«Viegli ir vienā dienā pateikt: mēs jūs vairs neapkalpojam, jo lidostu neapmierina jūsu samaksas disciplīna vai tās apmērs par sniegtajiem pakalpojumiem,» spriež lidostas Rīga vadītājs Aldis Mūrnieks, uzsverot, ka ir jāskatās plašāk, ņemot vērā valsts iedzīvotāju intereses, kuri izmanto Ryanair pakalpojumus.

Starptautiskā lidosta Rīga finansiālās domstarpības ar Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair plāno atrisināt sarunu ceļā, Rietumu Radio atzina Mūrnieks.

«Ar Ryanair ir jārunā, bet aviokompānija ir smags sarunu partneris un vairākās Eiropas lidostās tai neizdodas veikt sarunas pozitīvā gaisotnē,» atzīst Mūrnieks. Viņš norāda, ka Ryanair un lidostai Rīga ir dažāda izpratne par līguma punktiem - «viens uzskata, ka tas ir parāds, otrs, ka ne».

«Ņemot vērā, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji devušies strādāt uz ārzemēm, Ryanair pilda arī tādu kā sociālo funkciju - ārzemēs strādājošajiem ir iespējas biežāk apciemot radiniekus Latvijā. Jāsaprot, ka, Ryanair aizejot no lidostas, par ceļošanu nāktos maksāt vairāk,» uzskata Mūrnieks, norādot, ka Ryanair Latvijā mainījis izpratni par ceļošanas tradīcijām.

Kā informēja Mūrnieks, pērn no aptuveni 5 miljoniem lidostas Rīga apkalpotajiem pasažieriem Ryanair nodrošinājis 600 000.

Starptautiskajai lidostai Rīga pret Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair nav tik vienkārši vērsties tiesā, jo jāņem vērā nosacījumi, kas ietverti ar Latvijas valdību noslēgtajā līgumā, skaidro aviācijas eksperts Tālis Linkaits.

«Arī Ryanair ir savi argumenti, kāpēc nemaksā par sniegtajiem pakalpojumiem, tas nav tāpēc, ka viņi nevēlas,» skaidro eksperts.

Jautāts, kāpēc lidosta pret Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic par nemaksāšanu vērsās tiesā, Linkaits norāda, ka airBaltic Bertolta Flika laikā «apzināti neveica maksājumu par lidostas pakalpojumiem».

«Cik saprotu, valdībā tagad apstiprināts tāds airBaltic biznesa plāns un stratēģija, kas neietver norēķināšanos ar kreditoriem,» skaidro eksperts. Līdz ar to airBaltic parāds lidostai saglabājas. Savulaik tas sasniedzis septiņus miljonus latu. Kā uzskata eksperts, tas, ka lidsabiedrības milzīgas summas Rīgas lidostai laicīgi nemaksā par izmantotajiem pakalpojumiem, nav pieņemami, jo lidostai ir jānodrošina darbība.

«Lidostas vadībai iepriekš pārmeta, kāpēc nav pretimnākšana pret vienu nemaksātāju, bet lidostai jau ir jānodrošina vienlīdzīgi noteikumi pret visām aviokompānijām. Tad jau citas arī izvēlēsies nemaksāt par sniegtajiem pakalpojumiem,» uzsver eksperts.

Viņš norāda, ka Ryanair notiek sarunas ar vairākām Latvijas institūcijām, arī Latvijas tiesās, lai panāktu visām pusēm pieņemamus nosacījumus. «Ryanair jau arī nav vainīgs, jo noslēdza līgumu ar nosacījumiem, kādu toreiz piedāvāja Latvijas valdība,» uzsver eksperts.

Kā ziņots, īru zemo cenu lidsabiedrība Ryanair jau ilgstoši kavē maksājumus par atsevišķiem no lidostas Rīga saņemtajiem pakalpojumiem un kavētie maksājumi sasnieguši 2,2 miljonus eiro (1,5 miljonus latu), liecina Latvijas Televīzijas raidījuma de facto rīcībā esoša informācija.

Lidostas Rīga vadība un tās darbu uzraugošā Satiksmes ministrija gan atsakās atklāt, cik ilgi parādi krājušies un kāda ir to kopējā summa, jo tas esot komercnoslēpums. Vienīgais, ko amatpersonas raidījumam atzinušas, ka parāds ir un tas turpina pieaugt.

Turklāt amatpersonas patlaban arī negrasoties sniegt prasību tiesā par parādu piedziņu, lai gan nenoliedz, ka šāda iespēja tiek vērtēta.

De facto pieļauj, ka nemaksāšanas iemesli izriet no nosacījumiem, kādus savulaik Latvija piedāvāja Ryanair, lai nodrošinātu iespēju no Rīgas lidot lēti. Neesot noslēpums, ka īru lidsabiedrība savulaik pieprasījusi dažādus labumus, lai uz Rīgu vispār lidotu. Tagad šie nosacījumi atspēlējušies pašai lidostai.

Līgumu ar Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair lidosta Rīga parakstīja pirms astoņiem gadiem. Tolaik to parakstīja toreizējais satiksmes ministrs Ainars Šlesers. Un joprojām šis līgums kalpojot par argumentu, kāpēc šī lidsabiedrība lidostai Rīga par atsevišķiem sniegtajiem pakalpojumiem nemaksā.

Tikmēr pats Ryanair par nemaksāšanas iemesliem lidostai klusē.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra