32.49% par labu airBaltic. 2007. gadā šī starpība pieauga - 36.1% pret 27.6% par labu airBaltic. «Varbūt par ne visiem 100%, bet nosacīti to, protams, varat saukt arī par mūsu atbildes gājienu,» ienākšanu Rīgā komentē flyLAL ārējo sakaru direktors Ļutaurs Tarabrins (Liutauras Tarabrinas).