Neskatoties uz savas māteskompānijas airBaltic turbulencēm, Baltic Miles ievērojami audzējusi apjomus šodien raksta Dienas bizness.

Vislielākais apjoma pieaugums Baltic Miles 2011. gadā bijis piesaistīto partneru ziņā. No 37 līdz 130 audzis to uzņēmumu skaits, kuros Baltic Miles klientiem iespējams vākt punktus un attiecīgi saņemt balvas. Būtiski, par 118% palielinājies arī Baltic Miles programmas ietvaros savākto punktu izlietojums apmaiņā pret dažādām balvām- šeit kāpums ir no 62 miljoniem punktu 2010. gadā līdz 135 miljoniem pērn.

«Latvijā katram iedzīvotājam ir vidēji 15 dažādas atlaižu un punktu vākšanas kartes. Baltic Miles mērķis ir kļūt par vienīgo lojalitāšu programmas karti, kas klientam ikdienā ir nepieciešama gan pērkot pārtiku vai degvielu, gan dažādus pakalpojumus, ceļojumus vai izklaides iespējas,» DB sacīja Baltic Miles izpilddirektors Gabi Kools, kurš šajā uzņēmumā strādā kopš 2011. gada maija.

SIA Baltic Miles, kas realizē Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic lojalitātes programmu, valdē notikušas izmaiņas. Uzņēmuma valdi pametis tās līdzšinējais priekšsēdētājs Grigorijs Pomerancevs, liecina informācija laikrakstās Latvijas Vēstnesis.

Uzņēmuma valdē darbu uzsācis Vācijas pilsonis Mihaels Georgs Grimme (Michael Georg Grimme), kas turpmāk pildīs valdes locekļa amata pienākumus ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi.

Ieraksts par izmaiņām amatpersonu sastāvā veikts 21. martā.

Baltic Miles ir viens no airBaltic meitasuzņēmumiem, un tas ralizē lojalitātes programmu, kuras ietvaros airBaltic klienti var krāt punktus, iegādājoties lidojuma biļetes vai izmantojot BalticMiles sadarbības partneru pakalpojumus vai iepērkoties.

Db.lv jau rakstīja, ka neņemot vērā māteskompānijas airBaltic turbulences, pērn SIA Baltic Miles ievērojumi audzējusi apjomus - lielākais apjoma pieaugums Baltic Miles 2011. gadā bijis piesaistīto partneru ziņā. To uzņēmumu skaits, kuros Baltic Miles klientiem iespējams vākt punktus un attiecīgi saņemt balvas, audzis no 37 līdz 130. Būtiski, par 118% palielinājies arī Baltic Miles programmas ietvaros savākto punktu izlietojums apmaiņā pret dažādām balvām- šeit kāpums ir no 62 miljoniem punktu 2010. gadā līdz 135 miljoniem pērn. Šā gada sākumā Baltic Miles bija pusmiljons klientu, no tiem lielākā daļa Baltijas valstīs, taču uzņēmuma mērķis ir kļūt par vadošo lojalitātes programmu Ziemeļu un Austrumeiropā, iepriekš DB stāstīja Baltic Miles izpilddirektors Gabi Kols.

Sākot ar šodienu visās Statoil degvielas uzpildes stacijās Latvijā dīzeļdegviela un benzīns tiks piedāvāti ar nosaukumu miles, informēja Statoil pārstāvji.

Statoil sola, ka miles degvielas produkti nodrošina degvielas ietaupījumu pat 3% apmērā, ko, pēc uzņēmuma teiktā,

apliecina arī neatkarīgu zinātnisko institūtu pētījumu un testu rezultāti.

Latvija ir otrā valsts, kur tiek piedāvāta miles degviela. Pakāpeniski tā tiks ieviesta arī citās valstīs, kur ir pārstāvēts Statoil Fuel & Retail degvielas uzpildes staciju tīkls. Precīzu investīciju summu gan kompānija neatklāj.

Miles degviela satur pēc Statoil Fuel & Retail pasūtījuma izstrādātas piedevas, kas attīra dzinēju no nogulsnējumiem un aizkavē nogulšņu uzkrāšanos motorā.

Degviela visā Latvijā ir pieejama jau aptuveni divas nedēļas, un tās nomaiņa notika pakāpeniski.

Veiksmes stāsts, kura pamatā ir darbs un uzdrīkstēšanās. „Pirms diviem gadiem uzdrīkstējāmies un riskējām, - neskatoties uz ekonomisko panīkumu valstī, nolēmām SKY & MORE nepārvērst par parastu lielveikalu, bet attīstīt to par unikālu iepirkšanās centru, kura koncepta pamatā ir nodrošināt pircējam pieeju visaugstākās kvalitātes produkcijai par pieņemamu cenu un iepirkšanās procesu padarīt par atpūtu un baudījumu,” uzsver Iepirkšanās centra SKY & MORE Valdes loceklis Rihards Rubenis.

Apmeklētāju plūsmas pieaugums par 43%

„Bijām paredzējuši, ka 2010.gada lēmums un smagais darbs pēc tam nesīs augļus un bijām prognozējuši, ka 2011.gadā apmeklētāju plūsmas izaugums varētu būt no 15 – 20% liels, tomēr statistika mūs patīkami pārsteidza,” skaidro R.Rubenis, turpinot, ka, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, apmeklētāju plūsmas pieaugums bijis par 43%. Savukārt Sky&More apgrozījuma pieaugums 2011.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, ir 32%, kas ir viens no labākajiem rādītājiem Latvijas lielveikalu vidū.

Lielisks statistisks rādītājs ir arī tas, ka pirkumu skaits pārsniedz apmeklētāju skaitu - uz katriem 100 apmeklētājiem tiek izdarīti 130 pirkumi, tātad vairāk kā viens pirkums uz vienu cilvēku, kurš apmeklējis i/c Sky&More.

Prestižā Fredija (Freddies Awards) balvu pasniegšanas ceremonijā Ņujorkā pirmo reizi pie atzinības globālā mērogā tikusi tik maza aviokompānija kā airBaltic

Turklāt airBaltic 2012. gadā saņēmusi pat divas balvas, piedāvājot, labāko lojalitātes programmas punktu izmantošanas iespēju un labāko elites programmu. Bez airBaltic Fredija balvas šogad saņēma Apvienoto Arābu Emirātu lidkompānija Etihad, American Airlines, Turkish Airlines, Delta, Lufthansa un Jet Airways. Savā balvu kategorijā airBaltic lojalitātes programma aiz sevis atstāja tādus nozares milžus kā Lufthansa un Turkish Airlines. Fredija balva ceļojumu lojalitātes programmu nozarē tiek pielīdzināta Oskara balvai un liecina par izcilu sniegumu savā jomā. Fredija balva ceļotāju lojalitātes programmām tiek piešķirta kopš 1988. gada un tā ietver visus pasaules reģionus, izvērtējot labākās pasaules lidsabiedrību un viesnīcu lojalitātes programmas. Šogad lidsabiedrības tika apbalvotas sešās kategorijās.

Par lojalitātes programmu punktiem var iegūt gan 3,5 miljonu vērtu jahtu, gan izbaudīt lidojuma pieredzi kopā ar airBaltic vadītāju, šodien raksta Dienas bizness.

Aviokompānijas savu lojalitātes programmu punktu apmaiņā pret balvām kļūst arvien ekstravagantākas un inovatīvākas, turklāt piedāvātās balvas krietni pārsniedz tradicionālās ar lidojumiem saistītās jomas – iespēju savāktos punktus apmainīt pret lidojuma biļeti, norezervēt viesnīcu vai nomāt automašīnu, liecina aviācijas nozares analītiķu kompānijas IdeaWorks pētījums. Tajā izvērtētas 150 aviosabiedrību lojalitātes programmas un 40 unikālākās balvas. Visdārgāko balvu topā uzvarētāja ir Apvienotajos Arābu Emirātos bāzētā Etihad Airways, kas par 386 milj. lidojumu laikā savāktajām jūdzēm piedāvā 3,5 milj. dolāru vērtu jahtu. Savukārt no lētā gala oriģināls ir Icelandair piedāvājums, kas par 650 jūdzēm piedāvā iegādāties «laimīgās laulības kūku», kas, maksājot skaidrā naudā, ir vērta aptuveni 3 dolārus. Populāras ir arī dažādas apmācības, piemēram, Virgin Atlantics par 35 tūkst. savāktiem punktiem piedāvā atbrīvoties no lidošanas fobijas, citas aviosabiedrības piedāvā valodu vai kulinārijas kursus. Popularitāti iekaro arī labdarība, piemēram, Delta savā SkyMiles programmā piedāvāja ziedot savāktos punktus ēku būvniecībai Taizemē. Taču starp jocīgākiem piedāvājumiem jāmin Lufthansa ideja, kas par 21 tūkst. punktiem ar Šveices pulksteņa precizitāti saviem klientiem izvēlētajā laika periodā piegādāja augstas kvalitātes melnas vīriešu zeķes. Šo luksusu izbaudīja ap 60 tūkst. Lufthansa klientu 75 pasaules valstīs.

2007. gada 19. septembrī Konkurences padome atzina Latvijas logu un durvju ražotāju asociāciju (LLDRA) par vainīgu reklāmas likuma pārkāpšanā, jo tā brīdināja patērētājus par šaubīgiem uzņēmumiem, minot konkrētu firmu nosaukumus. Tagad ir apstiprinājies, ka šie uzņēmumi patiešām nepilda savas līgumsaistības, patērētājiem nodarot ievērojamus zaudējumus.

Db.lv jau ziņoja, ka par patērētāju krāpšanu lielos apjomos sodīta logu un durvju montāžas firma Jūsu logi. Db.lv noskaidroja, ka šis nebūt nav vienīgais uzņēmums ar šādu reputāciju

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sabiedrisko attiecību un patērētāju informēšanas daļas vadītāja Sanita Biksiniece Db.lv pastāstīja, ka visvairāk sūdzības iesniegtas par logu un durvju izgatavošanas un montāžas uzņēmumiem Vorne Baltic, Pirmā logu klīnika, Oknarium un Jūsu logi. Par šiem uzņēmumiem sūdzējušies vairāk nekā 100 patērētāji. Katra sūdzība bijusi par patērētājam nodarītiem zaudējumiem vismaz 500 LVL apmērā.

Lai Latvijā varētu ieviest daudzās Eiropas valstīs sekmīgi strādājošu finanšu bonusu sistēmu, ir vajadzīgi normatīvo aktu grozījumi.

Šobrīd gan vēl nav skaidrs, kādi bonusi darbinieku finansiālās ieinteresētības instrumenti - darbinieku finanšu iesaistei (DFI) - Latvijā varētu tik ieviesti. Lai meklētu risinājumu, Finanšu ministrijā izveidota darba grupa ar mērķi sagatavot normatīvo aktu grozījumus un veicināt darbinieku finansiālo iesaisti, sākotnēji jautājumu skatot sašaurināti - akciju opcijām piemērojamā nodokļu režīma izstrādes kontekstā.

Bonusu sistēma

«Lai arī vecajās ES dalībvalstīs veiksmīgi tiek izmantoti vairāki DFI modeļi, Latvijā ir uzsākta diskusija par vienu no tiem - iespēju darbiniekiem piešķirt akcijas,» skaidro Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) tautsaimniecības eksperts Mārcis Dzelme. Viņš norāda, ka šobrīd valsts faktiski visu atbildību par darbinieku noturēšanu Latvijā un uzņēmumā ir uzvēlusi uz darba devēja pleciem, kamēr citās Eiropas valstīs valsts politika ir vērsta uz to, lai darba devēji būtu ieinteresēti iesaistīt darbiniekus finansiāli uzņēmuma darbā.

Klasiski ir pieņemts muzejos apskatīt seno laiku vēsturi un mākslas darbus. Taču muzeji var parādīt arī pavisam neordināras lietas, kuras tūristos izraisa smīnu vai arī ziņkārību. Vācija ir slavena ar lielo kolekcionāru skaitu, kas lielākoties arī kļūst par iemeslu īpašu muzeju atvēršanai. Naktspodiņu muzejs Par naktspodiņiem cilvēki ir aizdomājušies jau pirms 2000 gadiem. Muzeja eksponātos ir dažādu materiālu un formu naktspodiņi. Apmēram 2000 eksemplāru stāsta par naktspodiņu vēsturi dažādās pasaules malās. Adrese: Zentrum fuer Aussergewoehnliche Museen, Minhene, Westenriederstr. 41 Pogu muzejs Pogas mēs pamanām tikai tad, kad kāda no tām ir notrūkusi. Taču Bādenes pilsētā Varthauzenē (Warthausen) ir izveidots pogu muzejs, kurā var apskatīt visa veida pogas un senlaicīgu pogu ražotni. Interneta adrese: muzejs internetāGliemežvāku muzejs Gliemežvāku muzejs Nordholcā (Nordholz) prezentē vairāk kā 3000 eksponātu no dažādām pasaules malām. Muzeja īpašnieki ir atsacījušies no gliemežvāku latīņu nosaukumiem, bet gan izdomājuši paši savējos, piemēram, alkoholiķis, klozete uc. Interneta adrese: muzejs internetāZirgu muzejs Lejassaksijas pilsētā Ferdenā (Verden) var apskatīt visādas lietas, kas piederas zirgam. Zirgu modeļi, bildes un citi eksponāti. Interneta adrese: muzejs internetāKrākšanas muzejs Krākšanas muzejs Alfeldā (Alfeld) parāda visa veida instrumentus un metodes kā cilvēki ir cīnījušies pret šo parādību. Interneta adrese: muzejs internetāCūciņas formas krājkases muzejs Vieni krāj naudu zeķē, bet citi to iemet cūciņas formas krājkasītē. Šādu iespēju muzejs piedāvā 10 000 variantos, kur cūciņu krājkasēs savus īpašumus varētu paslēpt vai ik katrs no mums. Interneta adrese: muzejs internetāBeatles muzejs Nav jābrauc nemaz uz Liverpūli, lai apskatītu slavenos mūziķu atribūtus, plakātus, plates. To var izdarīt Austrumvācijas pilsētā Hallē. Interneta adrese: muzejs internetāBanānu muzejs Banāns ir dabas smaids, tā uzrunā ciemiņus Banānu muzejs Zīrksdorfā (Sierksdorf). Tūristi var apskatīt visa veida priekšmetus kā galda lampas, mēbeles, pulksteņus utt., kuri atgādina banāna formu. Interneta adrese: muzejs internetāViltotāju muzejs Renuāra, Van Goga un Leonardo da Vinči mākslas darbu viltotāju gleznas Rīgenes salā. Te mākslas cienītāji var uzzināt daudz interesantu faktu par mākslas īsteno vērtību. Interneta adrese: muzejs internetā

Sekojot naftas cenas sarukumam, degvielas tirgotāji samazinājuši cenas arī benzīnam un dīzeļdegvielai, novēroja portāls db.lv.

«Vakar, sekojot degvielas produktu cenu samazinājumam pasaules biržās, Statoil turpināja samazināt degvielas cenas savā tīklā Latvijā,» apstiprināja uzņēmuma Mārketinga un komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis. Pirmdien benzīna cena tika samazināta par 2 santīmiem litrā un dīzeļdegvielas cena - par 1 santīmu litrā.

Atbilstoši publiski pieejamajai informācijai galvenie iemesli cenu samazinājumam pasaulē šobrīd saistāmi ar sarūkošo degvielas produktu pieprasījumu ASV, skaidro Statoil pārstāvis. Tāpat cenu samazinājumu veicinājis arī LVL/USD valūtas kursa samazinājums pēdējās nedēļas laikā.

Viņš gan uzsvēra, ka nākotnes prognozes gan nevar izteikt, jo degvielas produktu tirgus pasaulē faktiski ir neprognozējams un to ietekmē dažādi faktori.

Uzņēmumu reģistram nāksies meklēt un pārbaudīt, vai reģistrācijai pieteikto amatpersonu adreses neatrodas tā dēvētajās riska adresēs, un, ja atrodas, tad nekavējoties ziņot VID.

To paredz sagatavotie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām» trešajam lasījumam, ko Saeima gatavojas izskatīt jau ceturtdienas plenārsēdē. DB jau rakstīja, ka minētajā likumā tiks iestrādāts tāds jēdziens kā riska adrese, kurā reģistrētā fiziskā un arī juridiskā persona tiktu īpaši uzmanīta. Atbildīgā komisija atbalstīja finanšu ministra Andra Vilka ierosinājumu, kas faktiski Uzņēmumu reģistram (UR) vēl pirms konkrētās juridiskās personas, amatpersonu vai dalībnieku reģistrācijas prasa ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par to, ja tā dēvētajā riska adresē ir plānota reģistrācijai pieteiktas juridiskās personas juridiskā adrese, tās dalībnieka un/vai amatpersonas deklarētā dzīvesvieta.

8.jūnijā militārie gaisa kuģi veiks pirmos zemos lidojumus, kas līdz šim ārpus gaisa telpas virs Ādažu poligona citviet Latvijas gaisa telpā netika veikti, bet ir nepieciešami, lai to piloti uzturētu kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas nepieciešamas kaujas un citu lidojumu veikšanai, informē Aizsardzības ministrija.

Pirmo zemo lidojumu Latvijas gaisa telpā veiks ASV lidmašīnas A-10 Thunderbolt II, kas šā gada februārī tika nosūtītas uz Eiropu operācijas Atlantic Resolve ietvaros, kas izveidota pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par sabiedroto spēku pastiprinātu klātbūtni alianses austrumos. Daļa no šīm lidmašīnām pašreiz ir izvietotas Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.

Zemie lidojumi notiks tikai šādiem lidojumiem paredzētās lidojumu zonās un tikai iepriekš saskaņotos datumos un laikos, informācija par kuriem sabiedrībai jau ir pieejama Nacionālo bruņoto spēku interneta vietnē www.mil.lv.

Bruņotie spēki uzsver, ka gan zemie lidojumi, gan vispārējās un operacionālās gaisa satiksmes lidojumi, Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.

Zemo cenu lidsabiedrībai Ryanair Latvija ir ceturtais straujāk sarūkošais tirgus pēc lidojumu skaita samazinājuma, šodien raksta Dienas bizness.

No aviācijas analītikas portāla anna.aero apkopotajiem datiem izriet, ka, salīdzinot ar 2011. gada vasaru, šogad Ryanair no Rīgas lidostas veiks 21 lidojumu nedēļā mazāk. Salīdzinājumam Igaunijā lidojumu skaits sarucis tikai par sešiem, bet Lietuvā, kur Ryanair ir lielākais gaisa pārvadātājs ar 43% tirgus daļu, lidojumu skaits vasarā pieaugs par septiņiem nedēļā. Pēc šiem datiem sanāk, ka Latvija ir Ryanair ceturtais straujāk krītošais tirgus uzreiz aiz Marokas (37 lidojumi mazāk), Īrijas (par 31 lidojumu mazāk) un Apvienotās Karalistes (25 lidojumi mazāk). Lielākais lidojumu skaita pieaugums ir Spānijā – 167, Ungārijā – 141 un Itālijā – 113. Jāpiebilst, ka gan Spānijā, gan Ungārijā šī gada sākumā bankrotēja vietējās lidkompānijas Spanair un Malev, bet Ryanair nekavējās ar jaunu savu bāzu izveidošanu šajās valstīs. Tomēr jautājums par Ryanair lidojumu skaita samazināšanu no Rīgas jāskatās kompleksi: pirmkārt, Ryanair stiprā pozīcija Lietuvā atņem pasažierus Rīgai, otrkārt, jo stiprāka un straujāk augoša nacionālā aviokompānija, šajā gadījumā airBaltic, jo tā pievelk arvien vairāk citu aviokompāniju Rīgai, tāpēc ka augošs tirgus ir interesants visiem aviopārvadātājiem.

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.

Jēkabpils Tūrisma un informācijas centrs Vecpilsētas laukumā 3, Jēkabpilī, tel/fax 5233822, e-mail: [email protected]ākumi Jēkabpils rajonā šajā nedēļas nogalē16. augusts 19.00 Valmieras drāmas teātra izrādeBr. Nušičs “ Ministrienes kundze” Krustpils saliņā 17.augusts 19.00 Valmieras drāmas teātra izrādeBr. Nušičs “ Ministrienes kundze” Rubenes brīvdabas estrādē 20.00 Madonas raj. Mārcienas drāmas kolektīva izrāde. R. Blaumanis “ Zagļi” Sēlpils pag. Zvejnieklīcī 22.00 Zaļumballe. Spēlē grupa ”Tikai tā” (Rēzekne) Sēlpils pag. Zvejnieklīcī Jēkabpils rajons vienmēr bijušas novadu krustceles, kur satiekas Zemgales, Latgales, Vidzemes, kā arī Sēlijas novads. Nemainīga palikusi tikai Daugava - mūsu senču Likteņupe, kuras loki vijas cauri pilsētai un rajona teritorijai 93 kilometru garumā. Daugava divās daļās – katru savam novadam piederīgu, sadala ne tikai rajonu, bet arī pilsētu – tāpat kā senāk tās tiek dēvētas par Krustpili un Jēkabpili. Krustpils Pirmo reizi Krustpils vēstures avotos minēta 1237. gadā, kad Rīgas bīskaps Nikolajs de Magdeburgs uzcēla Kreicburgas (Kreutzburg) pili. 1585. gadā poļu karalis Stefans Batorijs to atdāvināja Nikolajam Korfam. Korfu vienīgā pēctece baronese Jutta fon Korfa no Vācijas regulāri uztur sakarus ar senču īpašuma tagadējiem saimniekiem – Vēstures muzeju un brauc ciemos. Jēkabpils Jēkabpils izveidojās 17. gs. sākumā kā Krievijas vajāto vecticībnieku apmetne, t.s. sloboda, Daugavas kreisajā krastā pie Salas kroga. Tās uzplaukumu sekmēja garām braucošie strūdzinieki, kas Daugavas krāču dēļ bija spiesti preces pārkraut vezumos. 1670. gadā Salas kroga apmetnei piešķīra pilsētas tiesības un par godu tās dibinātājam Kurzemes hercogam - Jēkabpils (Jakobstadt) vārdu. Pilsētas tagadējās robežas izveidotas 1962. gadā, kad Jēkabpilij pievienoja kaimiņpilsētu Krustpili. JĒKABPILS pilsētas viesiemKafejnīcas: Šķūnis (vasarā) Adrese: Viestura iela 7, Province Adrese: Viestura iela 7, Atpūta Adrese: Viestura iela 5, Naktsmītnes: Viesnīca “Daugavkrasti” Adrese: Mežrūpnieku iela 2 Telefons:: 52 31232 Cena: no Ls 12.00 (ar brokastīm) Degvielas uzpildes stacijas Viada Vienība iela 3 Virši - A J. Akurātera 13 Baskol Zaļā iela 197 Dinaz Group Varoņu iela 6 Auto gāzes uzpildes stacijas Galvers Rīgas iela 243 Latvijas propāna gāze Madonas iela 95 @ Internets Interneta salons Adrese: Pasta iela 56 Darba laiks 900 – 2100 + Jēkabpils pilsētas bibliotēka Adrese: Vecpilsētas laukums 3 Darba laiks: P – Pk 1200 - 1930, S - 1000 - 1830, Sv - brīvdiena Jēkabpils galvenā bibliotēka Adrese: Rīgas 210/212 Darba laiks: P – Pk 1200 - 1930, S - 1000 - 1830, Sv - brīvdiena WC - Blakus Jēkabpils autoostai APSKATES VIETAS PILSĒTĀ: Krustpils pils Adrese: Rīgas iela 216b,Telefons: 5221042 Viduslaiku pils, tagad Jēkabpils Vēstures muzejs. Pilī - Padomju laika istaba, Izstādes pils tornī, pagrabi. Īpašie pasākumi: * Nakts krustpasakas (atraktīvs pasākums ar spokošanos, jokošanos, naksnīgu ekskursiju un vīna dzeršanu pils pagrabos). * “Sēļu sēta”Brīvdabas muzejs Adrese: Filozofu ielā 6Telefons: 5232501, Jēkabpils vēstures muzeja brīvdabas nodaļa. 19. gs. Augšzemes tautas celtniecības pieminekļi – dzīvojamā māja, divas klētis, rija, pirts, vējdzirnavas un smēde.Īpašie pasākumi: * Amatnieku darbi ( sviesta kulšana, vērpšana, kalšana, u.c.)Mākslas galerija MANS`SAdrese: Brīvības ielā 154Telefons: 5231953 * Izstādes ( mākslas darbus var nopirkt),pinumi, keramika, sudrabs, suvenīri Jēkabpils ievērojamās vietas, Pastaigu karti bez maksas pieprasietJēkabpils TICVecpilsētas laukumā 3tel./fax 5233822 * Septiņu konfesiju dievnami, Sv. Gara pareizticīgo vīriešu klosteris, Krustpils pils un Brīvdabas muzejs, Krustpils un Jēkabpils senā apbūve, Parki un atpūtas vietas, Padomju armijas atstātie vēsturiskie objekti AKTIVITĀTES Kartinga halle Adrese: Pils raj. 170, JēkabpilīTelefons: 52 23495 (darba laikā

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Valsts policija izstrādājusi ieteikumus e-pasta korespondences un interneta vides drošībai.

"Interneta vide mūsdienās piedāvā dažādas iespējas saņemt pakalpojumus, kā arī brīvi sazināties ar citām personām. Ņemot vērā interneta pieslēgumu popularitāti, komersanti arvien paplašina savu internetā piedāvāto pakalpojumu klāstu.

Izmantojot interneta vidi dažādu darbību veikšanai, ir jāņem vērā šīs vides specifiskās īpatnības – parasti šajā vidē komersanti interneta resursu ietvaros savus klientus nodala pēc atsevišķu lietotāju principa. Parasti lietotājs iegūst tiesības piekļūt savam kontam (profilam) un pakalpojumiem ievadot kādu konkrētu tikai sev zināmu lietotājvārdu un paroli, tomēr, citreiz aizsardzība tiek papildināta izmantojot numurētu pieejas kodu kartes, kodu kalkulatorus, vienreiz izmantojamos kodus, kā tas ir internetbanku gadījumā.

Travel ‘n More – jo ikviens ceļotājs ir pelnījis ko vairāk…

Jauna izejošā tūrisma aģentūra Travel ‘n More augustā ir sākusi savu darbību un pievienojas Latvijas tūrisma operatoru un aģentu lokam. Aģentūra specializējas luksuss un VIP ceļojumos un to pakalpojumos, kas tiek pielāgoti katram klientam individuāli.

Travel ‘n More mērķis ir radīt drošu un īpašu pieredzi ikvienam klientam katra brauciena laikā, nodrošinot izcilu pakalpojumu un tā nevainojamu izpildi. Aģentūras prioritāte ir piepildīt katra klienta vajadzības un radīt neaizmirstamu ceļojumu ar pievienoto vērtību, kas ir augstas klases serviss un īpaša attieksme.

Ar katru gadu ceļotāji kļūst arvien prasīgāki un meklē jaunas iespējas, lai saņemtu vislabāko no tā, ko viņi vēlas. Tāpat tiek pieprasīts arī plašāks tūrisma produktu klāsts un unikāli galamērķi. Visi šie aspekti tiek ņemti vērā Travel ‘n More ceļojumu aģentūras darbībā, un katrs pakalpojums, ko tā piedāvā, tiek sniegts atbilstoši klientu prasībām un augstajām vēlmēm.

Polijas gaisa satiksmes tirgū pirms iestāšanās Eiropas Savienībā vēl ir gaidāma liberalizācija. Uzsākot 2004. gada vasaras lidojumu plānu (marta beigās) tiek paredzēts, ka būs vairāk lidojumu piedāvātāju un lidojumu maršrutu. Tā, piemēram skandināvu lidsabiedrība SAS ir paziņojusi, ka palielinās savu lidojumu skaitu uz Poliju par 40%. Tai skaitā palielinot arī lidojumu skaitu maršrutā Kopenhāgena – Danciga un atverot jaunu lidojumu līniju Kopenhāgena – Krakova. Iestājoties ES, Polija rēķinās ar starptautisko sadarbības kontraktu palielināšanos un jaunu lidojumu līniju atklāšanu. Eksperti prognozē, ka pasažieru skaits varētu palielināties par vienu piekto daļu. No 1999. gada līdz 2002. gadam pasažieru skaits ir palielinājies ik gadu par 7,3%. Saglabājoties pozitīvajai 2003. gada tendencei, 2004. gadā varētu sasniegt septiņus miljonus pasažieru gadā, turpretī optimisti nosauc pat 8,5 miljonus pasažieru gadā. Polijas lielākā lidsabiedrība LOT vēlas palielināt esošo lidojumu maršrutu startu skaitu, kā arī plāno uzsākt lidojumus starp Štetinu – Minheni, Varšavu – Dublinu, Varšavu – Venēciju. Tāpat plānots ir arī biežāk nekā līdz šim veikt lidojumus uz Barselonu, Madridi, Tallinu un Odesu. Patlaban netiks veidoti citi lidojumu maršruti uz Rietumeiropu, jo vietu noslogojums lidmašīnās sasniedz tikai 60%. Lidsabiedrība British Airways plāno palielināt lidojumu skaitu no Londonas uz Krakovu līdz piecām reizēm nedēļā, turpretī lidsabiedrība KLM vēlas trīs reizes nedēļā veikt lidojumus no Amsterdamas uz Varšavu. Poļu pirmā lēto lidojumu lidsabiedrība Air Polonia no vasaras sezonas sāks piedāvāt lētos lidojumus uz Londonu, Madridi, Parīzi, Romu un Atēnām. Avots: Eiropa.lv

Sākot no šā gada 27. marta līdz 29. oktobrim stāsies spēka airBaltic vasaras sezonas lidojumu saraksts, kurā ir paredzētas izmaiņas lidojumu grafikā, trīs jaunu tiešo lidojumu uzsākšana, kā arī iekšzemes lidojumu atklāšana uz Liepāju. Vasaras sezonā airBaltic no Rīgas kopumā veiks 26 tiešos lidojumus, bet no Viļņas - 11. airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē vasaras sezonas lidojumu saraksta izmaiņas: “Vasaras sezonā airBaltic pasažieri noteikti pamanīs ievērojamas izmaiņas, kas galvenokārt saistītas ar lidojumu skaita pieaugumu, trīs jaunu maršrutu atklāšanu - uz Barselonu, Minheni un Parīzi. Domāju, ka nozīmīgs notikums būs arī airBaltic lidojumu uzsākšana uz Liepāju, kas uztverams kā pilotprojekts iekšzemes gaisa satiksmes attīstībā. Mēs ceram, ka mūsu pasažieri pozitīvi novērtēs visas šīs izmaiņas un tas veicinās aviopasažieru skaita pieaugumu uz un no Latvijas, kā arī uz un no Lietuvas.” Vasaras sezonā galvenās izmaiņas lidojumos no Rīgas būs saistītas ar lidojumu skaita palielināšanu, piemēram, uz Helsinkiem un Tallinu līdz šim veikto divu lidojumu vietā airBaltic vasaras sezonā veiks trīs lidojumus katru darba dienu. airBaltic uz Pēterburgu lidos sešas reizes nedēļā katru dienu, izņemot sestdienas, bet uz Dublinu - piecas reizes nedēļā. Savukārt uz Stambulu airBaltic vasaras sezonā palielina reisu skaitu līdz trīs reisiem nedēļā līdzšinējo divu reisu vietā. Vasaras sezonā airBaltic uzsāks četrus jaunus tiešos lidojumus no Rīgas. Neilgi pirms vasaras sezonas sākuma, 24. martā airBaltic uzsāks tiešos lidojumus uz Barselonu, kas tiks veikti trīs reizes nedēļā. airBaltic sāks tiešos lidojumus uz Minheni, kas tiks veikti četras reizes nedēļā sākot no 27. aprīļa. Pirmais reiss uz Parīzi būs sestdien, 30. aprīlī un tiks veikts trīs reizes nedēļā. Savukārt, aprīlī airBaltic uzsāks pirmo iekšzemes lidojumu uz Liepāju. Sakarā ar AVRO RJ -70 tipa lidmašīnu izņemšanu no airBaltic flotes šī gada 4. martā, vairākos maršrutos AVRO RJ -70 lidmašīnu vietā tiks izmantotas Boeing 737 - 500 tipa lidmašīnas. Turpmāk no Rīgas uz Kijevu, Oslo, Briseli, Stokholmu, Berlīni, Štutgarti un Vīni airBaltic lidos ar Boeing 737 -500 tipa lidmašīnām. Vasaras sezonā, sākot no maija, airBaltic atsāks tiešos lidojumus no Viļņas uz Helsinkiem divas reizes dienā, bet pārtrauks lidojumus uz Ķelni. Tāpat vasaras sezonā airBaltic veiks divus reisus dienā uz Tallinu, bet uz Kopenhāgenu - trīs reisus dienā līdzšinējā viena reisa vietā. Sākot no 16. maija, airBaltic veiks lidojumus no Viļņas uz Dublinu katru dienu, līdzšinējo trīs reisu vietā. Savukārt uz Minheni airBaltic no Viļņas nodrošinās sešus lidojumus nedēļā. Pārējos airBaltic maršrutos gan no Rīgas, gan Viļņas vasaras sezonā nav paredzētas nekādas izmaiņas salīdzinājumā ar ziemas lidojumu sarakstu. Avots: airBaltic