Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un ASV aviokompānija "Delta Air Lines" no šā gada 22.novembra sāks sadarbību lidojumos, informē "airBaltic" pārstāvji.

"airBaltic" pārstāvji norāda, ka, ņemot vērā pieprasījumu pēc ceļojumiem pāri Atlantijas okeānam, sadarbības lidojumu vienošanās ļaus "Delta Air Lines" pievienot lidojumu kodu 20 "airBaltic" maršrutos no trim lidsabiedrības bāzēm - Rīgas, Tallinas un Viļņas.

Tostarp "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss atzīmē, ka sadarbība ar "Delta Air Lines" pavērs būtiskas iespējas. "Tā ne tikai piesaistīs jaunus pasažierus "airBaltic", bet arī uzlabos savienojamību un palielinās Baltijas atpazīstamību pasaulē. Mēs ceram uz veiksmīgu un ilgstošu sadarbību," viņš min.

Savukārt "Delta Air Lines" Starptautiskās nodaļas viceprezidents Alēns Bellmeirs atzīmē, ka ciešākas partnerattiecības ir neatņemama kompānijas ilgtermiņa stratēģijas sastāvdaļa. "Sadarbība ar "airBaltic" vēl vairāk nostiprinās "Delta Air Lines" saikni ar šo dinamisko Eiropas reģionu, piedāvājot vairāk klientiem piekļuvi galamērķiem visā ASV," viņš norāda.

Latvijas vasaras nav visparedzamākās un vienmēr vispiemīlīgākās no laika apstākļu viedokļa, bet, kad runa ir par datu centru dzesēšanu, tad mūsu vēsais klimats ir gana pateicīgs. Ārējās vides temperatūras izmantošana jeb air-to-air free cooling ir tikai viens no datu centru dzesēšanas veidiem, bet šobrīd tas ir viens no inovatīvākajiem risinājumiem un piedzīvo savu zvaigžņu stundu gan Eiropā, gan Amerikā. Galvenā priekšrocība šim dzesēšanas veidam ir ārkārtīgi zemās lietošanas izmaksas, kas ļauj iegūt līdzekļu ekonomiju ilgtermiņā, turklāt šāds dzesēšanas veids ir viens no videi draudzīgākajiem.

Vispirms jau jāsaka, ka pastāv divas – un visai fundamentāli atšķirīgas – iespējas, kā šo metodi pielietot datu centru dzesēšanai. Viena no iespējām – ielaižot āra gaisu datu centra telpās, to dzesējot vai nedaudz uzsildot. Otrs variants – āra gaiss tiek laists caur siltummaini, kurā temperatūra tiek nodota no āra gaisa uz datu centra gaisu. Āra gaiss netiek novadīts uz datu centra telpu, bet tiek padots uz āru. No tā arī izriet nosaukums air-to-air free cooling, jo pārsvarā dzesēšanas procesā tiek izmantots tikai aukstais āra gaiss, kas ir par brīvu, kā zināms.

Pirmais air-to-air dzesēšanas veids šobrīd piedzīvo savu popularitātes vilni Eiropā un Amerikā, taču tā izmantošanai ir zināmi ierobežojumi. Viens no ierobežojumiem ir mitrums. Ir vietas, kur vidējais mitruma līmenis gadā ir ļoti augsts. Un nemaz nav tālu jāmeklē. Paveramies pa logu. Kas tad tur notiek? Slapjš sniegs, lietus, mitrums. Tādi apstākļi kā pie mums, Baltijas valstīs vai Skandināvijā, diktē savus noteikumus un saka – nē, mums neder air-to-air metode, kur datu centra telpās gaisu ielaiž no āra. Šādos klimatiskos apstākļos šis risinājums nav izmantojams.

EcoFlow DELTA Akumulators: 8 neapšaubāmi iemesli, kāpēc tas ir nepieciešams Jūsu nākamajā ceļojumā

Katrs ceļojums nes sev līdzi piedzīvojumus un izaicinājumus, bet ar EcoFlow DELTA akumulatoru Jūs varat būt gatavi visam. Parnēsājamās elektrostacijas mūsdienās kļūst arvien populārākas. EcoFlow DELTA enerģijas krātuve piedāvā daudz vairāk nekā parastie rezerves barošanas avoti. Šajā rakstā apskatīsim astoņus iemeslus, kāpēc EcoFlow DELTA akumulators noderēs Jūsu nākamajā ceļojumā.

Kāpēc EcoFlow DELTA akumulators ir nepieciešams Jūsu nākamajā ceļojumā?

Pārnēsājamā spēkstacija var būt noderīgs pirkums dažādos gadījumos, šīs ierīces piedāvā vairākas funkcijas, kas nodrošina komfortu un drošību jebkuros apstākļos, un šeit ir 8 iemesli, kāpēc Jums to ir vērts iegadāties savam nākamajam ceļojumam.

Eiropas Komisija pārskata sarakstu ar aviosabiedrībām, kuru darbība Eiropas Savienībā ir aizliegta, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Pēc trūkumu pilnīgas novēršanas no t.s. melnā saraksta svītrotas divas agrāk tajā iekļautas aviosabiedrības.

Eiropas Komisija šodien pieņēmusi jau trešo reizi pārskatīto Kopienas sarakstu, kurā iekļautas tās aviosabiedrības, kuru darbība Eiropas Savienībā ir aizliegta, un tagad tas atrodams internetā Komisijas mājaslapā.

Pārskatītais Kopienas saraksts ir ievērojams ar to, ka:

1) pirmo reizi no tā svītrotas divas aviosabiedrības, kas veikušas atbilstošus pasākumus drošības jomā,

2) piecas valstis ir pieņēmušas lēmumus par Kopienas sarakstā iekļauto aviosabiedrību darbības apturēšanu,

3) Kopienas līmenī pieņemti jauni drošības pasākumi, kas noteikti divām aviosabiedrībām - Pakistan International Airlines (PIA) un Air West no Sudānas, un

ASV aviokompānija «Delta Air Lines» ceturtdien paziņoja, ka no Eiropas aviobūves uzņēmuma «Airbus» pasūtījusi 100 lidmašīnas ar iespēju iegādāties vēl 100 lidaparātus.

«Delta Air Lines» norāda, ka iegādāsies «A321neo» lidmašīnas, lai atjaunotu savu šaurā korpusa lidaparātu floti, kas tiek izmantota iekšzemes un īsiem starptautiskiem lidojumiem.

«Airbus» lidmašīnas aviokompānijai sāks piegādāt 2020.gadā un piegādes ilgs līdz 2023.gadam, bet šī darījuma summa veido aptuveni 12,7 miljardus dolāru (10,7 miljardus eiro).

Pasūtījums no «Airbus» veikts laikā, kad starp «Delta Air Lines» un ASV aviobūves kompāniju «Boeing» izveidojušās saspīlētas attiecības saistībā ar aviosabiedrības darījumu iegādāties lidmašīnas no Kanādas «Bombardier».

«Boeing» uzskata, ka «Delta Air Lines» lidmašīnas iegādājusies par pārmērīgi zemu cenu, pateicoties pretlikumīgām Kanādas valdības subsīdijām, kas piešķirtas «Bombardier».

Pēc britu specializētā žurnāla “Flight International” analīzes koncerns Lufthansa pēc apgrozījuma 2001. gadā ir trešā lielākā aviosabiedrība pasaulē aiz American Airlines-Gruppe AMR un United Airlines. Vēl 2000. gadā Lufthansa ieņēma tikai piekto vietu lidsabiedrību vidū. Apgrozījuma konkurencē AMR sasniedza 18,96 miljardus ASV dolāru, United Airlines 16,14 miljardi un Lufthansa 14,96 miljardi ASV dolāru. Trešo vietu Lufthansai zaudēja Delta Air Lines un Japan Airlines. 2001. gadā visvairāk pasažieru ir apkalpojusi amerikāņu sabiedrība Delta Air Lines — 104,9 miljons cilvēku. American Airlines apkalpoja 80,7 miljonus, United Airlines – 75,4 miljonus, lēto lidojumu lidsabiedrība Southwest Airlines – 64,6 miljonus. Kravu un pasta pakalpojumos dominējošā lidsabiedrība ir amerikāņu FedEx Express ar 11,106 miljardiem tonnu kilometriem. Otrajā vietā Lufthansa ar 7,081 miljardiem, UPS ar 5,958 un Singapore Airlines ar 5,954 miljardiem tonnu kilometriem. Lielākā gaisa flote ar 865 lidmašīnām ir American Airlines, Delta Air Lines 557 un United Airlines 535 lidmašīnas. Eiropā vislielākā flote ir British Airways ar 249 lidmašīnām, Air France – 239 un Lufthansa – 212 lidmašīnas. Avots: Handelsblatt

Aviosabiedrību melnais saraksts - Eiropas Komisija pārskata sarakstu ar aviosabiedrībām, kuru darbība Eiropas Savienībā ir aizliegta.

Eiropas Komisija šodien pieņēmusi jau trešo reizi pārskatīto Kopienas sarakstu, kurā iekļautas tās aviosabiedrības, kuru darbība Eiropas Savienībā ir aizliegta, un tagad tas atrodams internetā Komisijas mājaslapā .Pārskatītais Kopienas saraksts ir ievērjam ar to, ka 1) pirmo reizi no tā svītrotas divas aviosabiedrības, kas veikušas atbilstošus pasākumus drošības jomā, 2) piecas valstis ir pieņēmušas lēmumus par Kopienas sarakstā iekļauto aviosabiedrību darbības apturēšanu, 3) Kopienas līmenī pieņemti jauni drošības pasākumi, kas noteikti divām aviosabiedrībām - Pakistan International Airlines (PIA) un Air West no Sudānas, un 4) divas valstis - Krievija un Bulgārija - par vairākām savu valstu aviosabiedrībām pieņēmušas autonomus pasākumus. "Šis ir pirmais gadījums, kad pēc trūkumu pilnīgas novēršanas no t.s. melnā saraksta svītrotas divas agrāk tajā iekļautas aviosabiedrības. Tas liecina, ka mūsu saraksts uzskatāms ne tikai par būtisku aizsardzību pret nedrošiem operatoriem, bet arī ir iedarbīgs un efektīvs stimuls novērst trūkumus tiem gaisa satiksmes uzņēmumiem, kas neievēro starptautiskos drošības standartus," teica Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Žaks Baro (Jacques Barrot), kas atbild par transportu.

Zemo izmaksu lidsabiedrība Wizz Air šogad no Rīgas lidostas plāno pārvadāt 348 000 pasažieru, šodien žurnālistiem sacīja Wizz Air komercdirektors Ģerģs Abrāns.

Pagājušajā gadā Wizz Air no Rīgas pārvadāja 230 000 pasažieru.

Sākotnēji Wizz Air Rīgas lidostā atklājis bāzi ar vienu jaunu Airbus A320 lidmašīnu un vienlaikus sāks lidojumus četros jaunos maršrutos.

Jaunie maršruti būs no Rīgas uz Barselonu Spānijā, Donkasteru Šēfildu Lielbritānijā, Dortmundi Vācijā un Parīzi (Bovē) Francijā, kā arī Wizz Air palielinās reisu biežumu uz Londonu (Lutonu) Lielbritānijā un Oslo (Torpu) Norvēģijā. Cenas būs, sākot no 14,99 eiro.

Abrāns sacīja, ka šī Wizz Air ir jau 17.bāze. «Līdztekus papildus radītajām ceļošanas iespējām Latvijas tirgū esam arī izveidojuši Latvijā vairākas jaunas darbavietas gan Wizz Air, gan arī pie saviem biznesa partneriem,» sacīja Abrāns.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Amerikāņu aviokompānija Baltia Air Lines jau nākamvasar varētu atklāt tiešos reisus no Ņujorkas uz Austrumeiropu, tajā skaitā - Rīgu, raksta laikraksts Biznes&Baltija.

2008. gada beigās Baltia Air Lines saņēmusi ASV transporta departamenta (DOT) atļauju organizēt lidojumus uz Sanktpēterburgu no Kenedija lidostas Ņujorkā. Tagad kompānija veic nepieciešamo sertifikāciju Federālajā Aviācijas administrācijā (FAA).

1991. gadā, būdams pilots - amatieris, viņš izraisīja sensāciju, pārliecinot DOT ierēdņus sankcionēt Baltia reisus no Ņujorkas uz tolaik vēl padomju Ļeņingradu un Rīgu. Tomēr tas nenotika, jo vairākkārt neizdevās saņemt licenci no FAA.

90. gadu vidū starp Baltia potenciālajiem kreditoriem bija Banka Baltija un LATEKO banka (Norvik banka).

Nozares eksperti kā iemeslu Latvijā bāzētās zemo cenu aviokompānijas Primera Air bankrotam min ilgtspējas trūkumu izvēlētajā attīstības modelī.

«Par daudz izaugsmes, ko nespēja pacelt. Īstermiņā zaudējums Latvijas ekonomikai, bet pieredze rāda, ka vieta tukša nepaliek,» par kārtējo upuri gaisa pārvadājumu jomā, kur valda asa konkurence, norāda aviācijas eksperts Tālis Linkaits. Viņš arī atzīmējis, ka pērn Latvijā bazētajā kompānijā bija 113 darbinieki, 95 milj. eiro apgrozījums, bet 1,5 milj. eiro samaksāti nodokļos.

Par lēmumu uzsākt bankrota procedūru Primera Air paziņoja jau pirmdien.1.oktobrī pilotiem un stjuartiem adresētajā kompānijas lidojumu vadītāja izsūtītajā epastā. Tajā kā viens no iemesliem šādam iznākumam minētas augstās izmaksas. Proti, jauno Airbus lidmašīnu piegāžu aizkavēšanās likusi lidaparātus nomāt, izmaksām kļūstot pārāk augstām. Savukār Airbus piegāžu kavēšanās saistīta ar problēmām dzinēju ražošanā, vēstīja Bloomberg. Primera vairāku mēnešu ilgie centieni sameklēt ilgtermiņa finansējumu nevainagojās panākumiem, līdz ar ko tai nav bijusi cita izvēle, kā vien uzsākt bankrota procedūru.

30. martā pusnaktī stājās spēkā jauns Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu atvērto debesu nolīgums. Pirmo reizi Eiropas un Amerikas aviosabiedrības varēs šķērsot Atlantijas okeānu bez ierobežojumiem attiecībā uz gaisa kuģu lielumu, lidojumu biežumu, galamērķiem vai cenām.

Turpmāk aviosabiedrības, kas veic lidojumus tālsatiksmes maršrutos, varēs lidot uz ASV no jebkuras vietas Eiropā, ne vien no savas mītnes valsts. Air France plāno atklāt jaunu tiešo lidojumu starp Londonas Hītrovas lidostu un Losandželosu. British Airways drīz saviem pasažieriem piedāvās iespēju nokļūt Ņujorkā no Parīzes vai Briseles, izmantojot aviosabiedrības apakšuzņēmumu Open Skies.

Vairāk nekā 50 miljonu pasažieru, kas katru gadu ceļo starp Eiropu un ASV, varēs baudīt šīs mobilitātes priekšrocības. Daudzkāršosies preču pārvadājumu iespējas. Nedrīkst aizmirst, ka katru gadu vairāk nekā puse no visiem kravu pārvadājumiem starp Eiropu un ASV tiek pārvadāti pa gaidu, un šo pārvadājumu vērtība ir 450 miljardu euro. Visiem, kas izmanto transatlantiskos lidojumus, jaunais līgums piedāvā lielāku konkurenci, kas uzlabos pakalpojumu kvalitāti un cenas — gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem.

Polijas gaisa satiksmes tirgū pirms iestāšanās Eiropas Savienībā vēl ir gaidāma liberalizācija. Uzsākot 2004. gada vasaras lidojumu plānu (marta beigās) tiek paredzēts, ka būs vairāk lidojumu piedāvātāju un lidojumu maršrutu. Tā, piemēram skandināvu lidsabiedrība SAS ir paziņojusi, ka palielinās savu lidojumu skaitu uz Poliju par 40%. Tai skaitā palielinot arī lidojumu skaitu maršrutā Kopenhāgena – Danciga un atverot jaunu lidojumu līniju Kopenhāgena – Krakova. Iestājoties ES, Polija rēķinās ar starptautisko sadarbības kontraktu palielināšanos un jaunu lidojumu līniju atklāšanu. Eksperti prognozē, ka pasažieru skaits varētu palielināties par vienu piekto daļu. No 1999. gada līdz 2002. gadam pasažieru skaits ir palielinājies ik gadu par 7,3%. Saglabājoties pozitīvajai 2003. gada tendencei, 2004. gadā varētu sasniegt septiņus miljonus pasažieru gadā, turpretī optimisti nosauc pat 8,5 miljonus pasažieru gadā. Polijas lielākā lidsabiedrība LOT vēlas palielināt esošo lidojumu maršrutu startu skaitu, kā arī plāno uzsākt lidojumus starp Štetinu – Minheni, Varšavu – Dublinu, Varšavu – Venēciju. Tāpat plānots ir arī biežāk nekā līdz šim veikt lidojumus uz Barselonu, Madridi, Tallinu un Odesu. Patlaban netiks veidoti citi lidojumu maršruti uz Rietumeiropu, jo vietu noslogojums lidmašīnās sasniedz tikai 60%. Lidsabiedrība British Airways plāno palielināt lidojumu skaitu no Londonas uz Krakovu līdz piecām reizēm nedēļā, turpretī lidsabiedrība KLM vēlas trīs reizes nedēļā veikt lidojumus no Amsterdamas uz Varšavu. Poļu pirmā lēto lidojumu lidsabiedrība Air Polonia no vasaras sezonas sāks piedāvāt lētos lidojumus uz Londonu, Madridi, Parīzi, Romu un Atēnām. Avots: Eiropa.lv

Zemo aviobiļešu cenu dēļ izteikti lielākā daļa tūristu izvēlas aviolidojumus; arī Latvijā pārvietošanās lidojot pieaug

Aviolidojumu nozīme attiecībā uz Latvijas ārējo tūrismu arvien pieaug. Kaut gan ekskursijas ar autobusiem vai braucieni ar kruīza kuģiem bauda uzticīgo klientu pieprasījumu, teju visi tūrisma operatori lielākoties piedāvā tādas ceļojumu paketes, kurās paredzēti pārlidojumi ar lidmašīnu.

Ceļojumu biroja Jēkaba ceļojumi direktore Ilze Alksne DB stāsta, ka apmēram 80% uzņēmuma klientu izvēlas tādu ceļojumu maršrutus, kuros iekļauti arī aviopārvadājumi. Varētu pieļaut, ka iemesls ir zemās aviobiļešu cenas, tomēr I. Alksne to neapstiprina: «Tā īsti nevaram runāt par aviobiļešu cenu kritumu, jo aviobiļetes ir lētas tikai tad, ja tās tiek nopirktas laicīgi. Ja izvēlas lidojumu pēc dažām dienām, tad cenas parasti nav zemas. Zemākas cenas vēl ir novērojamas virzienos, kur nav īsti sezona un tūristi brauc mazāk.»

Lēto aviosabiedrību parādīšanās nenoliedzami ir izdarījusi apvērsumu avio tirgū, taču apgalvot, ka zemo cenu kompānijas ir aviācijas nākotne, nevar. Lēto aviokompāniju galvenā priekšrocība: tās piedāvā klientiem elastīgu cenu struktūru, proti – tie maksā tikai par to, ko vēlas saņemt. Savukārt tradicionālās aviosabiedrības šobrīd iestrēgušas, «piedāvājot visu», bet zemo cenu kompānijas dod iespēju pirkt biļeti par pārdesmit eiro, par to saņemot sēdvietu lidmašīnā, savukārt maksājot vairāk, pasažieri var pasūtīt sev ēdienu u.t.t. Paplašina lidojumu tīklu Lētās aviosabiedrības ir panākušas jaunu lielu tirgu rašanos tur, kur tas netika uzskatīts par iespējamu, it sevišķi Eiropas iekšzemes lidojumos. Mēneša sākumā EasyJet paziņoja, ka paplašina savu lidojumu tīklu no Parīzes, atklājot jaunus lidojumus uz Milānu, Barselonu un Marseļu, papildus jau trim esošajiem maršrutiem, kas tiek apkalpoti četras reizes dienā. Tikmēr no bankrota gruvešiem atjaunotā Šveices nacionālā aviokompānija Swiss paziņojusi, ka rudenī samzinās maršrutu skaitu par ceturto daļu. Piemēram, EasyJet šobrīd piedāvā 105 virzienus Eiropā, Ryanair no deviņām bāzes lidostām Eiropā veic ap 100 maršrutiem Eiropas iekšienē. Šo kompāniju piedāvātās cenas ir visnotaļ dažādas: bieži reklāmas akcijas piedāvā lidojumu no viena Eiropas gala līdz otram par padsmit mārciņām, taču ikdienā plānots ceļojums ar EasyJet, piemēram, no Kopenhāgenas uz Londonu turp virzienā maksās 20 mārciņas, savukārt atpakaļ 70 mārciņas. Taču lēto aviokompāniju klupšanas akmens lielākoties ir faktā, ka tām savā darbībā jāpaļaujas uz veiksmi. Lai spētu nodrošināt zemās cenas, kompānijas darbības izmaksām jābūt vēl zemākām. Tāpēc tās nevar atļauties rezerves lidmašīnas un operatīvu tehnisko apkopi. Ja lidmašīnai rodas tehniska problēma pāris stundu pirms pacelšanās, tad tas nozīmē, ka pasažieri droši var doties uz tuvāko ostu, dzelzceļa staciju vai citas aviokompānijas kasi, jo lētajām kompānijām rezerves lidmašīnu nav. Tādējādi brauciens var izvērsties ne tikai dārgāks, nekā iecerēts, bet arī dārgāks, nekā lidojot ar veco un dārgo kompāniju. Protams, kļūme var arī nenotikt. Dilemmas priekšā Kamēr tradicionālās Eiropas aviokompānijas norāda, ka vēl jāpaiet laikam, lai redzētu, kurš izdzīvos, kurš ne, cita pēc citas tās paziņo par jaunu cenu politiku un izmanto svētkus, lai piedāvātu zemākas cenas. Piemēram, British Airways britu laikraksta The Guardian veiktajā aptaujā par lētāko aviosabiedrību Lielbritānijā ieņēma pirmo vietu — acīmredzot, reklāmas poltika par cenu struktūras maiņu ir bijusi veiksmīga. Turklāt gandrīz visas Eiropas aviosabiedrības pirms pāris gadiem izveidoja savus meitas uzņēmumus – lētās aviokompānijas, lai uzsāktu novēlotu konkurenci ar lētajiem censoņiem. Iedvesmojušās no EasyJet, Ryanair un Virgin Express spējas gadā ievērojami palielināt pārvadāto pasažieru skaitu, tradicionālās aviokompānijas pirms pāris gadiem sāka strādāt abās frontēs. Vācu aviokompānija Lufthansa izveidoja lēto meitas uzņēmumu German Wings, SAS izveidoja Snowflake, arī Swiss paziņoja par lētās aviokompānijas izveidi. Savukārt British Airways pagājušajā gadā pārdeva savu jau krietni senāk izveidoto lēto atvasi Go. Aviokompānijas Ziemeļeiropas, Centrāleiropas un Austrumeiropas ģenerālmenedžeris Robins Heiss skaidro, ka šāda kompānijas struktūra atzīta par aplamu. «Tas nozīmē, ka ar laiku mēs sākam konkurēt paši ar sevi. Tas ir destruktīvi,» viņš norāda. Ja tradicionālā aviokompānija ir nodibinājusi zemo cenu meitas uzņēmumu, tā var rēķināties, ka šādas kļūmes gadījumā pasažieri dosies uz biļešu kasi un prasīs apmainīt, piemēram, Go biļeti pret British Airways biļeti atpakaļceļam. Tas kaitē imidžam, secinājuši tradicionālo aviokompāniju pārstāvji. Nenovērtēja konkurentu R. Heiss uzskata, ka šobrīd komplicētajos tirgus apstākļos vainojami paši lielie avio tirgus veterāni, nepievēršot īpašu uzmanību jaunajiem lētajiem censoņiem to rašanās brīdī. Speciālisti atzīst, ka lēto aviosabiedrību radītās pārmaiņas tirgū ir lielākās un ietekmīgākās, kopš brīža, kad Eiropā sāka darboties b

Krievijas lidsabiedrība Aeroflot pievienojusies amerikāņu lidsabiedrības Delta Air Lines biežo lidotāju programmai Sky Miles. Tādejādi programmas izmantotāji, varēs krāt nolidotās jūdzes izmantojot arī Aeroflot pakalpojumus. Aeroflot veic tiešos reisus no Maskavas uz Ņujorku, Losandželosu un Vašingtonu, kā arī uz citiem galamērķiem Austrumeiropā un Āzijā. Delta Air Lines ieguvums būs pieeja galamērķiem Krievijā. Savukārt Aeroflot-Bonus programmas biedri, izmantojot Delta, Song Delta Shuttle un Delta-Connection-Carriers, iegūs papildus jūdzes.

Igaunijas valdība izlēmusi aizdot nacionālajai lidsabiedrībai Estonian Air 8,3 miljonus eiro, lai ļautu saglabāt aviokompānijai tās maršrutu tīklu, informē BBN.

Tāpat nolemts, ka, līdz 2013. gada 1. janvārim Igaunijas Ekonomikas ministrija prezentēs valsts lūgumu pēc atbalsta Eiropas Komisijā.

Līdz nākamā gada 28. februārim ministrijai būs jāprezentē valdībai Estonian Air restrukturizācijas plāns.

Līdzekļi aviokompānijas vajadzībām tiks ņemti no rezervju fonda.

Tajā pašā laikā, kamēr valdība lēmusi aviokompānijai piešķirt miljonus, lidsabiedrība slēgusi jaunu vienošanos ar Estonian Air Salona apkalpes apvienību (Estonian Air Cabin Crew Union, ESSA), kas būs spēkā līdz 2013. gada beigām. Vienošanās skar darba un atpūtas laika sadalījumu, sociālās garantijas, darba apstākļus, atalgojumu un aviokompānijas un arodbiedrības attiecības.

ASV bāzētā aviokompānija Delta Air Lines pasūtījusi 75 CS 100 Bombardier lidmašīnas, darījuma summai veidojot 5,6 miljardus ASV dolāru (4,9 miljardus eiro), ceturtdien paziņoja Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražotājs.

Bombardier arī norāda, ka Delta Air Lines ir tiesības papildus iegādāties vēl 50 lidmašīnas.

Šis līgums ir kā glābiņš Bombardier, kas nesen saskāries ar finansiālām grūtībām.

Turklāt šis darījums ir visu laiku lielākais CS 100 lidmašīnu pasūtījums.

Pēc šī pasūtījuma Delta Air Lines kļuvis par lielāko C series lidmašīnu klientu, un aviokompānija piegādes sāks saņemt 2018.gada pavasarī.

CS 100 ir mazākais modelis C series lidmašīnu klāstā, kurā ir arī C300 lidaparāts, kas var pārvadāt 160 pasažierus.

Kā ziņots, Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic būs pirmā lidsabiedrība pasaulē, kas 2016.gada otrajā pusē saņems un sāks pārvadājumus ar Bombardier CS300 lidmašīnām, kas papildinās aviokompānijas flotē patlaban izmantotos 12 Bombardier Q400 lidaparātus.

Sasniegt biznesa plānā nospraustos mērķus Igaunijas nacionālajai aviokompānijai Estonian Air pagaidām nav bijis pa spēkam. Kompānijas vadība sola uzlabot tās rādītājus otrajā pusgadā. Kopš Estonian Air vadību pērnā gada vasarā pārņēma bijušais airBaltic komercdirektors Tero Taskila, Igaunijas aviokompānija izvirzījusi sev daudz ambiciozākus mērķus nekā līdz tam un kļuvusi reģiona aviācijā daudz pamanāmāka.

Īstenojot līdzīgu taktiku kā iepriekš airBaltic, Estonian Air īsā laikā kļuva par visstraujāk augošo aviokompāniju Eiropā, šā gada otrajā ceturksnī pārvadājot par 90% pasažieru vairāk nekā iepriekš šajā periodā, bet šā gada jūnijā Estonian Air pirmo reizi vēsturē mēneša laikā pārvadāja vairāk nekā 100 tūkst. pasažieru. Arī vietu piepildījums pret 2011. gadu pieauga par 10% līdz 78%. Straujā izaugsme vairākiem nozares ekspertiem ļāva jūsmot par «jauno reģiona airBaltic», kamēr citi palika skeptiski, sakot, ka Estonian Air ar pārāk lielajām ambīcijām pasažieru skaita pieaudzēšanā uz lētu biļešu rēķina finansiāli noasiņo.

Šveices lidsabiedrība Swiss International Air Lines plānojusi pārtraukt lidojumus no lidostas Rīga, aģentūru LETA informēja lidostā.

Lidosta Rīga ir saņēmusi informāciju par lidojumu pārtraukšanu līdz ar 2016.gada vasaras lidojumu saraksta ieviešanu.

Lidsabiedrība aģentūrai LETA skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz attiecīgajiem tirgus nosacījumiem un tā potenciālu. Uzņēmums regulāri izvērtējot un pārvērtējot savus galamērķus. Ņemot vērā ar pieprasījumu saistītās korekcijas lidsabiedrības tīklā, nolemts pagaidām apturēt pakalpojumus Rīgā.

Kā ziņots, Šveices lidsabiedrība Swiss International Air Lines pērn martā sāka reisus starp Cīrihi un Rīgu un abas pilsētas savienoja trīs reizes nedēļā.

Toreiz Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks skaidroja, ka Šveices lidsabiedrības Swiss International Air Lines ienākšana Rīgas lidostā ir ilgstošu pārrunu rezultāts, jo Latvijas puse ir vairākkārt mēģinājusi šo lidsabiedrību piesaistīt lidostai, un tagad tiek prognozēts, ka lidsabiedrība veiksmīgi startēs. Viņš iezīmēja potenciālos lidsabiedrības klientus - slēpotgribētājus, tūristus un uzņēmējus.

Rīga - Latvijas aviosabiedrība airBaltic šī gada deviņos mēnešos turpināja uzlabot uzņēmuma darbības rezultātus abās bāzēs - Rīgā un Viļņā. Pārskata periodā airBaltic atvēra 10 jaunus lidojumu maršrutus no Rīgas un 4 no Viļņas, kā arī jaunu maršrutu no Kaļiņingradas uz Kopenhāgenu.

Aviosabiedrības 2006. gada deviņu mēnešu kopējais finanšu rezultāts ir 3,356 miljoni LVL peļņa, kas ir par 5.1 miljoniem latu vairāk nekā pērn (-1.8 MLVL). 2006. gada deviņos mēnešos airBaltic pārvadāja 1.07 miljonus pasažieru - par 41% vairāk nekā pērn šajā periodā. Latvijas aviosabiedrības airBaltic apgrozījums 2006. gada deviņos mēnešos sasniedza 85.8 miljonus LVL, kas ir pieaugums par 38% salīdzinājumā ar 2005. gada deviņiem mēnešiem. Operatīvais rezultāts (EBITDAR) 2006. gada deviņos mēnešos sasniedza 12.4 miljonus LVL, pieaugot par 68% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn (7.3 miljoni LVL).

"airBaltic pasažieru skaita pieaugums par 41%, vadošās tirgus daļas iegūšana Rīgas un Viļnas lidostās, darbinieku skaita un finanšu rādītāju pieaugums šī gada deviņos mēnešos, liecina par aviosabiedrības izaugsmi un dinamisku attīstību. Šī gada deviņu mēnešu finanšu rezultāts - 3.356 miljonu latu peļņa, ir līdz šim labākais rādītājs aviosabiedrības vēsturē, kas aus mums arī turpmāk nodrošināt airBaltic pasažieriem zemākas aviobiļešu cenas un pieprasītus lidojumu maršrutus no Rīgas un Viļņas," aviosabiedrības deviņu mēnešu finanšu rezultātus komentē airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrība Estonian Air atteikusies no divām iepriekš pasūtītajām, bet vēl nesaņemtajām Embraer E190 lidmašīnām, kas, saskaņā ar jauniem apstākļiem aviokompānijai vairs nav vajadzīgas.

Kaimiņvalsts aviokompānija atklājusi arī, ka samaksājusi soda naudu par līguma laušanu, tomēr nav nosaukusi tās apmērus, vēsta Igaunijas raidsabiedrība ERR. Marta sākumā Estonian Air valdes priekšsēdētājs Erki Rāsuke izteicās, ka, lai pārtrauktu dažādu iepriekš noslēgtu līgumu darbību, lidsabiedrība paredzējusi tērēt aptuveni astoņus miljonus eiro no valdības piešķirtā kredīta.

Februārī Igaunijas valdība pieņēma lēmumu Estonian Air piešķirt papildus kredītu 16,6 miljonu eiro apmērā. Iepriekš Igaunijas valdība problēmu nomocītajai lidsabiedrībai bija piešķīrusi aizdevumu 8,3 miljonu eiro apmērā. Kopumā Igaunija plānot lidsabiedrībai piešķirt 37 miljonus eiro. Igaunijas veikto Estonian Air glābšanu izmeklē Eiropas Komisija.

Lēto aviosabiedrību parādīšanās nenoliedzami ir izdarījusi apvērsumu avio tirgū, taču apgalvot, ka zemo cenu kompānijas ir aviācijas nākotne, nevar. Šo kompāniju galvenā priekšrocība: tās piedāvā klientiem fleksiblu cenu struktūru, proti – tie maksā tikai par to, ko vēlas saņemt. Tradicionālās aviosabiedrības šobrīd iestrēgušas, piedāvājot visu, bet zemo cenu kompānijas dod iespēju pirkt biļeti gan par pārdesmit eiro, par to saņemot sēdvietu lidmašīnā, savukārt maksājot vairāk, pasažieri var pasūtīt sev ēdienu u. t. t. Lētās aviosabiedrības ir panākušas jaunu lielu tirgu rašanos tur, kur tas netika uzskatīts par iespējamu, it sevišķi Eiropas iekšzemes lidojumos. Taču, vērtējot lēto lidsabiedrību servisu, zināmā mērā pareizs ir teiciens — skopais maksā divreiz. Lēto aviokompāniju klupšanas akmens lielākoties ir faktā, ka tām savā darbībā jāpaļaujas uz veiksmi. Lai spētu nodrošināt zemās cenas, kompānijas darbības izmaksām jābūt vēl zemākām. Tāpēc tās nevar atļauties rezerves lidmašīnas un operatīvu tehnisko apkalpi. Ja lidmašīnai rodas tehniska problēma pāris stundu pirms pacelšanās, tad tas nozīmē, ka pasažieri droši var doties uz tuvāko ostu, dzelzceļa staciju vai citas aviokompānijas kasi, jo lētajām kompānijām rezerves lidmašīnu nav. Tādējādi brauciens var izvērsties ne tikai dārgāks, nekā iecerēts, bet arī dārgāks, nekā lidojot ar veco un dārgo kompāniju. Protams, kļūme var arī nenotikt. Dilemmas priekšā Kamēr tradicionālās Eiropas aviokompānijas norāda, ka vēl jāpaiet laikam, lai redzētu, kurš izdzīvos, kurš ne, cita pēc citas tās paziņo par jaunu cenu politiku un izmanto svētkus, lai piedāvātu vēl zemākas cenas. Turklāt gandrīz visas Eiropas aviosabiedrības pirms pāris gadiem izveidoja savus meitas uzņēmumus – lētās aviokompānijas, lai uzsāktu novēlotu konkurenci ar lētajiem censoņiem. Iedvesmojušās no EasyJet, Ryanair un Virgin Express spējas gadā pārvadāto pasažieru skaitu palielināt pat par 40 % , tradicionālās aviokompānijas pirms pāris gadiem sāka strādāt abās frontēs. Vācu aviokompānija Lufthansa izveidoja lēto meitas uzņēmumu German Wings, SAS izveidoja Snowflake, pirms pāris mēnešiem Šveices nesen no bankrota gruvešiem atjaunotā nacionālā aviokompānija Swiss arī paziņoja par lētās aviokompānijas izveidi. Savukārt British Airways pagājušajā gadā pārdeva savu jau krietni senāk izveidoto lēto atvasi Go. Aviokompānijas Ziemļeiropas, Centrāleiropas un Austrumeiropas ģenerālmenedžeris Robins Heiss skaidro, ka šāda kompānijas struktūra atdzīta par aplamu. «Tas nozīmē, ka ar laiku mēs sākam konkurēt paši ar sevi. Tas ir destruktīvi,» viņš norāda. Ja tradicionālā aviokompānija ir nodibinājusi zemo cenu meitas uzņēmumu, tā var rēķināties, ka šādas kļūmes gadījumā pasažieri dosies uz biļešu kasi un prasīs apmainīt, piemēram, Go biļeti pret British Airways biļeti atpakaļceļam. Tas kaitē imidžam, secinājuši tradicionālo aviokompāniju pārstāvji. Nenovērtēja konkurentu R. Heiss uzskata, ka šobrīd komplicētajos tirgus apstākļos vainojami paši lielie avio tirgus veterāni, nepievēršot īpašu uzmanību jaunajiem lētajiem censoņiem to rašanās brīdī. Speciālisti atzīst, ka lēto aviosabiedrību radītās pārmaiņas tirgū ir lielākās un ietekmīgākās, kopš brīža, kad tika atcelti starpvalstu līgumi. R. Heiss norāda, ka ar bažām noraugās uz tām vecajām lidsabiedrībām, kas šobrīd cenšoties neatpalikt no lētajiem, veido pašas savus zemo cenu meitas uzņēmumus. Viņš ir pārliecināts, ka arī tām pēc kāda laika nāksies no tām atteikties, jo aviokompānija var veiksmīgi darboties tikai tad, ja koncentrējas uz galveno biznesu. Tomēr dārgāko, bet kvalitatīvāko lidojumu cienītājiem nevajadzētu satraukties, jo, visticamāk, pastāvēt turpinās arī tradicionālās aviokompānijas. Pēc speciālistu novērojumiem, šo tirgu pamest ir ārkārtīgi grūti, jo nacionālās aviokompānijas zināmā mērā tiek uzskatītas par nacionālo lepnumu un tiek attiecīgi balstītas un subsidētas. Pagājušā gada vidū zemo cenu aviosabiedrību tirgus vēl tika uzskatīts par visnotaļ pievilcīgu un ātru peļņu nesošu. Gandrīz vienlaikus parādījās vairākas jaunas kompānijas,

ASV lidsabiedrība Delta Airlines saviem pilotiem iecerējusi iegādāties 11 tūkstošus Microsoft Surface 2 planšetdatoru, lai aizstātu lidojumu rokasgrāmatas un kartes.

Citas lidsabiedrības – American un United – līdzīgiem mērķiem iegādājas Apple iPad ierīces, vēsta USA Today. Lidsabiedrība Delta norāda, ka Microsoft Surface 2 planšetdatori palīdzēs ietaupīt gadā 13 miljonus ASV dolāru, samazinot degvielas un citas izmaksas.

Microsoft planšetdatori tiks izmantoti lidsabiedrības Boeing 757 un 767 gaisa kuģos. Delta plānu par Surface 2 iegādi un izmantošanu lidojumu laikā vēl jāapstiprina ASV Federālajai aviācijas administrācijai. Lidsabiedrība administrācijas atļauju cer saņemt vēl līdz šā gada beigām.